SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Savatthi, en la Arboleda del Jeta, en el Parque de Anathapindika. En esta ocasión, el Venerable Punna, cuando ya era de tarde se levantó de su meditación y se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:
SC 2“Venerable señor, sería bueno que el Bienaventurado me enseñara el Dhamma en breve; de esta manera, habiendo escuchado el Dhamma enseñado por el Bienaventurado, podría permanecer morando en soledad, recluido, diligente, ardiente y resuelto.”
“Bien Punna, entonces escucha y presta atención que voy a hablar.”
“Sí, venerable señor”, respondió el Venerable Punna y el Bienaventurado continuó:
SC 3“Punna, he aquí hay formas cognoscibles a través del ojo que son deseables, encantadoras, placenteras, sensuales y tentadoras. Cuando el monje mira el deleite presente en ellas, les da la bienvenida y permanece asido a ellas, surge en él el placer. Con el surgimiento del placer, yo declaro Punna, acontece el surgimiento de la insatisfacción. Además Punna, he aquí hay sonidos cognoscibles a través del oído que son deseables, encantadores, placenteros, sensuales y tentadores. Cuando el monje mira el deleite presente en ellos, les da la bienvenida y permanece asido a ellos, surge en él el placer. Con el surgimiento del placer, yo declaro Punna, acontece el surgimiento de la insatisfacción. Además Punna, he aquí hay fenómenos mentales cognoscibles a través de la mente que son deseables, encantadores, placenteros, sensuales y tentadores. Cuando el monje mira el deleite presente en ellos, les da la bienvenida y permanece asido a ellos, surge en él el placer. Con el surgimiento del placer, yo declaro Punna, acontece el surgimiento de la insatisfacción.
SC 4“Punna, he aquí hay formas cognoscibles a través del ojo que son deseables, encantadoras, placenteras, sensuales y tentadoras. Cuando el monje no mira el deleite presente en ellas, no les da la bienvenida ni permanece asido a ellas, el placer cesa en él. Con el cese del placer, yo declaro Punna, acontece el cese de la insatisfacción. Además Punna, he aquí hay sonidos cognoscibles a través del oído que son deseables, encantadores, placenteros, sensuales y tentadores. Cuando el monje no mira el deleite presente en ellos, no les da la bienvenida ni permanece asido a ellos, el placer cesa en él. Con el cese del placer, yo declaro Punna, acontece el cese de la insatisfacción. Además Punna, he aquí hay fenómenos mentales cognoscibles a través de la mente que son deseables, encantadores, placenteros, sensuales y tentadores. Cuando el monje no mira el deleite presente en ellos, no les da la bienvenida ni permanece asido a ellos, el placer cesa en él. Con el cese del placer, yo declaro Punna, acontece el cese de la insatisfacción.
SC 5“Ahora que ya has recibido la breve exhortación de mi parte, ¿en qué pueblo, Panna, vas a morar?”
“He aquí, venerable señor, está el pueblo llamado Sunaparanta. Allí voy a morar”.
“Pero Punna, la gente de Sunaparanta es ruda y salvaje. Si ellos abusaran de ti y te injuriaran, ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta abusa de mí y me injuria, entonces voy a pensar esto: ‘esta gente de Sunaparanta es excelente, realmente excelente, en tanto que no me hicieron correr la sangre con sus puños’. Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
“Pero Punna, si la gente de Sunaparanta te hiciera correr la sangre con sus puños ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta me hace correr la sangre con sus puños, entonces voy a pensar esto: ‘esta gente de Sunaparanta es excelente, realmente excelente, en tanto que no me hicieron correr la sangre con zoquete’. Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
“Pero Punna, si la gente de Sunaparanta te hiciera correr la sangre con un zoquete ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta me hace correr la sangre con un zoquete, entonces voy a pensar esto: ‘esta gente de Sunaparanta es excelente, realmente excelente, en tanto que no me hicieron correr la sangre con una vara’. Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
“Pero Punna, si la gente de Sunaparanta te hiciera correr la sangre con una vara ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta me hace correr la sangre con una vara, entonces voy a pensar esto: ‘esta gente de Sunaparanta es excelente, realmente excelente, en tanto que no me hicieron correr la sangre con un cuchillo’. Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
“Pero Punna, si la gente de Sunaparanta te hiciera correr la sangre con un cuchillo ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta me hace correr la sangre con un cuchillo, entonces voy a pensar esto: ‘esta gente de Sunaparanta es excelente, realmente excelente, en tanto que no me mataron con un cuchillo filoso’. Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
“Pero Punna, si la gente de Sunaparanta te matara con un cuchillo filoso, ¿qué pensarías entonces?”
“Venerable señor, si le gente de Sunaparanta me mata con un cuchillo filoso, entonces voy a pensar esto: ‘he aquí, hubieron discípulos del Bienaventurado quienes, habiendo sido infamados, humillados y asqueados por el cuerpo y por la vida, buscaron algún agresor . Pero yo he caído bajo este agresor aún sin buscarlo.’ Entonces voy a pensar esto, venerable señor; entonces voy a pensar esto, Bienaventurado.”
SC 6“¡Bien, muy bien, Punna! Dotado de semejante auto-control y tranquilidad serás capaz de vivir en el pueblo de Sunaparanta. Ahora, Panna, ya puedes retirarte cuando te sea conveniente”.
