En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el monte Pico de Buitre, cerca de Rajagaha. Entonces, el Venerable Ananda se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y dijo:
“Venerable Señor, Purana Kassapa describió las seis clases : la clase negra, la clase azul, la clase roja, la clase amarilla, la clase blanca y la suprema clase blanca.
“Describió a la clase negra como carniceros de ovejas, cerdos, aves y ciervos; cazadores y pescadores; ladrones, verdugos y carceleros; o aquellos que siguen una u otra ocupación cruel.
“Describió a la clase azul como monjes que viven en las espinas , u otros que profesan la doctrina del kamma o la eficacia de las acciones.
“Describió a la clase roja como niganthas, que visten una sola prenda.
“Describió a la clase amarilla como los vestidos de blanco, discípulos laicos de los ascetas desnudos.
“Describió a la clase blanca como los ajivakas de sexo masculino y femenino.
“Describió a la suprema clase blanca como Nanda Vaccha, Kisa Sankicca y Makkhali Gosala.
“Purana Kassapa, Venerable Señor, así describió a estas seis clases”.
“Pero, Ananda, ¿ha autorizado el mundo entero a Purana Kassapa a describir estas seis clases?”.
“Ciertamente no, Venerable Señor”.
“Imagina, Ananda, a una persona pobre, desprovista e indigente. La gente podría forzarla con un corte [de carne] en contra de su voluntad, diciendo: ‘Buen hombre, tienes que comer este trozo de carne y pagar por él’. De la misma manera, sin el consentimiento de aquellos ascetas y brahmanes, Purana Kassapa describió a estas seis clases de manera tonta, incompetente, inexperta e inhábil. Pero yo, Ananda, describo unas seis clases diferentes. Escucha y presta atención que voy a hablar”.
“Sí, Venerable Señor”, respondió el Venerable Ananda y el Bienaventurado continuó:
“Y, ¿cuáles son, Ananda, las seis clases?
“He aquí, alguien de la clase negra produce estados mentales negros. Alguien de la clase negra produce estados mentales blancos. Alguien de la clase negra produce el Nibbana, el cual no es negro ni blanco. Entonces, alguien de la clase blanca produce estados mentales negros. Alguien de la clase blanca produce estados mentales blancos. Alguien de la clase blanca produce el Nibbana, el cual no es negro ni blanco.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase negra produce estados mentales negros? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia baja—familia de los candalas, cazadores, trabajadores de los bambúes o basureros de flores [secas]―, alguien así es pobre, con poca comida y bebida, que subsiste con dificultad, donde la comida y la vestimenta son difíciles de obtener; también es una persona fea y antiestética, enana, con muchas enfermedades: ciega, lisiada, coja y paralítica. No logra obtener la comida, la bebida, la vestimenta ni los vehículos; tampoco las guirnaldas, las esencias ni los ungüentos; no logra obtener lechos, casas ni luces. Se involucra con una mala conducta corporal, verbal y mental. En consecuencia, con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en un plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno. Es de esta manera que alguien de la clase negra produce estados mentales negros.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase negra produce estados mentales negros? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia baja… no logra obtener lechos, casas ni luces. Pero se compromete con una buena conducta corporal, verbal y mental. En consecuencia, con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en un buen destino, en el mundo celestial. Es de esta manera que alguien de la clase negra produce estados mentales blancos.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase negra produce el Nibbana, el cual no es negro ni blanco? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia baja… no logra obtener lechos, casas ni luces. Habiendo afeitado su cabeza y barba, se viste con el hábito amarillo, renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Al haber renunciado de esta manera, abandona los cinco impedimentos, las impurezas de la mente, cosas que debilitan la sabiduría; y entonces, con la mente bien establecida en los cuatro establecimientos de la atención consciente, desarrolla correctamente los siete factores de la iluminación y produce el Nibbana, el cual no es negro ni blanco. Es, de esta manera, que alguien de la clase negra produce el Nibbana el cual no es negro ni blanco.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase blanca produce estados mentales negros? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia alta—familia de los influyentes khattiya, familia de los influyentes brahmanes o familia de los influyentes hombres hogareños―, alguien así es rico, con grandes riquezas y propiedades, de abundante oro y plata, de abundantes tesoros y comodidades, de abundantes riquezas y granos; además es una persona apuesta, atractiva, agraciada, poseedora de una suprema belleza y complexión. Obtiene la comida, la bebida, la vestimenta y los vehículos; también las guirnaldas, las esencias y los ungüentos; obtiene lechos, casas y luces. Pero se involucra con una mala conducta corporal, verbal y mental. En consecuencia, con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en un plano de miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno. Es, de esta manera, que alguien de la clase blanca produce estados mentales negros.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase blanca produce estados mentales blancos? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia alta… obtiene lechos, casas y luces. Se compromete con una buena conducta corporal, verbal y mental. En consecuencia, con el quiebre de su cuerpo, después de la muerte, renace en un buen destino, en el mundo celestial. Es, de esta manera, que alguien de la clase blanca produce estados mentales blancos.
