KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Minor Collection
1. Qualities of a Lay Follower

Qualities of a teacher

Khuddaka Nikāya
1. Upāsakaguṇavagga
Ācariyaguṇa
Minor Collection
1. Qualities of a Lay Follower
Qualities of a teacher
Khuddaka Nikāya
1. Upāsakaguṇavagga
Ācariyaguṇa
Qualities of a teacher
Ruta suttaMil 4.5Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Milindapañha › 4. Meṇḍakapañhārambhakathā › 1. Upāsakaguṇavagga › Ācariyaguṇa
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mil4.5/en/t-w-rhys-davids
Título de la publicación
Questions of King Milinda
Traductor
T W Rhys Davids
Título raíz
Milindapañha
Idioma de traducción
English
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-en-mil-t-w-rhys-davids

PTS cs 8 ‘This spot, Nāgasena, is free from the objections to talking matters over. And I am a model companion for any one desiring to do so. I can keep a PTS vp En 142 secret, and will keep yours as long as I live. In all the eight ways just described my insight has grown ripe. It would be hard to find such a pupil as you may have in me.

PTS vp Pali 94 ‘Now towards a pupil who conducts himself thus aright the teacher ought to conduct himself in accordance with the twenty-five virtues of a teacher. And what are the twenty-five? He must always and without fail keep guard over his pupil. He must let him know what to cultivate, and what to avoid; about what he should be earnest, and what he may neglect. He must instruct him as to sleep, and as to keeping himself in health, and as to what food he may take, and what reject. He should teach him discrimination (in food), and share with him all that is put, as alms, into his own bowl. He should encourage him, saying: “Be not afraid. You will gain advantage (from what is here taught you).” He should advise him as to the people whose company he should keep, and as to the villages and Vihāras he should frequent. He should never indulge in (foolish) talk with him. When he sees any defect in him he should easily pardon it. He should be zealous, he should teach nothing partially, keep nothing secret, and hold nothing back. He should look upon him in his heart as a son, saying to himself: “I have begotten him in PTS vp En 143 learning.” He should strive to bring him forward, saying to himself: “How can I keep him from going back? “He should determine in himself to make him strong in knowledge, saying to himself: “I will make him mighty.” He should love him, never desert him in necessity, never neglect him in anything he ought to do for him, always befriend him—so far as he can rightly do so —when he does wrong. These, Sir, are the twenty-five good qualities in a teacher. Treat me altogether in accordance therewith. Doubt, Lord, has overcome me. There are apparent contradictions in the word of the Conqueror. About them strife will hereafter arise, and in future times it will be hard to find a teacher with insight such as yours. Throw light for me on these dilemmas, to the downfall of the adversaries.’

5. Ācariyaguṇa
5. Ācariyaguṇa
5. Ācariyaguṇa

“Bhante nāgasena, ayaṁ bhūmibhāgo aṭṭha mantadosavivajjito, ahañca loke paramo mantisahāyo, guyhamanurakkhī cāhaṁ yāvāhaṁ jīvissāmi tāva guyhamanurakkhissāmi, aṭṭhahi ca me kāraṇehi buddhi pariṇāmaṁ gatā, dullabho etarahi mādiso antevāsī, sammā paṭipanne antevāsike ye ācariyānaṁ pañcavīsati ācariyaguṇā, tehi guṇehi ācariyena sammā paṭipajjitabbaṁ. *mantisahāyo → mantasahāyo (bj, maku)Katame pañcavīsati guṇā?

“Bhante nāgasena, ayaṁ bhūmibhāgo aṭṭha mantadosavivajjito, ahañca loke paramo mantisahāyo, guyhamanurakkhī cāhaṁ yāvāhaṁ jīvissāmi tāva guyhamanurakkhissāmi, aṭṭhahi ca me kāraṇehi buddhi pariṇāmaṁ gatā, dullabho etarahi mādiso antevāsī, sammā paṭipanne antevāsike ye ācariyānaṁ pañcavīsati ācariyaguṇā, tehi guṇehi ācariyena sammā paṭipajjitabbaṁ. *mantisahāyo → mantasahāyo (bj, maku)
Katame pañcavīsati guṇā?

“Bhante nāgasena, ayaṁ bhūmibhāgo aṭṭha mantadosavivajjito, ahañca loke paramo mantisahāyo, guyhamanurakkhī cāhaṁ yāvāhaṁ jīvissāmi tāva guyhamanurakkhissāmi, aṭṭhahi ca me kāraṇehi buddhi pariṇāmaṁ gatā, dullabho etarahi mādiso antevāsī, sammā paṭipanne antevāsike ye ācariyānaṁ pañcavīsati ācariyaguṇā, tehi guṇehi ācariyena sammā paṭipajjitabbaṁ. *mantisahāyo → mantasahāyo (bj, maku)Katame pañcavīsati guṇā?

