“Monjes, cuando el elefante que mora en el bosque se dirige al lugar donde se alimenta, y los otros elefantes—machos, hembras, jóvenes y bebés— le preceden y rompen las puntas de la hierba, el elefante es repelido, humillado y disgustado con eso. Cuando el elefante que mora en el bosque se dirige al lugar donde se alimenta, y los otros elefantes—machos, hembras, jóvenes y bebés— comen doblando y retorciendo las ramas, el elefante es repelido, humillado y disgustado con eso. Cuando el elefante que mora en el bosque entra al estanque del agua, y los otros elefantes—machos, hembras, jóvenes y bebés— le preceden y remueven el agua con sus trompas, el elefante es repelido, humillado y disgustado con eso. Cuando el elefante que mora en el bosque emerge del estanque del agua, y las elefantas hembras pasan rozando su cuerpo, el elefante es repelido, humillado y disgustado con eso.
“En aquella ocasión, al elefante que mora en el bosque se le ocurrió el siguiente pensamiento: ‘Actualmente moro cercado por los otros elefantes: machos, hembras, jóvenes y bebés. Como la hierba con las puntas rotas y ellos, comiendo, doblan y retuercen las ramas. Tomo agua fangosa y cuando salgo del estanque del agua, las elefantas hembras pasan rozando mi cuerpo. Voy a morar solo, retirado de la manada’.
“Y un tiempo después se fue a vivir solo, retirado de la manada. Entonces, comió la hierba sin las puntas rotas, y ellos ya no doblaban ni retorcían las ramas al comer; tomó agua clara y cuando salía del estanque del agua, las elefantas hembras ya no pasaban rozando su cuerpo.
“En aquella ocasión, al elefante que mora en el bosque se le ocurrió el siguiente pensamiento: ‘Antes moraba cercado por los otros elefantes… y cuando salía del estanque del agua, las elefantas hembras pasan rozando mi cuerpo. Voy a morar solo, retirado de la manada. Pero ahora vivo solo, retirado de la manada. Como la hierba sin las puntas rotas, y ellos ya no doblan y retuercen las ramas al comer; tomo agua clara y cuando salgo del estanque del agua, las elefantas hembras ya no pasan rozando mi cuerpo’. Habiendo roto un haz de ramas con su trompa, habiendo frotado su cuerpo con ellas, complacido alivió su picazón.
“Así también, monjes, cuando el monje mora cercado por los monjes y monjas, seguidores laicos y seguidoras laicas, reyes y ministros reales, maestros de los otros credos y sus discípulos, en esa ocasión, se le ocurre el siguiente pensamiento: ‘Actualmente moro cercado por los monjes y monjas, seguidores laicos y seguidoras laicas, reyes y ministros reales, maestros de los otros credos y sus discípulos. Voy a morar solo, retirado de la compañía’.
“Entonces, recurre a un alojamiento aislado: al bosque, al pie de un árbol, a la montaña, al barranco, a la cueva de la montaña, al cementerio, a la espesura de la jungla, al espacio abierto o al montículo de paja. Al haberse ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, se sienta, cruzando las piernas plegadas, enderezando su cuerpo y estableciendo su atención consciente enfrente de él. Y habiendo abandonado el anhelo por el mundo, mora con la mente libre de anhelo; purifica su mente del anhelo. Habiendo abandonado la animadversión y el odio, mora con la mente libre de la animadversión y el odio, compasivo por el bienestar de todos los seres vivos; purifica su mente de la animadversión y el odio. Habiendo abandonado la apatía y somnolencia, mora con la mente libre de apatía y somnolencia, percibiendo la luz, con la atención consciente y clara comprensión; purifica su mente de la apatía y somnolencia. Habiendo abandonado la inquietud y el remordimiento, mora sin agitación, con la mente internamente pacífica; purifica su mente de la inquietud y el remordimiento. Habiendo abandonado la duda, mora trascendiendo la duda, sin perplejidad acerca de los beneficiosos estados mentales; purifica su mente de la duda.
“Habiendo abandonado así estos cinco impedimentos, obstáculos de la mente, cosas que debilitan la sabiduría, recluido de los placeres sensoriales, recluido de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en el primer jhana… Complacido, alivia su picazón. Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana… el tercer jhana… el cuarto jhana… Complacido, alivia su picazón.
