KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis

Gran discurso con la exposición del kamma

Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Mahākammavibhaṅgasutta
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis
Gran discurso con la exposición del kamma
Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Mahākammavibhaṅgasutta

Ante una versión demasiado simplista de sus propias enseñanzas, el Buddha enfatiza los matices y precisiones a menudo pasados por alto en cómo se desarrolla el kamma.

Ruta suttaMN 136Sutta Piṭaka›Majjhima Nikāya›3. Uparipaṇṇāsa›4. Vibhaṅgavagga›Mahākammavibhaṅgasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mn136/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-mn-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda de los Bambúes, donde las ardillas van en busca de la comida, cerca de Rajagaha.

SC 2 Al mismo tiempo, el venerable Samiddhi estaba morando en una choza del bosque. Entonces, el asceta errante Potaliputta, mientras estaba recorriendo y caminando para hacer ejercicios, se fue junto al venerable Samiddhi e intercambió con él cordiales saludos. Cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado y dijo al venerable Samiddhi:

“Amigo, Samiddhi, he escuchado y aprendido esto de la boca del propio asceta Gotama: ‘la acción corporal es vana, la acción verbal es vana y solamente la acción mental es real’. Y también: ‘hay un logro de la entrada [a un estado], en el cual uno no siente absolutamente nada’” .

“No digas eso, amigo Potaliputta, no digas así. No malinterpretes al Bienaventurado; no es bueno tergiversar las palabras del Bienaventurado. El Bienaventurado no diría esto: ‘la acción corporal es vana, la acción verbal es vana y solamente la acción mental es real’, pero sí, amigo, hay un logro de la entrada [a un estado], en el cual uno no siente absolutamente nada”.

“¿Cuánto tiempo hace que te has hecho renunciante, amigo Samiddhi?”

“No hace mucho tiempo, amigo: hace tres años”.

“Ahora bien, ¿qué podemos decir a un monje mayor cuando un monje joven piensa que el Maestro haya defendido esto? Amigo, Samiddhi, habiendo llevado a cabo una acción corporal, verbal o mental, ¿qué es lo que uno siente?”

“Habiendo llevado a cabo una acción corporal, verbal o mental uno siente la insatisfacción, amigo Potaliputta.”

Acto seguido, sin aprobar ni reprobar las palabras del venerable Samiddhi, el asceta errante Potaliputta se levantó de su asiento y partió de allí.

SC 3 Tan pronto que el asceta errante haya salido de allí, el venerable Samiddhi se fue junto al venerable Ananda e intercambió con el cordiales saludos. Cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado y reportó al venerable Ananda todo el contenido de la conversación que tuvo con el asceta errante Potaliputta. Después de que haya hablado, el venerable Ananda le dijo: “Amigo, Samiddhi, esta conversación debería ser referida al Bienaventurado. Ven, acerquémonos al Bienaventurado y contémosle eso. Así cómo el Bienaventurado nos va a explicarlo, así lo tendremos en nuestras mentes”.—"Sí, amigo”, respondió el venerable Samiddhi.

SC 4 Acto seguido, el venerable Ananda y el venerable Samiddhi fueron junto al Bienaventurado y, al llegar, le rindieron homenaje y se sentaron a un lado. Una vez sentados, el venerable Ananda reportó al Bienaventurado todo el contenido de la conversación entre el venerable Samiddhi y el asceta errante Potaliputta.

SC 5 Cuando terminó, el Bienaventurado dijo al venerable Ananda: ‘yo ni siquiera recuerdo haber visto nunca al asceta errante Potaliputta, entonces, ¿cómo podría haber sido esta conversación? Aunque la pregunta del asceta errante Potaliputta debería ser bien analizada antes de ser respondida, ese hombre tonto de Samiddhi le respondió unilateralmente”.

SC 6 Cuando se dijo esto, el venerable Udayin dijo al Bienaventurado: “Venerable señor, quizás el venerable Samiddhi dijo esto refiriéndose a que ‘todo lo que es sentido está incluido en la insatisfacción’?”

