KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El gran capítulo

Batalla entre los devas y los asuras

Aṅguttara Nikāya
4. Mahāvagga
Devāsurasaṅgāmasutta
Discursos Numerados
4. El gran capítulo
Batalla entre los devas y los asuras
Aṅguttara Nikāya
4. Mahāvagga
Devāsurasaṅgāmasutta
Batalla entre los devas y los asuras

En las guerras entre dioses y demonios, solo encuentran seguridad en su propia fortaleza. Del mismo modo, un bhikkhu encuentra seguridad en el jhāna.

Ruta suttaAN 9.39Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 9. Navakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 4. Mahāvagga › Devāsurasaṅgāmasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an9.39/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-anton-p-baron

“Monjes, en el pasado remoto se libró una batalla entre los devas y los asuras. En aquella batalla los asuras fueron victoriosos y los devas, derrotados. Los devas derrotados huyeron al norte perseguidos por los asuras. Entonces, esto se les ocurrió a los devas: ‘Los asuras todavía nos están persiguiendo. Enfrentémosles en la batalla por segunda vez’. Y por segunda vez los devas batallaron con los asuras y por segunda vez los asuras fueron victoriosos y los devas, derrotados. Los devas derrotados huyeron al norte perseguidos por los asuras. Entonces, esto se les ocurrió a los devas: ‘Los asuras todavía nos están persiguiendo. Enfrentémosles en la batalla por tercera vez’. Y por tercera vez los devas batallaron con los asuras y por tercera vez los asuras fueron victoriosos y los devas, derrotados. Los devas derrotados y asustados entraron a sus ciudades.

“Entonces, después de haber entrado a sus ciudades, esto se les ocurrió a los devas: ‘Ahora estamos salvos del peligro y los asuras no nos pueden hacer nada’. Y también esto se les ocurrió a los asuras: ‘Ahora los devas están salvos del peligro y no podemos hacerles nada’.

“Monjes, en otro momento del pasado remoto se libró una batalla entre los devas y los asuras. En aquella batalla los devas fueron victoriosos y los asuras, derrotados. Los asuras derrotados huyeron al norte perseguidos por los devas. Entonces, esto se les ocurrió a los asuras: ‘Los devas todavía nos están persiguiendo. Enfrentémosles en la batalla por segunda vez’. Y por segunda vez los devas batallaron con los asuras y por segunda vez los devas fueron victoriosos y los asuras, derrotados. Los asuras derrotados huyeron al norte perseguidos por los devas. Entonces, esto se les ocurrió a los asuras: ‘Los devas todavía nos están persiguiendo. Enfrentémosles en la batalla por tercera vez’. Y por tercera vez los devas batallaron con los asuras y por tercera vez los devas fueron victoriosos y los asuras, derrotados. Los asuras derrotados y asustados entraron a sus ciudades.

“Entonces, después de haber entrado a sus ciudades, esto se les ocurrió a los asuras: ‘Ahora estamos salvos del peligro y los devas no nos pueden hacer nada’. Y también esto se les ocurrió a los devas: ‘Ahora los asuras están salvos del peligro y no podemos hacerles nada’.

“Así también, monjes, recluido de los placeres sensuales, apartado de los perjudiciales estados, el monje entra y permanece en el primer jhana, el cual consiste en arrobamiento y placer nacidos de la reclusión, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con la superación del pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana, que se caracteriza por la placidez interna y unificación mental, y consiste en el arrobamiento y placer nacidos de la concentración, sin el pensamiento aplicado y sostenido. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con la desaparición del arrobamiento, permanece ecuánime y—atentamente consciente y comprendiendo claramente— experimenta placer con el cuerpo; él entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon ‘Él mora ecuánime, atento y felizmente’. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con el abandono del placer y la pena, y con la previa desaparición del gozo y el abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, ni penoso ni placentero, caracterizado por la purificación y atención consciente a través de la ecuanimidad. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

Además, monjes, con la completa superación de las percepciones de las formas, con la desaparición de las percepciones del impacto sensorial, con la no-atención a las percepciones de la diversidad, [percibiendo] «el espacio es infinito», el monje entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con la completa superación de la base de la infinitud del espacio, [percibiendo] «la conciencia es infinita», el monje entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con la completa superación de la base de la infinitud de la conciencia, [percibiendo] «he aquí nada hay», el monje entra y permanece en la base de la nada. En esta ocasión, esto se le ocurre al monje: ‘Ahora estoy a salvo del peligro y el Mara no me puede hacer nada’. Y también esto se le ocurre al Mara: ‘Ahora el monje está a salvo del peligro y no puedo hacerle nada’.

