Esto he escuchado:
En una ocasión el Venerable Sariputta y el Venerable Candikaputta estaban morando en la arboleda de los bambúes, en el santuario de las ardillas, cerca de Rajagaha. Estando allí, el Venerable Candikaputta se dirigió a los monjes: “Amigos monjes”.
“Amigo”, respondieron aquellos monjes y el Venerable Candikaputta continuó: “Amigos, Devadatta enseña el Dhamma a los monjes de esta manera: ‘Amigos, cuando la mente del monje está consolidada por la mente, es oportuno para él declarar: «Yo comprendo esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que había que hacer se hizo y, he aquí, no hay más futuros estados de existencia»’”.
Entonces el Venerable Sariputta dijo al Venerable Candikaputta: “Amigo Candikaputta, no es de esta manera que Devadatta enseña el Dhamma a los monjes. Más bien Devadatta enseña a los monjes así: ‘Amigos, cuando la mente del monje está bien consolidada por la mente, es oportuno para él declarar: «Yo comprendo esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que había que hacer se hizo y, he aquí, no hay más futuros estados de existencia»’”.
Y por segunda vez… por tercera vez el Venerable Candikaputta se dirigió a los monjes: “Amigos monjes”.
“Amigo”, respondieron aquellos monjes y el Venerable Candikaputta continuó: “Amigos, Devadatta enseña el Dhamma a los monjes de esta manera: ‘Amigos, cuando la mente del monje está consolidada por la mente, es oportuno para él declarar: «Yo comprendo esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que había que hacer se hizo y, he aquí, no hay más futuros estados de existencia»’”.
Y por segunda vez… por tercera vez el Venerable Sariputta dijo al Venerable Candikaputta: “Amigo Candikaputta, no es de esta manera que Devadatta enseña el Dhamma a los monjes. Más bien Dvadatta enseña a los monjes así: ‘Amigos, cuando la mente del monje está bien consolidada por la mente, es oportuno para él declarar: «Yo comprendo esto: destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que había que hacer se hizo y, he aquí, no hay más futuros estados de existencia»’”.
“Y, ¿cómo, amigo, es la mente del monje bien consolidada por la mente? Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente está sin avidez’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente está sin odio’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente está sin falsa ilusión’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta a la avidez’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta al odio’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta a la falsa ilusión’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta al retorno a la existencia en la esfera de los sentidos’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta al retorno a la existencia en la esfera de la forma’. Su mente está bien consolidada por la mente [cuando conoce]: ‘Mi mente no está sujeta al retorno a la existencia en la esfera sin forma’.
“Amigo, cuando un monje es así perfectamente liberado en la mente, incluso si las poderosas formas cognoscibles a través del ojo entran en el rango del ojo, ellas no obsesionan su mente; su mente no se ve afectada para nada. Permanece firme, logrando la imperturbabilidad y observando su desvanecimiento. Incluso si los poderosos sonidos cognoscibles a través del oído entran en el rango del oído… Incluso si los poderosos olores cognoscibles a través de la nariz entran en el rango de la nariz… Incluso si los poderosos sabores cognoscibles a través de la lengua entran en el rango de la lengua… Incluso si los poderosos objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo entran en el rango del cuerpo… Incluso si los poderosos fenómenos mentales cognoscibles a través de la mente entran en el rango de la mente, ellos no obsesionan su mente; su mente no se ve afectada para nada. Permanece firme, logrando la imperturbabilidad y observando su desvanecimiento.
“Imagina, amigo, un pilar de piedra de ocho metros de altura, cuatro metros de los cuales estuviese debajo de la tierra y cuatro metros por encima. Si una violenta tormenta llegara del este, no lo removería ni lo haría caer, tambalear ni temblar. Si una violenta tormenta llegara del oeste… del norte… del sur, no lo removería ni lo haría caer, tambalear ni temblar. Y, ¿por qué así? Porque el pilar de piedra está puesto segura y profundamente en el suelo. De la misma manera, amigo, cuando un monje es así perfectamente liberado en la mente, incluso si las poderosas formas cognoscibles a través del ojo entran en el rango del ojo, ellas no obsesionan su mente; su mente no se ve afectada para nada. Permanece firme, logrando la imperturbabilidad y observando su desvanecimiento. Incluso si los poderosos sonidos cognoscibles a través del oído entran en el rango del oído… Incluso si los poderosos olores cognoscibles a través de la nariz entran en el rango de la nariz… Incluso si los poderosos sabores cognoscibles a través de la lengua entran en el rango de la lengua… Incluso si los poderosos objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo entran en el rango del cuerpo… Incluso si los poderosos fenómenos mentales cognoscibles a través de la mente entran en el rango de la mente, ellos no obsesionan su mente; su mente no se ve afectada para nada. Permanece firme, logrando la imperturbabilidad y observando su desvanecimiento”.
(…) *(…) → (evaṁ me sutaṁ) (bj, pts1ed)Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe.
(…) *(…) → (evaṁ me sutaṁ) (bj, pts1ed)
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe.
(…) *(…) → (evaṁ me sutaṁ) (bj, pts1ed)Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto rājagahe viharanti veḷuvane kalandakanivāpe.
Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi (…): *(…) → (āvuso …pe… etadavoca) (bj)“devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi (…): *(…) → (āvuso …pe… etadavoca) (bj)
“devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi (…): *(…) → (āvuso …pe… etadavoca) (bj)“devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso, candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca:
“na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evañca kho, āvuso, candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso, candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi:
“devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca:
“na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti. Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi:
“devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: “devadatto, āvuso, bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’”ti.
Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca:
“na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti:
‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—
khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ candikāputtaṁ etadavoca: “na kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā citaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evañca kho, āvuso candikāputta, devadatto bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti: ‘yato kho, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti, tassetaṁ bhikkhuno kallaṁ veyyākaraṇāya—khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Kathañca, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti? ‘Vītarāgaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītadosaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītamohaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asarāgadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asadosadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asamohadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ kāmabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ rūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ arūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti.
Kathañca, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti?
‘Vītarāgaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘vītadosaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘vītamohaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘asarāgadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘asadosadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘asamohadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ kāmabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ rūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti;
‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ arūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti.
Kathañca, āvuso, bhikkhuno cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti? ‘Vītarāgaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītadosaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘vītamohaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asarāgadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asadosadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘asamohadhammaṁ me cittan’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ kāmabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ rūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti; ‘anāvattidhammaṁ me cittaṁ arūpabhavāyā’ti cetasā cittaṁ suparicitaṁ hoti.
Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, āvuso, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, āvuso, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti;
amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, āvuso, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Seyyathāpi, āvuso, silāyūpo soḷasakukkuko. Tassassu aṭṭha kukkū heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukkū upari nemassa. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya; atha pacchimāya … atha uttarāya … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, āvuso, nemassa, sunikhātattā silāyūpassa. Evamevaṁ kho, āvuso, sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Seyyathāpi, āvuso, silāyūpo soḷasakukkuko.
Tassassu aṭṭha kukkū heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukkū upari nemassa.
Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya;
atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya.
Gambhīrattā, āvuso, nemassa, sunikhātattā silāyūpassa.
Evamevaṁ kho, āvuso, sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti;
amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Seyyathāpi, āvuso, silāyūpo soḷasakukkuko. Tassassu aṭṭha kukkū heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukkū upari nemassa. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya; atha pacchimāya … atha uttarāya … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampavedheyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, āvuso, nemassa, sunikhātattā silāyūpassa. Evamevaṁ kho, āvuso, sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassati.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassatī”ti.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā …
manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti;
amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassatī”ti.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayaṁ cassānupassatī”ti.