KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
5. El capítulo con el rey Muṇḍa

Narada

Aṅguttara Nikāya
5. Muṇḍarājavagga
Nāradasutta
Discursos Numerados
5. El capítulo con el rey Muṇḍa
Narada
Aṅguttara Nikāya
5. Muṇḍarājavagga
Nāradasutta

Deprimido por la muerte de la reina Bhaddā, el rey Muṇḍa de Rājagaha descuida sus deberes y se consume junto al cadáver de su amada. El venerable Nārada alivia su dolor.

Ruta suttaAN 5.50Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›5. Pañcakanipāta›1. Paṭhamapaṇṇāsaka›5. Muṇḍarājavagga›Nāradasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.50/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Venerable Narada estaba morando en el Parque del Gallo, cerca de Pataliputta. Fue entonces cuando murió la reina Bhadda del rey Munda, que fue muy querida y amada por él. Tal fue así que, desde que murió, dejó de bañarse, de ungirse, de comer y de trabajar. De día y de noche permanecía meditabundo sobre el cuerpo de la reina Bhadda. Entonces, el rey Munda se dirigió a su tesorero Piyaka: “Bien, amigo Piyaka, sumerja el cuerpo de la reina Bhadda en una tina llena de aceite y cúbrela con otro trozo de hierro para que podamos ver el cuerpo de la reina Bhadda aún por más tiempo”.

“Sí, señor”, respondió el tesorero Piyaka y sumergió el cuerpo de la reina Bhadda en una tina llena de aceite y la cubrió con otro trozo de hierro. Pero entonces esto se le ocurrió al tesorero Piyaka: “la reina Bhadda del rey Munda murió, y ella fue muy querida y amada por él. Tal es así que desde que murió, el rey dejó de bañarse, de ungirse, de comer y de trabajar. De día y de noche permanece meditabundo sobre el cuerpo de la reina Bhadda; ¿a cuál de los ascetas o brahmanes podría visitar al rey Munda, para que, al escuchar su Dhamma, abandonase el dardo de la tristeza?”. Entonces se le ocurrió esto a Piyaka: “El Venerable Narada está morando en el Parque del Gallo, cerca de Pataliputta. Y hay buenas referencias que circulan sobre él: ‘Que es sabio, competente, inteligente, instruido, un ingenioso orador, elocuente, maduro y que es un Arahant’. ¿Qué tal si el rey Munda visita al Venerable Narada? Tal vez, al escuchar su Dhamma, abandona el dardo de la tristeza”.

Entonces, el tesorero Piyaka se acercó al rey Munda y le dijo: “Señor, el Venerable Narada está morando en el Parque del Gallo, cerca de Pataliputta. Y hay buenas referencias que circulan sobre él: ‘Que es sabio, competente, inteligente, instruido, un ingenioso orador, elocuente, maduro y que es un Arahant’. Su majestad debería visitar al Venerable Narada. Tal vez, al escuchar su Dhamma abandona el dardo de la tristeza”.

“Bueno, amigo Piyaka, entonces informa al Venerable Narada. Porque ¿cómo uno pensaría en acercarse a un asceta o brahmán que vive en el reino de uno, sin primero informarle?”.

“Sí, señor”, respondió Piyaka y fue junto al Venerable Narada, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable Señor, murió la reina Bhadda del rey Munda, que fue muy querida y amada por él. Tal es así que desde que murió, dejó de bañarse, de ungirse, de comer y de trabajar. De día y de noche permanece meditabundo sobre el cuerpo de la reina Bhadda. Sería bueno, Venerable Señor, que el Venerable Narada enseñase el Dhamma al rey Munda de manera tal que pueda abandonar el dardo de la tristeza”.

“Que el rey Munda venga de acuerdo con su conveniencia”.

