Entonces, un número de monjes se acercó al Bienaventurado, después de lo cual le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le dijeron: “He aquí, venerable señor, los mendicantes de los otros credos nos preguntan: ‘¿para qué propósito, amigos, se vive la vida santa bajo el asceta Gotama?' Cuando se nos pregunta de esta manera, venerable señor, solemos responder así: ‘amigos, es para la plena comprensión de la insatisfacción, que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado’. Esperamos, venerable señor, que cuando se nos pregunte de esta manera, estemos respondiendo lo que ha sido dicho por el Bienaventurado y no estemos malinterpretándolo con algo contrario a los hechos; que lo estemos explicando de acuerdo al Dhamma y no sea que nuestras afirmaciones se presten como una base razonable para las críticas.”
“Ciertamente, monjes, estáis respondiendo lo que ha sido dicho por mi y no estáis malinterpretándolo con algo contrario a los hechos; lo estáis explicando de acuerdo al Dhamma y vuestras afirmaciones no se presten como base razonable para las críticas. Es para la plena comprensión de la insatisfacción, monjes, que la vida santa se vive bajo mi [guía].
“Sin embargo, monjes, si los mendicantes de los otros credos os preguntan: ‘y ¿cómo es, amigos, que la plena compresión de la insatisfacción se vive la vida santa bajo el asceta Gotama?' Cuando se os pregunta de esta manera, deberías responder así: ‘El ojo, amigos, es la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado. Las formas son la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado. Cualquier sensación que surge como condición del contacto del ojo es la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado. El oído, amigos, es la insatisfacción… La nariz es la insatisfacción… La lengua es la insatisfacción… El cuerpo es la insatisfacción… La mente es la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado. Los objetos mentales son la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado. Cualquier sensación que surge como condición del contacto de la mente es la insatisfacción; es para la plena comprensión de esto que la vida santa se vive bajo el Bienaventurado.'
“Cuando se os pregunta de esta manera, esto es lo que deberías responder a los mendicantes de los otros credos”.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti:
‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti?
Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma:
‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti: ‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma: ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.
Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?
Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?
Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?
“Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati.
“Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati.
Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati.
“Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati.
Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā …pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe…
Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ:
‘katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti?
Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha:
‘cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ.
Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe…
Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: ‘cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā …pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe…
mano dukkho …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ.
Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
mano dukkho …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati.
Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti.
Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.
Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti.
Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti.