“Imaginad, monjes, a una vaca tonta que habita en las montañas, pero es incompetente, inexperta e inepta para caminar en medio de las escabrosas montañas. Entonces, si se le ocurriese esto: ‘debería ir a una región, donde nunca todavía me haya ido, para comer el pasto que jamás todavía haya comido y tomar el agua que jamás todavía haya tomado’. Y si, acto seguido, se estableciese sobre su pata delantera y, mientras aún no estuviese firmemente plantada, levantase su pata trasera, entonces, no iría a aquella región, donde nunca todavía se haya ido, ni comería el pasto que nunca todavía haya comido ni tomaría el agua que nunca todavía haya tomado. Tampoco retornaría a salvo a la región donde se le ocurrió esto: ‘debería ir a una región, donde nunca todavía me haya ido, para comer el pasto que jamás todavía haya comido y tomar el agua que jamás todavía haya tomado’. Y, ¿por qué así, monjes? Porque aquella vaca que habita en las montañas, es tonta, incompetente, inexperta e inepta para caminar en medio de las escabrosas montañas.
“Así también, monjes, hay el monje que es tonto, incompetente, inexperto e inepto cuando, recluido de los placeres sensuales, recluido de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en el primer jhana, que consiste en arrobamiento y placer nacidos de la reclusión, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido.
“Él no persigue aquel objeto, no lo desarrolla ni lo cultiva, no se focaliza en él de buena manera.
“Y se le ocurre esto: ‘con la desaparición del pensamiento aplicado y sostenido, debería entrar y permanecer en el segundo jhana…’. Pero no puede entrar ni permanecer en el segundo jhana… Entonces, se le ocurre esto: ‘debería entrar y permanecer en el primer jhana…’. Pero no puede entrar ni permanecer en el primer jhana [tampoco]. A este monje se le llama ‘él que ha caído de ambos, él que se desplomó de ambos’. Él es igual que aquella vaca que habita en las montañas: tonta, incompetente, inexperta e inepta para caminar en medio de las escabrosas montañas.
“Imaginad también, monjes, a una vaca sabia que habita en las montañas, y es competente, experimentada y apta para caminar en medio de las escabrosas montañas. Entonces, si se le ocurriese esto: ‘debería ir a una región, donde nunca todavía me haya ido, para comer el pasto que jamás todavía haya comido y tomar el agua que jamás todavía haya tomado’. Y si, acto seguido, se estableciese sobre su pata delantera y, solamente cuando ya estuviese firmemente plantada, levantase su pata trasera, entonces, iría a aquella región, donde nunca todavía se haya ido, comería el pasto que nunca todavía haya comido y tomaría el agua que nunca todavía haya tomado. También retornaría a salvo a la región donde se le ocurrió esto: ‘debería ir a una región, donde nunca todavía me haya ido, para comer el pasto que jamás todavía haya comido y tomar el agua que jamás todavía haya tomado’. Y, ¿por qué así, monjes? Porque aquella vaca que habita en las montañas, es sabia, competente, experimentada y apta para caminar en medio de las escabrosas montañas.
“Así también, monjes, hay el monje que es sabio, competente, experimentado y apto cuando, recluido de los placeres sensuales, recluido de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en el primer jhana, que consiste en arrobamiento y placer nacidos de la reclusión, acompañados por el pensamiento aplicado y sostenido. Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la desaparición del pensamiento aplicado y sostenido, debería entrar y permanecer en el segundo jhana…’, entonces, no lesionando al segundo jhana, con la desaparición del pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana… Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la desaparición del arrobamiento… debería entrar y permanecer en el tercer jhana…’, entonces, no lesionando al tercer jhana, con la desaparición del arrobamiento, entra y permanece en el tercer jhana… Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con el abandono del placer y la pena… debería entrar y permanecer en el cuarto jhana…’, entonces, no lesionando al cuarto jhana, con el abandono del placer y la pena, entra y permanece en el cuarto jhana… Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la superación total de las percepciones de las formas, con la desaparición de la afectación sensorial, con la desatención a la percepción de la diversidad, [percibiendo que] «el espacio es infinito», debería entrar y permanecer en la base de la infinitud del espacio…’, entonces, no lesionando la base de la infinitud del espacio, con la superación total de las percepciones de las formas, entra y permanece en base de la infinitud del espacio. Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la superación total de la base de la infinitud del espacio, [percibiendo que] «la conciencia es infinita», debería entrar y permanecer en la base de la infinitud de la conciencia…’, entonces, no lesionando la base de la infinitud de conciencia, con la superación total de la base de la infinitud del espacio, entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la superación total de la base de la infinitud de la conciencia, [percibiendo que] «he aquí no hay nada», debería entrar y permanecer en la base de la nada…’, entonces, no lesionando la base de la nada, con la superación total de la base de la infinitud de la conciencia, entra y permanece en la base de la nada. Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la superación total de la base de la nada, debería entrar y permanecer en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción’, entonces, no lesionando la base de la ni-percepción-ni-no percepción, con la superación total de la base de la nada, entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Él persigue aquel objeto, lo desarrolla y lo cultiva, y se focaliza en él de buena manera.
“Y cuando se le ocurre esto: ‘con la superación total de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, debería entrar y permanecer en el cese de la percepción y sensación’, entonces, no lesionando la base del cese de la percepción y sensación, con la superación total de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, entra y permanece en el cese de la percepción y sensación.
