KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
5. El capítulo sobre todo es impermanente

Grupo de nueve suttas sobre la transitoriedad

Saṁyutta Nikāya
5. Sabbaaniccavagga
Aniccādisuttanavaka
Discursos Conectados
5. El capítulo sobre todo es impermanente
Grupo de nueve suttas sobre la transitoriedad
Saṁyutta Nikāya
5. Sabbaaniccavagga
Aniccādisuttanavaka
Grupo de nueve suttas sobre la transitoriedad

El «todo» que consiste en los seis campos sensoriales interiores y exteriores es impermanente, etc.

Ruta suttaSN 35.43-51Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta › 35. Saḷāyatanasaṁyutta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 5. Sabbaaniccavagga › Aniccādisuttanavaka
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.43-51/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-anton-p-baron

En Savatthi. “Monjes, todo es transitorio. Y, ¿qué es, monjes, el todo que es transitorio? El ojo es transitorio. Las formas son transitorias. La conciencia del ojo es transitoria. El contacto del ojo es transitorio Cualquier sensación que surge con el contacto del ojo como condición-sea placentera, dolorosa o ni placentera ni dolorosa- también es transitoria.

“El oído… la nariz… la lengua… el cuerpo… la mente es transitoria. Los objetos mentales son transitorios. La conciencia de la mente es transitoria. El contacto de la mente es transitorio. Cualquier sensación que surge con el contacto de la mente como condición -sea placentera, dolorosa o ni placentera ni dolorosa- también es transitoria.

“Viendo esto, el instruido noble discípulo experimenta repugnancia por el ojo, por las formas, por la conciencia del ojo, por el contacto del ojo, repugnancia por cualquier cosa incluida en la sensación que surge con el contacto del ojo como condición -sea placentera, dolorosa o ni placentera ni dolorosa. Habiendo experimentado la repugnancia, llega a ser desapasionado. Mediante el desapasionamiento, se libera y una vez liberado, llega a este conocimiento: ‘esta es la liberación’. Y entiende así: ‘destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, lo que estaba por hacer se ha realizado y he aquí no hay más futuras existencias’.

“Monjes, todo es insatisfacción…

“Monjes, todo es carente de ser…

“Monjes, todo ha de ser conocido directamente…

“Monjes, todo ha de ser comprendido…

“Monjes, todo ha de ser abandonado…

“Monjes, todo ha de ser realizado…

“Monjes, todo ha de ser comprendido mediante el conocimiento directo…

“Monjes, todo es fastidioso…”.

(En cada caso se completa igual que en el verso 43).

Aniccādisuttanavaka
Aniccādisuttanavaka
Aniccādisuttanavaka

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Tatra kho …pe…

Tatra kho …pe…

Tatra kho …pe…

“sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe…

“sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ.
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ?
Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco.
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe…

“sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe…

jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Kāyo anicco …pe… mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco.
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.
Kāyo anicco …pe…
mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco.
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Kāyo anicco …pe… mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati.
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…
manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati,
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati.
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe….

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe….

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe….

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe….

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe….

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe….

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe….

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

“Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe….

“Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe….

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorDiez sobre ser susceptible de renacer, etc.SN 35.33-42·JātidhammāsuttaEl «todo» que consiste en los seis campos sensoriales interiores y exteriores está sujeto a renacer, envejecer, etc.SiguienteContaminadoSN 35.52·UpassaṭṭhasuttaEl «todo» que consiste en los seis campos sensoriales interiores y exteriores está afligido.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}