KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
5. El capítulo sobre los seis sentidos

Consejos a Channa

Majjhima Nikāya
5. Saḷāyatanavagga
Channovādasutta
Discursos Medios
5. El capítulo sobre los seis sentidos
Consejos a Channa
Majjhima Nikāya
5. Saḷāyatanavagga
Channovādasutta
Consejos a Channa

El bhikkhu Channa padece una dolorosa enfermedad terminal y desea quitarse la vida.

Ruta suttaMN 144Sutta Piṭaka › Majjhima Nikāya › 3. Uparipaṇṇāsa › 5. Saḷāyatanavagga › Channovādasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mn144/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-mn-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Rajagaha, en la Arboleda de los Bambúes, donde van las ardillas en busca de comida.

SC 2 Al mismo tiempo, el Venerable Sariputta, el Venerable Mahacunda y el Venerable Channa estaban morando en el monte Pico de Buitre.

SC 3 En esta ocasión el Venerable Channa estaba aquejado, afligido y gravemente enfermo. Entonces, cuando llegó la tarde, el Venerable Sariputta emergió de la reclusión, se acercó al Venerable Mahacunda y le dijo: “Ven, amigo Cunda, acerquémonos al Venerable Channa e indaguemos acerca de su enfermedad”.

“Sí, amigo”, respondió el Venerable Mahacunda.

SC 4 Entonces, el Venerable Sariputta y el Venerable Mahacunda se acercaron al Venerable Channa e intercambiaron en él cordiales saludos, después de lo cual se sentaron en los asientos preparados para ellos. Y el Venerable Sariputta dijo luego al Venerable Channa: “Espero que lo estés soportando bien, amigo Channa, espero que te encuentres mejor. Espero que tu sensación penosa esté disminuyendo y no incrementándose, y que esta disminución sea la que se pueda discernir y no su incremento.”

SC 5“Amigo Sariputta, no lo estoy soportando bien ni me encuentro mejor. Una fuerte sensación penosa se está incrementando en mí y no disminuyendo, y este incremento es el que se puede discernir y no su disminución. Es como si un fuerte hombre partiera mi cabeza abriéndola con una afilada espada, así también de violentos son los vientos que atraviesan mi cabeza. Por eso no lo estoy soportando bien… Es como si un fuerte hombre estirara una resistente correa de cuero alrededor de mi cabeza como una venda, así también de violentos son los dolores en mi cabeza. Por eso no lo estoy soportando bien… Es como si un hábil carnicero o su aprendiz estuviera abriendo el vientre del buey con un afilado cuchillo, así también de violentos son los vientos que cortan mi vientre. Por eso no lo estoy soportando bien… Es como si dos fuertes hombres sujetaran a uno débil por los dos brazos asándolo sobre un pozo lleno de carbón ardiente, así también de violenta es la quemadura que tengo dentro de mi cuerpo. Por eso no lo estoy soportando bien ni me encuentro mejor. Una fuerte sensación penosa está aumentando en mí y no está disminuyendo, y este incremento es el que se puede discernir y no su disminución. Quiero usar el cuchillo , amigo Sariputta, no tengo deseo de seguir viviendo.”

SC 6 “Que el venerable Channa no use el cuchillo. Que el venerable Channa siga viviendo. Nosotros queremos al venerable Channa con vida. Si el venerable Channa carece de la comida apropiada, voy a ir en busca de la comida apropiada para él; si el venerable Channa carece de la apropiada medicina, voy a ir en busca de la apropiada medicina para él; si el venerable Channa carece del asistente personal, yo voy a ser el asistente personal para él. Pero que el venerable Channa no use el cuchillo. Que el venerable Channa siga viviendo. Nosotros queremos al venerable Channa con vida.”

SC 7“Amigo Sariputta, he aquí, no hay carencia de la comida apropiada; yo tengo la comida apropiada. No hay carencia de la apropiada medicina; yo tengo la apropiada medicina. No hay carencia del asistente personal; tengo el asistente personal. No obstante, amigo, por largo tiempo he servido al Maestro de manera agradable, no de manera desagradable. Es apropiado para el discípulo, servir al Maestro de manera agradable y no de manera desagradable. Recuerda esto, amigo Sariputta: el monje Channa va a usar el cuchillo sin censura .”

SC 8“Nosotros quisiéramos preguntar al venerable Channa acerca de un punto, si es que el venerable Channa quisiera otorgarnos el favor de respondernos.”

“Pregunta, amigo Sariputta, cuando lo escuche voy a saber”.

SC 9 “Amigo Channa, ¿consideras el ojo, la conciencia del ojo y las cosas cognoscibles a través de la consciencia del ojo de esta manera: ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’? ¿Consideras el oído, la conciencia del oído y las cosas cognoscibles a través de la consciencia del oído de esta manera: ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’? ¿Consideras la mente, la conciencia de la mente y las cosas cognoscibles a través de la consciencia de la mente de esta manera: ‘esto es mío, esto soy yo, esto es mi ser’?”

