KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
10. El capítulo sobre los grupos de seis

Discurso con Malukyaputta

Saṁyutta Nikāya
10. Saḷavagga
Mālukyaputtasutta
Discursos Conectados
10. El capítulo sobre los grupos de seis
Discurso con Malukyaputta
Saṁyutta Nikāya
10. Saḷavagga
Mālukyaputtasutta
Discurso con Malukyaputta

El venerable Māluṅkyaputta pide una enseñanza para llevar a retiro. El Buddha se pregunta cómo enseñar a un bhikkhu anciano como él, luego lo interroga sobre su deseo por la experiencia sensorial que ha existido o podría existir, y lo anima a simplemente dejar que la experiencia sensorial sea. Māluṅkyaputta dice que entiende, y desarrolla la enseñanza del Buddha en una serie de versos.

Ruta suttaSN 35.95Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta › 35. Saḷāyatanasaṁyutta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 10. Saḷavagga › Mālukyaputtasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.95/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{95} En esta ocasión, el Venerable Malukyaputta se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable señor, sería bueno que el Bienaventurado me enseñara el Dhamma en breve de tal manera que, habiendo escuchado el Dhamma de la boca del Bienaventurado, me fuese a morar en la soledad, retirado, ardiente y resuelto.”

“Malukyaputta, ¿qué debería decir yo a un monje joven, cuando un monje como tú -mayor, anciano, cargado de años y avanzado en la vida que alcanza su último estadio- me pide una exhortación en breve?”

“A pesar de ser mayor, venerable señor, un anciano, cargado de años y avanzado en la vida que alcanza su último estadio, que el Bienaventurado me enseñe el Dhamma en breve, que el Bendito me enseñe el Dhamma en breve. Quizá entienda el significado de la exposición del Bienaventurado y quizá llegue a ser el heredero de la exposición del Bienaventurado”.

“¿Qué opinas, Malukyaputta? ¿Tienes algún deseo, codicia o afección hacia aquellas formas cognoscibles a través del ojo que no has visto nunca antes, que no las estás viendo ni crees que las mismas podrían ser vistas aún?”

“No, venerable señor”.

“Y, tienes algún deseo, codicia o afección hacia aquellos sonidos cognoscibles a través del oído… hacia aquellos olores cognoscibles a través de la nariz… aquellos sabores cognoscibles a través de la lengua… aquellos objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo… aquellos fenómenos mentales cognoscibles a través de la mente que no has visto nunca antes, que no los estás viendo ni crees que los mismos podrían ser vistos aún?”

“No, venerable señor”.

“He aquí, Malukyaputta, que en consideración a las cosas que ves, oyes, sientes y conoces: lo que se ve se limita meramente a lo visible; lo que se oye se limita meramente a lo audible; lo que se siente se limita meramente a lo sensible; lo que se conoce se limita meramente a lo cognoscible.

“Malukyaputta, en consideración a las cosas que ves, oyes, sientes y conoces: cuando lo que se ve se limitará meramente a lo visible, lo que se oye se limitará meramente a lo audible, lo que se siente se limitará meramente a lo sensible y lo que se conoce se limitará meramente a lo cognoscible, entonces, Malukyaputta, no serás más ‘por eso’. Cuando no serás más ‘por eso', Malukyaputta, no serás tampoco ‘en eso’. Y cuando no serás ‘en eso', entonces, Malukyaputta, no serás ni aquí ni más allá ni en medio de ambos. Esto, por sí mismo, es el fin de la insatisfacción.”

“Venerable señor, entiendo en detalle el significado de lo que ha sido expuesto por el Bienaventurado en breve:

Atendiendo al signo de lo placentero,
Uno lo experimenta con la mente enceguecida
Y permanece fuertemente asido a eso.
Muchas sensaciones florecen adentro,
Originadas en la forma visible,
Codicia y enfado para aquellos,
Cuya mente se ve perturbada.
Para alguien que acumula la insatisfacción de esta manera,
El Nibbana está muy lejos.
Habiendo escuchado el sonido con la atención consciente confusa…
Habiendo olido el olor con la atención consciente confusa…
Habiendo saboreado el sabor con la atención consciente confusa…
Habiendo sentido el contacto con la atención consciente confusa…
Habiendo conocido el objeto con la atención consciente confusa…
Para alguien que acumula la insatisfacción de esta manera,
El Nibbana está muy lejos.
Cuando uno ve la forma con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por las formas;
Uno lo experimenta con la mente desapasionada
Y no permanece asido fuertemente a eso.
Cuando uno va conscientemente atento de esta forma,
Entonces aún cuando uno ve la forma,
Y se somete a la sensación,
La insatisfacción queda exhausta, des-construida,
Para alguien que deshizo la insatisfacción de esta manera,
El Nibbana está muy cerca.
Cuando uno escucha el sonido con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por los sonidos…
Cuando uno huele el olor con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por los olores…
Cuando uno saborea el sabor con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por los sabores…
Cuando uno siente el contacto con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por los contactos…
Cuando uno conoce el objeto con la firme atención consciente,
Uno no se inflama con la codicia por los objetos…
Para alguien que deshizo la insatisfacción de esta manera,
El Nibbana está muy cerca.

“De esta manera, venerable señor, entiendo en detalle el significado de lo que ha sido expuesto por el Bienaventurado en breve”.