“Y, ¿cómo es esto, Ananda, que alguien de la clase blanca produce el Nibbana, que no es negro ni blanco? He aquí, hay alguien que renació dentro de una familia alta… obtiene lechos, casas y luces. Habiendo afeitado su cabeza y barba, se viste con el hábito amarillo, renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Al haber renunciado de esta manera, abandona los cinco impedimentos, las impurezas de la mente, cosas que debilitan la sabiduría; y entonces, con la mente bien establecida en los cuatro establecimientos de la atención consciente, desarrolla correctamente los siete factores de la iluminación y produce el Nibbana, el cual no es negro ni blanco. Es, de esta manera, que alguien de la clase blanca produce el Nibbana el cual no es negro ni blanco.
“Estas son, Ananda, las seis clases”.
Purana Kassapa fue uno de los maestros contemporáneos del Buda. Este es el único lugar, en el cual se lo asocia con la doctrina de las seis clases, las cuales no se mencionan en otro lugar en los Nikayas. En se lo describe como el proponente de la doctrina del no-hacer (akiriyavada), pero en SN 46,56 se le adscribe la doctrina de la no-causalidad (ahetukavada).
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“pūraṇena, bhante, kassapena chaḷabhijātiyo paññattā—kaṇhābhijāti paññattā, nīlābhijāti paññattā, lohitābhijāti paññattā, haliddābhijāti paññattā, sukkābhijāti paññattā, paramasukkābhijāti paññattā.
“pūraṇena, bhante, kassapena chaḷabhijātiyo paññattā—
kaṇhābhijāti paññattā, nīlābhijāti paññattā, lohitābhijāti paññattā, haliddābhijāti paññattā, sukkābhijāti paññattā, paramasukkābhijāti paññattā.
“pūraṇena, bhante, kassapena chaḷabhijātiyo paññattā—kaṇhābhijāti paññattā, nīlābhijāti paññattā, lohitābhijāti paññattā, haliddābhijāti paññattā, sukkābhijāti paññattā, paramasukkābhijāti paññattā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena kaṇhābhijāti paññattā, orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena kaṇhābhijāti paññattā, orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena kaṇhābhijāti paññattā, orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena nīlābhijāti paññattā, bhikkhū kaṇṭakavuttikā ye vā panaññepi keci kammavādā kriyavādā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena nīlābhijāti paññattā, bhikkhū kaṇṭakavuttikā ye vā panaññepi keci kammavādā kriyavādā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena nīlābhijāti paññattā, bhikkhū kaṇṭakavuttikā ye vā panaññepi keci kammavādā kriyavādā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena lohitābhijāti paññattā, nigaṇṭhā ekasāṭakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena lohitābhijāti paññattā, nigaṇṭhā ekasāṭakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena lohitābhijāti paññattā, nigaṇṭhā ekasāṭakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena haliddābhijāti paññattā, gihī odātavasanā acelakasāvakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena haliddābhijāti paññattā, gihī odātavasanā acelakasāvakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena haliddābhijāti paññattā, gihī odātavasanā acelakasāvakā.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena sukkābhijāti paññattā, ājīvakā ājīvakiniyo.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena sukkābhijāti paññattā, ājīvakā ājīvakiniyo.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena sukkābhijāti paññattā, ājīvakā ājīvakiniyo.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena paramasukkābhijāti paññattā, nando vaccho kiso saṅkicco makkhali gosālo.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena paramasukkābhijāti paññattā, nando vaccho kiso saṅkicco makkhali gosālo.
