KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
13. El capítulo sobre los cabezas de familia

Discurso con Lohicca

Saṁyutta Nikāya
13. Gahapativagga
Lohiccasutta
Discursos Conectados
13. El capítulo sobre los cabezas de familia
Discurso con Lohicca
Saṁyutta Nikāya
13. Gahapativagga
Lohiccasutta

Los estudiantes del brahmán Lohicca hacen alboroto mientras recogen leña cerca de la choza de Mahākaccāna. Mahākaccāna los hace callar y recita una serie de versos que contrastan a los brahmanes virtuosos de antaño con los de hoy. Ofendidos, se lo cuentan a Lohicca, quien va a Mahākaccāna para averiguar la verdad. Pero cuando Lohicca oye lo que Mahākaccāna enseña sobre los seis sentidos, queda tan impresionado que va por refugio.

Ruta suttaSN 35.132Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›3. Tatiyapaṇṇāsaka›13. Gahapativagga›Lohiccasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.132/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{132} En una ocasión, el Venerable Mahakaccana estaba morando entre la gente de Avanti, en una cabaña del bosque de Makkarakata. Entonces, un número de jóvenes brahmanes, estudiantes del brahmán Lohicca, mientras recogían leña, se acercaron a la cabaña del Venerable Mahakaccana. Habiéndose acercado, empezaron a pisotear y pisar fuerte alrededor de la cabaña, y jugar algunas bromas de manera ruidosa y bulliciosa, diciendo: ‘estos ascetas pelados, domésticos, hijos morenos de los pies del Señor son honrados, respetados, estimados, alabados y venerados por sus serviles devotos”.

Entonces, el Venerable Mahakaccana salió de su morada y dijo a aquellos jóvenes brahmanes: “No hagáis tanto ruido, muchachos. Voy a hablaros sobre el Dhamma.” Cuando se dijo esto, aquellos jóvenes brahmanes se silenciaron. Entonces, el Venerable Mahakaccana se dirigió a estos jóvenes en verso:

Aquellos brahmanes que se acuerdan de las reglas ancestrales,
Tienen las puertas de sus sentidos bien vigiladas,
Moran, habiendo apaciguado la cólera dentro de ellos.
Se deleitan en el Dhamma y en los jhanas,
Aquellos brahmanes que se acuerdan de las reglas ancestrales.
Pero éstos han caído, los que reclaman: ‘nosotros recitamos’.
Hinchados por el clan, yendo incorrectamente,
Sobrepasado por el odio, armados de diversos artefactos,
Molestan a ambos: a los frágiles y a los firmes.
Para alguien con las puertas de los sentidos desguarnecidas,
Todo es estéril,
Al igual que las riquezas ganadas en el sueño:
Dormir rápido y en el suelo,
Bañarse al amanecer, estudiar los tres Vedas,
Las pieles ásperas, cabellos enmarañados y sucios,
Himnos, reglas, votos y austeridades,
Hipocresía, inclinaciones, abluciones;
Todos estos emblemas brahmánicos
Se usan para incrementar las ganancias mundanas.
Pero la mente bien concentrada,
Clara y libre de manchas,
Se extiende a todos los seres sintientes;
Este es el camino para alcanzar al Brahma.

Entonces, aquellos jóvenes brahmanes, airados y disgustados, se acercaron al brahmán Lohicca y le dijeron: “Mire ahora, señor, usted debería saber que este asceta Mahakaccana denigró y desdeñó de manera categórica a los himnos de los brahmanes.”

Cuando se dijo esto, el brahmán Lohicca se puso furioso y disgustado. Pero entonces, se le ocurrió lo siguiente: ‘no es apropiado para mí abusar y regañar al asceta Mahakaccana solamente sobre la base de lo que había oído de estos jóvenes. Voy a acercarme a él para interrogarle”.

Acto seguido, el brahmán Lohicca junto con aquellos jóvenes brahmanes, se acercó al Venerable Mahakaccana e intercambió con él cordiales saludos. Cuando estas coretes y amables palabras de bienvenida habían concluido, se sentó a un lado y le dijo: “Maestro Kaccana, ¿había llegado aquí un número de jóvenes brahmanes, estudiantes míos, mientras recogían leña?”

“Así fue, brahmán”.

“Y, ¿tuvo el maestro Kaccana alguna conversación con ellos?”

“Sí, he tenido una conversación con ellos, brahmán”.

“¿Qué clase de conversación ha tenido el maestro Kaccana con ellos?”

“La conversación que he tenido con ellos fue esta:

Aquellos brahmanes que se acuerdan de las reglas ancestrales…
Pero la mente bien concentrada,
Clara y libre de manchas,
Se extiende a todos los seres sintientes;
Este es el camino para alcanzar al Brahma.”

“Esta es la clase de conversación que he tenido con aquellos jóvenes”.

“Maestro Kaccana, ¿has dicho ‘las puertas de los sentidos desguarnecidas’. ¿De qué manera, maestro Kaccana, uno está ‘con las puertas de los sentidos desguarnecidas’?”

“He aquí, brahmán, habiendo visto la forma con el ojo, alguien está decidido por la forma placentera y repelido por la forma desagradable. Él mora sin establecer la atención consciente del cuerpo, con una mente limitada, y no comprende cómo realmente es la liberación de la mente, la liberación a través de la sabiduría, donde los malos e insalubres estados cesan por completo. Habiendo escuchado el sonido con el oído… Habiendo olfateado el olor con la nariz… Habiendo degustado el sabor con la lengua… Habiendo sentido una sensación táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno con la mente, alguien está decidido por fenómeno placentero y repelido por el fenómeno desagradable. Él mora sin establecer la atención consciente del cuerpo, con una mente limitada, y no comprende cómo realmente es la liberación de la mente, la liberación a través de la sabiduría, donde los malos e insalubres estados cesan por completo. Es de esta manera, brahmán, que uno está ‘con las puertas de los sentidos desguarnecidas’”.

“¡Esto es magnífico, maestro Kaccana! ¡Esto es asombroso! Cómo el maestro Kaccana describió a alguien, cuyas puertas de los sentidos realmente están desguarnecidas, alguien que llega a ser ‘uno con las puertas de los sentidos desguarnecidas’. Pero, el maestro Kaccana también ha dicho ‘las puertas de los sentidos vigiladas’. ¿De qué manera, maestro Kaccana, uno está ‘con las puertas de los sentidos vigiladas’?”

“He aquí, brahmán, habiendo visto la forma con el ojo, alguien no está decidido por la forma placentera ni repelido por la forma desagradable. Él mora, habiendo establecido la atención consciente del cuerpo, con una mente ilimitada, y comprende cómo realmente es la liberación de la mente, la liberación a través de la sabiduría, donde los malos e insalubres estados cesan por completo. Habiendo escuchado el sonido con el oído… Habiendo olfateado el olor con la nariz… Habiendo degustado el sabor con la lengua… Habiendo sentido una sensación táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno con la mente, alguien no está decidido por fenómeno placentero ni repelido por el fenómeno desagradable. Él mora, habiendo establecido la atención consciente del cuerpo, con una mente ilimitada, y comprende cómo realmente es la liberación de la mente, la liberación a través de la sabiduría, donde los malos e insalubres estados cesan por completo. Es de esta manera, brahmán, que uno está ‘con las puertas de los sentidos vigiladas’”.

“¡Esto es magnífico, maestro Kaccana! ¡Esto es asombroso! Cómo el maestro Kaccana describió a alguien, cuyas puertas de los sentidos realmente están vigiladas, alguien que llega a ser ‘uno con las puertas de los sentidos vigiladas’.

“¡Magnífico maestro Kaccana! ¡Magnífico maestro Kaccana! El Dhamma ha sido esclarecido de muchas formas por el maestro Kaccana; es como si se enderezara lo que estaba torcido, como si se revelara lo que estaba oculto, como si se mostrara el camino al que estaba perdido, como si se sostuviera una lámpara en la oscuridad para que los de buena vista pudieran ver. Maestro Kaccana, voy por refugio al Bienaventurado, al Dhamma y al Sangha de los monjes. De hoy en adelante, que el maestro Kaccana me recuerde como el discípulo laico que han ido por refugio de por vida.

“Que el maestro Kaccana se acerque a la familia de Lohicca así como se acerca a la familia del seguidor laico Makkarakata. Los jóvenes brahmanes y las doncellas van a rendirle homenaje al maestro Kaccana, por el respeto, van a estar de pie delante de él, van a ofrecerle asiento y el agua, lo cual les conducirá al bienestar y felicidad por largo tiempo.”

Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ. *makkarakate → makkarakaṭe (bj, sya-all, km, pts1ed)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ. *makkarakate → makkarakaṭe (bj, sya-all, km, pts1ed)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ. *makkarakate → makkarakaṭe (bj, sya-all, km, pts1ed)

Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: *seleyyakāni karonti → selissakāni karontā (bj); selissakāni karonti (pts1ed)“ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. *kaṇhā → kiṇhā (bj, pts1ed)

Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: *seleyyakāni karonti → selissakāni karontā (bj); selissakāni karonti (pts1ed)
“ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. *kaṇhā → kiṇhā (bj, pts1ed)

Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: *seleyyakāni karonti → selissakāni karontā (bj); selissakāni karonti (pts1ed)“ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. *kaṇhā → kiṇhā (bj, pts1ed)

Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: “mā māṇavakā saddamakattha; dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti.

Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca:
“mā māṇavakā saddamakattha;
dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti.

Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: “mā māṇavakā saddamakattha; dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti.

Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi:

Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ.
Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi:

Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi:

“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; Guttāni dvārāni surakkhitāni, Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ.

“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti;
Guttāni dvārāni surakkhitāni,
Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ.