SC 7 Entonces, habiéndose deleitado y regocijado en las palabras del Bienaventurado, el Venerable Punna se levantó de su asiento, rindió homenaje al Bienaventurado y se retiró de allí cuidando que el Bienaventurado quedara siempre a su mano derecha. Acto seguido dejó su morada en orden, tomó su cuenco y el hábito exterior y salió caminando hacia el pueblo de Sunaparanta. Recorriendo a través de los diferentes pueblos finalmente llegó a Sunaparanta dónde estableció su morada. Entonces, durante las lluvias el Venerable Punna estableció en la práctica a quinientos seguidores laicos y quinientas seguidoras laicas, además él mimo, durante esta misma época de las lluvias, alcanzó los tres verdaderos conocimientos. Y durante esta misma época de las lluvias, alcanzó el Nibbana final.
SC 8 Entonces, un cierto número de monjes se acercó al Bienaventurado; al acercarse le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le dijeron: “Venerable señor, el líder del pueblo de nombre Punna, quien ha recibido la breve exhortación por parte del Bienaventurado ha muerto. ¿Cuál es su destino? ¿Cuál es su futuro nacimiento?”
“Monjes, el líder del pueblo Punna fue sabio. Ha practicado de acuerdo al Dhamma y no me inquietó en cuanto a su estimación del Dhamma. El líder del pueblo Punna ha alcanzado el Nibbana final.”
Esto es lo que dijo el Bienaventurado y los monjes fueron satisfechos y se deleitaron de las palabras del Bienaventurado.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu maṁ, bhante, bhagavā saṅkhittena ovādena ovadatu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.
Atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca:
“sādhu maṁ, bhante, bhagavā saṅkhittena ovādena ovadatu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.
Atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu maṁ, bhante, bhagavā saṅkhittena ovādena ovadatu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. *nandī → nandi (bj, sya-all, km)‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
“Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. *nandī → nandi (bj, sya-all, km)
‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
“Santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. *nandī → nandi (bj, sya-all, km)‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā …
manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī.
‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati.
‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā …
manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati.
‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Santi ca kho, puṇṇa, sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, puṇṇā’ti vadāmi.
Iminā ca tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katarasmiṁ janapade viharissasī”ti?
Iminā ca tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katarasmiṁ janapade viharissasī”ti?
Iminā ca tvaṁ, puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katarasmiṁ janapade viharissasī”ti?
“Imināhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, atthi sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti.
“Imināhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, atthi sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti.
“Imināhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito, atthi sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti.
“Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā; pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā. Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā;
pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā.
Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Caṇḍā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā; pharusā kho, puṇṇa, sunāparantakā manussā. Sace taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. *bhaddakā → bhadrakā (mr)Evamettha, bhagavā, bhavissati; *Evamettha → evammettha (?)evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. *bhaddakā → bhadrakā (mr)
Evamettha, bhagavā, bhavissati; *Evamettha → evammettha (?)
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. *bhaddakā → bhadrakā (mr)Evamettha, bhagavā, bhavissati; *Evamettha → evammettha (?)evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti.
Evamettha, bhagavā, bhavissati;
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti.
Evamettha, bhagavā, bhavissati;
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti.
Evamettha, bhagavā, bhavissati;
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana te, puṇṇa, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. *yaṁ maṁ → yaṁ me (si, pts1ed, mr)Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. *yaṁ maṁ → yaṁ me (si, pts1ed, mr)
Evamettha, bhagavā, bhavissati;
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace me, bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. *yaṁ maṁ → yaṁ me (si, pts1ed, mr)Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace pana taṁ, puṇṇa, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha pana te, puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘santi kho bhagavato sāvakā kāye ca jīvite ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaṁyeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha me evaṁ bhavissati:
‘santi kho bhagavato sāvakā kāye ca jīvite ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaṁyeva satthahārakaṁ laddhan’ti.
Evamettha, bhagavā, bhavissati;
evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sace maṁ, bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tattha me evaṁ bhavissati: ‘santi kho bhagavato sāvakā kāye ca jīvite ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaṁyeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, bhagavā, bhavissati; evamettha, sugata, bhavissatī”ti.
“Sādhu sādhu, puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade viharituṁ. Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti.
Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade viharituṁ.
Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti.
“Sādhu sādhu, puṇṇa. Sakkhissasi kho tvaṁ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade viharituṁ. Yassadāni tvaṁ, puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti.
Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena pañcamattāni upāsikasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. *paṭivedesi → paṭipādesi (bj, pts1ed); paṭidesesi (sya-all, km)Atha kho āyasmā puṇṇo aparena samayena parinibbāyi.
Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari.
Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati.
Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena pañcamattāni upāsikasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. *paṭivedesi → paṭipādesi (bj, pts1ed); paṭidesesi (sya-all, km)
Atha kho āyasmā puṇṇo aparena samayena parinibbāyi.
Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena pañcamattāni upāsikasatāni paṭivedesi, tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. *paṭivedesi → paṭipādesi (bj, pts1ed); paṭidesesi (sya-all, km)Atha kho āyasmā puṇṇo aparena samayena parinibbāyi.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ viheṭhesi. *kulaputto paccapādi → saccavādī dhammavādī (mr)Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti.
“Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ viheṭhesi. *kulaputto paccapādi → saccavādī dhammavādī (mr)
Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti.
“Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ viheṭhesi. *kulaputto paccapādi → saccavādī dhammavādī (mr)Parinibbuto, bhikkhave, puṇṇo kulaputto”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Puṇṇovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.
Puṇṇovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.
Puṇṇovādasuttaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ.