“Monjes, he aquí, hay esas cinco situaciones que no pueden acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo. Y, ¿cuáles son esas cinco? Que lo que está sujeto a la vejez, no envejezca. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo. Que lo que está sujeto a la enfermedad, no se enferme. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo. Que lo que está sujeto a la muerte, no se muera. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo. Que lo que está sujeto a la destrucción, no sea destruido. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo. Que lo que está sujeto a perderse, no se pierda. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo.
“Monjes, una persona no instruida, común y corriente, sujeta a la vejez, mientras envejece no piensa así: ‘no solamente yo estoy sujeto al envejecimiento, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer- esto les pasa a todos los que están sujetos a la vejez: están envejeciendo. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la vejez llegue a lo que está sujeto al envejecimiento, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes.’ Así que, cuando la vejez finalmente le llega, experimenta la tristeza, el dolor y el lamento; golpea su pecho y se queda confundido; la comida pierde su atractivo para él, su cuerpo se vuelve feo, sus asuntos no son atendidos y sus enemigos están felices, mientras que sus amigos, tristes. Monjes, a este hombre se le llama una persona no instruida, común y corriente, penetrada con el ponzoñoso dardo del dolor, que se atormenta a sí mismo.
“Además, monjes, una persona no instruida, común y corriente, sujeta a la enfermedad, mientras la enfermedad cae sobre ella…. sujeta a la muerte, muere… sujeta a la destrucción, se destruye… sujeta a perderse, se pierde no piensa así: ‘no solamente yo estoy sujeto a perderse, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer- esto les pasa a todos los que están sujetos a perderse: se pierden. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la pérdida llegue a lo que está sujeto a perderse, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes.’ Así que, cuando la pérdida finalmente le llega, experimenta la tristeza, el dolor y el lamento; golpea su pecho y queda confundido; la comida pierde su atractivo para él, su cuerpo se vuelve feo, sus asuntos no son atendidos y sus enemigos están felices, mientras que sus amigos, tristes. Monjes, a este hombre se le llama una persona no instruida, común y corriente, penetrada con el ponzoñoso dardo del dolor, que se atormenta a sí mismo.
“Pero, monjes, un instruido noble discípulo, sujeto a la vejez, mientras envejece piensa así: ‘no solamente yo estoy sujeto al envejecimiento, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer- esto les pasa a todos los que están sujetos a la vejez: están envejeciendo. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la vejez llegue a lo que está sujeto al envejecimiento, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes.’ Así que, cuando la vejez finalmente le llega, no experimenta la tristeza, el dolor ni el lamento; no golpea su pecho ni queda confundido. Monjes, a este hombre se le llama un instruido noble discípulo, que esquivo al ponzoñoso dardo del dolor que penetra a una persona no instruida, común y corriente, que se atormenta a sí mismo. Libre de dolor, libre de los dardos, el noble discípulo realiza el Nibbana.
“Además, monjes, un instruido noble discípulo, sujeto a la enfermedad, mientras la enfermedad cae sobre él…. sujeto a la muerte, muere… sujeto a la destrucción, se destruye… sujeto a perderse, se pierde piensa así: ‘no solamente yo estoy sujeto a perderse, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer- esto les pasa a todos los que están sujetos a perderse: se pierden. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la pérdida llegue a lo que está sujeto a perderse, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes.’ Así que, cuando la pérdida finalmente le llega, no experimenta la tristeza, el dolor ni el lamento; no golpea su pecho ni queda confundido. Monjes, a este hombre se le llama un instruido noble discípulo, que esquivo al ponzoñoso dardo del dolor que penetra a una persona no instruida, común y corriente, que se atormenta a sí mismo. Libre de dolor, libre de los dardos, el noble discípulo realiza el Nibbana.
“Estas son, monjes, las cinco situaciones que no pueden acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brama ni a nadie en este mundo.”
No a través del lamento,
no a través del dolor,
se ganan ciertos logros,
ni siquiera un poco.
Al conocer tu lamento y dolor,
tus enemigos se sienten gratificados.
Pero, cuando el sabio,
con la determinación, se fija en lo que es su logro,
no se conmueve frente al infortunio,
y sus enemigos se ven apenados,
cuando observan su rostro inmutable, como el de los antiguos.
Pero cuando el logro es obtenido
a través de elogios, cantos, buenos dichos,
donativos y costumbres familiares ,
uno debería esforzarse en este camino de una u otra manera.
Pero cuando disciernas que tu propio logro,
o el de los demás,
no puede ser alcanzado de esta manera,
acepta esa situación sin dolor, con éste pensamiento:
“el kamma es fuerte, ¿qué más podría hacer?”
“Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
“Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
“Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. *mayhevekassa → mayhamevekassa (bj)Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. *Ahañceva → ahañce (?) | kammantāpi nappavatteyyuṁ → kammantopi nappavatteyya (mr)So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati.
So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. *mayhevekassa → mayhamevekassa (bj)
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. *Ahañceva → ahañce (?) | kammantāpi nappavatteyyuṁ → kammantopi nappavatteyya (mr)
So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati.
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. *mayhevekassa → mayhamevekassa (bj)Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. *Ahañceva → ahañce (?) | kammantāpi nappavatteyyuṁ → kammantopi nappavatteyya (mr)So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Puna caparaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Puna caparaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati.
So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati.
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati.
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Puna caparaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.
Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. *abbuhi → abbahī (bj)Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.
Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati.
So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati.
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati.
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. *abbuhi → abbahī (bj)
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.
Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. *abbuhi → abbahī (bj)Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.
Puna caparaṁ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpetī’ti.
Puna caparaṁ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati.
So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati.
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati.
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti.
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpetī’ti.
Puna caparaṁ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpetī’ti.
Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti.
Na socanāya paridevanāya,
Atthodha labbhā api appakopi;
Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā,
Paccatthikā attamanā bhavanti.
Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu,
Na vedhatī atthavinicchayaññū;
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti,
Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.
Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, *Yathā yathā yattha → yathā yathā yattha yattha (mr)Tathā tathā tattha parakkameyya.
Jappena mantena subhāsitena,
Anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, *Yathā yathā yattha → yathā yathā yattha yattha (mr)
Tathā tathā tattha parakkameyya.
Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, *Yathā yathā yattha → yathā yathā yattha yattha (mr)Tathā tathā tattha parakkameyya.
Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; *Mayāva → mayā vā (sya-all, km, pts1ed)Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.
Sace pajāneyya alabbhaneyyo,
Mayāva aññena vā esa attho; *Mayāva → mayā vā (sya-all, km, pts1ed)
Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.
Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; *Mayāva → mayā vā (sya-all, km, pts1ed)Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.