“Monjes, cuando el monje entra a cada uno de estos logros meditativos y emerge de ellos, su mente llega a ser maleable y manejable. Con la mente maleable y manejable, su concentración llega a ser inconmensurable y bien desarrollada. Con la mente inconmensurable y bien desarrollada, cualquier estado factible de ser realizado, mediante el conocimiento directo, inclina su mente hacia la realización del conocimiento directo y es capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Si desease: ‘que ejerza múltiples poderes sobrenaturales: habiendo sido uno, llegue a ser muchos; habiendo sido muchos, llegue a ser uno. Que aparezca y desaparezca. Que atraviese paredes, murallas y montañas sin obstáculo alguno, como si fueran espacio. Que me zambulla dentro de la tierra como si fuera agua. Que camine sobre el agua sin hundirme, como si fuera tierra seca. Sentado con las piernas cruzadas, que atraviese el aire como si fuera un ave alada. Que toque con mi mano y hasta golpee al sol y la luna, siendo así de fuerte y poderoso. Que ejerza influencia con mi cuerpo hasta en el mundo del Brahma’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Y si desease: ‘que escuche, con el elemento del oído divino, que es purificado y sobrepasa el humano, a ambas clases de sonidos: los divinos y los humanos, aquellos que se generan lejos al igual que los que están cerca’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Y si desease: ‘que entienda las mentes de los otros seres y personas, habiéndolas abarcado con mi propia mente. Que entienda… una mente no liberada como no liberada’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Y si desease: ‘que pueda recordar mis múltiples vidas pasadas… con sus aspectos y detalles’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Y si desease: ‘que pueda, con el ojo divino, el cual es purificado y sobrepasa el humano, ver a los seres falleciendo y renaciendo… y entender como a los seres les va de acuerdo con su kamma’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada.
“Y si desease: “que, con la destrucción de las corrupciones, entre y permanezca aquí y ahora en la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, habiéndolo descubierto por mí mismo con el conocimiento directo’, sería capaz de hacerlo, porque tiene para eso una base adecuada”.
“Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ na suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā na ceva agatapubbaṁ disaṁ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na ca apītapubbāni pānīyāni piveyya; yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ na sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ.
“Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ.
‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti.
Sā purimaṁ pādaṁ na suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya.
Sā na ceva agatapubbaṁ disaṁ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na ca apītapubbāni pānīyāni piveyya;
yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa:
‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ na sotthinā paccāgaccheyya.
Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ.
“Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ na suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā na ceva agatapubbaṁ disaṁ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na ca apītapubbāni pānīyāni piveyya; yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ na sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so taṁ nimittaṁ na āsevati na bhāveti na bahulīkaroti na svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati;
so taṁ nimittaṁ na āsevati na bhāveti na bahulīkaroti na svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so taṁ nimittaṁ na āsevati na bhāveti na bahulīkaroti na svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno, seyyathāpi sā gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ’.
‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So na sakkoti vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ.
‘yannūnāhaṁ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So na sakkoti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno, seyyathāpi sā gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ’.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So na sakkoti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno, seyyathāpi sā gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṁ’.
Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā agatapubbañceva disaṁ gaccheyya, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya. Yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññū kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ.
‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti.
Sā purimaṁ pādaṁ suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya.
Sā agatapubbañceva disaṁ gaccheyya, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya.
Yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa:
‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ sotthinā paccāgaccheyya.
Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññū kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Tassā evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti. Sā purimaṁ pādaṁ suppatiṭṭhitaṁ patiṭṭhāpetvā pacchimaṁ pādaṁ uddhareyya. Sā agatapubbañceva disaṁ gaccheyya, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya. Yasmiṁ cassā padese ṭhitāya evamassa: ‘yannūnāhaṁ agatapubbañceva disaṁ gaccheyyaṁ, akhāditapubbāni ca tiṇāni khādeyyaṁ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyan’ti tañca padesaṁ sotthinā paccāgaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tathā hi sā, bhikkhave, gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate carituṁ. Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññū kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So dutiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So dutiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So dutiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno vitakkavicārānaṁ vūpasamā … dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So tatiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno pītiyā ca virāgā … tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So tatiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno pītiyā ca virāgā … tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So tatiyaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno pītiyā ca virāgā … tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So catutthaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So catutthaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So catutthaṁ jhānaṁ anabhihiṁsamāno sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākāsānañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So ākāsānañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākāsānañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā …pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So viññāṇañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So viññāṇañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So viññāṇañcāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākiñcaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So ākiñcaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So ākiñcaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So nevasaññānāsaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
‘yannūnāhaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So nevasaññānāsaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So nevasaññānāsaññāyatanaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṁ adhiṭṭhāti.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So saññāvedayitanirodhaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.
‘yannūnāhaṁ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti.
So saññāvedayitanirodhaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.
Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti. So saññāvedayitanirodhaṁ anabhihiṁsamāno sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu taṁ tadeva samāpattiṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi, tassa mudu cittaṁ hoti kammaññaṁ. Mudunā kammaññena cittena appamāṇo samādhi hoti subhāvito. So appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu taṁ tadeva samāpattiṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi, tassa mudu cittaṁ hoti kammaññaṁ.
Mudunā kammaññena cittena appamāṇo samādhi hoti subhāvito.
So appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu taṁ tadeva samāpattiṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi, tassa mudu cittaṁ hoti kammaññaṁ. Mudunā kammaññena cittena appamāṇo samādhi hoti subhāvito. So appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti,
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā …pe… sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā …pe…
So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā …pe… sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ,
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ,
vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ,
sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ,
vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ,
samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ,
avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti,
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ … saṅkhittaṁ vā cittaṁ … vikkhittaṁ vā cittaṁ … mahaggataṁ vā cittaṁ … amahaggataṁ vā cittaṁ … sauttaraṁ vā cittaṁ … anuttaraṁ vā cittaṁ … samāhitaṁ vā cittaṁ … asamāhitaṁ vā cittaṁ … vimuttaṁ vā cittaṁ … avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti,
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti.
So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti,
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti.
So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti.