KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El gran capítulo

El logro de las moradas progresivas

Aṅguttara Nikāya
4. Mahāvagga
Anupubbavihārasamāpattisutta
Discursos Numerados
4. El gran capítulo
El logro de las moradas progresivas
Aṅguttara Nikāya
4. Mahāvagga
Anupubbavihārasamāpattisutta
El logro de las moradas progresivas

Nueve estados progresivos de meditación, explicados en detalle.

Ruta suttaAN 9.33Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 9. Navakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 4. Mahāvagga › Anupubbavihārasamāpattisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an9.33/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, voy a enseñaros el logro de estas nueve moradas progresivas. Escuchad y prestad atención que voy a hablar.” “Sí, Venerable Señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:

“Y, ¿qué es, monjes, el logro de las nueve moradas progresivas?

“Yo hablo de [ese estado] donde los placeres sensuales cesan y de aquellos que moran habiendo terminado por completo los placeres sensuales: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesan los placeres sensuales? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo los placeres sensuales? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘He aquí, amigo, recluido de los placeres sensuales, apartado de los perjudiciales estados, el monje entra y permanece en el primer jhana, el cual consiste en arrobamiento y placer nacidos de la reclusión, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido. Es ahí donde cesan los placeres sensuales y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo los placeres sensuales’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde el pensamiento aplicado y sostenido cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con el pensamiento aplicado y sostenido: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa el pensamiento aplicado y sostenido? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con el pensamiento aplicado y sostenido? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la superación del pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana, que se caracteriza por la placidez interna y unificación mental, y consiste en el arrobamiento y placer nacidos de la concentración, sin el pensamiento aplicado y sostenido. Es ahí donde cesa el pensamiento aplicado y sostenido, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con el pensamiento aplicado y sostenido’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde el arrobamiento cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con el arrobamiento: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa el arrobamiento? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con el arrobamiento? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la desaparición del arrobamiento, permanece ecuánime y—atentamente consciente y comprendiendo claramente— experimenta placer con el cuerpo; él entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon «él mora ecuánime, atento y felizmente». Es ahí donde cesa el arrobamiento, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con el arrobamiento’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde el placer [conectado con] la ecuanimidad cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con el placer [conectado con] la ecuanimidad: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa el placer [conectado con] la ecuanimidad? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con el placer [conectado con] la ecuanimidad? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con el abandono del placer y la pena, y con la previa desaparición del gozo y el abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, ni penoso ni placentero, caracterizado por la purificación y atención consciente a través de la ecuanimidad. Es ahí donde cesa el placer [conectado con] la ecuanimidad, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con el placer [conectado con] la ecuanimidad’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde las percepciones de las formas cesan y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con las percepciones de las formas: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesan las percepciones de las formas? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con las percepciones de las formas? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la completa superación de las percepciones de las formas, con la desaparición de las percepciones del impacto sensorial, con la no-atención a las percepciones de la diversidad, [percibiendo] «el espacio es infinito», el monje entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. Es ahí donde cesan las percepciones de las formas, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con las percepciones de las formas’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde la percepción de la base de la infinitud del espacio cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud del espacio: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa la percepción de la base de la infinitud del espacio? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud del espacio? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la completa superación de la base de la infinitud del espacio, [percibiendo] «la conciencia es infinita», el monje entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. Es ahí donde cesa la percepción de la base de la infinitud del espacio, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud del espacio’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde la percepción de la base de la infinitud de la conciencia cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud de la conciencia: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa la percepción de la base de la infinitud de la conciencia? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud de la conciencia? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la completa superación de la base de la infinitud de la conciencia, [percibiendo] «he aquí nada hay», el monje entra y permanece en la base de la nada. Es ahí donde cesa la percepción de la base de la infinitud de la conciencia, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la infinitud de la conciencia’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde la percepción de la base de la nada cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la nada: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa la percepción de la base de la nada? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la nada? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la completa superación de la base de la nada, el monje entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Es ahí donde cesa la percepción de la base de la nada, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la nada’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Yo hablo de [ese estado] donde la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción cesa y de aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción: ‘Ciertamente, aquellos venerables señores están sin hambre y templados; ellos han trascendido más allá en este punto particular’. Si a alguien se le preguntase: ‘¿Dónde cesa la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción? Y, ¿quiénes son aquellos que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción? Es que no lo sé ni lo veo’, debería responder: ‘Con la completa superación de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, el monje entra y permanece en el cese de percepción y sensación. Es ahí donde cesa la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, y aquellos son los que moran habiendo terminado por completo con la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción’. Ciertamente, monjes, alguien que no es malicioso o hipócrita debería deleitarse y regocijarse en esta declaración, diciendo: ‘¡Bien!’, habiendo hecho esto, inclinándose en un reverencial saludo, debería asistirles a ellos.