“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; Guttāni dvārāni surakkhitāni, Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ.

Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

Ime ca vokkamma japāmaseti, Gottena mattā visamaṁ caranti; Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā, *puthuattadaṇḍā → suputhuttadaṇḍā (sya-all, km, mr)Virajjamānā sataṇhātaṇhesu.

Ime ca vokkamma japāmaseti,
Gottena mattā visamaṁ caranti;
Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā, *puthuattadaṇḍā → suputhuttadaṇḍā (sya-all, km, mr)
Virajjamānā sataṇhātaṇhesu.

Ime ca vokkamma japāmaseti, Gottena mattā visamaṁ caranti; Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā, *puthuattadaṇḍā → suputhuttadaṇḍā (sya-all, km, mr)Virajjamānā sataṇhātaṇhesu.

Aguttadvārassa bhavanti moghā, Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ; Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca, Pāto sinānañca tayo ca vedā.

Aguttadvārassa bhavanti moghā,
Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ;
Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca,
Pāto sinānañca tayo ca vedā.

Aguttadvārassa bhavanti moghā, Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ; Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca, Pāto sinānañca tayo ca vedā.

Kharājinaṁ jaṭāpaṅko, mantā sīlabbataṁ tapo; Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca, udakācamanāni ca; Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ, katā kiñcikkhabhāvanā.

Kharājinaṁ jaṭāpaṅko,
mantā sīlabbataṁ tapo;
Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca,
udakācamanāni ca;
Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ,
katā kiñcikkhabhāvanā.

Kharājinaṁ jaṭāpaṅko, mantā sīlabbataṁ tapo; Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca, udakācamanāni ca; Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ, katā kiñcikkhabhāvanā.

Cittañca susamāhitaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Akhilaṁ sabbabhūtesu, so maggo brahmapattiyā”ti.

Cittañca susamāhitaṁ,
vippasannamanāvilaṁ;
Akhilaṁ sabbabhūtesu,
so maggo brahmapattiyā”ti.

Cittañca susamāhitaṁ, vippasannamanāvilaṁ; Akhilaṁ sabbabhūtesu, so maggo brahmapattiyā”ti.

Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? *mante → mantaṁ (mr)

Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ:
“yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? *mante → mantaṁ (mr)

Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: “yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? *mante → mantaṁ (mr)

Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: “na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. *mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ → akkoseyyaṁ virujjheyyaṁ (sya-all, km, mr)Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti.

Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano.
Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi:
“na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. *mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ → akkoseyyaṁ virujjheyyaṁ (sya-all, km, mr)
Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti.

Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: “na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. *mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ → akkoseyyaṁ virujjheyyaṁ (sya-all, km, mr)Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti.

Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi.

Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi.

Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti?

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca:
“āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti?

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: “āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti?

“Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti.

“Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti.

“Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti.

“Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti?

“Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti?

“Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti?

“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo:

“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo:

“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo:

‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; …pe… Akhilaṁ sabbabhūtesu, So maggo brahmapattiyā’ti.

‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ,
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti;
…pe…
Akhilaṁ sabbabhūtesu,
So maggo brahmapattiyā’ti.

‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; …pe… Akhilaṁ sabbabhūtesu, So maggo brahmapattiyā’ti.

Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti.

Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti.

Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti.

“‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. *Aguttadvāro’ti → aguttadvāro aguttadvāroti (mr)Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti?

“‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. *Aguttadvāro’ti → aguttadvāro aguttadvāroti (mr)
Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti?

“‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. *Aguttadvāro’ti → aguttadvāro aguttadvāroti (mr)Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti?

“Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso *anupaṭṭhitakāyassati ca → anupaṭṭhitāya satiyāva (sya-all); anupaṭṭhitāya satiyā ca (pts1ed, mr)tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso *anupaṭṭhitakāyassati ca → anupaṭṭhitāya satiyāva (sya-all); anupaṭṭhitāya satiyā ca (pts1ed, mr)
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso *anupaṭṭhitakāyassati ca → anupaṭṭhitāya satiyāva (sya-all); anupaṭṭhitāya satiyā ca (pts1ed, mr)tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Sotena saddaṁ sutvā …

Sotena saddaṁ sutvā …

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna.
Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto.

‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti?

‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha.
Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti?

‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti?

“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Sotena saddaṁ sutvā …

Sotena saddaṁ sutvā …

Sotena saddaṁ sutvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

ghānena gandhaṁ ghāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti.

Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna.
Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto.
Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna.
Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ.

“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna. Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ.

Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu.
Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorEl padre de NakulaSN 35.131·NakulapitusuttaEn Suṁsumāragira, el cabeza de familia Nakulapitā pregunta al Buddha por qué algunos despiertan en esta misma vida, mientras que otros no.SiguienteVerahaccāniSN 35.133·VerahaccānisuttaUn estudiante de la dama brahmán del clan Verahaccāni le recomienda la enseñanza del venerable Udāyı̄, así que ella lo invita a comer. Pero cuando m…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}