Entonces, el bienaventurado se dirigió al venerable Ananda con estas palabras: “Mira, Ananda, cómo ese hombre tonto de Udayin interfiere. Yo sé, Ananda, que este hombre tonto de Udayin interfiere indebidamente justo ahora. Desde principio, el asceta errante Potaliputta ha preguntado acerca de tres clases de sensaciones. Este hombre tonto de Samiddhi, hubiese respondido correctamente al asceta errante Potaliputta si, cuando se le preguntó eso, diría lo siguiente: ‘Amigo Potaliputta, habiendo llevado a cabo una acción intencional a través del cuerpo, el habla o la mente [cuyo resultado] se siente como placentero, uno siente el placer. Habiendo llevado a cabo una acción intencional a través del cuerpo, el habla o la mente [cuyo resultado] se siente como doloroso, uno siente el dolor. Habiendo llevado a cabo una acción intencional a través del cuerpo, el habla o la mente [cuyo resultado] se siente como ni-placentero-ni-doloroso, uno siente ni el placer ni el dolor.’ Pero, ¿quién de esos tontos e inconscientes ascetas errantes de las otras sectas hubiese podido entender la gran exposición del Tathagata sobre la acción (kamma)? Tú debería escuchar, Ananda, al Tathagata cuando enseña la gran exposición sobre la acción”.

SC 7“Este es el tiempo, venerable señor, esta es la ocasión, oh Sublime, para que el Bienaventurado enseñe la gran exposición sobre la acción. Habiendo escuchado esto de la boca del Bienaventurado los monjes lo van a recordar.”

“Entonces, escucha, Ananda y presta atención que voy a hablar”.

“Sí, venerable señor”, respondió el venerable Ananda y el Bienaventurado continuó:

SC 8“Ananda , he aquí hay cuatro clases de personas que pueden ser encontradas existiendo en el mundo. Y, ¿cuáles son esas cuatro? He aquí, alguna persona mata a los seres vivos, toma lo que no le ha sido dado, se conduce inapropiadamente en materia de los deseos sensuales, habla falsamente, habla maliciosamente, habla ofensivamente y habla chismes; es codiciosa, con la animadversión en su mente y sostiene los falsos puntos de vista. Al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno.

“Pero también, Ananda, hay persona que mata a los seres vivos, toma lo que no le ha sido dado, se conduce inapropiadamente en materia de los deseos sensuales, habla falsamente, habla maliciosamente, habla ofensivamente y habla chismes; es codiciosa, con la animadversión en su mente y que sostiene los falsos puntos de vista. Sin embargo, al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial.

“También, Ananda, he aquí alguna persona se abstiene de matar a los seres vivos, se abstiene de tomar lo que no le ha sido dado, se abstiene de conducirse inapropiadamente en materia de los deseos sensuales, se abstiene de hablar falsamente, de hablar maliciosamente, de hablar ofensivamente y de hablar chismes; no es codiciosa, ni tiene la animadversión en su mente y sostiene los rectos puntos de vista. Al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial.

“Pero también, Ananda, hay persona que se abstiene de matar a los seres vivos, se abstiene de tomar lo que no le ha sido dado, se abstiene de conducirse inapropiadamente en materia de los deseos sensuales, se abstiene de hablar falsamente, de hablar maliciosamente, de hablar ofensivamente y de hablar chismes; no es codiciosa, ni tiene la animadversión en su mente y sostiene los rectos puntos de vista. Sin embargo, al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno.

SC 9 “Hay algún asceta o brahmán, Ananda, que a través del ardor, el esfuerzo, la devoción, la diligencia y la recta atención alcanza una concentración de la mente tal, que cuando su mente está concentrada, con el ojo divino que es purificado y supera el ojo humano, ve a aquella persona aquí que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno. Y él dice esto: ‘efectivamente, he aquí las malas acciones, he aquí el resultado de la mala conducta; porque yo he visto a una persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno.’ Entonces, él afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno. Aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan.’ De esta manera, se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’.

SC 10“Pero también, Ananda, hay algún asceta o brahmán que a través del ardor, el esfuerzo, la devoción, la diligencia y la recta atención alcanza una concentración de la mente tal, que cuando su mente está concentrada, con el ojo divino que es purificado y supera el ojo humano, ve a aquella persona aquí que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial.’ Y él dice esto: ‘efectivamente, he aquí no hay las malas acciones, he aquí no hay el resultado de la mala conducta; porque yo he visto a una persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial’ Entonces, él afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista reaparece sin embargo en el destino feliz, incluso en el reino celestial. Aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan.’ De esta manera, se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’.

SC 11“También hay algún asceta o brahmán, Ananda, que a través del ardor, el esfuerzo, la devoción, la diligencia y la recta atención alcanza una concentración de la mente tal, que cuando su mente está concentrada, con el ojo divino que es purificado y supera el humano, ve a aquella persona aquí que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial.’ Y él dice esto: ‘efectivamente, he aquí hay las buenas acciones, he aquí hay el resultado de la buena conducta; porque yo he visto a una persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial.’ Entonces, él afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial. Aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan.’ De esta manera, se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’.

