En una ocasión el Venerable Ananda estaba morando en el Parque Ghosita, cerca de Kosambi. Estando allí, el Venerable Ananda se dirigió a los monjes: “amigos monjes”.
“Amigo”, respondieron aquellos monjes y el Venerable Ananda continuó:
“Es asombroso, amigos, que el Bienaventurado, el Arahant Perfectamente Iluminado, que sabe y ve, haya descubierto la salida hacia el logro en medio del confinamiento, para la purificación de los seres, para la superación del dolor y el lamento, para la desaparición de la pena y abatimiento, para el logro del método, para la realización del Nibbana. El ojo en sí mismo, al igual que estas formas, serán realmente presentes, y sin embargo uno no va a experimentar aquella base. El oído en sí mismo, al igual que estos sonidos, serán realmente presentes, y sin embargo uno no va a experimentar aquella base. La nariz en sí misma, al igual que estos olores, serán realmente presentes, y sin embargo uno no va a experimentar aquella base. La lengua en sí misma, al igual que estos sabores, serán realmente presentes, y sin embargo uno no va a experimentar aquella base. El cuerpo en sí mismo, al igual que estos objetos táctiles, serán realmente presentes, y sin embargo uno no va a experimentar aquella base”.
Cuando se dijo esto, el Venerable Udayi dijo al Venerable Ananda: “Pero, amigo Ananda, ¿es cuando uno es realmente perceptor o cuando uno no es perceptor que no experimenta aquella base?”.
“Amigo, es cuando uno es realmente perceptor que no experimenta esta base y no cuando uno no es perceptor”.
“Pero amigo, ¿de qué uno es perceptor cuando no experimenta aquella base?”.
“He aquí, amigo, con la superación total de las percepciones de las formas, con la desaparición de la afectación sensorial, con la desatención a la percepción de la diversidad, [percibiendo que] «el espacio es infinito», entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. Cuando uno es perceptor así, no experimenta aquella base.
“Además, amigo, con la superación total de la base de la infinitud del espacio, [percibiendo que] «la conciencia es infinita», entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. Cuando uno es perceptor así, no experimenta aquella base.
“Además, amigo, con la superación total de la base de la infinitud de la conciencia, [percibiendo que] «he aquí no hay nada», entra y permanece en la base de la nada. Cuando uno es perceptor así, no experimenta aquella base.
“Una vez, amigo, estaba morando en el parque de los venados, en la arboleda de Anjana, cerca de Saketa. Entonces, la monja Jatilagahiya se acercó a mí, me rindió homenaje, se paró a un lado y me dijo: ‘Venerable Ananda, la concentración que no se inclina hacia adelante ni se inclina hacia atrás, la que no se mantuvo dentro ni se verificó por la fuerza capaz de suprimir [las impurezas]—cuando se libera, es estable; al ser estable, uno está satisfecho y al estar satisfecho, uno no está agitado; Venerable Ananda, ¿qué es lo que dijo el Bienaventurado acerca del fruto que tiene esta concentración?’.
“Cuando ella me lo preguntó, le respondí esto: ‘hermana, la concentración que no se inclina hacia adelante ni se inclina hacia atrás, la que no se mantuvo dentro ni se verificó por la fuerza capaz de suprimir [las impurezas]—cuando se libera, es estable; al ser estable, uno está satisfecho y al estar satisfecho, uno no está agitado; el Bienaventurado, hermana, dijo que el fruto que tiene esta concentración es el conocimiento final’. Cuando uno es perceptor así, no experimenta aquella base”.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme.
Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca:
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ.
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā ānando etadavoca:
“Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.
“Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso.
Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.
“Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. Yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.
Tadeva nāma cakkhuṁ bhavissati te rūpā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. *paṭisaṁvedissati → paṭisaṁvedayati (mr)Tadeva nāma sotaṁ bhavissati te saddā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Tadeva nāma ghānaṁ bhavissati te gandhā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sāva nāma jivhā bhavissati te rasā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sova nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissatī”ti.
Tadeva nāma cakkhuṁ bhavissati te rūpā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. *paṭisaṁvedissati → paṭisaṁvedayati (mr)
Tadeva nāma sotaṁ bhavissati te saddā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati.
