En Savatthi. El rey Pasenadi de Kosala se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Y el Bienaventurado le dijo: “¿De dónde vienes, gran rey, a esta hora del mediodía?”.
“He aquí, Venerable SeñorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, en Savatthi ha muerto un financista, hombre hogareño. Llegué después de transferir su fortuna a sus herederos en el palacio, ya que murió intestado. He aquí, había ochenta lakhs de oro, sin hablar de la plata, y aún así, Venerable Señor, la comida de este financista hombre hogareño era así: comía el arroz rojo con gachas agrias. Su ropa era así: llevaba prendas de vestir de cáñamo de tres piezas. Su vehículo era así: iba en un carrito en mal estado con el toldo de hojas”.
“¡Es así, gran rey, es así mismo, gran rey! Cuando una persona inferior gana abundantes riquezasdhanaTesoro(s). Las siete cualidades de fe (saddhā), virtud (sīla), conciencia y prudencia (hiri-ottappa), aprendizaje (suta), generosidad (dāna), y sabiduría (paññā).Ver en el glosario, no se hace feliz ni satisfecha a sí misma, no hace felices ni satisfechos a su madre ni padre, tampoco a su mujer ni hijos, no hace felices ni satisfechos a sus esclavos, obreros ni sirvientes, tampoco a sus amigos ni colegas; no se establece en donativos para los ascetassamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario ni los brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario, y se conduce en sentido contrario al fruto celestial, que resulta en la felicidad y conduce al cielosaggaLa morada de los devas. Se dice que el renacimiento en los cielos es una de las recompensas por practicar la generosidad (ver dāna) y la virtud (ver sīla). Como todas las estaciones en el saṁsāra, sin embargo, el renacimiento aquí es temporal. Ver también sugati.Ver en el glosario. Y porque sus riquezas no se usan apropiadamente, se los lleva el rey o los ladrones, los quema el fuego, se los lleva el agua o los toman los herederos envidiosos. Siendo así el caso, gran rey, no siendo usadas las riquezas apropiadamente, las mismas se desperdician, no se utilizan.
“Imagina, gran rey, un estanque de lotos en un lugar deshabitado por seres humanos, con agua clara, fresca y dulce, con buenoskusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario vados, que es deleitoso; pero no hay gente que pueda usar aquella agua, tomarla, bañarse en ella o usarla para propósito alguno. En tal caso, gran rey, aquella agua se desperdicia, no se la utiliza. De la misma manera, gran rey, cuando una persona inferior gana abundantes riquezas… Siendo así el caso, gran rey, no siendo usadas las riquezas apropiadamente, las mismas se desperdician, no se utilizan.
“Pero, gran rey, cuando una persona superior gana abundantes riquezas, se hace feliz y satisfecha a sí misma, hace felices y satisfechos a su madre y padre, también a su mujer e hijos, hace felices y satisfechos a sus esclavos, obreros y sirvientes, también a sus amigos y colegas; se establece en donativos para los ascetas y los brahmanes, y se conduce en sentido del fruto celestial, que resulta en la felicidad y conduce al cielo. Y porque sus riquezas se usan apropiadamente, no se los lleva el rey ni los ladrones, no los quema el fuego, no se los lleva el agua ni los toman los herederos envidiosos. Siendo así el caso, gran rey, siendo usadas las riquezas apropiadamente, las mismas se utilizan, no se desperdician.
“Imagina, gran rey, un estanque de lotos no muy lejos de un pueblo o una ciudad, con agua clara, fresca y dulce, con buenos vados, que es deleitoso; y hay gente que usa aquella agua, la toma, se baña en ella y la usa para otros propósitos. En tal caso, gran rey, aquella agua se utiliza, no se desperdicia. De la misma manera, gran rey, cuando una persona superior gana abundantes riquezas… Siendo así el caso, gran rey, siendo usadas las riquezas apropiadamente, las mismas se utilizan, no se desperdician.
“Como la fresca agua en un lugar desolado
Se evapora sin ser tomada,
Así también, cuando un sinvergüenza adquiere riquezas
“Pero cuando el sabio obtiene las riquezas,
Los disfruta él y los suyos.
Habiendo apoyado a sus parientes, libre de culpa,
Aquel noble hombre va camino al cielo”.
Sāvatthinidānaṁ.
Sāvatthinidānaṁ.
Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?
Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca:
“handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?
Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, mahārāja, āgacchasi divā divassā”ti?
“Idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi— kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi— sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi— jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti.
“Idha,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato.
Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi.
Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa.
Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—
kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ.
Evarūpo vatthabhogo ahosi—
sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ.
jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti.
“Idha, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi—kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi—sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi—jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā”ti.
“Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti.*aparibhuñjiyamāne → aparibhuñjamāno (bj); aparibhuñjamāne (sya-all, pts1ed); aparibhuñjamānaṁ (pts2ed) Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (bj, pts1ed)
“Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja.
Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ.
Tassa te bhoge evaṁ
sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti.
*aparibhuñjiyamāne → aparibhuñjamāno (bj); aparibhuñjamāne (sya-all, pts1ed); aparibhuñjamānaṁ (pts2ed)Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (bj, pts1ed)
“Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja. Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti.*aparibhuñjiyamāne → aparibhuñjamāno (bj); aparibhuñjamāne (sya-all, pts1ed); aparibhuñjamānaṁ (pts2ed)Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (bj, pts1ed)
Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṁ vā kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā aparibhuñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya, no paribhogaṁ.*aparibhuñjiyamānaṁ → aparibhuñjamānaṁ (sya-all, km, pts2ed)
Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā.
Taṁ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṁ vā kareyya.
Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā aparibhuñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya, no paribhogaṁ.*aparibhuñjiyamānaṁ → aparibhuñjamānaṁ (sya-all, km, pts2ed)
Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṁ vā kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā aparibhuñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya, no paribhogaṁ.*aparibhuñjiyamānaṁ → aparibhuñjamānaṁ (sya-all, km, pts2ed)
Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (pts1ed)
Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ.
Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti.
Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (pts1ed)
Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṁ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti, no paribhogaṁ.*Evaṁsa te → evaṁ sante (pts1ed)
Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayaṁ.
Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ.
Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti.
Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayaṁ.
Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayaṁ.
Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Tañca udakaṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya, no parikkhayaṁ.
Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā.
Tañca udakaṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya.
Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya, no parikkhayaṁ.
Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Tañca udakaṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya. Evañhi taṁ, mahārāja, udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya, no parikkhayaṁ.
Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayan”ti.
Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ.
Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti.
Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayan”ti.
Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṁ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṁ vahati, na appiyā dāyādā haranti. Evaṁsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti, no parikkhayan”ti.
“Amanussaṭṭhāne udakaṁva sītaṁ, Tadapeyyamānaṁ parisosameti; Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā, Nevattanā bhuñjati no dadāti.
“Amanussaṭṭhāne udakaṁva sītaṁ,
Tadapeyyamānaṁ parisosameti;
Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā,
Nevattanā bhuñjati no dadāti.
“Amanussaṭṭhāne udakaṁva sītaṁ, Tadapeyyamānaṁ parisosameti; Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā, Nevattanā bhuñjati no dadāti.
Dhīro ca viññū adhigamma bhoge, So bhuñjati kiccakaro ca hoti; So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā, Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.
Dhīro ca viññū adhigamma bhoge,
So bhuñjati kiccakaro ca hoti;
So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā,
Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.
Dhīro ca viññū adhigamma bhoge, So bhuñjati kiccakaro ca hoti; So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā, Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.