SC 12“Pero también, Ananda, hay algún asceta o brahmán que a través del ardor, el esfuerzo, la devoción, la diligencia y la recta atención alcanza una concentración de la mente tal, que cuando su mente está concentrada, con el ojo divino que es purificado y supera el humano, ve a aquella persona aquí que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno.’ Y él dice esto: ‘efectivamente, he aquí no hay las buenas acciones, he aquí no hay el resultado de la buena conducta; porque yo he visto a una persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno.’ Entonces, él afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, reaparece sin embargo en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno. Aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan.’ De esta manera, se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’.

SC 13 “Con respecto a eso, Ananda , cuando algún asceta o brahmán dice: ‘efectivamente, he aquí las malas acciones, he aquí el resultado de la mala conducta’, yo concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘yo he visto a una persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno’, yo también concuerdo con él en eso. Pero, cuando afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno’, entonces yo no concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan,’ tampoco concuerdo con él en eso. Y cuando se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’, tampoco concuerdo con él en eso. Y, ¿por qué así? Porque el conocimiento del Tathagata, Ananda, sobre la gran exposición de la acción es diferente.

SC 14“Y con respecto a eso, Ananda, cuando algún asceta o brahmán dice: ‘efectivamente, he aquí no hay las malas acciones, he aquí no hay el resultado de la mala conducta’, yo no concuerdo con él en eso. Pero cuando dice: ‘yo he visto a una persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial’, entonces yo concuerdo en él en eso. Pero cuando afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista reaparece sin embargo en el destino feliz, incluso en el reino celestial’, entonces no concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan’, tampoco concuerdo con él en eso. Y cuando se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’, tampoco concuerdo con él en eso. Y, ¿por qué así? Porque el conocimiento del Tathagata, Ananda, sobre la gran exposición de la acción es diferente.

SC 15“Y con respecto a eso, Ananda, cuando algún asceta o brahmán dice: ‘efectivamente, he aquí hay las buenas acciones, he aquí hay el resultado de la buena conducta’ yo concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘he visto a una persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial’, también concuerdo con él en eso. Pero cuando afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial’, entonces no concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan’, tampoco concuerdo con él en eso. Y cuando se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’, tampoco concuerdo con él en eso. Y, ¿por qué así? Porque el conocimiento del Tathagata, Ananda, sobre la gran exposición de la acción es diferente.

SC 16“Y con respecto a eso, Ananda, cuando algún asceta o brahmán dice: ‘efectivamente, he aquí no hay las buenas acciones, he aquí no hay el resultado de la buena conducta’, entonces yo no concuerdo con él en eso. Pero cuando dice: ‘yo he visto a una persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, que al disolverse su cuerpo después de la muerte, sin embargo ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno’, yo concuerdo con él en eso. Pero cuando afirma esto: ‘al disolverse el cuerpo después de la muerte, cualquier persona que se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, reaparece sin embargo en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno’, entonces no concuerdo con él en eso. Y cuando dice: ‘aquellos que saben esto, conocen rectamente y los que piensan otra cosa se equivocan’, tampoco concuerdo con él en eso. Y cuando se adhiere obstinadamente a lo que conoció por él mismo, lo que vio y descubrió, insistiendo: ‘solamente esto es verdadero y todo lo demás es falso’, tampoco concuerdo con él en eso. Y, ¿por qué así? Porque el conocimiento del Tathagata, Ananda, sobre la gran exposición de la acción es diferente.

SC 17 “Y con respecto a eso, Ananda , cuando alguna persona aquí mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, y al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno: la anterior mala acción que ha llevado a cabo se sentía dolorosa, o la posterior mala acción que ha llevado a cabo se sentía dolorosa, o en el momento de la muerte había adquirido y asumido un falso punto de vista. Y por causa de aquello, al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno. Y siendo que él haya matado a los seres vivos… y sostuvo los falsos puntos de vista, va a experimentar el resultado de aquello aquí y ahora, o en su próxima existencia, o en alguna existencia futura.

