KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
8. El capítulo sobre los enfermos

Primer discurso con el enfermo

Saṁyutta Nikāya
8. Gilānavagga
Paṭhamagilānasutta
Discursos Conectados
8. El capítulo sobre los enfermos
Primer discurso con el enfermo
Saṁyutta Nikāya
8. Gilānavagga
Paṭhamagilānasutta

Al oír que un bhikkhu recién ordenado estaba enfermo, el Buddha lo visitó para ofrecerle apoyo y aliento en el Dhamma.

Ruta suttaSN 35.74Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›8. Gilānavagga›Paṭhamagilānasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.74/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-anton-p-baron

Entonces, cuando el Bienaventurado escuchó las palabras “recién ordenado” y “enfermo” y cuando entendió que él no era muy conocido, se fue junto a él. Aquel monje vio al Bienaventurado acercándose a cierta distancia y se agitó en su lecho. Y el Bienaventurado le dijo: ·Es suficiente, monje, no agites en tu lecho. Aquí hay un asiento preparado y voy a tomarlo.”

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.
Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. *samadhosi → samañcosi (bj); samatesi (sya-all, km); samañcopi (pts1ed)

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami.
Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna mañcake samadhosi. *samadhosi → samañcosi (bj); samatesi (sya-all, km); samañcopi (pts1ed)

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. *samadhosi → samañcosi (bj); samatesi (sya-all, km); samañcopi (pts1ed)

Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti.

Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca:
“alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi.
Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti.

Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti.

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca:
“kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

“Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti?

“Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti?

“Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti?

“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti.

“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti.

“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti.

“Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti? *taṁ → tvaṁ (bj, pts1ed); te (sya-all, km, mr)

“Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti? *taṁ → tvaṁ (bj, pts1ed); te (sya-all, km, mr)

“Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti? *taṁ → tvaṁ (bj, pts1ed); te (sya-all, km, mr)

“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. *sīlato upavadatī”ti → no hetaṁ bhante (pts1ed, mr)

“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. *sīlato upavadatī”ti → no hetaṁ bhante (pts1ed, mr)

“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. *sīlato upavadatī”ti → no hetaṁ bhante (pts1ed, mr)

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? *atha kiñca → atha kismiñca (bj); atha bhikkhu kismiñca (sya-all, km, pts1ed, mr)

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? *atha kiñca → atha kismiñca (bj); atha bhikkhu kismiñca (sya-all, km, pts1ed, mr)

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? *atha kiñca → atha kismiñca (bj); atha bhikkhu kismiñca (sya-all, km, pts1ed, mr)

“Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

“No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

“No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

“Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Sādhu sādhu, bhikkhu.
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi.
Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito.
Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu,
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Sādhu sādhu, bhikkhu. Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti?

“ …pe…
Sotaṁ …
ghānaṁ …
jivhā …
kāyo …
mano nicco vā anicco vā”ti?

“ …pe… Sotaṁ … ghānaṁ … jivhā … kāyo … mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Anicco, bhante”.

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati.
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

Idamavoca bhagavā.
Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi.
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

AnteriorSeis campos de contacto (3.º)SN 35.73·TatiyachaphassāyatanasuttaQuien no comprende el origen, el cese, la gratificación, el inconveniente y la salida de los seis sentidos no es un verdadero bhikkhu. Un bhikkhu inte…SiguienteEnfermo (2.º)SN 35.75·DutiyagilānasuttaAl oír que un bhikkhu recién ordenado estaba enfermo, el Buddha lo visitó para ofrecerle apoyo y aliento en el Dhamma.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}