KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
1. El capítulo con Citta

Segundo discurso con Isidatta

Saṁyutta Nikāya
1. Cittavagga
Dutiyaisidattasutta
Discursos Conectados
1. El capítulo con Citta
Segundo discurso con Isidatta
Saṁyutta Nikāya
1. Cittavagga
Dutiyaisidattasutta
Segundo discurso con Isidatta

Citta el dueño de casa invita a algunos bhikkhus a su hogar para una comida. Les pregunta cuál es la causa de las diez preguntas metafísicas y de las 62 opiniones del Brahmajāla Sutta, pero solo el bhikkhu más joven, Isidatta, es capaz de responder. Citta se da cuenta de que Isidatta es, de hecho, un amigo suyo de Avantī a quien no había visto. Le ofrece apoyarlo con los requisitos, pero Isidatta se marchó y nunca volvió.

Ruta suttaSN 41.3Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta › 41. Cittasaṁyutta › 1. Cittavagga › Dutiyaisidattasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn41.3/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

En una ocasión, un grupo de monjes mayores estaba viviendo en Macchikasanda en el Bosquecillo Silvestre de los Mangos. Entonces Citta, el dueño de casa, se acercó al grupo de los monjes mayores y, rindiéndoles homenaje, se sentó a un lado y se dirigió a ellos con estas palabras: “Venerables señores: por favor, que los monjes mayores accedan a aceptar mañana una comida de mi parte”.

Y los monjes mayores aceptaron en silencio. Luego Citta, el dueño de casa, habiendo entendido que los mayores han accedido, se levantó de su asiento, les rindió el homenaje y partió de allí, cuidando por respeto, que los monjes mayores queden siempre a su derecha.

Cuando pasó la noche, a la mañana siguiente, los monjes mayores se vistieron, tomaron sus tazones y la ropa exterior y fueron a la residencia de Citta, el dueño de casa. Ahí se sentaron en los asientos especialmente preparados para ellos. Entonces, Citta, el dueño de casa, se acercó a los monjes mayores, les rindió el homenaje, se sentó a un lado y se dirigió al venerable líder de los monjes con estas palabras:

“Venerable Anciano, he aquí que existen diferentes opiniones surgidas en el mundo, com oque ‘el mundo es eterno’ o ‘el mundo no es eterno’; ‘el mundo es finito’ o ‘el mundo es infinito’; ‘el alma y el cuerpo es lo mismo’ o ‘el alma es una cosa y el cuerpo es otra’; ‘el Tathagata existe después de la muerte’, ‘el Tathagata no existe después de la muerte’, ‘el Tathagata tanto existe como no existe después de la muerte’ o ‘el Tathagata ni existe ni no existe después de la muerte’ –todas estas opiniones, como también los sesenta y dos puntos de vista, están descritos en el Brahmajala . Ahora bien, ¿cuándo lo que está presente en estas opiniones llega a la existencia y cuándo lo que está ausente en estas opiniones no llega a la existencia?”

Cuando esto fue dicho, el venerable líder de los monjes guardó silencio. Entonces, por segunda y por tercera vez Citta, el dueño de casa, repitió la misma pregunta, y por segunda y por tercera vez, el venerable líder de los monjes guardó silencio.

En esta ocasión, el Venerable Isidatta era el monje más joven del Sangha. Entonces, el Venerable Isidatta se dirigió al venerable líder de los monjes con estas palabras: “Permítame, Venerable Anciano, responder la pregunta del Citta, el dueño de casa”.

“Respóndala, amigo Isidatta ”.

“Ahora bien, dueño de casa, ¿preguntaste tú sobre que existen diferentes opiniones que surgen en el mundo, tales como ‘el mundo es eterno’ o ‘el mundo no es eterno’…—todas estas opiniones, como también los sesenta y dos puntos de vista especulativos, están descritos en el Brahmajala. [Entonces preguntaste] ¿cuándo lo que está presente en estas opiniones llega a la existencia y cuándo lo que está ausente en estas opiniones no llega a la existencia?”

“Sí, venerable señor”.

“En cuanto a estas diferentes opiniones que surgen en el mundo: ‘el mundo es eterno’ o ‘el mundo no es eterno’… –y que todas estas opiniones, como también los sesenta y dos puntos de vista especulativos, están descritos en el Brahmajala: cuando algunos puntos de vista contienen la idea de la identidad personal, estos puntos de vistas llegan a la existencia; y cuando no tienen la idea de la identidad personal, no llegan a la existencia.”

“Pero, venerable señor, ¿cómo la idea de la identidad personal llega a la existencia?”

“He aquí, dueño de casa, que existen personas mundanas y no instruidas, que no tienen en consideración a los nobles, no son hábiles ni disciplinados en su Dhamma, tampoco tienen en consideración a las buenas personas, no son hábiles ni disciplinados en su Dhamma; consideran al cuerpo como una identidad, o la identidad como si poseyera un cuerpo, o el cuerpo como si estuviera dentro de la identidad, o la identidad como si estuviera dentro del cuerpo. Consideran la sensación como una identidad… Consideran la percepción como una identidad… consideran la formación volitiva como una identidad… Consideran la conciencia como una identidad, o la identidad como si poseyera una conciencia, o la conciencia como si estuviera dentro de la identidad, o la identidad como si estuviera dentro de la conciencia. De esta forma, el punto de vista sobre la identidad personal llega a la existencia.”

“Y, venerable señor, ¿cómo la idea de la identidad personal no llega a la existencia?”