SC 18“Y con respecto a eso, Ananda, cuando alguna persona aquí mata a los seres vivos… y sostiene los falsos puntos de vista, y al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial: la anterior buena acción que ha llevado a cabo se sentía placentera, o la posterior buena acción que ha llevado a cabo se sentía placentera, o en el momento de la muerte había adquirido y asumido un correcto punto de vista. Y por causa de aquello, al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial. Pero siendo que él haya matado a los seres vivos… y sostuvo los falsos puntos de vista, va a experimentar el resultado de aquello aquí y ahora, o en su próxima existencia, o en alguna existencia futura.

SC 19“Y con respecto a eso, Ananda, cuando alguna persona aquí se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, y al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el destino feliz, incluso en el reino celestial: la anterior buena acción que ha llevado a cabo se sentía placentera, o la posterior buena acción que ha llevado a cabo se sentía placentera, o en el momento de la muerte había adquirido y asumido un correcto punto de vista. Y por causa de aquello, al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el destino feliz, incluso en el reino celestial. Y siendo que él se abstuvo de matar a los seres vivos… y sostuvo los rectos puntos de vista, va a experimentar el resultado de aquello aquí y ahora, o en su próxima existencia, o en alguna existencia futura.

SC 20“Y con respecto a eso, Ananda, cuando alguna persona aquí se abstiene de matar a los seres vivos… y sostiene los rectos puntos de vista, y al disolverse su cuerpo después de la muerte, reaparece en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno: la anterior mala acción que ha llevado a cabo se sentía dolorosa, o la posterior mala acción que ha llevado a cabo se sentía dolorosa, o en el momento de la muerte había adquirido y asumido un falso punto de vista. Y por causa de aquello, al disolverse su cuerpo después de la muerte, ha reaparecido en el estado de privación, en el destino infeliz, en la perdición, hasta en el infierno. Pero, siendo que él se abstuvo de matar a los seres vivos… y sostuvo los rectos puntos de vista, va a experimentar el resultado de aquello aquí y ahora, o en su próxima existencia, o en alguna existencia futura.

SC 21“De esta manera, Ananda, he aquí hay acción que es incapaz y aparece incapaz; hay acción que es incapaz y aparece capaz; hay acción que es capaz y aparece capaz; hay acción que es capaz y aparece incapaz.”

Esto es lo que dijo el Bienaventurado y el venerable Ananda fue satisfecho y se deleitó en las palabras del Bienaventurado.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṁ viharati.
Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

“sammukhā metaṁ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. Atthi ca sā samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? *Atthi ca sā → atthi cesā (mr)

“sammukhā metaṁ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ:
‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti.
Atthi ca sā samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? *Atthi ca sā → atthi cesā (mr)

“sammukhā metaṁ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: ‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. Atthi ca sā samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? *Atthi ca sā → atthi cesā (mr)

“Mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: *mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca → idaṁ vākyaṁ sya-all, km potthakesu‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. ‘Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī’”ti. *Atthi ca kho → atthi ceva kho (mr)

“Mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: *mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca → idaṁ vākyaṁ sya-all, km potthakesu
‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti.
‘Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī’”ti. *Atthi ca kho → atthi ceva kho (mr)

“Mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca; mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: *mā hevaṁ, āvuso potaliputta, avaca → idaṁ vākyaṁ sya-all, km potthakesu‘moghaṁ kāyakammaṁ moghaṁ vacīkammaṁ, manokammameva saccan’ti. ‘Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṁ samāpattiṁ samāpanno na kiñci vediyatī’”ti. *Atthi ca kho → atthi ceva kho (mr)

“Kīvaciraṁ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti?

“Kīvaciraṁ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti?

“Kīvaciraṁ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti?

“Na ciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti.

“Na ciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti.

“Na ciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti.

“Ettha dāni mayaṁ there bhikkhū kiṁ vakkhāma, yatra hi nāma evaṁnavo bhikkhu satthāraṁ parirakkhitabbaṁ maññissati. *nāma evaṁnavo bhikkhu → nāmevaṁ navo bhikkhu (bj); navakena bhikkhunā (mr)Sañcetanikaṁ, āvuso samiddhi, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā kiṁ so vediyatī”ti?

“Ettha dāni mayaṁ there bhikkhū kiṁ vakkhāma, yatra hi nāma evaṁnavo bhikkhu satthāraṁ parirakkhitabbaṁ maññissati. *nāma evaṁnavo bhikkhu → nāmevaṁ navo bhikkhu (bj); navakena bhikkhunā (mr)
Sañcetanikaṁ, āvuso samiddhi, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā kiṁ so vediyatī”ti?

“Ettha dāni mayaṁ there bhikkhū kiṁ vakkhāma, yatra hi nāma evaṁnavo bhikkhu satthāraṁ parirakkhitabbaṁ maññissati. *nāma evaṁnavo bhikkhu → nāmevaṁ navo bhikkhu (bj); navakena bhikkhunā (mr)Sañcetanikaṁ, āvuso samiddhi, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā kiṁ so vediyatī”ti?

“Sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṁ so vediyatī”ti. Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

“Sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṁ so vediyatī”ti.
Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi;
anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

“Sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṁ so vediyatī”ti. Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṁ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ āyasmato ānandassa ārocesi.

Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ āyasmato ānandassa ārocesi.

Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ āyasmato ānandassa ārocesi.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: “atthi kho idaṁ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:
“atthi kho idaṁ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya.
Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāma.
Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: “atthi kho idaṁ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṁ bhagavantaṁ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṁ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi.

Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “dassanampi kho ahaṁ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṁ kathāsallāpaṁ? Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṁsena byākato”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“dassanampi kho ahaṁ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṁ kathāsallāpaṁ?
Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṁsena byākato”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “dassanampi kho ahaṁ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṁ kathāsallāpaṁ? Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṁsena byākato”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṁ sandhāya bhāsitaṁ—*sace pana → kiṁ pana (mr)yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca:
“sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṁ sandhāya bhāsitaṁ—*sace pana → kiṁ pana (mr)
yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṁ etadavoca: “sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṁ sandhāya bhāsitaṁ—*sace pana → kiṁ pana (mr)yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin”ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: *Atha kho → evaṁ vutte (sya-all, km)“passasi no tvaṁ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṁ? *ummaṅgaṁ → ummaggaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); umaṅgaṁ (mr)Aññāsiṁ kho ahaṁ, ānanda: ‘idānevāyaṁ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. Ādiṁyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. *Ādiṁyeva → ādisova (pts1ed); ādiyeva (mr)Sacāyaṁ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṁ puṭṭho evaṁ byākareyya: ‘sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṁ sukhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṁ dukkhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṁ adukkhamasukhaṁ so vedayatī’ti. Evaṁ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyya. *byākaramāno → idaṁ padaṁ bj, sya-all, km, pts1ed potthakesu

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: *Atha kho → evaṁ vutte (sya-all, km)
“passasi no tvaṁ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṁ? *ummaṅgaṁ → ummaggaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); umaṅgaṁ (mr)
Aññāsiṁ kho ahaṁ, ānanda:
‘idānevāyaṁ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti.
Ādiṁyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. *Ādiṁyeva → ādisova (pts1ed); ādiyeva (mr)
Sacāyaṁ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṁ puṭṭho evaṁ byākareyya:
‘sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṁ sukhaṁ so vedayati;
sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṁ dukkhaṁ so vedayati;
sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṁ adukkhamasukhaṁ so vedayatī’ti.
Evaṁ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyya. *byākaramāno → idaṁ padaṁ bj, sya-all, km, pts1ed potthakesu

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: *Atha kho → evaṁ vutte (sya-all, km)“passasi no tvaṁ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṁ? *ummaṅgaṁ → ummaggaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed); umaṅgaṁ (mr)Aññāsiṁ kho ahaṁ, ānanda: ‘idānevāyaṁ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. Ādiṁyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. *Ādiṁyeva → ādisova (pts1ed); ādiyeva (mr)Sacāyaṁ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṁ puṭṭho evaṁ byākareyya: ‘sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṁ sukhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṁ dukkhaṁ so vedayati; sañcetanikaṁ, āvuso potaliputta, kammaṁ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṁ adukkhamasukhaṁ so vedayatī’ti. Evaṁ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā byākaramāno byākareyya. *byākaramāno → idaṁ padaṁ bj, sya-all, km, pts1ed potthakesu

Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ jānissanti? *ca → keci (mr)Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ vibhajantassā”ti.

Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ jānissanti? *ca → keci (mr)
Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ vibhajantassā”ti.

Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ jānissanti? *ca → keci (mr)Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṁ vibhajantassā”ti.

“Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā mahākammavibhaṅgaṁ vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo
yaṁ bhagavā mahākammavibhaṅgaṁ vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṁ bhagavā mahākammavibhaṅgaṁ vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

“Cattārome, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

“Cattārome, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Katame cattāro?
Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

“Cattārome, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ kāmesumicchācāriṁ musāvādiṁ pisuṇavācaṁ pharusavācaṁ samphappalāpiṁ abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. *Amāhaṁ → apāhaṁ (bj, pts1ed, mr)So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. *micchā tesaṁ ñāṇan’ti → micchā te sañjānanti (mr)Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. *parāmāsā → parāmassa (bj, pts1ed)

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—
idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ kāmesumicchācāriṁ musāvādiṁ pisuṇavācaṁ pharusavācaṁ samphappalāpiṁ abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ.
So evamāha:
‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko.
Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. *Amāhaṁ → apāhaṁ (bj, pts1ed, mr)
So evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Ye evaṁ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. *micchā tesaṁ ñāṇan’ti → micchā te sañjānanti (mr)
Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. *parāmāsā → parāmassa (bj, pts1ed)

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ kāmesumicchācāriṁ musāvādiṁ pisuṇavācaṁ pharusavācaṁ samphappalāpiṁ abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. *Amāhaṁ → apāhaṁ (bj, pts1ed, mr)So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. *micchā tesaṁ ñāṇan’ti → micchā te sañjānanti (mr)Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti. *parāmāsā → parāmassa (bj, pts1ed)

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—
idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ.
So evamāha:
‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko.
Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti.
So evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti.
Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ kāmesumicchācārā paṭivirataṁ musāvādā paṭivirataṁ pisuṇāya vācāya paṭivirataṁ pharusāya vācāya paṭivirataṁ samphappalāpā paṭivirataṁ anabhijjhāluṁ abyāpannacittaṁ sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—
idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ kāmesumicchācārā paṭivirataṁ musāvādā paṭivirataṁ pisuṇāya vācāya paṭivirataṁ pharusāya vācāya paṭivirataṁ samphappalāpā paṭivirataṁ anabhijjhāluṁ abyāpannacittaṁ sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ.
So evamāha:
‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko.
Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti.
So evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti.
Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ kāmesumicchācārā paṭivirataṁ musāvādā paṭivirataṁ pisuṇāya vācāya paṭivirataṁ pharusāya vācāya paṭivirataṁ samphappalāpā paṭivirataṁ anabhijjhāluṁ abyāpannacittaṁ sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ.
So evamāha:
‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—
idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti.
So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti.
Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṁ puggalaṁ passati—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passati apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. So evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti. So evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti. Iti so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha:
‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi;
yampi so evamāha:
‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi;
yampi so evamāha:
‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi;
yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.
Taṁ kissa hetu?
Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha:
‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi;
yampi so evamāha:
‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi;
yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.
Taṁ kissa hetu?
Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātiṁ adinnādāyiṁ …pe… micchādiṭṭhiṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha:
‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi;
yampi so evamāha:
‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi;
yampi so evamāha:
‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi;
yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.
Taṁ kissa hetu?
Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha:
‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi;
yañca kho so evamāha:
‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi;
yañca kho so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti;
ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi;
yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.
Taṁ kissa hetu?
Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘amāhaṁ puggalaṁ addasaṁ—idha pāṇātipātā paṭivirataṁ adinnādānā paṭivirataṁ …pe… sammādiṭṭhiṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā passāmi apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha: ‘ye evaṁ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṁ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: ‘idameva saccaṁ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṁ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati,
pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā.
Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati,
pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā.
Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati,
pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā.
Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti kalyāṇakammaṁ sukhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati,
pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā.
Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, pubbe vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, pacchā vāssa taṁ kataṁ hoti pāpakammaṁ dukkhavedanīyaṁ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṁ paṭisaṁvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.

Iti kho, ānanda, atthi kammaṁ abhabbaṁ abhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ abhabbaṁ bhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṁ bhabbaṁ abhabbābhāsan”ti.

Iti kho, ānanda, atthi kammaṁ abhabbaṁ abhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ abhabbaṁ bhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṁ bhabbaṁ abhabbābhāsan”ti.

Iti kho, ānanda, atthi kammaṁ abhabbaṁ abhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ abhabbaṁ bhabbābhāsaṁ, atthi kammaṁ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṁ bhabbaṁ abhabbābhāsan”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā.
Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Mahākammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

Mahākammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

Mahākammavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

AnteriorLa gavilla de cebadaSN 35.248·YavakalāpisuttaLos seis sentidos son como una gavilla de cebada golpeada con seis mayales; y el deseo de renacimiento es un séptimo mayal. El Buddha continúa habland…SiguienteInmersiónSN 36.1·SamādhisuttaHay tres sensaciones, y un meditador que practica la inmersión puede comprenderlas.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}