“Este es, monjes, el logro de las nueve moradas progresivas”.

“Navayimā, bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi, taṁ suṇātha …pe… *Navayimā, bhikkhave → nava bhikkhave (?)katamā ca, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo?

“Navayimā, bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi, taṁ suṇātha …pe… *Navayimā, bhikkhave → nava bhikkhave (?)
katamā ca, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo?

“Navayimā, bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi, taṁ suṇātha …pe… *Navayimā, bhikkhave → nava bhikkhave (?)katamā ca, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo?

Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha vitakkavicārā nirujjhanti, ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha vitakkavicārā nirujjhanti, ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha vitakkavicārā nirujjhanti, ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha pīti nirujjhati, ye ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha pīti nirujjhati, ke ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha pīti nirujjhati, te ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha pīti nirujjhati, ye ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha pīti nirujjhati, ke ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
ettha pīti nirujjhati, te ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha pīti nirujjhati, ye ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha pīti nirujjhati, ke ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha pīti nirujjhati, te ca pītiṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ye ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ke ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, te ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ye ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ke ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
ettha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, te ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ye ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, ke ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; ettha upekkhāsukhaṁ nirujjhati, te ca upekkhāsukhaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha rūpasaññā nirujjhati, ye ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. *ca rūpasaññaṁ → ye ca rūpasaññā (bj, sya-all, pts1ed)‘Kattha rūpasaññā nirujjhati, ke ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha rūpasaññā nirujjhati, te ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha rūpasaññā nirujjhati, ye ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. *ca rūpasaññaṁ → ye ca rūpasaññā (bj, sya-all, pts1ed)
‘Kattha rūpasaññā nirujjhati, ke ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ettha rūpasaññā nirujjhati, te ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha rūpasaññā nirujjhati, ye ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. *ca rūpasaññaṁ → ye ca rūpasaññā (bj, sya-all, pts1ed)‘Kattha rūpasaññā nirujjhati, ke ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha rūpasaññā nirujjhati, te ca rūpasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākāsānañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ettha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Ettha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ettha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi.
‘Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—
ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo:
‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.
Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti.
Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya;
‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ‘addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā tiṇṇā pāraṅgatā tadaṅgenā’ti vadāmi. ‘Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ke ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharanti—ahametaṁ na jānāmi ahametaṁ na passāmī’ti, iti yo evaṁ vadeyya, so evamassa vacanīyo: ‘idhāvuso, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṁ nirodhetvā nirodhetvā viharantī’ti. Addhā, bhikkhave, asaṭho amāyāvī ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinandeyya anumodeyya; ‘sādhū’ti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Imā kho, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo”ti.

Imā kho, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo”ti.

Imā kho, bhikkhave, nava anupubbavihārasamāpattiyo”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorMeditaciones progresivasAN 9.32·AnupubbavihārasuttaNueve estados progresivos de meditación.SiguienteLa extinción es dichaAN 9.34·NibbānasukhasuttaSāriputta declara que la extinción es dicha, precisamente porque allí no se siente nada. Explica esta aparente paradoja con referencia a las nueve med…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}