“Amigo Sariputta, yo considero el ojo, la conciencia del ojo y las cosas cognoscibles a través de la consciencia del ojo de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’. Además considero el oído, la conciencia del oído y las cosas cognoscibles a través de la consciencia del oído de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’. Y también considero la mente, la conciencia de la mente y las cosas cognoscibles a través de la consciencia de la mente de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’.”

SC 10 “Amigo Channa, ¿qué es lo que ves y conoces directamente en el ojo, en la conciencia del ojo y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia del ojo cuando lo consideras de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’? ¿Qué es lo que ves y conoces directamente en el oído, en la conciencia del oído y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia del oído cuando lo consideras de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’. ¿Qué es lo que ves y conoces directamente en la mente, en la conciencia de la mente y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia de la mente cuando lo consideras de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’.”

“Amigo Sariputta, es porque veo y conozco directamente el cese en el ojo, en la conciencia del ojo y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia del ojo, que lo considero de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’. Es porque veo y conozco directamente el cese en el oído, en la conciencia del oído y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia del oído, que lo considero de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’. Es porque veo y conozco directamente el cese en la mente, en la conciencia de la mente y en las cosas cognoscibles a través de la consciencia de la mente, que lo considero de esta manera: ‘esto no es mío, esto no soy yo, esto no es mi ser’.”

SC 11 Cuando esto fue dicho el Venerable Mahacunda dijo al Venerable Channa: “Por lo tanto, amigo Channa, a esta enseñanza del Bienaventurado se debe prestar atención continuamente: ‘para alguien que es dependiente existe vacilación; para alguien que es independiente no existe tal vacilación. Cuando no hay vacilación, hay tranquilidad. Cuando hay tranquilidad, no existe inclinación. Cuando no existe inclinación, no hay ir y venir. Cuando no hay ir y venir, no hay fallecimientos y renacimientos. Cuando no existen fallecimientos y renacimientos, no hay aquí y más allá ni nada entre los dos. Esto en sí mismo es el fin de la insatisfacción.”

SC 12 Entonces, cuando el Venerable Sariputta y el Venerable Mahacunda ofrecieron al Venerable Channa esta exhortación, se levantaron de sus asientos y partieron de allí. Entonces, no mucho después de que se hayan ido, el Venerable Channa usó el cuchillo.

SC 13 Seguidamente, el Venerable Sariputta se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y dijo: “Venerable señor, el venerable Channa usó el cuchillo. ¿Cuál será su destino? ¿Cuál es su futuro nacimiento?”

“Sariputta, ¿no ha declarado el monje Channa la ausencia de lo censurable en tu propia presencia? “

“Venerable señor, allí está el pueblo de los vajjianos de nombre Pubbavijjhana. Ahí el venerable Channa tuvo sus familiares amigos, íntimos familiares y familiares que lo hospedaban .”

“El venerable Channa, Sariputta, realmente tuvo estos familiares amigos, íntimos familiares y familiares que lo hospedaban; pero yo no digo que por esto uno se hace censurable. Sariputta, cuando uno recuesta este cuerpo y toma otro cuerpo, entonces yo digo que uno se vuelve censurable. Pero esto no sucedió en el caso del monje Channa. El monje Channa ha usado el cuchillo sin ser censurable. Esto es, Sariputta, lo que deberías recordar”.

Esto es lo que dijo el Bienaventurado y el Venerable Sariputta fue satisfecho y se deleitó en las palabras del Bienaventurado.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti.

Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca: “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti.

Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca:
“āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti.

Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahācundaṁ etadavoca: “āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṁ sammodiṁsu.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca:
“kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ channaṁ etadavoca: “kacci te, āvuso channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?

“Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.

“Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo.
Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti.
Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo.
Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā.
Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo.
Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.
Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo.
Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho.
Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo.
Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.

“Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.

“Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi. Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti.

“Māyasmā channo satthaṁ āharesi.
Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma.
Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi.
Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi.
Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi.
Māyasmā channo satthaṁ āharesi.
Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti.

“Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ channaṁ upaṭṭhahissāmi. Māyasmā channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ icchāmā”ti.

“Napi me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; api cāvuso sāriputta, pariciṇṇo me satthā dīgharattaṁ manāpeneva no amanāpena. Etañhi, āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti. *evametaṁ → evameva kho tvaṁ (mr)

“Napi me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni;
napi me natthi sappāyāni bhesajjāni;
napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā;
api cāvuso sāriputta, pariciṇṇo me satthā dīgharattaṁ manāpeneva no amanāpena.
Etañhi, āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva no amanāpena.
‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti. *evametaṁ → evameva kho tvaṁ (mr)

“Napi me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; api cāvuso sāriputta, pariciṇṇo me satthā dīgharattaṁ manāpeneva no amanāpena. Etañhi, āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ satthāraṁ paricareyya manāpeneva no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti evametaṁ, āvuso sāriputta, dhārehī”ti. *evametaṁ → evameva kho tvaṁ (mr)

“Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.

“Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.

“Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.

“Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmī”ti.

“Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmī”ti.

“Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmī”ti.

“Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi? Sotaṁ, āvuso channa, sotaviññāṇaṁ …pe… ghānaṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇaṁ … jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ … kāyaṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇaṁ … manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi?
Sotaṁ, āvuso channa, sotaviññāṇaṁ …pe…
ghānaṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇaṁ …
jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ …
kāyaṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇaṁ …
manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi? Sotaṁ, āvuso channa, sotaviññāṇaṁ …pe… ghānaṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇaṁ … jivhaṁ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṁ … kāyaṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇaṁ … manaṁ, āvuso channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotaṁ, āvuso sāriputta …pe… ghānaṁ, āvuso sāriputta … jivhaṁ, āvuso sāriputta … kāyaṁ, āvuso sāriputta … manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi.
Sotaṁ, āvuso sāriputta …pe…
ghānaṁ, āvuso sāriputta …
jivhaṁ, āvuso sāriputta …
kāyaṁ, āvuso sāriputta …
manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhuṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotaṁ, āvuso sāriputta …pe… ghānaṁ, āvuso sāriputta … jivhaṁ, āvuso sāriputta … kāyaṁ, āvuso sāriputta … manaṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi? Sotasmiṁ, āvuso channa, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi?
Sotasmiṁ, āvuso channa, sotaviññāṇe …
ghānasmiṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇe …
jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe …
kāyasmiṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇe …
manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhusmiṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi? Sotasmiṁ, āvuso channa, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso channa, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso channa, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotasmiṁ, āvuso sāriputta, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi.
Sotasmiṁ, āvuso sāriputta, sotaviññāṇe …
ghānasmiṁ, āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe …
jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe …
kāyasmiṁ, āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe …
manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhusmiṁ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotasmiṁ, āvuso sāriputta, sotaviññāṇe … ghānasmiṁ, āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe … jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe … kāyasmiṁ, āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe … manasmiṁ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṁ channaṁ etadavoca:

“tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ, niccakappaṁ manasi kātabbaṁ: ‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

“tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ, niccakappaṁ manasi kātabbaṁ:
‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi.
Calite asati passaddhi,
passaddhiyā sati nati na hoti.
Natiyā asati āgatigati na hoti.
Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti.
Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena.
Esevanto dukkhassā’”ti.
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

“tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṁ, niccakappaṁ manasi kātabbaṁ: ‘nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṁ channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Atha kho āyasmā channo acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṁ āharesi.

Atha kho āyasmā channo acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṁ āharesi.

Atha kho āyasmā channo acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṁ āharesi.

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:
“āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

“Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti?

“Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti?

“Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti?

“Atthi, bhante, pubbajiraṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti.

“Atthi, bhante, pubbajiraṁ nāma vajjigāmo.
Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti.

“Atthi, bhante, pubbajiraṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti.

“Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. *Honti → posanti (mr)Nāhaṁ, sāriputta, ettāvatā ‘saupavajjo’ti vadāmi. Yo kho, sāriputta, imañca kāyaṁ nikkhipati aññañca kāyaṁ upādiyati tamahaṁ ‘saupavajjo’ti vadāmi. Taṁ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjo channo bhikkhu satthaṁ āharesī’ti evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti.

“Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. *Honti → posanti (mr)
Nāhaṁ, sāriputta, ettāvatā ‘saupavajjo’ti vadāmi.
Yo kho, sāriputta, imañca kāyaṁ nikkhipati aññañca kāyaṁ upādiyati tamahaṁ ‘saupavajjo’ti vadāmi.
Taṁ channassa bhikkhuno natthi.
‘Anupavajjo channo bhikkhu satthaṁ āharesī’ti evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti.

“Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. *Honti → posanti (mr)Nāhaṁ, sāriputta, ettāvatā ‘saupavajjo’ti vadāmi. Yo kho, sāriputta, imañca kāyaṁ nikkhipati aññañca kāyaṁ upādiyati tamahaṁ ‘saupavajjo’ti vadāmi. Taṁ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjo channo bhikkhu satthaṁ āharesī’ti evametaṁ, sāriputta, dhārehī”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā.
Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Channovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

Channovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

Channovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.

AnteriorEl refugio finalSN 43.44·ParāyanasuttaSiguienteCon KhemāSN 44.1·KhemāsuttaMientras permanece en Toraṇavatthu, el rey Pasenadi desea visitar a un maestro espiritual, y la bhikkhunī Khemā le es muy recomendada. Él le pregunta…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}