Idha, bhante nāgasena, ācariyena antevāsimhi satataṁ samitaṁ ārakkhā upaṭṭhapetabbā, asevanasevanā jānitabbā, pamattāppamattā jānitabbā, seyyāvakāso jānitabbo, gelaññaṁ jānitabbaṁ, bhojanassa laddhāladdhaṁ jānitabbaṁ, viseso jānitabbo, pattagataṁ saṁvibhajitabbaṁ, assāsitabbo ‘mā bhāyi, attho te abhikkamatī’ti, ‘iminā puggalena paṭicaratī’ti paṭicāro jānitabbo, gāme paṭicāro jānitabbo, vihāre paṭicāro jānitabbo, na tena hāso davo kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo, chiddaṁ disvā adhivāsetabbaṁ, sakkaccakārinā bhavitabbaṁ, akhaṇḍakārinā bhavitabbaṁ, arahassakārinā bhavitabbaṁ, niravasesakārinā bhavitabbaṁ, ‘janemimaṁ sippesū’ti janakacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘kathaṁ ayaṁ na parihāyeyyā’ti vaḍḍhicittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘balavaṁ imaṁ karomi sikkhābalenā’ti cittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, mettacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, āpadāsu na vijahitabbaṁ, karaṇīye nappamajjitabbaṁ, khalite dhammena paggahetabboti. *bhojanassa → bhojanaṁ (bj, pts-vp-pli1); bhojanīyaṁ (maku) | paṭicaratī’ti → paṭicarāhīti (mr) | kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo → na tena saha sallāpo kātabbo (si, pts-vp-pli1) | janemimaṁ → janemi imaṁ (maku)Ime kho, bhante, pañcavīsati ācariyassa ācariyaguṇā, tehi guṇehi mayi sammā paṭipajjassu, saṁsayo me, bhante, uppanno, atthi meṇḍakapañhā jinabhāsitā, anāgate addhāne tattha viggaho uppajjissati, anāgate ca addhāne dullabhā bhavissanti tumhādisā buddhimanto, tesu me pañhesu cakkhuṁ dehi paravādānaṁ niggahāyā”ti.

Idha, bhante nāgasena, ācariyena antevāsimhi satataṁ samitaṁ ārakkhā upaṭṭhapetabbā, asevanasevanā jānitabbā, pamattāppamattā jānitabbā, seyyāvakāso jānitabbo, gelaññaṁ jānitabbaṁ, bhojanassa laddhāladdhaṁ jānitabbaṁ, viseso jānitabbo, pattagataṁ saṁvibhajitabbaṁ, assāsitabbo ‘mā bhāyi, attho te abhikkamatī’ti, ‘iminā puggalena paṭicaratī’ti paṭicāro jānitabbo, gāme paṭicāro jānitabbo, vihāre paṭicāro jānitabbo, na tena hāso davo kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo, chiddaṁ disvā adhivāsetabbaṁ, sakkaccakārinā bhavitabbaṁ, akhaṇḍakārinā bhavitabbaṁ, arahassakārinā bhavitabbaṁ, niravasesakārinā bhavitabbaṁ, ‘janemimaṁ sippesū’ti janakacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘kathaṁ ayaṁ na parihāyeyyā’ti vaḍḍhicittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘balavaṁ imaṁ karomi sikkhābalenā’ti cittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, mettacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, āpadāsu na vijahitabbaṁ, karaṇīye nappamajjitabbaṁ, khalite dhammena paggahetabboti. *bhojanassa → bhojanaṁ (bj, pts-vp-pli1); bhojanīyaṁ (maku) | paṭicaratī’ti → paṭicarāhīti (mr) | kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo → na tena saha sallāpo kātabbo (si, pts-vp-pli1) | janemimaṁ → janemi imaṁ (maku)
Ime kho, bhante, pañcavīsati ācariyassa ācariyaguṇā, tehi guṇehi mayi sammā paṭipajjassu, saṁsayo me, bhante, uppanno, atthi meṇḍakapañhā jinabhāsitā, anāgate addhāne tattha viggaho uppajjissati, anāgate ca addhāne dullabhā bhavissanti tumhādisā buddhimanto, tesu me pañhesu cakkhuṁ dehi paravādānaṁ niggahāyā”ti.

Idha, bhante nāgasena, ācariyena antevāsimhi satataṁ samitaṁ ārakkhā upaṭṭhapetabbā, asevanasevanā jānitabbā, pamattāppamattā jānitabbā, seyyāvakāso jānitabbo, gelaññaṁ jānitabbaṁ, bhojanassa laddhāladdhaṁ jānitabbaṁ, viseso jānitabbo, pattagataṁ saṁvibhajitabbaṁ, assāsitabbo ‘mā bhāyi, attho te abhikkamatī’ti, ‘iminā puggalena paṭicaratī’ti paṭicāro jānitabbo, gāme paṭicāro jānitabbo, vihāre paṭicāro jānitabbo, na tena hāso davo kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo, chiddaṁ disvā adhivāsetabbaṁ, sakkaccakārinā bhavitabbaṁ, akhaṇḍakārinā bhavitabbaṁ, arahassakārinā bhavitabbaṁ, niravasesakārinā bhavitabbaṁ, ‘janemimaṁ sippesū’ti janakacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘kathaṁ ayaṁ na parihāyeyyā’ti vaḍḍhicittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, ‘balavaṁ imaṁ karomi sikkhābalenā’ti cittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, mettacittaṁ upaṭṭhapetabbaṁ, āpadāsu na vijahitabbaṁ, karaṇīye nappamajjitabbaṁ, khalite dhammena paggahetabboti. *bhojanassa → bhojanaṁ (bj, pts-vp-pli1); bhojanīyaṁ (maku) | paṭicaratī’ti → paṭicarāhīti (mr) | kātabbo, tena saha ālāpo kātabbo → na tena saha sallāpo kātabbo (si, pts-vp-pli1) | janemimaṁ → janemi imaṁ (maku)Ime kho, bhante, pañcavīsati ācariyassa ācariyaguṇā, tehi guṇehi mayi sammā paṭipajjassu, saṁsayo me, bhante, uppanno, atthi meṇḍakapañhā jinabhāsitā, anāgate addhāne tattha viggaho uppajjissati, anāgate ca addhāne dullabhā bhavissanti tumhādisā buddhimanto, tesu me pañhesu cakkhuṁ dehi paravādānaṁ niggahāyā”ti.

AnteriorOcho causas de la maduración de la sabiduríaMil 4.4·AṭṭhapaññāpaṭilābhakāraṇaSiguienteCualidades de un seguidor laicoMil 4.6·Upāsakaguṇa
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}