KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
7. El gran capítulo

Los siete soles

Aṅguttara Nikāya
7. Mahāvagga
Sattasūriyasutta
Discursos Numerados
7. El gran capítulo
Los siete soles
Aṅguttara Nikāya
7. Mahāvagga
Sattasūriyasutta

Un discurso poco común sobre la evolución cósmica. El Buddha describe la aparición sucesiva de siete soles y cómo incluso la tierra será consumida por el fuego.

Ruta suttaAN 7.66Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›7. Sattakanipāta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›7. Mahāvagga›Sattasūriyasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an7.66/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda de Ambapali, cerca de Vesali. Estando allí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes: “Monjes”.

“Sí, Venerable Señor”, respondieron los monjes, y el Bienaventurado continuó:

“Monjes, los fenómenos condicionados son transitorios; los fenómenos condicionados son inestables; los fenómenos condicionados son poco fiables. Esto es suficiente para llegar a estar desencantado con todos los fenómenos condicionados, suficiente para llegar a estar desapasionado hacia ellos, suficiente para estar liberado de ellos.

“Monjes, Sineru, el rey de las montañas, tiene 84.000 yojanas de alto y 84.000 yojanas de ancho; está sumergido 84.000 yojanas en el gran océano y se eleva 84.000 yojanas por encima del gran océano.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo, en el cual no caerá lluvia por muchos años, por cientos de años, por miles de años, por cientos de miles de años. Cuando la lluvia no cae, las semillas vitales y la vegetación, las plantas medicinales, el pasto y los gigantes árboles del bosque se marchitan, se secan y dejan de existir. Así de transitorios son los fenómenos condicionados; así de inestables y poco fiables. Esto es suficiente para llegar a estar desencantado con todos los fenómenos condicionados, suficiente para llegar a estar desapasionado hacia ellos, suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el segundo sol. Con la aparición del segundo sol se secarán y se evaporarán los pequeños ríos y lagos, y dejarán de existir. Así de transitorios son los fenómenos condicionados… Esto es suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el tercer sol. Con la aparición del tercer sol se secarán y se evaporarán los grandes ríos Ganges, Yamuna, Aciravati, Sarabhu y Mahi, y dejarán de existir. Así de transitorios son los fenómenos condicionados… Esto es suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el cuarto sol. Con la aparición del cuarto sol se secarán y se evaporarán los grandes lagos a partir de los cuales se originan aquellos grandes ríos—Anotatta, Sihapapata, Rathakara, Kannamunda, Kunala, Chaddanta y Mandakini— y dejarán de existir. Así de transitorios son los fenómenos condicionados… Esto es suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el quinto sol. Con la aparición del quinto sol, las aguas del gran océano bajarán mil yojanas, doscientas yojanas… trescientas yojanas… setecientas yojanas. El agua que queda en el gran océano alcanzará la altura de siete palmeras… altura de seis palmeras… cinco palmeras… cuatro palmeras… tres palmeras… dos palmeras… una sola palmera. El agua que queda en el gran océano tendrá siete brazas de profundidad… seis brazas de profundidad… cinco brazas de profundidad… cuatro brazas de profundidad… tres brazas de profundidad… dos brazas de profundidad… una sola braza de profundidad… media braza de profundidad… El agua que queda en el gran océano llegará hasta la cintura… hasta las rodillas… hasta los tobillos. Al igual que en el otoño, cuando las gruesas gotas de lluvia se vierten hacia abajo, las aguas están en las huellas del ganado aquí y allí, así también las aguas que quedan en el gran océano estarán aquí y allá en charcos del tamaño de la huella del ganado. Con la aparición del quinto sol, el agua que queda en el gran océano no será suficiente ni siquiera para cubrir las articulaciones de los dedos. Así de transitorios son los fenómenos condicionados… Esto es suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el sexto sol. Con la aparición del sexto sol, esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas, van a humear, vaporizarse y arder en llamas. Al igual que, cuando se enciende el fuego del alfarero, el mismo humea, se vaporiza y arde en llamas, así también con la aparición del sexto sol, esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas, van a humear, vaporizarse y arder en llamas. Así de transitorios son los fenómenos condicionados… Esto es suficiente para estar liberado de ellos.

