“Monjes, he aquí estos cuatro poderes. Y, ¿cuáles son esos cuatro? El poder de la sabiduría, el poder de la energía, el poder de la intachabilidad y el poder de sostener relaciones favorables.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la sabiduría? Uno ve claramente y explora con sabiduría aquellas cualidades que son perjudiciales, contándolas entre las perjudiciales; aquellas que son beneficiosas, las cuenta entre las beneficiosas; aquellas que son censurables, las cuenta entre las censurables; aquellas que son irreprochables, las cuenta entre las irreprochables; aquellas que son oscuras, las cuenta entre las oscuras; aquellas que son luminosas, las cuenta entre las luminosas; aquellas que no deben ser cultivadas, las cuenta entre las que no deben ser cultivadas; aquellas que deben ser cultivadas, las cuenta entre las que deben ser cultivadas; aquellas que no son dignas de un noble, las cuenta entre las que no son dignas de un noble; aquellas que son dignas de un noble, las cuenta entre las que son dignas de un noble. Este se llama el poder de la sabiduría.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la energía? Uno genera el deseo de abandonar aquellas cualidades que son perjudiciales, contándolas entre las perjudiciales; aquellas que son censurables, las cuenta entre las censurables; aquellas que son oscuras, las cuenta entre las oscuras; aquellas que no deben ser cultivadas, las cuenta entre las que no deben ser cultivadas; aquellas que no son dignas de un noble, las cuenta entre las que no son dignas de un noble. Uno hace el esfuerzo, hace surgir la energía, aplica su mente y se esfuerza por eso. Además, uno genera el deseo de obtener aquellas cualidades que son beneficiosas y las cuenta entre las beneficiosas; aquellas que son irreprochables y las cuenta entre las irreprochables; aquellas que son luminosas y las cuenta entre las luminosas; aquellas que deben ser cultivadas y las cuenta entre las que deben ser cultivadas; aquellas que son dignas de un noble y las cuenta entre las que son dignas de un noble. Este se llama el poder de la energía.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de la intachabilidad? He aquí, el noble discípulo se propone ser intachable en las acciones corporales, verbales y mentales. Este se llama el poder de la intachabilidad.
“Y, ¿qué es, monjes, el poder de sostener relaciones favorables? He aquí este cuádruple significado de sostener favorables relaciones: el dar, el habla entrañable, la conducta beneficiosa y la imparcialidad. Entre las dádivas, la mejor es la dádiva del Dhamma. Entre los tipos de habla entrañable, el mejor es la repetida enseñanza del Dhamma dirigida a los que están interesados y escuchan con oído presto. Entre los tipos de conducta beneficiosa, la mejor ocurre cuando uno alienta, instala y establece a una persona sin fe, en la realización de la fe, a una persona inmoral, en la realización de la conducta virtuosa, a una persona avara, en la realización de la generosidad y a una persona tonta, en la realización de la sabiduría. Entre los tipos de imparcialidad, la mejor es que el que entra-en-la-corriente es igual al que entra-en-la-corriente, el que una-vez-retorna es igual al que una-vez-retorna, el que no-retorna es igual al que no-retorna, el Arahant es igual al Arahant. Este se llama el poder de sostener relaciones favorables.
“Estos son, monjes, los cuatro poderes. Cuando un discípulo noble posee estos cuatro poderes, ha trascendido los cinco temores. Y, ¿cuáles son esos cinco? El temor de [la pérdida] del modo de vida, el temor de mala fama, el temor de la timidez en las asambleas, el temor a la muerte y el temor al mal destino. El noble discípulo reflexiona así: ‘Yo no tengo temor de [la pérdida] de mi modo de vida. ¿Por qué habría de tener miedo por mi modo de vida? Yo tengo los cuatro poderes: el poder de la sabiduría, el poder de la energía, el poder de la intachabilidad y el poder de sostener relaciones favorables. Una persona tonta podría tener temor por su modo de vida; una persona perezosa podría tener temor por su modo de vida; una persona que se involucra en censurables acciones corporales, verbales y mentales podría tener temor por su modo de vida; una persona que no sostiene relaciones favorables podría tener temor por su modo de vida.
“‘Yo no tengo temor de la mala fama… temor de la timidez en las asambleas… temor a la muerte… temor al mal destino. ¿Por qué habría de tener miedo al mal destino? Yo tengo los cuatro poderes: el poder de la sabiduría, el poder de la energía, el poder de la intachabilidad y el poder de sostener relaciones favorables. Una persona tonta podría tener temor al mal destino; una persona perezosa podría tener temor al mal destino; una persona que se involucra en censurables acciones corporales, verbales y mentales podría tener temor al mal destino; una persona que no sostiene relaciones favorables podría tener temor al mal destino’.
“Cuando un discípulo noble posee esos cuatro poderes, ha trascendido estos cinco temores”.