Entonces el tesorero Piyaka se levantó de su asiento, rindió homenaje al Venerable Narada y se retiró de allí, teniendo siempre al Venerable Narada a su lado derecho. Acto seguido fue junto al rey Munda y le dijo: “Señor, el Venerable Narada otorgó su consentimiento. Usted puede ir de acuerdo con su conveniencia”.

“Bien, amigo Piyaka, entonces prepara y engancha los carruajes más finos”.

“Sí, señor” respondió Piyaka y, habiendo preparado y enganchado los carruajes más finos, dijo al rey Munda: “Señor, los carruajes más finos han sido preparados y enganchados. Usted puede ir de acuerdo con su conveniencia”.

Entonces el rey Munda montó en un fino carruaje y, junto con otros carruajes, fue al Parque del Gallo a ver al Venerable Narada con todo el esplendor real. Usó el carruaje hasta donde le permitió el camino y bajó de él para entrar al Parque del Gallo a pie. Luego, se acercó al Venerable Narada, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Acto seguido el Venerable Narada le dijo:

“Gran rey, he aquí que hay estas cinco situaciones que no pueden acontecer a un asceta, un brahmán ni a un deva, Mara o Brahma ni a nadie en este mundo. Y, ¿cuáles son esas cinco? Que lo que está sujeto a la vejez, no envejezca. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brahma ni a nadie en este mundo. Que lo que está sujeto a la enfermedad, no se enferme. Esta es la situación que no puede acontecer… Que lo que está sujeto a la muerte, no se muera… Que lo que está sujeto a la destrucción, no sea destruido… Que lo que está sujeto a perderse, no se pierda. Esta es la situación que no puede acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brahma ni a nadie en este mundo.

“Gran rey, una persona no instruida, común y corriente, sujeta a la vejez, mientras envejece no piensa así: ‘No solamente yo estoy sujeto al envejecimiento, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer―, esto les pasa a todos los que están sujetos a la vejez: están envejeciendo. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la vejez llegue a lo que está sujeto al envejecimiento, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes’. Así que, cuando la vejez finalmente le llega, él experimenta la tristeza, el dolor y el lamento; golpea su pecho y se queda confundido; la comida pierde su atractivo para él, su cuerpo se vuelve feo, sus asuntos no son atendidos y sus enemigos están felices, mientras que sus amigos, tristes. A este hombre, gran rey, se le llama una persona no instruida, común y corriente, penetrada con el ponzoñoso dardo de la tristeza, que se atormenta a sí mismo.

“Además, gran rey, una persona no instruida, común y corriente, sujeta a la enfermedad, mientras la enfermedad cae sobre ella…. sujeta a la muerte, muere… sujeta a la destrucción, se destruye… sujeta a perderse, se pierde y no piensa así: ‘No solamente yo estoy sujeto a perderse, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer―, esto les pasa a todos los que están sujetos a perderse: se pierden. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la pérdida llegue a lo que está sujeto a perderse, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes’. Así que, cuando la pérdida finalmente le llega, experimenta la tristeza, el dolor y el lamento; golpea su pecho y queda confundido; la comida pierde su atractivo para él, su cuerpo se vuelve feo, sus asuntos no son atendidos y sus enemigos están felices, mientras que sus amigos, tristes. A este hombre, gran rey, se le llama una persona no instruida, común y corriente, penetrada con el ponzoñoso dardo de la tristeza, que se atormenta a sí mismo.

“Pero, gran rey, un instruido noble discípulo, sujeto a la vejez, mientras envejece piensa así: ‘No solamente yo estoy sujeto al envejecimiento, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer―, esto les pasa a todos los que están sujetos a la vejez: están envejeciendo. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la vejez llegue a lo que está sujeto al envejecimiento, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes’. Así que, cuando la vejez finalmente le llega, no experimenta la tristeza, el dolor ni el lamento; no golpea su pecho ni queda confundido. A este hombre, gran rey, se le llama un instruido noble discípulo, que arrancó el ponzoñoso dardo de la tristeza que penetra a una persona no instruida, común y corriente, la cual se atormenta a sí mismo. Libre de la tristeza, libre de los dardos, el noble discípulo realiza el Nibbana.