“Además, monjes, con la completa superación de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, el monje entra y permanece en el cese de percepción y sensación, y habiendo visto con sabiduría, sus corrupciones son totalmente destruidas. En esta ocasión, es llamado monje que encegueció al Mara, que puso sus ojos afuera, fue más allá de la vista del Maligno y trascendió la atadura del mundo”.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājayiṁsu. *parājayiṁsu → parājiyiṁsu (bj, sya-all, pts1ed, mr)Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā. *devā → devā bhītā (pts1ed) | apayiṁsuyeva → apayaṁsveva (bj); apassiṁsveva (sya-all); apayiṁsveva (pts1ed) | uttarenābhimukhā → uttarena mukhā (bj); uttarābhimukhā (sya-all) | abhiyiṁsu → abhiyaṁsu (bj); abhibhayiṁsu (sya-all)

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)
Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājayiṁsu. *parājayiṁsu → parājiyiṁsu (bj, sya-all, pts1ed, mr)
Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā. *devā → devā bhītā (pts1ed) | apayiṁsuyeva → apayaṁsveva (bj); apassiṁsveva (sya-all); apayiṁsveva (pts1ed) | uttarenābhimukhā → uttarena mukhā (bj); uttarābhimukhā (sya-all) | abhiyiṁsu → abhiyaṁsu (bj); abhibhayiṁsu (sya-all)

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājayiṁsu. *parājayiṁsu → parājiyiṁsu (bj, sya-all, pts1ed, mr)Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā. *devā → devā bhītā (pts1ed) | apayiṁsuyeva → apayaṁsveva (bj); apassiṁsveva (sya-all); apayiṁsveva (pts1ed) | uttarenābhimukhā → uttarena mukhā (bj); uttarābhimukhā (sya-all) | abhiyiṁsu → abhiyaṁsu (bj); abhibhayiṁsu (sya-all)

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho asurā. Yannūna mayaṁ dutiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā.

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi:
‘abhiyanteva kho asurā.
Yannūna mayaṁ dutiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti.
Dutiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ.
Dutiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu.
Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā.

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho asurā. Yannūna mayaṁ dutiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṁsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṁsu asurā.

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho asurā. Yannūna mayaṁ tatiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā bhītā devapuraṁyeva pavisiṁsu.

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi:
‘abhiyanteva kho asurā.
Yannūna mayaṁ tatiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti.
Tatiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ.
Tatiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu.
Parājitā ca, bhikkhave, devā bhītā devapuraṁyeva pavisiṁsu.

Atha kho, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho asurā. Yannūna mayaṁ tatiyampi asurehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurāva jiniṁsu, devā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, devā bhītā devapuraṁyeva pavisiṁsu.

Devapuragatānañca pana, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: *pana → puna (mr)‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā asurehī’ti. Asurānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Devapuragatānañca pana, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: *pana → puna (mr)
‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā asurehī’ti.
Asurānampi, bhikkhave, etadahosi:
‘bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Devapuragatānañca pana, bhikkhave, devānaṁ etadahosi: *pana → puna (mr)‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā asurehī’ti. Asurānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi.
Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu.
Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ dutiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi:
‘abhiyanteva kho devā.
Yannūna mayaṁ dutiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti.
Dutiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ.
Dutiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu.
Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ dutiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Dutiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā apayiṁsuyeva dakkhiṇenābhimukhā, abhiyiṁsu devā.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ tatiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā bhītā asurapuraṁyeva pavisiṁsu.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi:
‘abhiyanteva kho devā.
Yannūna mayaṁ tatiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti.
Tatiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ.
Tatiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu.
Parājitā ca, bhikkhave, asurā bhītā asurapuraṁyeva pavisiṁsu.

Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘abhiyanteva kho devā. Yannūna mayaṁ tatiyampi devehi saṅgāmeyyāmā’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṁ. Tatiyampi kho, bhikkhave, devā jiniṁsu, asurā parājayiṁsu. Parājitā ca, bhikkhave, asurā bhītā asurapuraṁyeva pavisiṁsu.

Asurapuragatānañca pana, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā devehī’ti. Devānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Asurapuragatānañca pana, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi:
‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā devehī’ti.
Devānampi, bhikkhave, etadahosi:
‘bhīruttānagatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Asurapuragatānañca pana, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni mayaṁ etarahi attanā viharāma akaraṇīyā devehī’ti. Devānampi, bhikkhave, etadahosi: ‘bhīruttānagatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti akaraṇīyā amhehī’ti.

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati akaraṇīyo mayhan’ti.

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati,
tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti:
‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti.
Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti:
‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati akaraṇīyo mayhan’ti.

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati akaraṇīyo mayhan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraṇīyo mayhan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …
tatiyaṁ jhānaṁ …
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati,
tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti:
‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti.
Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti:
‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraṇīyo mayhan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dānāhaṁ etarahi attanā viharāmi akaraṇīyo mārassā’ti. Mārassāpi, bhikkhave, pāpimato evaṁ hoti: ‘bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraṇīyo mayhan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’ti.

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati …

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …
sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati …

Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati …

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’”ti.

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’”ti.

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu antamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan’”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorCosmólogos brahmanesAN 9.38·LokāyatikasuttaDos cosmólogos brahmanes piden al Buddha que decida entre afirmaciones opuestas sobre si el cosmos es infinito. Rechazando las afirmaciones metafísica…SiguienteEl símil del elefante macho en el bosqueAN 9.40·NāgasuttaUn elefante toro, molesto por vivir en la manada, se marcha solo. Del mismo modo, un bhikkhu que se siente agobiado en un monasterio se marcha solo y…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}