Esto fue dicho por el Bienaventurado, dicho por el Arahant, lo que yo he escuchado:
“Monjes, el Tathagata tiene el pleno despertar al mundo, el Tathagata está separado del mundo. El Tathagata tiene el pleno despertar al origen del mundo, el Tathagata abandonó el origen del mundo. El Tathagata tiene el pleno despertar al cese del mundo, el Tathagata descubrió el cese del mundo. El Tathagata tiene el pleno despertar al sendero que conduce al cese del mundo, el Tathagata desarrolló el sendero que conduce al cese del mundo.
“Monjes, en este mundo con sus devas, Mara y Brahma, entre esta población con sus ascetas y brahmanes, sus devas y los seres humanos, todo lo que es visto, oído, olido, sentido, conocido, alcanzado, buscado y examinado por la mente —de todo aquello—, el Tathagata tiene el pleno despertar; por eso es llamado el Tathagata.
“Monjes, todo lo que el Tathagata habla, profiere o expone en el intervalo entre la noche, en la cual despertó a la perfecta e insuperable iluminación, y la noche, en la que alcanza el nibbana final, todo aquello es sólo así y no de otra manera; por eso es llamado Tathagata.
“Monjes, así como el Tathagata habla, así actúa; así como actúa, así habla. Y porque así como habla, así actúa y así como actúa, así habla, es llamado el Tathagata.
“Monjes, en este mundo con sus devas, Mara y Brahma, entre esta población con sus ascetas y brahmanes, sus devas y los seres humanos, el Tathagata es el vencedor, el invicto, el visionario universal, el portador de la maestría; por eso es llamado el Tathagata”.
Habiendo conocido directamente todo el mundo,
—todo en el mundo tal cual es—
está separado del mundo,
desprendido del mundo.
Él es el vencedor de todo,
el sabio que desató todos los nudos,
alcanzó la paz suprema,
el Nibbana, inaccesible para el miedo.
Él es un Buda, sus corrupciones han sido destruidas,
sin preocupaciones, con todas las dudas cortadas;
habiendo alcanzado la destrucción de todo el kamma,
es liberado en la extinción de las adquisiciones.
Él es el Bienaventurado, el Buda,
es el león insuperable,
en este mundo con sus devas,
puso en movimiento la rueda del Brahma.
Así, aquellos devas y seres humanos
que han ido por refugio al Buda,
lo veneran y rinden honores
al grandioso libre de la desconfianza en sí mismo.
Amansado, es el mejor de los amansadores,
pacífico, es el visionario entre los portadores de la paz;
libre, es el primordial liberador,
trascendiendo, es el mejor guía que enseñan a cruzar.
Así, ellos le rinden honores,
al grandioso que es libre de la desconfianza en sí mismo.
En este mundo junto con sus devas,
he aquí no hay nadie que pueda rivalizar contigo.
Esto, también, es lo que fue dicho por el Bienaventurado, lo que yo he oído.
Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:
Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:
Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:
“Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṁyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.
“Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho,
lokasmā tathāgato visaṁyutto.
Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho,
lokasamudayo tathāgatassa pahīno.
Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho,
lokanirodho tathāgatassa sacchikato.
Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā,
lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.
“Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṁyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā yasmā taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā yasmā taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ,
tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā yasmā taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā,
tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṁ taṁ tatheva hoti no aññathā, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī,
iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī,
tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.
Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā tathāgatoti vuccatī”ti.
Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī,
tasmā tathāgatoti vuccatī”ti.
Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā tathāgatoti vuccatī”ti.
Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati:
Etamatthaṁ bhagavā avoca.