“He aquí, monjes, vendrá el tiempo cuando, después de mucho tiempo, aparecerá el séptimo sol. Con la aparición del séptimo sol, esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas, van a estallar en llamas, se incendiarán intensamente, hasta llegar a ser una gran masa de fuego. Al arder y quemarse, esta gran tierra y Sineru, el fuego, levantado por el viento, subirá hasta el mundo de Brahma. Al arder y quemarse, al someterse a la destrucción y siendo superados por la gran masa de calor, los picos de las montañas de la altura de cien yojanas se desintegrarán. Picos de las montañas de la altura de doscientas yojanas… trescientas yojanas… cuatrocientas yojanas… quinientas yojanas se desintegrarán.

“Cuando esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas, ardan y se quemen, no se verá hollín ni cenizas. Al igual que cuando arde y se quema la mantequilla o el aceite, no se ven hollín ni cenizas, así tampoco se verán hollín ni cenizas cuando se quemen y ardan esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas. Así de transitorios son los fenómenos condicionados; así de inestables y poco fiables. Esto es suficiente para llegar a estar desencantado con todos los fenómenos condicionados, suficiente para llegar a estar desapasionado hacia ellos, suficiente para estar liberado de ellos.

“Monjes, ¿quiénes, excepto aquellos que han visto la verdad, pensarían o creerían esto: ‘Esta gran tierra y Sineru, el rey de las montañas, se van a quemar, destruir y no existirán más’?

“He aquí, monjes, en el pasado remoto, vivía un maestro de nombre Sunetta, el fundador de una doctrina espiritual sin codicia por los placeres sensuales. El maestro Sunetta tenía cientos de discípulos, a los cuales enseñaba el Dhamma por la compañía con el mundo de Brahma. Cuando estaba enseñando, aquellos que entendieron su enseñanza por completo, con el quebrantamiento del cuerpo, después de la muerte, renacieron en el buen destino, en el mundo de Brahma. Pero los que no entendieron su enseñanza por completo, con el quebrantamiento del cuerpo, después de la muerte, algunos renacieron en compañía de los devas que controlan lo que ha sido creado por otros, otros en compañía de los devas que se deleitan en la creación, otros en compañía de los devas de Tusita, otros en compañía de los devas de Yama, otros en compañía de los devas de Tavatimsa y otros en compañía de los devas de los Cuatro Grandes Reyes. Algunos renacieron en compañía de los influentes khattiyas, otros en compañía de los influentes brahmanes y otros en compañía de los influentes hombres hogareños.

“Entonces, monjes, esto se le ocurrió al maestro Sunetta: ‘No es conveniente que tuviera exactamente el mismo destino que mis discípulos. Voy a desarrollar más el amor benevolente’. Entonces, por siete años, el maestro Sunetta desarrolló el amor benevolente. En consecuencia, en espacio de siete eones de la disolución y evolución del mundo no regresó a este mundo. Y cuando el mundo fue disuelto pasó al [reino] de la corriente de resplandor. Cuando el mundo evolucionó, renació en las mansiones vacías del Brahma. Allí, llegó a ser Brahma, el Gran Brahma, el vencedor, el invicto, el visionario universal, el portador de la maestría. Llegó a ser Sakka, el gobernador de los devas, treinta y tres veces. Muchas veces llegó a ser el Monarca que pone en movimiento la rueda, el recto rey que gobierna mediante el Dhamma, el conquistador, cuya reinado se extiende a los cuatro puntos cardinales, que logra la estabilidad en su país, que posee las siete gemas. Tuvo mil hijos que fueron héroes, vigorosos, capaces de aplastar a los ejércitos de sus enemigos. Reinó, después de haber conquistado la tierra hasta sus límites con el océano, y no a través de la fuerza y las armas, sino mediante el Dhamma.

“Monjes, por más que tuvo semejantemente grande espacio vital y continuó por tiempo igualmente largo, el maestro Sunetta todavía no estaba libre del nacimiento, de la vejez, la muerte, el dolor, lamento, pena, desaliento ni angustia. Aún no estaba libre de la insatisfacción, afirmo yo. Y, ¿por qué así? Porque no entendió aún la penetración de cuatro cosas. Y, ¿cuáles son estas cuatro? La noble conducta virtuosa, la noble concentración, la noble sabiduría y la noble liberación.

