KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre la generosidad

Las bases de los donativos

Aṅguttara Nikāya
4. Dānavagga
Dānūpapattisutta
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre la generosidad
Las bases de los donativos
Aṅguttara Nikāya
4. Dānavagga
Dānūpapattisutta

Al dar, si esperas cierto resultado en la próxima vida, puedes obtenerlo, si las condiciones son adecuadas.

Ruta suttaAN 8.35Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›8. Aṭṭhakanipāta›1. Paṭhamapaṇṇāsaka›4. Dānavagga›Dānūpapattisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an8.35/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-anton-p-baron

“Monjes, he aquí estas ocho clases de renacimientos causados por ofrecer donativos. Y, ¿cuáles son esas ocho?

“He aquí, alguien ofrece una dádiva a un asceta o un brahmán: comida o bebida, vestimenta o carros, guirnaldas, perfumes, ungüentos, lechos, alojamientos y luces. Lo que sea que ofrece, espera algo en retorno. Ve los influyentes khattiyas, influyentes brahmanes o influyentes hombres hogareños que disfrutan poseyendo los cinco objetos del placer sensual y siendo decorados con ellos. Entonces se le ocurre esto: ‘Ojalá que con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renazca en compañía de los influyentes khattiyas, influyentes brahmanes o influyentes hombres hogareños’. Pone su mente en eso, fija su mente en eso y desarrolla este estado mental. Y esta su aspiración, resuelta en lo que es inferior y no desarrollada de manera superior, conduce al renacimiento allí. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en compañía de los influyentes khattiyas, influyentes brahmanes o influyentes hombres hogareños—así pasa con alguien que es virtuoso. Yo declaro que esto no es para alguien que es inmoral. El deseo del corazón de alguien que es virtuoso se cumple a causa de su pureza.

“He aquí, alguien más ofrece una dádiva a un asceta o un brahmán: comida o bebida, vestimenta o carros, guirnaldas, perfumes, ungüentos, lechos, alojamientos y luces. Lo que sea que ofrece, espera algo en retorno. Y él ha escuchado esto: los devas de los Cuatro Grandes Reyes viven mucho tiempo, son bellos y abundan en felicidad. Entonces se le ocurre esto: ‘Ojalá con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renazca en compañía de los devas de los Cuatro Grandes Reyes’. Pone su mente en eso, fija su mente en eso y desarrolla este estado mental. Y esta su aspiración, resuelta en lo que es inferior y no desarrollada de manera superior, conduce al renacimiento allí. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en compañía de los devas de los Cuatro Grandes Reyes—así pasa con alguien que es virtuoso. Yo declaro que esto no es para alguien que es inmoral. El deseo del corazón de alguien que es virtuoso se cumple a causa de su pureza.

“He aquí, alguien más ofrece una dádiva a un asceta o un brahmán: comida o bebida, vestimenta o carros, guirnaldas, perfumes, ungüentos, lechos, alojamientos y luces. Lo que sea que ofrece, espera algo en retorno. Y él ha escuchado esto: los devas de Tavatimsa… los devas de Yama… los devas de Tusita… los devas que se deleitan en la creación… los devas que controlan lo que ha sido creado por otros… los devas del Brahma viven mucho tiempo, son bellos y abundan en felicidad. Entonces se le ocurre esto: ‘Ojalá con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renazca en compañía de los devas del Brahma’. Pone su mente en eso, fija su mente en eso y desarrolla este estado mental. Y esta su aspiración, resuelta en lo que es inferior y no desarrollada de manera superior, conduce al renacimiento allí. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en compañía de los devas del Brahma—así pasa con alguien que es virtuoso. Yo declaro que esto no es para alguien que es inmoral. El deseo del corazón de alguien que es virtuoso se cumple a causa de su pureza.

“Estas son, monjes, las ocho clases de renacimientos causados por ofrecer donativos”.

“Aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo. Katamā aṭṭha?

“Aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo.
Katamā aṭṭha?

“Aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo. Katamā aṭṭha?

Idha, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. *hīne vimuttaṁ → hīnedhimuttaṁ (sya-all, pts1ed); vimuttanti vā vissaṭṭhaṁ (ṭīkāsaṁvaṇṇanā) | uttari → uttariṁ (bj, pts1ed)Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)
So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti.
Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. *hīne vimuttaṁ → hīnedhimuttaṁ (sya-all, pts1ed); vimuttanti vā vissaṭṭhaṁ (ṭīkāsaṁvaṇṇanā) | uttari → uttariṁ (bj, pts1ed)
Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjati.
Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa.
Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. *hīne vimuttaṁ → hīnedhimuttaṁ (sya-all, pts1ed); vimuttanti vā vissaṭṭhaṁ (ṭīkāsaṁvaṇṇanā) | uttari → uttariṁ (bj, pts1ed)Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed)Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti:
‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti.
Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati.
Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa.
Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed)Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti—tāvatiṁsā devā …pe…

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti—
tāvatiṁsā devā …pe…

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti—tāvatiṁsā devā …pe…

yāmā devā …

yāmā devā …

yāmā devā …

tusitā devā …

tusitā devā …

tusitā devā …

nimmānaratī devā …

nimmānaratī devā …

nimmānaratī devā …

paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti.
Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati.
Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa.
Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa; vītarāgassa, no sarāgassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ.
So yaṁ deti taṁ paccāsīsati.
Tassa sutaṁ hoti:
‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.
Tassa evaṁ hoti:
‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti.
So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti.
Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati.
Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa;
vītarāgassa, no sarāgassa.
Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṁ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So yaṁ deti taṁ paccāsīsati. Tassa sutaṁ hoti: ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti: ‘aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So taṁ cittaṁ dahati, taṁ cittaṁ adhiṭṭhāti, taṁ cittaṁ bhāveti. Tassa taṁ cittaṁ hīne vimuttaṁ, uttari abhāvitaṁ, tatrūpapattiyā saṁvattati. Kāyassa bhedā paraṁ maraṇā brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa; vītarāgassa, no sarāgassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

Imā kho, bhikkhave, aṭṭha dānūpapattiyo”ti.

Imā kho, bhikkhave, aṭṭha dānūpapattiyo”ti.

Imā kho, bhikkhave, aṭṭha dānūpapattiyo”ti.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

AnteriorUn campoAN 8.34·KhettasuttaLas recompensas de dar se comparan con campos de distintas cualidades.SiguienteFundamentos para hacer méritoAN 8.36·PuññakiriyavatthusuttaLas buenas acciones de dar, la ética y la meditación conducen a buenos renacimientos, según el nivel en que se hayan desarrollado.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}