En una ocasión, el Venerable Musila, el Venerable Savittha, el Venerable Narada y el Venerable Ananada estaban morando en Kosambi en el Parque Ghosita.
Entonces, el Venerable Savittha dijo al Venerable Musila: “amigo Musila, aparte de la fe, aparte de las preferencias personales, aparte de de la tradición oral, aparte de la reflexión razonada, aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, ¿posee el Venerable Musila este conocimiento personal: ‘con el nacimiento como condición, la vejez-y-muerte [llega a ser]’?”
“Amigo Savittha, aparte de la fe, aparte de las preferencias personales, aparte de de la tradición oral, aparte de la reflexión razonada, aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, yo conozco y veo esto: ‘con el nacimiento como condición, la vejez-y-muerte [llega a ser].’”
“Amigo Musila, aparte de la fe… aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, ¿posee el Venerable Musila este conocimiento personal: ‘con la existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario como condición, el nacimiento… con la ignoranciaavijjāEs la falta de visión clara, el "no saber" o la ceguera espiritual. Se refiere específicamente a la incapacidad de comprender las Cuatro Nobles Verdades y la verdadera naturaleza de la realidad (impermanencia y el no-yo). Es el primer eslabón en el ciclo del origen dependiente. Ver también moha.Ver en el glosario como condición, las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario mentales’?”
“Amigo Savittha, aparte de la fe… aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, yo conozco y veo esto: ‘con la existencia como condición, el nacimiento… con la ignorancia como condición, las formaciones mentales.’”
“Amigo Musila, aparte de la fe… aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, ¿posee el Venerable Musila este conocimiento personal: ‘con el cese del nacimiento, cesa la vejez-y-muerte… con el cese de la ignorancia cesan las formaciones mentales’?”
“Amigo Savittha, aparte de la fe… aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, yo conozco y veo esto: ‘con el cese del nacimiento, cesa la vejez-y-muerte… con el cese de la ignorancia cesan las formaciones mentales.’”
“Amigo Musila, aparte de la fe, aparte de las preferencias personales, aparte de de la tradición oral, aparte de la reflexión razonada, aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, ¿posee el Venerable Musila este conocimiento personal: ‘Nibbana es el cese de la existencia’?”
“Amigo Savittha, aparte de la fe, aparte de las preferencias personales, aparte de de la tradición oral, aparte de la reflexión razonada, aparte de aceptar un punto de vista después de haberlo ponderado, yo conozco y veo esto: ‘Nibbana es el cese de la existencia.’”
“Entonces, el Venerable Musila es un arahantarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario, alguien, cuyas contaminaciones han sido destruidas.”
Cuando se dijo esto, el Venerable Musila guardó silencio.
Acto seguido, el Venerable Narada dijo al Venerable Savittha:
“Amigo Savittha, sería buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario se me hicieras esa misma serie de preguntas a mí. Hazme esta misma serie de preguntas y yo voy a responderte”.
“Entonces, que el Venerable Narada responda aquella serie de preguntas. Voy a hacer al Venerable Narada aquella serie de preguntas y que me la responda.
“Amigo Narada, aparte de la fe, aparte de las preferencias personales… el Venerable Savittha hace las mismas preguntas que anteriormente hizo al Venerable Musila, ahora al Venerable Narada y recibe las idénticas respuestas…
“Entonces, el Venerable Narada es un arahant, alguien, cuyas contaminaciones han sido destruidas.”
“Amigo, aunque yo claramente conozco y veo esto: ‘Nibbana es el cese de la existencia’, no soy un arahant, alguien cuyas contaminaciones han sido destruidas. Imagina, amigo, a un pozo en el desierto, pero sin una cuerda ni el cubo. Y a un hombre llegando allí, fatigado y afligido por el calor, cansado, tostado y sediento. Si él mirase dentro del pozo, tendría este conocimiento: ‘allí está el agua’, pero no sería capaz de tener un contactophassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario corporal con ella. De la misma manera, amigo, aunque yo claramente conozco y veo esto: ‘Nibbana es el cese de la existencia’, no soy un arahant, alguien cuyas contaminaciones han sido destruidas.”
Cuando se dijo eso, el Venerable Ananda preguntó al Venerable Savittha: “cuando él habla de esa manera, amigo Savittha ¿qué es lo que podrías decir acerca del Venerable Narada?”
“Cuando él habla de esa manera, amigo Ananda, nada podría decir acerca del Venerable Narada, excepto lo que es bueno y favorable”.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.*musilo → mūsīlo (bj); musīlo (pts1ed, pts2ed) | paviṭṭho → saviṭṭho (bj, pts1ed, pts2ed) Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.*musilo → mūsīlo (bj); musīlo (pts1ed, pts2ed) | paviṭṭho → saviṭṭho (bj, pts1ed, pts2ed)
Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.*musilo → mūsīlo (bj); musīlo (pts1ed, pts2ed) | paviṭṭho → saviṭṭho (bj, pts1ed, pts2ed)Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca:
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavapaccayā jātīti …pe… upādānapaccayā bhavoti … taṇhāpaccayā upādānanti … vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavapaccayā jātīti …pe…
taṇhāpaccayā upādānanti …
saḷāyatanapaccayā phassoti …
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti …
viññāṇapaccayā nāmarūpanti …
saṅkhārapaccayā viññāṇanti …
avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavapaccayā jātīti …pe… upādānapaccayā bhavoti … taṇhāpaccayā upādānanti … vedanāpaccayā taṇhāti … phassapaccayā vedanāti … saḷāyatanapaccayā phassoti … nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … viññāṇapaccayā nāmarūpanti … saṅkhārapaccayā viññāṇanti … avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
upādānanirodhā bhavanirodhoti …
taṇhānirodhā upādānanirodhoti …
vedanānirodhā taṇhānirodhoti …
phassanirodhā vedanānirodhoti …
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti …
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti …
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti …
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti …
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… upādānanirodhā bhavanirodhoti … taṇhānirodhā upādānanirodhoti … vedanānirodhā taṇhānirodhoti … phassanirodhā vedanānirodhoti … saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi.
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti?
Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi.
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ. Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha. Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti.
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ.
Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti.
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ. Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha. Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti.
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ. Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ.
Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ. Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ— bhavapaccayā jāti …pe… avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—
avijjāpaccayā saṅkhārā”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—bhavapaccayā jāti …pe… avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: ‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti?
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti?
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti?
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo. Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya. Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya.
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo.
Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya.
Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya.
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo. Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya. Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya.
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti?*evaṁvādī → evaṁvādiṁ (?)
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti?*evaṁvādī → evaṁvādiṁ (?)
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: “evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti?*evaṁvādī → evaṁvādiṁ (?)
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti.
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti.
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti.