“Monjes, voy a enseñaros una exposición del Dhamma acerca de unión y separación. Escuchad y prestad atención que voy a hablar.
“Sí, venerable señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:
“Y, ¿cómo es, monjes, la exposición del Dhamma acerca de unión y separación?
“Monjes, la mujer se ocupa interiormente de los rasgos de su feminidad: de su gesticulación femenina, estilo femenino, poses femeninas, impulsos femeninos, femenina manera de hablar y los encantos femeninos, y esto es lo que la excita y se deleita en eso.
“Habiendo sido excitada y habiéndose deleitado en esto, se ocupa exteriormente de los rasgos de la masculinidad: de la gesticulación masculina, estilo masculino, poses masculinas, impulsos masculinos, masculina manera de hablar y los encantos masculinos, y esto es lo que la excita y se deleita en eso.
“Habiendo sido excitada y habiéndose deleitado en eso, ella desea estar unida a lo que es externo a ella, desea cualquier placer o felicidad vinculado a esta unión. Así, monjes, encontrando deleite en esto y cautivada por su feminidad, la mujer va uniéndose a lo masculino. Es así, cómo la mujer no trasciende su feminidad.
“Monjes, el hombre se ocupa interiormente de los rasgos de su masculinidad: de su gesticulación masculina, estilo masculino, poses masculinas, impulsos masculinos, masculina manera de hablar y los encantos masculinos, y esto es lo que lo excita y se deleita en eso.
“Habiendo sido excitado y habiéndose deleitado en eso, se ocupa exteriormente de los rasgos de la feminidad: de la gesticulación femenina, estilo femenino, poses femeninas, impulsos femeninos, femenina manera de hablar y los encantos femeninos, y esto es lo que lo excita y se deleita en eso.
“Habiendo sido excitado y habiéndose deleitado en eso, desea estar unido a lo que es externo a él, desea cualquier placer o felicidad vinculado a esta unión. Así, monjes, encontrando deleite en esto y cautivado por su masculinidad, el hombre va uniéndose a lo femenino. Es así, cómo el hombre no trasciende su masculinidad.
“Así es, monjes, cómo se produce la unión. ¿Y cómo, monjes, se produce la separación?
“Monjes, la mujer no se ocupa interiormente de los rasgos de su feminidad: de su gesticulación femenina… ni de los encantos femeninos, de modo que esto no la excita ni se deleita en eso.
“No habiendo sido excitada ni habiéndose deleitado en esto, no se ocupa exteriormente de los rasgos de la masculinidad: de la gesticulación masculina… ni de los encantos masculinos, de modo que esto no la excita ni se deleita en eso.
“No habiendo sido excitada ni habiéndose deleitado en eso, no desea estar unida a lo que es externo a ella, no desea placer alguno ni felicidad vinculada a esta unión. Así, monjes, no encontrando deleite en eso ni siendo cautivada por su feminidad, la mujer no va uniéndose a lo masculino. Es así, cómo la mujer trasciende su feminidad.
“Monjes, el hombre no se ocupa interiormente de los rasgos de su masculinidad: de su gesticulación masculina… ni de los encantos masculinos, y esto no lo excita ni se deleita en eso.
“No habiendo sido excitado ni habiéndose deleitado en eso, no se ocupa exteriormente de los rasgos de la feminidad: de la gesticulación femenina… ni de los encantos femeninos, y esto no lo excita ni se deleita en esto.
“No habiendo sido excitado ni habiéndose deleitado en esto, no desea estar unido a lo que es externo a él, no desea placer alguno ni felicidad vinculada a esta unión. Así, monjes, no encontrando deleite en eso ni siendo cautivado por su masculinidad, el hombre no va uniéndose a lo femenino. Es así, cómo el hombre trasciende su masculinidad.
“Así es, monjes, cómo se produce la separación.
“Ésta es la falta de ligamento y éste es el discurso del Dhamma acerca ligamento y falta de ligamento.
“Y ésta es, monjes, la exposición del Dhamma acerca de unión y separación.”
“Saṁyogavisaṁyogaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca so, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo?
“Saṁyogavisaṁyogaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi.
katamo ca so, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo?
“Saṁyogavisaṁyogaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha …pe… katamo ca so, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo?
Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ nātivattati.
Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ manasi karoti—
itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ.
Sā tattha rajjati tatrābhiramati.
Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaṁ manasi karoti—
purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ.
Sā tattha rajjati tatrābhiramati.
Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati.
Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati.
Itthatte, bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saṁyogaṁ gatā.
Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ nātivattati.
Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha rajjati tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ nātivattati.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, abhiratā sattā itthīsu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ nātivattati. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo hoti.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ manasi karoti—
purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ.
So tattha rajjati tatrābhiramati.
So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaṁ manasi karoti—
itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ.
So tattha rajjati tatrābhiramati.
So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati.
Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati.
Purisatte, bhikkhave, abhiratā sattā itthīsu saṁyogaṁ gatā.
Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ nātivattati.
Evaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo hoti.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaṁ manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saṁyogaṁ ākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca ākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, abhiratā sattā itthīsu saṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ nātivattati. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo hoti.
Kathañca, bhikkhave, visaṁyogo hoti? Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, sā tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ ativattati.
Kathañca, bhikkhave, visaṁyogo hoti?
Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ na manasi karoti—
itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ.
Sā tattha na rajjati, sā tatra nābhiramati.
Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaṁ na manasi karoti—
purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ.
Sā tattha na rajjati, tatra nābhiramati.
Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati.
Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati.
Itthatte, bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaṁyogaṁ gatā.
Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ ativattati.
Kathañca, bhikkhave, visaṁyogo hoti? Itthī, bhikkhave, ajjhattaṁ itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, sā tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. Sā tattha na rajjati, tatra nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassā saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Itthatte, bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, itthī itthattaṁ ativattati.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, so tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, anabhiratā sattā itthīsu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ ativattati. Evaṁ kho, bhikkhave, visaṁyogo hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo”ti.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ na manasi karoti—
purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ.
So tattha na rajjati, so tatra nābhiramati.
So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaṁ na manasi karoti—
itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ.
So tattha na rajjati, tatra nābhiramati.
So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati.
Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati.
Purisatte, bhikkhave, anabhiratā sattā itthīsu visaṁyogaṁ gatā.
Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ ativattati.
Evaṁ kho, bhikkhave, visaṁyogo hoti.
Ayaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo”ti.
Puriso, bhikkhave, ajjhattaṁ purisindriyaṁ na manasi karoti—purisakuttaṁ purisākappaṁ purisavidhaṁ purisacchandaṁ purisassaraṁ purisālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, so tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaṁ na manasi karoti—itthikuttaṁ itthākappaṁ itthividhaṁ itthicchandaṁ itthissaraṁ itthālaṅkāraṁ. So tattha na rajjati, tatra nābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saṁyogaṁ nākaṅkhati. Yañcassa saṁyogapaccayā uppajjati sukhaṁ somanassaṁ tañca nākaṅkhati. Purisatte, bhikkhave, anabhiratā sattā itthīsu visaṁyogaṁ gatā. Evaṁ kho, bhikkhave, puriso purisattaṁ ativattati. Evaṁ kho, bhikkhave, visaṁyogo hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, saṁyogo visaṁyogo dhammapariyāyo”ti.