KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
2. Capítulo dos

Cinco reyes

Saṁyutta Nikāya
2. Dutiyavagga
Pañcarājasutta
Discursos Conectados
2. Capítulo dos
Cinco reyes
Saṁyutta Nikāya
2. Dutiyavagga
Pañcarājasutta

Cinco reyes, incluido Pasenadi, están disfrutando y se preguntan cuál de los sentidos proporciona el mayor placer. Preguntan al Buddha, quien responde que es subjetivo y depende de las preferencias de una persona. Inspirado, el laico Candanaṅgalika ofrece un verso en alabanza del Buddha.

Ruta suttaSN 3.12
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Anton P. Baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P. Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Sobre la traducción
Traducción y edición de Anton P. Baron, publicada por Bosque Theravada.
Edición
2008 · Bosque Theravada · website
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

En Savatthi. En esta ocasión, cinco reyes presididos por el rey Pasenadi, estaban disfrutando por sí mismos, dotados de las cinco cuerdas de los placeres sensuales y suministrándoselos, mientras se desarrollaba entre ellos esta conversación: “¿Cuál es el principal de los placeres sensuales?”.

Algunos entre ellos dijeron: “Las formas son los principales placeres sensuales”. Otros dijeron: “Los sonidos son los principales”. Otros dijeron: “Los olores son los principales”. Otros dijeron: “Los sabores son los principales”. Otros dijeron: “Los objetos táctiles son los principales”.

Y como aquellos reyes no fueron capaces de convencer uno al otro, el rey Pasenadi de Kosala les dijo: “Venid, queridos señores, acerquémonos al Bienaventurado y preguntémosle sobre este tema. Así como el Bienaventurado nos responda, lo vamos a recordar”.

“Está bien, querido señor”, respondieron aquellos reyes. Acto seguido, estos cinco reyes, presidido por el rey Pasenadi, se acercaron al Bienaventurado, le rindieron homenaje y se sentaron a un lado. Entonces, el rey Pasenadi relató al Bienaventurado su conversación y preguntó: “¿Cuál es el principal de los placeres sensuales?”.

“Yo digo, gran rey, que el principal de los placeres sensuales está determinado por lo que es más agradable. Aquellas mismas formas que son agradables a una persona, gran rey, pueden ser desagradables a otra. Cuando uno está complacido y completamente satisfecho con ciertas formas, entonces uno no anhela ningunas otras formas más elevadas o más sublimes que estas. Para él, aquellas formas son las supremas; para él, aquellas formas son insuperables.

“Aquellos mismos sonidos… olores… sabores… objetos táctiles que son agradables a una persona, gran rey, pueden ser desagradables a otra. Cuando uno está complacido y completamente satisfecho con ciertos objetos táctiles, entonces uno no anhela ningunos otros objetos táctiles más elevados o más sublimes que estos. Para él, aquellos objetos táctiles son los supremos; para él, aquellos objetos táctiles son insuperables”.

En esta ocasión el seguidor laico Candanarigalika también estaba sentado en aquella asambleaparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario. Entonces, en esa ocasión, el seguidor laico Candanarigalika se levantó de su asiento, arregló su vestimenta exterior sobre uno de sus hombros y, elevando sus manos juntas en un reverencial saludo hacia el Bienaventurado, le dijo: “¡Una inspiración me ha llegado, Bienaventurado Señor, una inspiración me ha llegado, oh Afortunado!”.

“Entonces, expresa tu inspiración, Candanarigalika”, dijo el Bienaventurado.

Acto seguido, el seguidor laico Candanarigalika, en la presencia del Bienaventurado, lo ensalzó con un apropiado verso:

“Como un loto rojo fragrante Kokanada
Florece por la mañana, con su fragancia no gastada,
Advertido por Angirasa, el Radiante,
Como el sol radiante en el cielosaggaLa morada de los devas. Se dice que el renacimiento en los cielos es una de las recompensas por practicar la generosidad (ver dāna) y la virtud (ver sīla). Como todas las estaciones en el saṁsāra, sin embargo, el renacimiento aquí es temporal. Ver también sugati.Ver en el glosario”.

Entonces aquellos cinco reyes confirieron sus cinco vestimentas exteriores al seguidor laico Candanarigalika. Pero, el seguidor laico Candanarigalika, confirió estas cinco vestimentas exteriores al Bienaventurado”.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan”ti?

Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi:
“kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan”ti?

Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: “kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan”ti?

Tatrekacce evamāhaṁsu: “rūpā kāmānaṁ aggan”ti.

Tatrekacce evamāhaṁsu:
“rūpā kāmānaṁ aggan”ti.

Tatrekacce evamāhaṁsu: “rūpā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “saddā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu:
“saddā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “saddā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “gandhā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu:
“gandhā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “gandhā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “rasā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu:
“rasā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “rasā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu:
“phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan”ti.

Ekacce evamāhaṁsu: “phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan”ti.

Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: “āyāma, mārisā, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.*dhāressāmā”ti → dhāreyyāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)

Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ.
Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca:
“āyāma, mārisā, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma.
Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.*dhāressāmā”ti → dhāreyyāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)

Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: “āyāma, mārisā, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.*dhāressāmā”ti → dhāreyyāmāti (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Evaṁ, mārisā”ti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ.

“Evaṁ, mārisā”ti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ.

“Evaṁ, mārisā”ti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ.

Atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan’ti? Ekacce evamāhaṁsu: ‘rūpā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘saddā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘gandhā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘rasā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan’ti. Kiṁ nu kho, bhante, kāmānaṁ aggan”ti?

Atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca:
“idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi:
‘kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan’ti?
Ekacce evamāhaṁsu:
‘rūpā kāmānaṁ aggan’ti.
Ekacce evamāhaṁsu:
‘saddā kāmānaṁ aggan’ti.
Ekacce evamāhaṁsu:
‘gandhā kāmānaṁ aggan’ti.
Ekacce evamāhaṁsu:
‘rasā kāmānaṁ aggan’ti.
Ekacce evamāhaṁsu:
‘phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan’ti.
Kiṁ nu kho, bhante, kāmānaṁ aggan”ti?

Atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarākathā udapādi: ‘kiṁ nu kho kāmānaṁ aggan’ti? Ekacce evamāhaṁsu: ‘rūpā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘saddā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘gandhā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘rasā kāmānaṁ aggan’ti. Ekacce evamāhaṁsu: ‘phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan’ti. Kiṁ nu kho, bhante, kāmānaṁ aggan”ti?

“Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti.*Teva → te ca (bj, pts1ed, pts2ed, mr); ye ca (sya-all, km) | teva → te ca (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed, mr) Yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

“Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi.
Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti.*Teva → te ca (bj, pts1ed, pts2ed, mr); ye ca (sya-all, km) | teva → te ca (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed, mr)
Yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.
Te tassa rūpā paramā honti.
Te tassa rūpā anuttarā honti.

“Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti.*Teva → te ca (bj, pts1ed, pts2ed, mr); ye ca (sya-all, km) | teva → te ca (bj, sya-all, pts1ed, pts2ed, mr)Yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

Teva, mahārāja, saddā ekaccassa manāpā honti, teva saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti. Teva, mahārāja, gandhā ekaccassa manāpā honti, teva gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti. Teva, mahārāja, rasā ekaccassa manāpā honti, teva rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti. Teva, mahārāja, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, teva phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo phoṭṭhabbehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī”ti.

Teva, mahārāja, saddā ekaccassa manāpā honti, teva saddā ekaccassa amanāpā honti.
Yehi ca yo saddehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.
Te tassa saddā paramā honti.
Te tassa saddā anuttarā honti.
Teva, mahārāja, gandhā ekaccassa manāpā honti, teva gandhā ekaccassa amanāpā honti.
Yehi ca yo gandhehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.
Te tassa gandhā paramā honti.
Te tassa gandhā anuttarā honti.
Teva, mahārāja, rasā ekaccassa manāpā honti, teva rasā ekaccassa amanāpā honti.
Yehi ca yo rasehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.
Te tassa rasā paramā honti.
Te tassa rasā anuttarā honti.
Teva, mahārāja, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, teva phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti.
Yehi ca yo phoṭṭhabbehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.
Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti.
Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī”ti.

Teva, mahārāja, saddā ekaccassa manāpā honti, teva saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti. Teva, mahārāja, gandhā ekaccassa manāpā honti, teva gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti. Teva, mahārāja, rasā ekaccassa manāpā honti, teva rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti. Teva, mahārāja, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, teva phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo phoṭṭhabbehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī”ti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.
Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:
“paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: “paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti.

“Paṭibhātu taṁ, candanaṅgalikā”ti bhagavā avoca.

“Paṭibhātu taṁ, candanaṅgalikā”ti bhagavā avoca.

“Paṭibhātu taṁ, candanaṅgalikā”ti bhagavā avoca.

Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

“Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, Pāto siyā phullamavītagandhaṁ; Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, Tapantamādiccamivantalikkhe”ti.

“Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ,
Pāto siyā phullamavītagandhaṁ;
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ,
Tapantamādiccamivantalikkhe”ti.

“Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, Pāto siyā phullamavītagandhaṁ; Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, Tapantamādiccamivantalikkhe”ti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ.
Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti.

AnteriorSiete ascetas con el cabello enmarañadoSN 3.11·SattajaṭilasuttaPasa un grupo diverso de ascetas, y Pasenadi pregunta al Buddha si alguno de ellos es un ser perfecto. El Buddha dice que no es fácil para alguien com…SiguienteUn cubo lleno de arrozSN 3.13·DoṇapākasuttaEn lo que probablemente sea la primera dieta para adelgazar del mundo, cuando Pasenadi aparece con sobrepeso y sin aliento, el Buddha le aconseja redu…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P. Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}