En una ocasión, el Venerable Ananda estaba morando en el parque de Ghosita, cerca de Kosambi. Entonces, el Venerable Bhaddaji se acercó al Venerable Ananda e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron estos amables saludos y palabras de bienvenida, se sentó a un lado y el Venerable Ananda le dijo:
“Amigo Bhaddaji, ¿cuál es la visión suprema? ¿Cuál es la suprema clase de sonido? ¿Cuál es la suprema felicidad? ¿Cuál es la suprema percepción? ¿Cuál es el supremo entre los estados de existencia?”.
“He aquí, amigo, está el Brahma, el vencedor, el invicto, el visionario universal, el portador del poder. Lograr ver al Brahma es la visión suprema. He aquí están los devas de la corriente resplandeciente, bañados e inundados en la felicidad. A veces ellos pronuncian una exclamación gozosa: ‘¡Oh, qué felicidad! ¡Oh, qué felicidad!’. Lograr escuchar aquel sonido es el sonido supremo. He aquí están los devas de la gloria refulgente. Siendo felices, experimentan una felicidad muy pacífica; esta es la felicidad suprema. He aquí están los devas de la base de la nada: esta es la percepción suprema. He aquí los devas de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción: este es el supremo estado de existencia”.
“Entonces, Venerable Bhaddaji, ¿manifiesta el acuerdo con la multitud acerca de esto?”.
“El Venerable Ananda es instruido, así que acláreme esto por sí mismo”.
“Entonces escuche, amigo Bhaddaji, y preste atención que voy a hablar”.
“Sí, amigo”, respondió el Venerable Bhaddaji y el Venerable Ananda continuó:
“De cualquier manera, amigo, que uno vea y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la visión suprema. De cualquier manera que uno escuche y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la suprema clase de sonido. De cualquier manera que uno sea feliz y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la felicidad suprema. De cualquier manera que uno perciba y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la suprema percepción. De cualquier manera que uno exista y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, éste es el supremo estado de existencia”.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme.
Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:
“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?
“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?
“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?
“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā.
Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti:
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti.
Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā.
Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?
“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?
“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?
“Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.
“Āyasmā kho ānando bahussuto.
Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.
“Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.
“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca:
“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca:
“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ.
Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ.
Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ.
Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ.
Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.
Āghātavaggo dutiyo.
Āghātavaggo dutiyo.
Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṁ; Pucchā nirodho codanā, sīlaṁ nisanti bhaddajīti.
sākacchā sājīvato pañhaṁ;
sīlaṁ nisanti bhaddajīti.
Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṁ; Pucchā nirodho codanā, sīlaṁ nisanti bhaddajīti.