“He aquí, dueño de casa, que existen nobles discípulos que son instruidos, ellos tienen en consideración a los nobles, son hábiles y disciplinados en su Dhamma, también tienen en consideración a las buenas personas, son hábiles y disciplinados en su Dhamma; no consideran el cuerpo como una identidad, ni la identidad como si poseyera el cuerpo, tampoco el cuerpo como si estuviera dentro de la identidad, ni la identidad como si estuvieran dentro del cuerpo. No consideran la sensación como una identidad… No consideran la percepción como una identidad… No consideran la formación volitiva como una identidad… No consideran la conciencia como una identidad, ni la identidad como si poseyera una conciencia, tampoco la conciencia como si estuvieran dentro de la identidad, ni la identidad como si estuviera dentro de la conciencia. De esta forma, el punto de vista sobre la identidad personal no llega a la existencia.”

“Venerable señor, ¿de dónde es el Maestro Isidatta?”

“Soy de Avanti, dueño de casa.”

“Allá en Avanti, hay un miembro del clan que se llama Isidatta, que es nuestro amigo, al cual nunca hemos visto y que abandonó el hogar. ¿El venerable señor, lo encontró alguna vez?”

“Sí, dueño de casa.”

“Entonces dónde este venerable vive ahora, venerable señor?”

Cuando esto fue dicho, el Venerable Isidatta guardó silencio.

“¿Es Usted, maestro Isidatta ?”

“Sí, dueño de casa.”

“Entonces, que el Maestro Isidatta disfrute del encantador Bosquecillo Silvestre de los Mangos de Macchikasanda. Yo mismo, con mucho fervor me encargaré a proveer al Maestro Isidatta la vestimenta, la comida de las limosnas, el alojamiento y los requisitos medicinales.”

“Es Usted muy amable, dueño de casa”.

Entonces Citta, el dueño de casa, habiendo disfrutado las palabras del Venerable Isidatta y habiéndose regocijado en ellas, con sus propias manos sirvió a los monjes mayores y los satisfizo con varias clases de deliciosa comida. Cuando los monjes mayores habían terminado de comer y colocaron en su sitio sus tazones, se levantaron de sus asientos y partieron.

Entonces, el venerable líder mayor dijo esto al Venerable Isidatta : “¡Qué bueno, amigo Isidatta , que se le había ocurrido una respuesta a esta pregunta. Esta respuesta, no se me había ocurrido a mí. Por consiguiente, de ahora en adelante, en cualquier ocasión, cuando surjan semejantes preguntas, Usted debería aclararlas”.

Entonces, el Venerable Isidatta ordenó su alojamiento, tomó su tazón y la vestimenta exterior, y dejó el Macchikasanda. Cuando dejó el Macchikasanda, lo hizo para el bien y nunca más había retornado.

Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane.

Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane.

Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane.

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhattan”ti.

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca:
“adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhattan”ti.

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca: “adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhattan”ti.

Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena.
Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti:
‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā.
Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni;
imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho citto gahapati …pe…

Dutiyampi kho citto gahapati …pe…

Dutiyampi kho citto gahapati …pe…

tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—
sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā.
Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni;
imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

“yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti?

Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti.
Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca:
“byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti?

Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca: “byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti?

“Byākarohi tvaṁ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti.

“Byākarohi tvaṁ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti.

“Byākarohi tvaṁ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti.

“Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi: ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā …pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī’”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi:
‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—
sassato lokoti vā …pe…;
imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī’”ti?
“Evaṁ, bhante”.

“Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi: ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti—sassato lokoti vā …pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī’”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni;

“Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti:
‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā.
Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni;

“Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni;

imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.

imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.

imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?

“Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto

“Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto

“Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto

rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ;
vedanaṁ attato samanupassati …pe…
saññaṁ …
saṅkhāre …
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?

“Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto

“Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto

“Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto

na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ;
na vedanaṁ …
na saññaṁ …
na saṅkhāre …
na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ … na saññaṁ … na saṅkhāre … na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.

Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.

“Kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti?

“Kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti?

“Kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī”ti?

“Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti.

“Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti.

“Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti.

“Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṁ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti?

“Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṁ adiṭṭhasahāyo pabbajito?
Diṭṭho so āyasmatā”ti?

“Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṁ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti?

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Kahaṁ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi.

“Kahaṁ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti?
Evaṁ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi.

“Kahaṁ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi.

“Ayyo no, bhante, isidatto”ti?

“Ayyo no, bhante, isidatto”ti?

“Ayyo no, bhante, isidatto”ti?

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Evaṁ, gahapatī”ti.

“Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa isidattassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

“Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe.
Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ.
Ahaṁ ayyassa isidattassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

“Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa isidattassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.

“Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti.

“Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti.

“Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti.

Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ isidattaṁ etadavoca: “sādhu kho taṁ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti.

Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ isidattaṁ etadavoca:
“sādhu kho taṁ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi.
Neso pañho maṁ paṭibhāsi.
Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti.

Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ isidattaṁ etadavoca: “sādhu kho taṁ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti.

Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti.

Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi.
Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti.

Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorIsidatta (1.º)SN 41.2·PaṭhamaisidattasuttaCitta el dueño de casa invita a algunos bhikkhus a su hogar para una comida. Les pregunta sobre la diversidad de los elementos, pero solo el bhikkhu m…SiguienteLa demostración de MahakaSN 41.4·MahakapāṭihāriyasuttaCitta el dueño de casa invita a algunos bhikkhus a su hogar para una comida. Cuando se marcharon, los siguió y presenció al joven bhikkhu, el venerabl…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}