Tadeva nāma ghānaṁ bhavissati te gandhā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati.
Sāva nāma jivhā bhavissati te rasā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati.
Sova nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissatī”ti.
Tadeva nāma cakkhuṁ bhavissati te rūpā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. *paṭisaṁvedissati → paṭisaṁvedayati (mr)Tadeva nāma sotaṁ bhavissati te saddā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Tadeva nāma ghānaṁ bhavissati te gandhā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sāva nāma jivhā bhavissati te rasā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissati. Sova nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṁ no paṭisaṁvedissatī”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“saññīmeva nu kho, āvuso ānanda, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti udāhu asaññī”ti?
“saññīmeva nu kho, āvuso ānanda, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti udāhu asaññī”ti?
“saññīmeva nu kho, āvuso ānanda, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti udāhu asaññī”ti?
“Saññīmeva kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti, no asaññī”ti.
“Saññīmeva kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti, no asaññī”ti.
“Saññīmeva kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti, no asaññī”ti.
“Kiṁsaññī panāvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti?
“Kiṁsaññī panāvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti?
“Kiṁsaññī panāvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti?
“Idhāvuso, bhikkhu, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
“Idhāvuso, bhikkhu, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
“Idhāvuso, bhikkhu, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedeti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetīti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetīti.
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetīti.
Ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ sākete viharāmi añjanavane migadāye. Atha kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī maṁ etadavoca: *jaṭilavāsikā → jaṭilagāhiyā (bj); jaṭilabhāgikā (sya-all); jaṭilāgāhiyā (pts1ed)‘yāyaṁ, bhante ānanda, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, *sasaṅkhāraniggayhavāritagato → sasaṅkhāraniggayhavāritavato (bj, sya-all, km, pts1ed); sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭo (mr)vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhante ānanda, samādhi kiṁphalo vutto bhagavatā’ti?
Ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ sākete viharāmi añjanavane migadāye.
Atha kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī maṁ etadavoca: *jaṭilavāsikā → jaṭilagāhiyā (bj); jaṭilabhāgikā (sya-all); jaṭilāgāhiyā (pts1ed)
‘yāyaṁ, bhante ānanda, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, *sasaṅkhāraniggayhavāritagato → sasaṅkhāraniggayhavāritavato (bj, sya-all, km, pts1ed); sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭo (mr)
vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati.
Ayaṁ, bhante ānanda, samādhi kiṁphalo vutto bhagavatā’ti?
Ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ sākete viharāmi añjanavane migadāye. Atha kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, jaṭilavāsikā bhikkhunī maṁ etadavoca: *jaṭilavāsikā → jaṭilagāhiyā (bj); jaṭilabhāgikā (sya-all); jaṭilāgāhiyā (pts1ed)‘yāyaṁ, bhante ānanda, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, *sasaṅkhāraniggayhavāritagato → sasaṅkhāraniggayhavāritavato (bj, sya-all, km, pts1ed); sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭo (mr)vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhante ānanda, samādhi kiṁphalo vutto bhagavatā’ti?
Evaṁ vutte, sohaṁ, āvuso, jaṭilavāsikaṁ bhikkhuniṁ etadavocaṁ: ‘yāyaṁ, bhagini, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhagini, samādhi aññāphalo vutto bhagavatā’ti. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti.
Evaṁ vutte, sohaṁ, āvuso, jaṭilavāsikaṁ bhikkhuniṁ etadavocaṁ:
‘yāyaṁ, bhagini, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato,
vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati.
Ayaṁ, bhagini, samādhi aññāphalo vutto bhagavatā’ti.
Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti.
Evaṁ vutte, sohaṁ, āvuso, jaṭilavāsikaṁ bhikkhuniṁ etadavocaṁ: ‘yāyaṁ, bhagini, samādhi na cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṁ, bhagini, samādhi aññāphalo vutto bhagavatā’ti. Evaṁsaññīpi kho, āvuso, tadāyatanaṁ no paṭisaṁvedetī”ti.