Tatridaṁ, bhante, pūraṇena kassapena paramasukkābhijāti paññattā, nando vaccho kiso saṅkicco makkhali gosālo.
Pūraṇena, bhante, kassapena imā chaḷabhijātiyo paññattā”ti.
Pūraṇena, bhante, kassapena imā chaḷabhijātiyo paññattā”ti.
Pūraṇena, bhante, kassapena imā chaḷabhijātiyo paññattā”ti.
“Kiṁ panānanda, pūraṇassa kassapassa sabbo loko etadabbhanujānāti imā chaḷabhijātiyo paññāpetun”ti?
“Kiṁ panānanda, pūraṇassa kassapassa sabbo loko etadabbhanujānāti imā chaḷabhijātiyo paññāpetun”ti?
“Kiṁ panānanda, pūraṇassa kassapassa sabbo loko etadabbhanujānāti imā chaḷabhijātiyo paññāpetun”ti?
“No hetaṁ, bhante.
“No hetaṁ, bhante.
Seyyathāpi, ānanda, puriso daliddo assako anāḷhiko, tassa akāmakassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsañca khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti. Evamevaṁ kho, ānanda, pūraṇena kassapena appaṭiññāya etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ imā chaḷabhijātiyo paññattā, yathā taṁ bālena abyattena akhettaññunā akusalena.
Seyyathāpi, ānanda, puriso daliddo assako anāḷhiko, tassa akāmakassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsañca khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti.
Evamevaṁ kho, ānanda, pūraṇena kassapena appaṭiññāya etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ imā chaḷabhijātiyo paññattā, yathā taṁ bālena abyattena akhettaññunā akusalena.
Seyyathāpi, ānanda, puriso daliddo assako anāḷhiko, tassa akāmakassa bilaṁ olaggeyyuṁ: ‘idaṁ te, ambho purisa, maṁsañca khāditabbaṁ, mūlañca anuppadātabban’ti. Evamevaṁ kho, ānanda, pūraṇena kassapena appaṭiññāya etesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ imā chaḷabhijātiyo paññattā, yathā taṁ bālena abyattena akhettaññunā akusalena.
Ahaṁ kho panānanda, chaḷabhijātiyo paññāpemi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
Ahaṁ kho panānanda, chaḷabhijātiyo paññāpemi.
Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
Ahaṁ kho panānanda, chaḷabhijātiyo paññāpemi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“katamā cānanda, chaḷabhijātiyo? Idhānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
“katamā cānanda, chaḷabhijātiyo?
Idhānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
“katamā cānanda, chaḷabhijātiyo? Idhānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati. Idha panānanda, ekacco sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā nesādakule vā venakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā, dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. *venakule → veṇakule (sabbattha)So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā nesādakule vā venakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā, dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. *venakule → veṇakule (sabbattha)
So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati.
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā nesādakule vā venakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā, dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. *venakule → veṇakule (sabbattha)So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe…
seyyāvasathapadīpeyyassa.
So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati.
So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe…
so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako.
So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti—caṇḍālakule vā …pe… so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, kaṇhābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.
So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati.
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno kaṇhaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā …pe…
seyyāvasathapadīpeyyassa.
So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati.
So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā …pe… seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā, vācāya sucaritaṁ caritvā, manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno sukkaṁ dhammaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati?
Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.
So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Kathañcānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati? Idhānanda, ekacco ucce kule paccājāto hoti—khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati. Evaṁ kho, ānanda, sukkābhijātiyo samāno akaṇhaṁ asukkaṁ nibbānaṁ abhijāyati.
Imā kho, ānanda, chaḷabhijātiyo”ti.
Imā kho, ānanda, chaḷabhijātiyo”ti.
Imā kho, ānanda, chaḷabhijātiyo”ti.