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ.
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni.
Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ.
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tyassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ?
Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tyassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tyassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ?
Ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? Ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā ye dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ye dhammā kusalā kusalasaṅkhātā ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tesaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, anavajjabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, anavajjabalaṁ?
Idha, bhikkhave, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, anavajjabalaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjabalaṁ.
Katamañca, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ? Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni—dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā. Etadaggaṁ, bhikkhave, dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ. Etadaggaṁ, bhikkhave, peyyavajjānaṁ yadidaṁ atthikassa ohitasotassa punappunaṁ dhammaṁ deseti. Etadaggaṁ, bhikkhave, atthacariyānaṁ yadidaṁ assaddhaṁ saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīlaṁ sīlasampadāya … macchariṁ cāgasampadāya … duppaññaṁ paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Etadaggaṁ, bhikkhave, samānattatānaṁ yadidaṁ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahā arahato samānatto. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri balāni.
Katamañca, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ?
Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni—
dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ.
Etadaggaṁ, bhikkhave, peyyavajjānaṁ yadidaṁ atthikassa ohitasotassa punappunaṁ dhammaṁ deseti.
Etadaggaṁ, bhikkhave, atthacariyānaṁ yadidaṁ assaddhaṁ saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīlaṁ sīlasampadāya … macchariṁ cāgasampadāya … duppaññaṁ paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti.
Etadaggaṁ, bhikkhave, samānattatānaṁ yadidaṁ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahā arahato samānatto.
Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balāni.
Katamañca, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ? Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni—dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā. Etadaggaṁ, bhikkhave, dānānaṁ yadidaṁ dhammadānaṁ. Etadaggaṁ, bhikkhave, peyyavajjānaṁ yadidaṁ atthikassa ohitasotassa punappunaṁ dhammaṁ deseti. Etadaggaṁ, bhikkhave, atthacariyānaṁ yadidaṁ assaddhaṁ saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīlaṁ sīlasampadāya … macchariṁ cāgasampadāya … duppaññaṁ paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Etadaggaṁ, bhikkhave, samānattatānaṁ yadidaṁ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahā arahato samānatto. Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṅgāhabalaṁ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri balāni.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañca bhayāni samatikkanto hoti. Katamāni pañca? Ājīvikabhayaṁ, asilokabhayaṁ, parisasārajjabhayaṁ, maraṇabhayaṁ, duggatibhayaṁ.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañca bhayāni samatikkanto hoti.
Ājīvikabhayaṁ, asilokabhayaṁ, parisasārajjabhayaṁ, maraṇabhayaṁ, duggatibhayaṁ.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañca bhayāni samatikkanto hoti. Katamāni pañca? Ājīvikabhayaṁ, asilokabhayaṁ, parisasārajjabhayaṁ, maraṇabhayaṁ, duggatibhayaṁ.
Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘nāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho ājīvikabhayassa bhāyeyya. Kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya. Nāhaṁ asilokabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ parisasārajjabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ maraṇabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ duggatibhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ duggatibhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho duggatibhayassa bhāyeyya. Kusīto duggatibhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto duggatibhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako duggatibhayassa bhāyeyya’.
Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘nāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyāmi.
Kissāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyissāmi?
paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ.
Duppañño kho ājīvikabhayassa bhāyeyya.
Kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya.
Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya.
Asaṅgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya.
Nāhaṁ asilokabhayassa bhāyāmi …pe…
nāhaṁ parisasārajjabhayassa bhāyāmi …pe…
nāhaṁ maraṇabhayassa bhāyāmi …pe…
nāhaṁ duggatibhayassa bhāyāmi.
Kissāhaṁ duggatibhayassa bhāyissāmi?
paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ.
Duppañño kho duggatibhayassa bhāyeyya.
Kusīto duggatibhayassa bhāyeyya.
Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto duggatibhayassa bhāyeyya.
Asaṅgāhako duggatibhayassa bhāyeyya’.
Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘nāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ ājīvikabhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho ājīvikabhayassa bhāyeyya. Kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya. Nāhaṁ asilokabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ parisasārajjabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ maraṇabhayassa bhāyāmi …pe… nāhaṁ duggatibhayassa bhāyāmi. Kissāhaṁ duggatibhayassa bhāyissāmi? Atthi me cattāri balāni—paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgāhabalaṁ. Duppañño kho duggatibhayassa bhāyeyya. Kusīto duggatibhayassa bhāyeyya. Sāvajjakāyakammantavacīkammantamanokammanto duggatibhayassa bhāyeyya. Asaṅgāhako duggatibhayassa bhāyeyya’.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañca bhayāni samatikkanto hotī”ti.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañca bhayāni samatikkanto hotī”ti.
Imehi kho, bhikkhave, catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañca bhayāni samatikkanto hotī”ti.