“¡Bien, muy bien, Malunkyaputta! Es muy bueno que entiendas en detalle el significado de lo que ha sido expuesto por mí en breve:

Habiendo visto la forma con la atención consciente confusa…

(El Buda repite aquí los versos anteriores literalmente)

El Nibbana está muy cerca.

“Es de esta manera, Malunkyaputta, que debe entenderse en detalle el significado de lo que ha sido expuesto por mí en breve.”

Entonces, el Venerable Malunkyaputta, habiéndose deleitado y regocijado en las palabras del Bienaventurado, se levantó de su asiento, rindió homenaje al Bienaventurado y, manteniéndolo siempre a su mano derecha, salió de ahí.

Después de esto, viviendo en soledad, recluido, diligente, ardiente y resuelto, el Venerable Malunkyaputta, al haberlo realizado por sí mismo y con el conocimiento directo, aquí y ahora entró y permaneció en esta insuperable meta de la vida santa, por la cual el miembro del clan abandona correctamente la vida hogareña y asume el estilo de vida sin hogar. Y comprendió esto directamente: “destruido está el nacimiento, la vida santa ha sido vivida, se hizo lo que había por hacer y he aquí no hay futuros estados de existencia.”

Y el Venerable Malunkyaputta llegó a ser uno de los Arahants.

Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: *mālukyaputto → māluṅkyaputto (bj)“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: *mālukyaputto → māluṅkyaputto (bj)
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: *mālukyaputto → māluṅkyaputto (bj)“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma. Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti.

“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma.
Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti.

“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma. Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti.

“Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

“Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto.
Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

“Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta,
ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?
“No hetaṁ, bhante”.

“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?
“No hetaṁ, bhante”.

“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?
“No hetaṁ, bhante”.

“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?
“No hetaṁ, bhante”.

“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti.

“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati.
Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati;
tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena.
Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena;
tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha.
Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha;
tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena.
Esevanto dukkhassā”ti.

“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti.

“Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi:

“Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi:

“Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi:

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. *ajjhosa → ajjhosāya (bj); ajjhosā (sya-all)

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. *ajjhosa → ajjhosāya (bj); ajjhosā (sya-all)

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati. *ajjhosa → ajjhosāya (bj); ajjhosā (sya-all)

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā saddasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā gandhasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rasasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Phassaṁ phussa sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā phassasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā dhammasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Na so rajjati rūpesu, rūpaṁ disvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati rūpesu,
rūpaṁ disvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati rūpesu, rūpaṁ disvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa passato rūpaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Yathāssa passato rūpaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

Yathāssa passato rūpaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Na so rajjati saddesu, saddaṁ sutvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati saddesu,
saddaṁ sutvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati saddesu, saddaṁ sutvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa suṇato saddaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Yathāssa suṇato saddaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

Yathāssa suṇato saddaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Na so rajjati gandhesu, gandhaṁ ghatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati gandhesu,
gandhaṁ ghatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati gandhesu, gandhaṁ ghatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa ghāyato gandhaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Yathāssa ghāyato gandhaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

Yathāssa ghāyato gandhaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Na so rajjati rasesu, rasaṁ bhotvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati rasesu,
rasaṁ bhotvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati rasesu, rasaṁ bhotvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa sāyato rasaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Yathāssa sāyato rasaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

Yathāssa sāyato rasaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Na so rajjati phassesu, phassaṁ phussa paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati phassesu,
phassaṁ phussa paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati phassesu, phassaṁ phussa paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa phusato phassaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Yathāssa phusato phassaṁ,
sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
santike nibbāna vuccati.

Yathāssa phusato phassaṁ, sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbāna vuccati.

Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati dhammesu,
dhammaṁ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa jānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti.

Yathāssa jānato dhammaṁ,
Sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
Evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
Santike nibbāna vuccatī’ti.

Yathāssa jānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti.

Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, mālukyaputta. Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi:

“Sādhu sādhu, mālukyaputta.
Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi:

“Sādhu sādhu, mālukyaputta. Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi:

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā,
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti,
Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; Sārattacitto vedeti, Tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā,
anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca,
cittamassūpahaññati;
Evaṁ ācinato dukkhaṁ,
ārā nibbāna vuccati.

Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā; Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati; Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbāna vuccati.

…pe…

…pe…

…pe…

Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati dhammesu,
dhammaṁ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti,
tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato; Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa vijānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti.

Yathāssa vijānato dhammaṁ,
Sevato cāpi vedanaṁ;
Khīyati nopacīyati,
Evaṁ so caratī sato;
Evaṁ apacinato dukkhaṁ,
Santike nibbāna vuccatī’ti.

Yathāssa vijānato dhammaṁ, Sevato cāpi vedanaṁ; Khīyati nopacīyati, Evaṁ so caratī sato; Evaṁ apacinato dukkhaṁ, Santike nibbāna vuccatī’ti.

Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorIndómito, desprotegidoSN 35.94·AdantaaguttasuttaLos seis campos de contacto conducen al sufrimiento si se dejan sin custodiar, pero si se custodian conducen a la felicidad. Un extenso conjunto de ve…SiguienteSujeto a declinarSN 35.96·ParihānadhammasuttaCuando un bhikkhu tolera pensamientos malos que surgen de los sentidos, está expuesto a decaer. Si no los tolera, no está expuesto a decaer. Cuando ta…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}