KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
18. El capítulo sobre el océano

Discurso a Kotthita

Saṁyutta Nikāya
18. Samuddavagga
Koṭṭhikasutta
Discursos Conectados
18. El capítulo sobre el océano
Discurso a Kotthita
Saṁyutta Nikāya
18. Samuddavagga
Koṭṭhikasutta

Mahākoṭṭhita pregunta a Sāriputta si los campos sensoriales interiores y exteriores son las ataduras unos de otros. No; es el deseo el que es la atadura, como el yugo que une a dos bueyes. Quien no tiene deseo todavía experimenta los sentidos, pero sin ataduras.

Ruta suttaSN 35.232Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›4. Catutthapaṇṇāsaka›18. Samuddavagga›Koṭṭhikasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.232/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

En una ocasión, el Venerable Sariputta y el Venerable Mahakotthika estaban en Baranasi en el Parque de los Venados en Isipatana. Una tarde, el Venerable Mahakotthika salió de su reclusión y fue junto al Venerable Sariputta. Al llegar, intercambió con él cordiales y amistosos saludos, después de los cuales se sentó a un lado. Una vez sentado ahí, se dirigió al Venerable Sariputta con estas palabras:

“¿Cómo es esto, amigo Sariputta: es el ojo prisionero de las formas o las formas son prisioneras del ojo? ¿Es el oído prisionero de los sonidos o los sonidos son prisioneros del oído? ¿Es la nariz prisionera de los olores o los olores son prisioneros de la nariz? ¿Es la lengua prisionera de los sabores o los sabores son prisioneros de la lengua? ¿Es el cuerpo prisionero de los objetos táctiles o los objetos táctiles son prisioneros del cuerpo? ¿Es la mente prisionera de los fenómenos mentales o los fenómenos mentales son prisioneros de la mente?”

“Amigo Kotthika, el ojo no es prisionero de las formas ni tampoco las formas son prisioneras del ojo, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. El oído no es prisionero de los sonidos ni tampoco los sonidos son prisioneros del oído, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. La nariz no es prisionera de los olores ni tampoco los olores son prisioneros de la nariz, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. la lengua no es prisionera de los sabores ni tampoco los sabores son prisioneros de la lengua, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. El cuerpo no es prisionero de los objetos táctiles ni tampoco los objetos táctiles son prisioneros del cuerpo, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. La mente no es prisionera de los fenómenos mentales ni tampoco los fenómenos mentales son prisioneros de la mente, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos.

“Amigo, es como si un buey negro y otro blanco fueran uncidos juntos al mismo arado o yugo. ¿Podría decir, entonces, alguien con propiedad: ‘el buey negro es prisionero del buey blanco’ o ‘el buey blando es prisionero del buey negro’?”

“No amigo. El buey negro, ciertamente no es prisionero del buey blanco ni el buey blanco es prisionero del buey negro, sino que más bien, lo que encadena es el arado o el yugo al que fueron uncidos.”

“De la misma manera, el ojo no es prisionero de las formas… La mente no es prisionera de los fenómenos mentales ni tampoco los fenómenos mentales son prisioneros de la mente, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos.

“Amigo Kotthika, si el ojo fuera prisionero de las formas, o si las formas fueran prisioneras del ojo, esta vida santa que lleva a la completa destrucción del sufrimiento, no iba a poder ser proclamada . Pero, como los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos, esta vida santa que lleva a la completa destrucción del sufrimiento, fue proclamada.

“Si la nariz fuera prisionera…

“Si la lengua fuera prisionera…

“Si el cuerpo fuera prisionero…

“Si la mente fuera prisionera de los fenómenos mentales, o si los fenómenos mentales fueran prisioneros de la mente, esta vida santa que lleva a la completa destrucción del sufrimiento, no iba a poder ser proclamada. Pero, como los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos, esta vida santa que lleva a la completa destrucción del sufrimiento, fue proclamada.

“También de esta manera, amigo, esto puede ser comprendido: El Bienaventurado posee el ojo. Al través del ojo, el Bienaventurado ve las formas. Pero, dado que las formas percibidas a través del ojo no producen en el Bienaventurado ni el anhelo ni la pasión, el Bienaventurado está bien liberado en su mente.

“El Bienaventurado posee la nariz…

“El Bienaventurado posee la lengua…

“El Bienaventurado posee el cuerpo…

“El Bienaventurado posee la mente. Al través de la mente, el Bienaventurado conoce los fenómenos mentales. Pero, dado que los fenómenos mentales conocidos a través de la mente no producen en el Bienaventurado ni el anhelo ni la pasión, el Bienaventurado está bien liberado en su mente.

“De esta forma, amigo, se puede entender cómo el ojo no es prisionero de las formas ni tampoco las formas son prisioneras del ojo, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos. Cómo el oído no es prisionero de los sonidos… Cómo la mente no es prisionera de los fenómenos mentales ni tampoco los fenómenos mentales son prisioneros de la mente, sino que más bien, los que encadenan son el anhelo y la pasión que surgen en dependencia de ambos.”

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj)Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj)
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. *mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj)Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe…
jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe…
mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

“Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…
na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…
na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. *balībaddo → balivaddo (bj, pts1ed); balibaddo (sya-all, km, mr)Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti?

Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. *balībaddo → balivaddo (bj, pts1ed); balibaddo (sya-all, km, mr)
Yo nu kho evaṁ vadeyya:
‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti?

Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. *balībaddo → balivaddo (bj, pts1ed); balibaddo (sya-all, km, mr)Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti?

“No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“No hetaṁ, āvuso”.
“Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ.
Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…
na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe…
na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. *paññāyetha → paññāyati (mr)Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe….

Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. *paññāyetha → paññāyati (mr)
Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ;
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe….

Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. *paññāyetha → paññāyati (mr)Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe….

Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…. Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya.
Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe….
Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya.
Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ;
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya …pe…. Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

Imināpetaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Imināpetaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe…
na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe…
na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ.
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Imināpetaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ …pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. Passati bhagavā cakkhunā rūpaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṁ. Suṇāti bhagavā sotena saddaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṁ. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. Sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato mano.

Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu.
Passati bhagavā cakkhunā rūpaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.
Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṁ.
Suṇāti bhagavā sotena saddaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.
Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṁ.
Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.
Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā.
Sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.
Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo.
Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.
Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato mano.

Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. Passati bhagavā cakkhunā rūpaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṁ. Suṇāti bhagavā sotena saddaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṁ. Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. Sāyati bhagavā jivhāya rasaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, bhagavato mano.

Vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā.

Vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ.
Chandarāgo bhagavato natthi.
Suvimuttacitto bhagavā.

Vijānāti bhagavā manasā dhammaṁ. Chandarāgo bhagavato natthi. Suvimuttacitto bhagavā.

Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ … na ghānaṁ … na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na kāyo … na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti.

Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ;
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.
Na sotaṁ …
na ghānaṁ …
na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ;
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.
Na kāyo …
na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ;
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti.

Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ … na ghānaṁ … na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na kāyo … na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

AnteriorEl símil del árbol que produce látexSN 35.231·KhīrarukkhopamasuttaComo un árbol que suelta savia cuando se corta, mientras el deseo esté presente será activado por los sentidos.SiguienteCon KāmabhūSN 35.233·KāmabhūsuttaKāmabhū pregunta a Ānanda si los campos sensoriales interiores y exteriores son las ataduras unos de otros. No; es el deseo el que es la atadura. Qu…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}