“Trascendiendo totalmente la percepción de las formas, con la desaparición de la percepción de la resistencia, no atendiendo a la diversidad y pensando ‘el espacio es infinito’, el monje entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. Complacido, alivia su picazón.
“Trascendiendo totalmente la base de la infinitud del espacio, pensando ‘la conciencia es infinita’, el monje entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia… Trascendiendo totalmente la base de la infinitud de la conciencia, pensando ‘he aquí nada hay’, el monje entra y permanece en la base de la nada… Trascendiendo totalmente la base de la nada, el monje entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción… Trascendiendo totalmente la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, el monje entra y permanece en el cese de la percepción y sensación, y habiéndolo visto con sabiduría, sus corrupciones mentales quedan totalmente destruidas. Complacido, alivia su picazón”.
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā tiṇaggāni chindanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. *āraññikassa → āraññakassa (bj, sya-all)Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaṁ sākhābhaṅgaṁ khādanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhaṁ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā soṇḍāya udakaṁ āloḷenti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhā uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā tiṇaggāni chindanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. *āraññikassa → āraññakassa (bj, sya-all)
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaṁ sākhābhaṅgaṁ khādanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhaṁ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā soṇḍāya udakaṁ āloḷenti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhā uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā tiṇaggāni chindanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. *āraññikassa → āraññakassa (bj, sya-all)Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaṁ sākhābhaṅgaṁ khādanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhaṁ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato gantvā soṇḍāya udakaṁ āloḷenti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa ogāhā uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, tena, bhikkhave, āraññiko nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *khādanti → khāditaṁ (sya-all, mr) | ogāhā ca → ogāhaṁ (bj); ogāhāpi ca (sya-all, mr); ogāhañca (pts1ed)Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti → na obhaggobhaggañca sākhābhaṅgaṁ khādati (sya-all, mr)
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi.
Chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *khādanti → khāditaṁ (sya-all, mr) | ogāhā ca → ogāhaṁ (bj); ogāhāpi ca (sya-all, mr); ogāhañca (pts1ed)
Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti.
So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti → na obhaggobhaggañca sākhābhaṅgaṁ khādati (sya-all, mr)
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *khādanti → khāditaṁ (sya-all, mr) | ogāhā ca → ogāhaṁ (bj); ogāhāpi ca (sya-all, mr); ogāhañca (pts1ed)Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. *obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ na khādanti → na obhaggobhaggañca sākhābhaṅgaṁ khādati (sya-all, mr)
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu. Sohaṁ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchantī’ti. So soṇḍāya sākhābhaṅgaṁ bhañjitvā sākhābhaṅgena kāyaṁ parimajjitvā attamano soṇḍaṁ saṁharati. *ogāhā → ettha pisaddo sabbatthapi, parimajjitvā → parimadditvā (bj, pts1ed) | soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu. Sohaṁ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchantī’ti. So soṇḍāya sākhābhaṅgaṁ bhañjitvā sākhābhaṅgena kāyaṁ parimajjitvā attamano soṇḍaṁ saṁharati. *ogāhā → ettha pisaddo sabbatthapi, parimajjitvā → parimadditvā (bj, pts1ed) | soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye āraññikassa nāgassa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu. Sohaṁ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchantī’ti. So soṇḍāya sākhābhaṅgaṁ bhañjitvā sākhābhaṅgena kāyaṁ parimajjitvā attamano soṇḍaṁ saṁharati. *ogāhā → ettha pisaddo sabbatthapi, parimajjitvā → parimadditvā (bj, pts1ed) | soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti:
‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.
Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti.
So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṁ hoti: ‘ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan’ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. *soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati.
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti;
byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti;
thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti;
uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti;
vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So attamano soṇḍaṁ saṁharati. *soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So attamano soṇḍaṁ saṁharati.
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti; byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti; thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti; uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti; vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. *soṇḍaṁ saṁharati → kaṇḍuṁ saṁhanti (bj, pts1ed); kaṇḍuṁ saṁhanati (sya-all)Vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati.
Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. So attamano soṇḍaṁ saṁharatī”ti.
Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
So attamano soṇḍaṁ saṁharati.
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …
sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati …
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
So attamano soṇḍaṁ saṁharatī”ti.
Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So attamano soṇḍaṁ saṁharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. So attamano soṇḍaṁ saṁharatī”ti.