KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis

Lomasakangiya y el día auspicioso

Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis
Lomasakangiya y el día auspicioso
Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta
Lomasakangiya y el día auspicioso

Un bhikkhu que no conoce los versos de MN 131 es alentado por una deidad a aprenderlos.

Ruta suttaMN 134Sutta Piṭaka › Majjhima Nikāya › 3. Uparipaṇṇāsa › 4. Vibhaṅgavagga › Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mn134/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-mn-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Savatthi, en la arbolada de Jeta, en el Parque de Anathapindika. Al mismo tiempo, el Venerable Lomasakangiya estaba en el Parque Nigrodha en Kapilavatthu del país de los sakyanos.

SC 2 Entonces, cuando la noche estaba bien avanzada, Candana, una deidad joven de hermosa apariencia que iluminó todo el Parque Nirodha, se acercó al venerable Lomasakangiya. Estando allí a un lado, Candano, la deidad joven le dijo:

“Monje, ¿te acuerdas del resumen y de la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’?

“Amigo, no me acuerdo del resumen ni de la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Pero tú, amigo, ¿te acuerdas del resumen y de la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’?

“Monje, yo tampoco me acuerdo del resumen ni de la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Pero, monje, ¿te acuerdas del verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’?

“Amigo, no me acuerdo del verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Pero tú, amigo, ¿te acuerdas del verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’?

“Sí, monje, me acuerdo del verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’”.

“Pero, ¿cómo, amigo, te acuerdas del verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’?”

“Monje, una vez el Bienaventurado estaba morando entre los dioses del cielo de los Treinta y Tres, en la Roja Piedra del Mármol, a la raíz del árbol Paricchattaka. Estando allí, el Bienaventurado recitó el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’ a los dioses del cielo de los Treinta y Tres:

SC 3 ‘No revivas el pasado

  • Ni vivas las expectativas del futuro;
  • Deja atrás el pasado
  • El futuro, aún no ha llegado.
  • Pero mira claramente
  • A cada uno de los estados que surgen en el presente.
  • Que te sean conocidos tal cual son y que estés seguro de ellos;
  • Pero que seas, [en relación a ellos], invencible e inamovible.
  • Es hoy cuando el esfuerzo debe ser hecho:
  • Mañana puede llegar la muerte, ¿quién lo sabe?
  • No negociando con la Mortalidad,
  • Mandando fuera sus hordas;
  • Alguien que mora ardientemente
  • No aflojando de día ni de noche,
  • Es llamado por el Pacífico Sabio
  • «Uno que ha tenido un día auspicioso»

SC 4“Monje, así que cómo recuerdo el verso de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Monje, aprende el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’, perfecciónate en el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Recuerda, monje, el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’. Monje, el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’ es beneficioso, el mismo pertenece a lo fundamental de la vida santa"

Esto es lo que fue dicho por Candana, la deidad joven, que después de eso, desapareció de allí.

SC 5 Entonces, cuando la noche hubo terminado, el venerable Lomasakangiya puso su lugar de descanso en orden y, tomando su cuenco y el hábito exterior, se fue a recorrer los estados de Savatthi. Al final llegó a Savatthi y se fue junto al Bienaventurado a la Arboleda Jeta del Parque Anathapindika. Después de haberle rendido homenaje, se sentó a un lado y relató al Bienaventurado todo lo sucedido, agregando esto:

“Sería bueno, venerable señor, que el Bienaventurado me enseñe el resumen y la exposición de ‘Uno que ha tenido un día auspicioso’.

SC 6 “Monje, ¿sabes quién fue la deidad joven?”

“No, venerable señor”.

“Monje, aquella deidad joven se llama Candana. Él atendió el Dhamma, le prestó atención e involucró en él su mente completa; lo escuchó con el oído agudo. Así también, monje, atiende muy de cerca lo que voy a decir”.

“Sí, venerable señor”, respondió el venerable Lomasakangiya al Bienaventurado. Y el Bienaventurado le dijo esto:

SC 7 ‘No revivas el pasado

[…sigue igual que en el verso 3…]

«Uno que ha tenido un día auspicioso»

SC 8“¿Y cómo es, monjes, revivir el pasado? Es cuando uno encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Yo he tenido esta y esta forma en el pasado’. O, uno encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Yo he tenido esta y esta sensación en el pasado… he tenido esta y esta percepción en el pasado… he tenido estas y estas formaciones mentales en el pasado… he tenido esta y esta conciencia en el pasado’. Es así, monjes, cómo uno revive el pasado.

SC 9“¿Y cómo es, monjes, no revivir el pasado? Es cuando uno no encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Yo he tenido esta y esta forma en el pasado’. O, uno no encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Yo he tenido esta y esta sensación en el pasado… he tenido esta y esta percepción en el pasado… he tenido estas y estas formaciones mentales en el pasado… he tenido esta y esta conciencia en el pasado’. Es así, monjes, cómo uno no revive el pasado.