“La noble conducta virtuosa, monjes, ha de ser comprendida y penetrada. La noble concentración ha de ser comprendida y penetrada. La noble sabiduría ha de ser comprendida y penetrada. La noble liberación ha de ser comprendida y penetrada. El anhelo por la existencia ha de ser apartado; el conducto a la existencia ha de ser destruido; entonces, no habrá más existencias renovadas”.

Esto es lo que dijo el Bienaventurado. Habiendo dicho esto, el Sublime, el Maestro agregó:

“Conducta virtuosa, concentración, sabiduría
E insuperable liberación:
Estas cosas el ilustre Gotama
Entendió por sí mismo.
“Habiendo conocido estas cosas,
El Buda enseñó el Dhamma a sus monjes.
El Maestro, el que pone fin a la insatisfacción,
El que tiene la visión, alcanzó el Nibbana”.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
“bhikkhavo”ti.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etadavoca:

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

“Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā;
adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā;
anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā.
Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

“Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo te ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato.
Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati.
Deve kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo te ussussanti visussanti, na bhavanti.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā;
evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo te ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati. Dutiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci kunnadiyo kusobbhā tā ussussanti visussanti, na bhavanti. *kusobbhā → kussubbho (bj); kussobbhā (sya-all); kussubbhā (pts1ed)Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati.
Dutiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci kunnadiyo kusobbhā tā ussussanti visussanti, na bhavanti. *kusobbhā → kussubbho (bj); kussobbhā (sya-all); kussubbhā (pts1ed)
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati. Dutiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci kunnadiyo kusobbhā tā ussussanti visussanti, na bhavanti. *kusobbhā → kussubbho (bj); kussobbhā (sya-all); kussubbhā (pts1ed)Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati. Tatiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati.
Tatiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—
gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā ussussanti visussanti, na bhavanti.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati. Tatiyassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati. Catutthassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo pavattanti, seyyathidaṁ—anotattā, sīhapapātā, rathakārā, kaṇṇamuṇḍā, kuṇālā, chaddantā, mandākiniyā, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati.
Catutthassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo pavattanti, seyyathidaṁ—
anotattā, sīhapapātā, rathakārā, kaṇṇamuṇḍā, kuṇālā, chaddantā, mandākiniyā, tā ussussanti visussanti, na bhavanti.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati. Catutthassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo pavattanti, seyyathidaṁ—anotattā, sīhapapātā, rathakārā, kaṇṇamuṇḍā, kuṇālā, chaddantā, mandākiniyā, tā ussussanti visussanti, na bhavanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati. Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi, chayojanasatikānipi, sattayojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti; sattatālampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chatālampi, pañcatālampi, catutālampi, titālampi, dvitālampi, tālamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti; sattaporisampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chaporisampi, pañcaporisampi, catuporisampi, tiporisampi, dviporisampi, porisampi, aḍḍhaporisampi, kaṭimattampi, jaṇṇukāmattampi, gopphakamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti. *porisampi → porisamattampi (sya-all, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ṭhitāni honti; *tattha gopadesu → gopphakapadesesu (mr)evamevaṁ kho, bhikkhave, tattha tattha gopphakamattāni mahāsamudde udakāni ṭhitāni honti. *gopphakamattāni → gopadamattāni (bj, sya-all, pts1ed)Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā aṅgulipabbamattampi mahāsamudde udakaṁ na hoti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati.
Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi, chayojanasatikānipi, sattayojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti;
sattatālampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chatālampi, pañcatālampi, catutālampi, titālampi, dvitālampi, tālamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti;
sattaporisampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chaporisampi, pañcaporisampi, catuporisampi, tiporisampi, dviporisampi, porisampi, aḍḍhaporisampi, kaṭimattampi, jaṇṇukāmattampi, gopphakamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti. *porisampi → porisamattampi (sya-all, pts1ed)
Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ṭhitāni honti; *tattha gopadesu → gopphakapadesesu (mr)
evamevaṁ kho, bhikkhave, tattha tattha gopphakamattāni mahāsamudde udakāni ṭhitāni honti. *gopphakamattāni → gopadamattāni (bj, sya-all, pts1ed)
Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā aṅgulipabbamattampi mahāsamudde udakaṁ na hoti.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati. Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā yojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi, chayojanasatikānipi, sattayojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti; sattatālampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chatālampi, pañcatālampi, catutālampi, titālampi, dvitālampi, tālamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti; sattaporisampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti, chaporisampi, pañcaporisampi, catuporisampi, tiporisampi, dviporisampi, porisampi, aḍḍhaporisampi, kaṭimattampi, jaṇṇukāmattampi, gopphakamattampi mahāsamudde udakaṁ saṇṭhāti. *porisampi → porisamattampi (sya-all, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ṭhitāni honti; *tattha gopadesu → gopphakapadesesu (mr)evamevaṁ kho, bhikkhave, tattha tattha gopphakamattāni mahāsamudde udakāni ṭhitāni honti. *gopphakamattāni → gopadamattāni (bj, sya-all, pts1ed)Pañcamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā aṅgulipabbamattampi mahāsamudde udakaṁ na hoti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati. Chaṭṭhassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. *dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti → dhūpāyanti sandhūpāyanti sampadhūpāyanti (bj, sya-all, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, kumbhakārapāko ālepito paṭhamaṁ dhūmeti sandhūmeti sampadhūmeti; *ālepito → ālimpito (bj, sya-all, pts1ed)evamevaṁ kho, bhikkhave, chaṭṭhassa sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati.
Chaṭṭhassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. *dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti → dhūpāyanti sandhūpāyanti sampadhūpāyanti (bj, sya-all, pts1ed)
Seyyathāpi, bhikkhave, kumbhakārapāko ālepito paṭhamaṁ dhūmeti sandhūmeti sampadhūmeti; *ālepito → ālimpito (bj, sya-all, pts1ed)
evamevaṁ kho, bhikkhave, chaṭṭhassa sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe…
alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati. Chaṭṭhassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. *dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti → dhūpāyanti sandhūpāyanti sampadhūpāyanti (bj, sya-all, pts1ed)Seyyathāpi, bhikkhave, kumbhakārapāko ālepito paṭhamaṁ dhūmeti sandhūmeti sampadhūmeti; *ālepito → ālimpito (bj, sya-all, pts1ed)evamevaṁ kho, bhikkhave, chaṭṭhassa sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā dhūmāyanti sandhūmāyanti sampadhūmāyanti. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā …pe… alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo pātubhavati. Sattamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā ādippanti pajjalanti ekajālā bhavanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ acci vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchati. Sinerussa, bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa dayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti dviyojanasatikānipi, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi kūṭāni palujjanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Seyyathāpi, bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa dayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evamevaṁ kho, bhikkhave, imissā ca mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo pātubhavati.
Sattamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā ādippanti pajjalanti ekajālā bhavanti.
Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ acci vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchati.
Sinerussa, bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa dayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti dviyojanasatikānipi, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi kūṭāni palujjanti.
Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi.
Seyyathāpi, bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa dayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi;
evamevaṁ kho, bhikkhave, imissā ca mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi.
Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā;
evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā;
evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā.
Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo pātubhavati. Sattamassa, bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā ādippanti pajjalanti ekajālā bhavanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ acci vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchati. Sinerussa, bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa dayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti dviyojanasatikānipi, tiyojanasatikānipi, catuyojanasatikānipi, pañcayojanasatikānipi kūṭāni palujjanti. Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Seyyathāpi, bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa dayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evamevaṁ kho, bhikkhave, imissā ca mahāpathaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṁ dayhamānānaṁ neva chārikā paññāyati na masi. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccituṁ.

Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā: ‘ayañca pathavī sineru ca pabbatarājā dayhissanti vinassissanti, na bhavissantī’ti aññatra diṭṭhapadehi?

Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā:
‘ayañca pathavī sineru ca pabbatarājā dayhissanti vinassissanti, na bhavissantī’ti aññatra diṭṭhapadehi?

Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā: ‘ayañca pathavī sineru ca pabbatarājā dayhissanti vinassissanti, na bhavissantī’ti aññatra diṭṭhapadehi?

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Sunetto, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjiṁsu. Ye na sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo.
Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ.
Sunetto, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi.
Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjiṁsu.
Ye na sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. Sunetto, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjiṁsu. Ye na sabbena sabbaṁ sāsanaṁ ājāniṁsu te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce khattiyamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu, appekacce gahapatimahāsālānaṁ sahabyataṁ upapajjiṁsu.

Atha kho, bhikkhave, sunettassa satthuno etadahosi: ‘na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ sāvakānaṁ samasamagatiyo assaṁ abhisamparāyaṁ, yannūnāhaṁ uttari mettaṁ bhāveyyan’ti. *uttari mettaṁ → uttariṁ mettaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed); uttari maggaṁ (mr)

Atha kho, bhikkhave, sunettassa satthuno etadahosi:
‘na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ sāvakānaṁ samasamagatiyo assaṁ abhisamparāyaṁ, yannūnāhaṁ uttari mettaṁ bhāveyyan’ti. *uttari mettaṁ → uttariṁ mettaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed); uttari maggaṁ (mr)

Atha kho, bhikkhave, sunettassa satthuno etadahosi: ‘na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ sāvakānaṁ samasamagatiyo assaṁ abhisamparāyaṁ, yannūnāhaṁ uttari mettaṁ bhāveyyan’ti. *uttari mettaṁ → uttariṁ mettaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed); uttari maggaṁ (mr)

Atha kho, bhikkhave, sunetto satthā satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvesi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)Satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)Saṁvaṭṭamāne sudaṁ, bhikkhave, loke ābhassarūpago hoti. Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho pana, bhikkhave, sakko ahosi devānamindo. Anekasatakkhattuṁ rājā ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaṁ kho panassa puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi. So hi nāma, bhikkhave, sunetto satthā evaṁ dīghāyuko samāno evaṁ ciraṭṭhitiko aparimutto ahosi: jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘aparimutto dukkhasmā’ti vadāmi.

Atha kho, bhikkhave, sunetto satthā satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvesi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)
Satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)
Saṁvaṭṭamāne sudaṁ, bhikkhave, loke ābhassarūpago hoti.
Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati.
Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī.
Chattiṁsakkhattuṁ kho pana, bhikkhave, sakko ahosi devānamindo.
Anekasatakkhattuṁ rājā ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato.
Parosahassaṁ kho panassa puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā.
So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.
So hi nāma, bhikkhave, sunetto satthā evaṁ dīghāyuko samāno evaṁ ciraṭṭhitiko aparimutto ahosi:
jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘aparimutto dukkhasmā’ti vadāmi.

Atha kho, bhikkhave, sunetto satthā satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvesi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)Satta vassāni mettaṁ cittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsi. *mettaṁ cittaṁ → mettacittaṁ (sya1ed, sya2ed, pts1ed)Saṁvaṭṭamāne sudaṁ, bhikkhave, loke ābhassarūpago hoti. Vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṁsakkhattuṁ kho pana, bhikkhave, sakko ahosi devānamindo. Anekasatakkhattuṁ rājā ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaṁ kho panassa puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi. So hi nāma, bhikkhave, sunetto satthā evaṁ dīghāyuko samāno evaṁ ciraṭṭhitiko aparimutto ahosi: jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘aparimutto dukkhasmā’ti vadāmi.

Taṁ kissa hetu? Catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā. Katamesaṁ catunnaṁ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya paññāya ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā. Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubodho paṭividdho, ariyā paññā anubodhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubodhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti.

Taṁ kissa hetu?
Catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā.
Katamesaṁ catunnaṁ?
Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya paññāya ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā.
Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubodho paṭividdho, ariyā paññā anubodhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubodhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti.

Taṁ kissa hetu? Catunnaṁ dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā. Katamesaṁ catunnaṁ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya paññāya ananubodhā appaṭivedhā, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā. Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubodho paṭividdho, ariyā paññā anubodhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubodhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Idamavoca bhagavā.
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

“Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā.

“Sīlaṁ samādhi paññā ca,
vimutti ca anuttarā;
Anubuddhā ime dhammā,
gotamena yasassinā.

“Sīlaṁ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā; Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā.

Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto”ti.

Iti buddho abhiññāya,
dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ;
Dukkhassantakaro satthā,
cakkhumā parinibbuto”ti.

Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorConciencia y prudenciaAN 7.65·HirīottappasuttaEl sentido de la conciencia es la base que conduce paso a paso a la liberación.SiguienteEl símil de la ciudadelaAN 7.67·NagaropamasuttaCuando la fortaleza de un rey está bien provista de siete cosas y tiene cuatro tipos de provisiones alimentarias, es inexpugnable. Del mismo modo, un…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}