Etamatthaṁ bhagavā avoca. Tatthetaṁ iti vuccati:
“Sabbalokaṁ abhiññāya, *Sabbalokaṁ → sabbaṁ lokaṁ (an4.23:1 [23. Lokasutta])sabbaloke yathātathaṁ; Sabbalokavisaṁyutto, sabbaloke anūpayo. *anūpayo → anūpamo (sya-all)
“Sabbalokaṁ abhiññāya, *Sabbalokaṁ → sabbaṁ lokaṁ (an4.23:1 [23. Lokasutta])
sabbaloke anūpayo. *anūpayo → anūpamo (sya-all)
“Sabbalokaṁ abhiññāya, *Sabbalokaṁ → sabbaṁ lokaṁ (an4.23:1 [23. Lokasutta])sabbaloke yathātathaṁ; Sabbalokavisaṁyutto, sabbaloke anūpayo. *anūpayo → anūpamo (sya-all)
Sa ve sabbābhibhū dhīro, *Sa ve → sabbe (sabbattha)sabbaganthappamocano; Phuṭṭhāssa paramā santi, nibbānaṁ akutobhayaṁ.
Sa ve sabbābhibhū dhīro, *Sa ve → sabbe (sabbattha)
Sa ve sabbābhibhū dhīro, *Sa ve → sabbe (sabbattha)sabbaganthappamocano; Phuṭṭhāssa paramā santi, nibbānaṁ akutobhayaṁ.
Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṁsayo; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṁsayo; Sabbakammakkhayaṁ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro; Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṁ pavattayi.
Esa so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro; Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṁ pavattayi.
Iti devā manussā ca, ye buddhaṁ saraṇaṁ gatā; Saṅgamma taṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Iti devā manussā ca, ye buddhaṁ saraṇaṁ gatā; Saṅgamma taṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ.
Danto damayataṁ seṭṭho, santo samayataṁ isi; Mutto mocayataṁ aggo, tiṇṇo tārayataṁ varo.
Danto damayataṁ seṭṭho, santo samayataṁ isi; Mutto mocayataṁ aggo, tiṇṇo tārayataṁ varo.
Iti hetaṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi te paṭipuggalo”ti.
natthi te paṭipuggalo”ti.
Iti hetaṁ namassanti, mahantaṁ vītasāradaṁ; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi te paṭipuggalo”ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.
Catukkanipāto niṭṭhito.
Catukkanipāto niṭṭhito.
Brāhmaṇasulabhā jānaṁ, *Brāhmaṇasulabhā → brāhmaṇacattāri (bj); brāhmaṇā cattāri (sya-all, pts-vp-pli1)Samaṇasīlā taṇhā brahmā; Bahukārā kuhapurisā, *kuhapurisā → kuhanā purisā (sya-all, pts-vp-pli1)Cara sampannalokena terasāti.
Brāhmaṇasulabhā jānaṁ, *Brāhmaṇasulabhā → brāhmaṇacattāri (bj); brāhmaṇā cattāri (sya-all, pts-vp-pli1)
Bahukārā kuhapurisā, *kuhapurisā → kuhanā purisā (sya-all, pts-vp-pli1)
Cara sampannalokena terasāti.
Brāhmaṇasulabhā jānaṁ, *Brāhmaṇasulabhā → brāhmaṇacattāri (bj); brāhmaṇā cattāri (sya-all, pts-vp-pli1)Samaṇasīlā taṇhā brahmā; Bahukārā kuhapurisā, *kuhapurisā → kuhanā purisā (sya-all, pts-vp-pli1)Cara sampannalokena terasāti.
Suttasaṅgaho
Suttasaṅgaho
Sattavisekanipātaṁ, Dukkaṁ bāvīsasuttasaṅgahitaṁ; Samapaññāsamathatikaṁ, Terasa catukkañca iti yamidaṁ.
Dukkaṁ bāvīsasuttasaṅgahitaṁ;
Terasa catukkañca iti yamidaṁ.
Sattavisekanipātaṁ, Dukkaṁ bāvīsasuttasaṅgahitaṁ; Samapaññāsamathatikaṁ, Terasa catukkañca iti yamidaṁ.
Dvidasuttarasuttasate, Saṅgāyitvā samādahiṁsu purā; Arahanto ciraṭṭhitiyā, Tamāhu nāmena itivuttanti.
Saṅgāyitvā samādahiṁsu purā;
Tamāhu nāmena itivuttanti.
Dvidasuttarasuttasate, Saṅgāyitvā samādahiṁsu purā; Arahanto ciraṭṭhitiyā, Tamāhu nāmena itivuttanti.
Itivuttakapāḷi niṭṭhitā.
Itivuttakapāḷi niṭṭhitā.