SC 10“¿Y cómo, monjes, uno vive las expectativas del futuro? Es cuando uno piensa: ‘Que tenga esta y esta forma en el futuro’ y encuentra en esto deleite. O, cuando uno piensa: ‘Que tenga esta y esta sensación en el futuro’… ‘Que tenga esta y esta percepción en el futuro’… ‘Que tenga estas y estas formaciones mentales en el futuro’… ‘Que tenga esta y esta conciencia en el futuro’, y encuentra en esto deleite. Así es, monjes, cómo uno vive las expectativas del futuro.

SC 11“¿Y cómo, monjes, uno no vive las expectativas del futuro? Es cuando uno no encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Que tenga esta y esta forma en el futuro’. O, cuando uno no encuentra deleite en este tipo de pensamientos: ‘Que tenga esta y esta sensación en el futuro’… ‘Que tenga esta y esta percepción en el futuro’… ‘Que tenga estas y estas formaciones mentales en el futuro’… ‘Que tenga esta y esta conciencia en el futuro’, y no encuentra en eso deleite. Así es, monjes, cómo uno no vive las expectativas del futuro.

SC 12“¿Y cómo, monjes, uno no mira claramente los estados que surgen en el presente? He aquí, monjes, una persona no instruida, común y corriente, que no tiene en consideración a los nobles, tampoco se entrena ni se disciplina en su Dhamma, una persona que no tiene en consideración a los hombres rectos, tampoco se entrena ni se disciplina en su Dhamma, considera la forma como el ser, o el ser como si poseyera la forma, o considera la forma en el ser o el ser en la forma. Él considera la sensación como si el ser, o el ser como si poseyera la sensación, o considera la sensación en el ser o el ser en la sensación. Él considera la percepción como el ser, o el ser como si poseyera la percepción, o considera la percepción en el ser o el ser en la percepción. Él considera las formaciones mentales como el ser, o el ser como si poseyera las formaciones mentales, o considera las formaciones mentales en el ser o el ser en las formaciones mentales. Él considera la conciencia como el ser, o el ser como si poseyera la conciencia, o considera la conciencia en el ser o el ser en la conciencia.

SC 13“¿Y cómo, monjes, uno es invencible e inamovible con respecto a los estados que surgen en el presente? He aquí, monjes, un bien instruido noble discípulo, que tiene en consideración a los nobles, se entrena y se disciplina en su Dhamma, también tiene en consideración a los hombres rectos, se entrena y se disciplina en su Dhamma, no considera la forma como el ser, ni el ser como si poseyera la forma, tampoco considera la forma en el ser ni el ser en la forma. Él no considera la sensación como el ser, ni el ser como si poseyera la sensación, tampoco considera la sensación en el ser ni el ser en la sensación. Él no considera la percepción como el ser, ni el ser como si poseyera la percepción, tampoco considera la percepción en el ser ni el ser en la percepción. Él no considera las formaciones mentales como el ser, ni el ser como si poseyera las formaciones mentales, tampoco considera las formaciones mentales en el ser ni el ser en las formaciones mentales. Él no considera la conciencia como el ser, ni el ser como si poseyera la conciencia, tampoco considera la conciencia en el ser ni el ser en la conciencia.

SC 14“No revivas el pasado

[…sigue igual que en el verso 3…]

’Uno que tenido un día auspicioso’

Esto fue lo que el Bienaventurado dijo y el venerable Ananda se regocijó y se deleitó en las palabras del Bienaventurado.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṅgiyo → lomasakakaṅgiyo (ṭīkā)

Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṅgiyo → lomasakakaṅgiyo (ṭīkā)

Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṅgiyo → lomasakakaṅgiyo (ṭīkā)

Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṁ lomasakaṅgiyaṁ etadavoca:

Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṁ lomasakaṅgiyaṁ etadavoca:

Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṁ lomasakaṅgiyaṁ etadavoca:

“dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?

“Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti.

“Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti.

“Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?

“Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

“Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ.
Tatra bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

“Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

‘Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

‘Atītaṁ nānvāgameyya,
nappaṭikaṅkhe anāgataṁ;
Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ,
appattañca anāgataṁ.

‘Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ,
tattha tattha vipassati;
Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ,
taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ,
ko jaññā maraṇaṁ suve;
Na hi no saṅgaraṁ tena,
mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ,
ahorattamatanditaṁ;
Taṁ ve bhaddekarattoti,
santo ācikkhate munī’ti.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī’ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti.

Idamavoca candano devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi.

Idamavoca candano devaputto.
Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi.

Idamavoca candano devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi.

Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṁ etadavoca:

“Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṁ etadavoca: ‘dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devaputtaṁ etadavocaṁ: ‘na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti. ‘Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra kho bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

“Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.
Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṁ etadavoca:
‘dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti?
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devaputtaṁ etadavocaṁ:
‘na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti?
‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti?
‘Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?
‘Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti.
‘Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?
‘Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ.
Tatra kho bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

“Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ nigrodhārāmaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṁ etadavoca: ‘dhāresi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devaputtaṁ etadavocaṁ: ‘na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti? ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Na kho ahaṁ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṁ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Dhāremi kho ahaṁ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti. ‘Yathā kathaṁ pana tvaṁ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti? ‘Ekamidaṁ, bhikkhu, samayaṁ bhagavā devesu tāvatiṁsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṁ. Tatra kho bhagavā devānaṁ tāvatiṁsānaṁ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi:

“Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.

“Atītaṁ nānvāgameyya,
…pe…
Taṁ ve bhaddekarattoti,
santo ācikkhate munī”ti.

“Atītaṁ nānvāgameyya, …pe… Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti.

Evaṁ kho ahaṁ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṁhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti.

Idamavoca, bhante, so devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti.

Idamavoca, bhante, so devaputto.
Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi.
Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti.

Idamavoca, bhante, so devaputto. Idaṁ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti.

“Jānāsi pana tvaṁ, bhikkhu, taṁ devaputtan”ti?

“Jānāsi pana tvaṁ, bhikkhu, taṁ devaputtan”ti?

“Jānāsi pana tvaṁ, bhikkhu, taṁ devaputtan”ti?

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi taṁ devaputtan”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi taṁ devaputtan”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi taṁ devaputtan”ti.

“Candano nāma so, bhikkhu, devaputto. Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. *aṭṭhiṁ katvā → aṭṭhikatvā (bj, sya-all, km, pts1ed) | sabbacetasā → sabbacetaso (bj); sabbaṁ cetaso (si, sya-all, km, pts1ed); sabbaṁ cetasā (mr)Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Candano nāma so, bhikkhu, devaputto.
Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. *aṭṭhiṁ katvā → aṭṭhikatvā (bj, sya-all, km, pts1ed) | sabbacetasā → sabbacetaso (bj); sabbaṁ cetaso (si, sya-all, km, pts1ed); sabbaṁ cetasā (mr)
Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Candano nāma so, bhikkhu, devaputto. Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhiṁ katvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. *aṭṭhiṁ katvā → aṭṭhikatvā (bj, sya-all, km, pts1ed) | sabbacetasā → sabbacetaso (bj); sabbaṁ cetaso (si, sya-all, km, pts1ed); sabbaṁ cetasā (mr)Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

“Atītaṁ nānvāgameyya,
nappaṭikaṅkhe anāgataṁ;
Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ,
appattañca anāgataṁ.

“Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ,
tattha tattha vipassati;
Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ,
taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ,
ko jaññā maraṇaṁ suve;
Na hi no saṅgaraṁ tena,
mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ,
ahorattamatanditaṁ;
Taṁ ve bhaddekarattoti,
santo ācikkhate muni.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni.

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti …pe…

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti …pe…

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti.

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti.

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ anvāgameti.

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti …pe…

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti …pe…

Kathañca, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti.

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti.

evaṁ kho, bhikkhu, atītaṁ nānvāgameti.

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati …pe…

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati …pe…

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati.

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati.

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ paṭikaṅkhati.

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati …pe…

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati …pe…

Kathañca, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati.

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati.

evaṁ kho, bhikkhu, anāgataṁ nappaṭikaṅkhati.

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati …pe…

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati …pe…

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati.

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati.

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṁhīrati.

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati …pe…

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati …pe…

Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati …pe…

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati.

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati.

evaṁ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṁhīrati.

Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

Atītaṁ nānvāgameyya,
nappaṭikaṅkhe anāgataṁ;
Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ,
appattañca anāgataṁ.

Atītaṁ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṁ; Yadatītaṁ pahīnaṁ taṁ, appattañca anāgataṁ.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ,
tattha tattha vipassati;
Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ,
taṁ vidvā manubrūhaye.

Paccuppannañca yo dhammaṁ, tattha tattha vipassati; Asaṁhīraṁ asaṅkuppaṁ, taṁ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ,
ko jaññā maraṇaṁ suve;
Na hi no saṅgaraṁ tena,
mahāsenena maccunā.

Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve; Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ,
ahorattamatanditaṁ;
Taṁ ve bhaddekarattoti,
santo ācikkhate munī”ti.

Evaṁvihāriṁ ātāpiṁ, ahorattamatanditaṁ; Taṁ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā.
Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Lomasakaṅgiyabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.

Lomasakaṅgiyabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.

Lomasakaṅgiyabhaddekarattasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.

AnteriorNo experimentar directamente la concienciaSN 33.55·ViññāṇaappaccakkhakammasuttaSiguienteEntrar en la inmersiónSN 34.1·Samādhimūlakasamāpattisutta
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}