“Además, gran rey, un instruido noble discípulo, sujeto a la enfermedad, mientras la enfermedad cae sobre él…. sujeto a la muerte, muere… sujeto a la destrucción, se destruye… sujeto a perderse, se pierde y piensa así: ‘No solamente yo estoy sujeto a perderse, sino que esto se extiende a todos los seres—del pasado y del futuro, los que murieron y los que van a nacer―, esto les pasa a todos los que están sujetos a perderse: se pierden. Y si experimentase la tristeza, el dolor y el lamento, si golpease mi pecho y estuviese confundido cuando la pérdida llegue a lo que está sujeto a perderse, entonces la comida perdería su atractivo para mí, mi cuerpo se volvería feo, mis asuntos no serían atendidos y mis enemigos estarían felices, mientras que mis amigos, tristes’. Así que, cuando la pérdida finalmente le llega, no experimenta la tristeza, el dolor ni el lamento; no golpea su pecho ni queda confundido. A este hombre, gran rey, se le llama un instruido noble discípulo, que arrancó el ponzoñoso dardo de la tristeza, la cual penetra a una persona no instruida, común y corriente, que se atormenta a sí mismo. Libre de dolor, libre de los dardos, el noble discípulo realiza el Nibbana.

“Estas son, gran rey, las cinco situaciones que no pueden acontecer a un asceta o brahmán, a un deva, Mara o Brahma ni a nadie en este mundo”.

No a través del lamento,
ni a través del dolor,
se ganan ciertos logros,
ni siquiera un poco.
Al conocer tu lamento y dolor,
tus enemigos se sienten gratificados.
Pero, cuando el sabio,
con la determinación, se fija en lo que es su logro,
no se conmueve frente al infortunio,
y sus enemigos se ven apenados,
cuando observan su rostro inmutable, como el de los antiguos.
Pero cuando el logro es obtenido
a través de elogios, cantos, buenos dichos,
donativos y costumbres familiares,
uno debería esforzarse en este camino de una u otra manera.
Pero cuando disciernes que tu propio logro,
o el de los demás,
no puede ser alcanzado de esta manera,
acepta esa situación sin dolor, con éste pensamiento:
“el kamma es fuerte, ¿qué más podría hacer?”.

Cuando se dijo esto, el rey Munda preguntó al Venerable Narada:

“Venerable Señor, ¿cuál es el nombre de esta exposición del Dhamma?”.

“Gran rey, esta exposición del Dhamma se llama la extracción del dardo de la tristeza”.

“¡Ciertamente, Venerable Señor, está es la extracción del dardo de la tristeza! ¡Ciertamente está es la extracción del dardo de la tristeza! Por haber escuchado esta exposición del Dhamma, abandoné el dardo de la tristeza”.

Luego el rey Munda dijo al tesorero Piyaka: “Bien, amigo Piyaka, entonces que el cuerpo de la reina Bhadda sea cremado y construido un montículo memorativo para ella. De hoy en adelante voy a bañarme, ungirme, voy a comer y trabajar”.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme.

Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—*nhāyati → nahāyati (bj)rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. *rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr)

Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā.
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—*nhāyati → nahāyati (bj)
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. *rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr)

Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—*nhāyati → nahāyati (bj)rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. *rattindivaṁ → rattidivaṁ (mr)

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: *kosārakkhaṁ → sokārakkhaṁ (sya-all)

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: *kosārakkhaṁ → sokārakkhaṁ (sya-all)

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: *kosārakkhaṁ → sokārakkhaṁ (sya-all)

“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṁ bhaddāya deviyā sarīraṁ cirataraṁ passeyyāmā”ti.

“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṁ bhaddāya deviyā sarīraṁ cirataraṁ passeyyāmā”ti.

