PTS cs 14 The king said: ‘What, Nāgasena, is the characteristic mark of wisdom ?’
‘I have already told you, O king, how cutting off, severance, is its mark, but enlightenment is also its mark.’
‘And how is enlightenment its mark?’
‘When wisdom springs up in the heart, O king, it dispels the darkness of ignorance, it causes the radiance of knowledge to arise, it makes the light of intelligence to shine forth, and it makes the Noble Truths plain. Thus does the recluse who is devoted to effort perceive with the clearest wisdom the impermanency (of all beings and things), the suffering (that is inherent in individuality), and the absence of any soul.’
‘Give me an illustration.’
‘It is like a lamp, O king, which a man might introduce into a house in darkness. When the lamp had been brought in it would dispel the darkness, PTS vp En 62 cause radiance to arise, and light to shine forth, and make the objects there plainly visible. Just so would wisdom in a man have such effects as were just now set forth.’
‘Well put, Nāgasena!’
15. Paññālakkhaṇapañha
15. Paññālakkhaṇapañha
Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā paññā”ti? “Pubbeva kho, mahārāja, mayā vuttaṁ—‘chedanalakkhaṇā paññā’ti, api ca obhāsanalakkhaṇā paññā”ti. “Kathaṁ, bhante, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti? “Paññā, mahārāja, uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passatī”ti.
“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā paññā”ti?
“Pubbeva kho, mahārāja, mayā vuttaṁ—
‘chedanalakkhaṇā paññā’ti, api ca obhāsanalakkhaṇā paññā”ti.
“Kathaṁ, bhante, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti?
“Paññā, mahārāja, uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti.
Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passatī”ti.
Rājā āha—“bhante nāgasena, kiṁlakkhaṇā paññā”ti? “Pubbeva kho, mahārāja, mayā vuttaṁ—‘chedanalakkhaṇā paññā’ti, api ca obhāsanalakkhaṇā paññā”ti. “Kathaṁ, bhante, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti? “Paññā, mahārāja, uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passatī”ti.
“Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṁ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṁ vidhameti, obhāsaṁ janeti, ālokaṁ vidaṁseti, rūpāni pākaṭāni karoti; evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passati. Evaṁ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti.
“Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṁ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṁ vidhameti, obhāsaṁ janeti, ālokaṁ vidaṁseti, rūpāni pākaṭāni karoti;
evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti.
Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passati.
Evaṁ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti.
“Opammaṁ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṁ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṁ vidhameti, obhāsaṁ janeti, ālokaṁ vidaṁseti, rūpāni pākaṭāni karoti; evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṁ vidhameti, vijjobhāsaṁ janeti, ñāṇālokaṁ vidaṁseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘aniccan’ti vā ‘dukkhan’ti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passati. Evaṁ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā”ti.
“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.
“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.
“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.
Paññālakkhaṇapañho pannarasamo.
Paññālakkhaṇapañho pannarasamo.
Paññālakkhaṇapañho pannarasamo.