“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṁ bhaddāya deviyā sarīraṁ cirataraṁ passeyyāmā”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji.

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kaṁ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyya, yassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. *Kaṁ nu → kinnu (pts1ed); kiṁ nu (mr)

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi:
“imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā.
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito.
Kaṁ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyya, yassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. *Kaṁ nu → kinnu (pts1ed); kiṁ nu (mr)

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kaṁ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyya, yassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. *Kaṁ nu → kinnu (pts1ed); kiṁ nu (mr)

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *vuddho ceva → vuḍḍho ceva (sya-all); buddho ceva (mr) | arahā ca → arahā cā’ti (?)Yannūna muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi:
“ayaṁ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme.
Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *vuddho ceva → vuḍḍho ceva (sya-all); buddho ceva (mr) | arahā ca → arahā cā’ti (?)
Yannūna muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: “ayaṁ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *vuddho ceva → vuḍḍho ceva (sya-all); buddho ceva (mr) | arahā ca → arahā cā’ti (?)Yannūna muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “ayaṁ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *arahā ca → arahā cā’ti (?)Yadi pana devo āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca:
“ayaṁ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme.
Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *arahā ca → arahā cā’ti (?)
Yadi pana devo āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “ayaṁ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. *arahā ca → arahā cā’ti (?)Yadi pana devo āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

“Tena hi, samma piyaka, āyasmantaṁ nāradaṁ paṭivedehi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ pubbe appaṭisaṁvidito upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

“Tena hi, samma piyaka, āyasmantaṁ nāradaṁ paṭivedehi.
Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ pubbe appaṭisaṁvidito upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

“Tena hi, samma piyaka, āyasmantaṁ nāradaṁ paṭivedehi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ pubbe appaṭisaṁvidito upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: “Imassa, bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṁ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca:
“Imassa, bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā.
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito.
Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṁ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: “Imassa, bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṁ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti.

“Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṁ maññatī”ti.

“Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṁ maññatī”ti.

“Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca:
“katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena.
Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: “katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

“Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī”ti.

“Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī”ti.

“Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca:

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca:

“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca:

“yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

“yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni.
Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

“yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho muṇḍo rājā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmantaṁ nāradaṁ dassanāya. *bhadraṁ yānaṁ → bhadrāni bhadrāni yānāni (sya-all, km); bhaddaṁ yānaṁ (pts1ed); bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ (mr) | mahaccā → mahacca (bahūsu)Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho muṇḍaṁ rājānaṁ āyasmā nārado etadavoca:

Atha kho muṇḍo rājā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmantaṁ nāradaṁ dassanāya. *bhadraṁ yānaṁ → bhadrāni bhadrāni yānāni (sya-all, km); bhaddaṁ yānaṁ (pts1ed); bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ (mr) | mahaccā → mahacca (bahūsu)
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi.
Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho muṇḍaṁ rājānaṁ āyasmā nārado etadavoca:

Atha kho muṇḍo rājā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmantaṁ nāradaṁ dassanāya. *bhadraṁ yānaṁ → bhadrāni bhadrāni yānāni (sya-all, km); bhaddaṁ yānaṁ (pts1ed); bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ (mr) | mahaccā → mahacca (bahūsu)Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho muṇḍaṁ rājānaṁ āyasmā nārado etadavoca:

“Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.

“Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
Katamāni pañca?
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.

“Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Katamāni pañca? ‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. ‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.

Assutavato, mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Assutavato, mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati.
So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati.
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati.
Ayaṁ vuccati, mahārāja:
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Assutavato, mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati.
So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati.
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati.
Ayaṁ vuccati, mahārāja:
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’.

Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati.
So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati.
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati.
Ayaṁ vuccati, mahārāja:
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti.
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati.
So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati:
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati.
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti.
So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati.
Ayaṁ vuccati, mahārāja:
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti.
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Puna caparaṁ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: ‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, mahārāja: ‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’.

Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.

Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.

Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.

Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti.

Na socanāya paridevanāya,
Atthodha labbhā api appakopi;
Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā,
Paccatthikā attamanā bhavanti.

Na socanāya paridevanāya, Atthodha labbhā api appakopi; Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, Paccatthikā attamanā bhavanti.

Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.

Yato ca kho paṇḍito āpadāsu,
Na vedhatī atthavinicchayaññū;
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti,
Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.

Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, Na vedhatī atthavinicchayaññū; Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ.

Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, Tathā tathā tattha parakkameyya.

Jappena mantena subhāsitena,
Anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ,
Tathā tathā tattha parakkameyya.

Jappena mantena subhāsitena, Anuppadānena paveṇiyā vā; Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, Tathā tathā tattha parakkameyya.

Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.

Sace pajāneyya alabbhaneyyo,
Mayāva aññena vā esa attho;
Asocamāno adhivāsayeyya,
Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.

Sace pajāneyya alabbhaneyyo, Mayāva aññena vā esa attho; Asocamāno adhivāsayeyya, Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti.

Evaṁ vutte, muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: “ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? *nāmo → ko nukho (si, pts1ed)

Evaṁ vutte, muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca:
“ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? *nāmo → ko nukho (si, pts1ed)

Evaṁ vutte, muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: “ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? *nāmo → ko nukho (si, pts1ed)

“Sokasallaharaṇo nāma ayaṁ, mahārāja, dhammapariyāyo”ti.

“Sokasallaharaṇo nāma ayaṁ, mahārāja, dhammapariyāyo”ti.

“Sokasallaharaṇo nāma ayaṁ, mahārāja, dhammapariyāyo”ti.

“Taggha, bhante, sokasallaharaṇo. *Taggha, bhante, sokasallaharaṇo → taggha bhante sokasallaharaṇo (bj, sya-all, km, pts1ed)Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṁ sutvā sokasallaṁ pahīnan”ti.

“Taggha, bhante, sokasallaharaṇo. *Taggha, bhante, sokasallaharaṇo → taggha bhante sokasallaharaṇo (bj, sya-all, km, pts1ed)
Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṁ sutvā sokasallaṁ pahīnan”ti.

“Taggha, bhante, sokasallaharaṇo. *Taggha, bhante, sokasallaharaṇo → taggha bhante sokasallaharaṇo (bj, sya-all, km, pts1ed)Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṁ sutvā sokasallaṁ pahīnan”ti.

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: “tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ jhāpetha; thūpañcassā karotha. Ajjatagge dāni mayaṁ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā”ti.

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi:
“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ jhāpetha; thūpañcassā karotha.
Ajjatagge dāni mayaṁ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā”ti.

Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: “tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ jhāpetha; thūpañcassā karotha. Ajjatagge dāni mayaṁ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Muṇḍarājavaggo pañcamo.

Muṇḍarājavaggo pañcamo.

Muṇḍarājavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Ādiyo sappuriso iṭṭhā, manāpadāyībhisandaṁ; Sampadā ca dhanaṁ ṭhānaṁ, kosalo nāradena cāti.

Ādiyo sappuriso iṭṭhā,
manāpadāyībhisandaṁ;
Sampadā ca dhanaṁ ṭhānaṁ,
kosalo nāradena cāti.

Ādiyo sappuriso iṭṭhā, manāpadāyībhisandaṁ; Sampadā ca dhanaṁ ṭhānaṁ, kosalo nāradena cāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

AnteriorEl rey de KosalaAN 5.49·KosalasuttaCuando el rey Pasenadi se entera de la muerte de su amada reina Mallikā, el Buddha lo consuela.SiguienteObstáculosAN 5.51·ĀvaraṇasuttaLos cinco obstáculos debilitan la sabiduría como los canales laterales debilitan el caudal de un río.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}