KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre los puntos no declarados

Discurso con Anuradha

Saṁyutta Nikāya
1. Abyākatavagga
Anurādhasutta
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre los puntos no declarados
Discurso con Anuradha
Saṁyutta Nikāya
1. Abyākatavagga
Anurādhasutta
Discurso con Anuradha

El venerable Anurādha es interrogado por varios ascetas, y termina diciendo que un realizado se describe en términos distintos de “seguir existiendo después de la muerte” y demás. Los ascetas dicen que es un necio, así que él lo consulta con el Buddha, quien dice que un realizado ni siquiera es aprehendido en esta vida, así que ¿cómo podría describirse después de la muerte?

Ruta suttaSN 44.2Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta › 44. Abyākatasaṁyutta › 1. Abyākatavagga › Anurādhasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn44.2/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{411} En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en el Gran Bosque, cerca de Vesali, en la sala con el techo de dos aguas. Al mismo tiempo, el Venerable Anuradha estaba morando en la choza del bosque no muy lejos del Bienaventurado. Entonces, un grupo de ascetas mendicantes de los otros credos se acercó junto al Venerable Anuradha e intercambió con él cordiales saludos. Cuando habían concluido estas amables palabras de bienvenida, los ascetas mendicantes de los otros credos se sentaron a un lado y dijeron:

“Amigo Anuradha, cuando el Tathagata está describiendo al Tathagata -como la persona más alta, la persona suprema, que alcanza el supremo logro- lo describe en términos de estos cuatro casos: ‘el Tathagata existe después de la muerte', ‘el Tathagata no existe después de la muerte', ‘el Tathagata tanto existe como no existe después de la muerte' o ‘el Tathagata ni existe ni no existe después de la muerte.’”

Cuando esto fue dicho, el Venerable Anuradha dijo a estos ascetas mendicantes: “Amigos, cuando el Tathagata está describiendo al Tathagata -como la persona más alta, la persona suprema, que alcanza el supremo logro- lo describe fuera de los términos de estos cuatro casos: ‘el Tathagata existe después de la muerte', ‘el Tathagata no existe después de la muerte', ‘el Tathagata tanto existe como no existe después de la muerte' o ‘el Tathagata ni existe ni no existe después de la muerte.’”

Cuando esto fue dicho, aquellos ascetas mendicantes dijeron al Venerable Anuradha: “Este monje tiene que ser recientemente ordenado, un renunciante de no mucho tiempo; o, si es un anciano, tiene que ser un incompetente tonto”.

Acto seguido, habiendo denigrado al Venerable Anuradha con términos “recientemente ordenado” y “tonto”, se levantaron de sus asientos y se fueron.

No mucho después de que aquellos ascetas mendicantes se hayan ido, al Venerable Anuradha se le ocurrió esto: “si aquellos ascetas mendicantes de los otros credos llegasen a cuestionarme otra vez en el futuro, ¿cómo debería responderles para que mi sentencia estuviera conforme con lo declarado por el Bienaventurado y no fuera una mala interpretación contraria a los hechos? Y, ¿cómo debería explicarlo de acuerdo al Dhamma de manera tal que ninguna consecuencia razonable de mis aseveraciones diera base para una crítica?”

Entonces, el Venerable Anuradha se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y reportó al Bienaventurado todo lo ocurrido, preguntándole: “si aquellos ascetas mendicantes de otros credos llegasen a cuestionarme otra vez en el futuro, ¿cómo debería responderles… de manera tal que ninguna consecuencia razonable de mis aseveraciones diera base para una crítica?”

“¿Qué opinas, Anuradha, es la forma permanente o impermanente?"—"Impermanente, venerable señor”.—"Y aquello que es impermanente, ¿es placentero o doloroso?"—"Es doloroso, venerable señor”.—"Y aquello que es impermanente, doloroso y sujeto a cambios, ¿se puede considerar así: ‘esto es mío, este soy yo, este es mi ser’?"—"No, venerable señor”.

“Y ¿qué opinas, Anuradha, es la sensación permanente o impermanente?… ¿es la percepción permanente o impermanente?… ¿son las formaciones mentales permanentes o impermanentes?… ¿es la conciencia permanente o impermanente?"—"Impermanente, venerable señor”.—"Y aquello que es impermanente, ¿es placentero o doloroso?"—"Es doloroso, venerable señor”.—"Y aquello que e impermanente, doloroso y sujeto a cambios, ¿se puede considerar así: ‘esto es mío, este soy yo, este es mi ser’?"—"No, venerable señor”.

“Viendo las cosas de esta manera, Anuradha, el instruido noble discípulo experimenta repugnancia hacia la forma, repugnancia hacia la sensación, repugnancia hacia la percepción, repugnancia hacia las formaciones mentales y repugnancia hacia la conciencia. Experimentando repugnancia, llega a ser desapasionado. A través del desapasionamiento, su mente llega a liberarse. Cuando está liberado, le llega el siguiente conocimiento: ‘ésta es la liberación’. Y entiende así: ‘el nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que estaba por hacer, ha sido realizado, y he aquí no hay más futuras existencias.'

“¿Qué opinas, Anuradha, consideras la forma como el Tathagata?"—"No, venerable señor"—¿Consideras la sensación… la percepción… las formaciones mentales… la conciencia como el Tathagata?"—"No, venerable señor”.

“¿Qué opinas, Anuradha, consideras al Tathagata en la forma?"—"No, venerable señor"—¿Consideras al Tathagata aparte de la forma?"—"No, venerable señor"—"¿Consideras al Tathagata en la sensación? ¿Aparte de la sensación? ¿En la percepción? ¿Aparte de la percepción? ¿En las formaciones mentales? ¿Aparte fuera de las formaciones mentales? ¿En la conciencia? ¿Aparte fuera de la conciencia?"—"No, venerable señor”.

“¿Qué opinas, Anuradha, consideras la forma, la sensación, la percepción, las formaciones mentales y la conciencia [en su conjunto] como el Tathagata?"—"No, venerable señor”.

“¿Qué opinas, Anuradha, consideras al Tathagata como a alguien sin la forma, sin la sensación, sin la percepción, sin las formaciones mentales y sin la conciencia?"—"No, venerable señor”.

“Entonces, Anuradha, siendo que no eres capaz de aprehender al Tathagata real y verdaderamente en esta vida presente, ¿es oportuno para ti declarar: ‘amigos, cuando el Tathagata está describiendo al Tathagata -como la persona más alta, la persona suprema, que alcanza el supremo logro- lo describe fuera de los términos de estos cuatro casos: «el Tathagata existe después de la muerte», «el Tathagata no existe después de la muerte», «el Tathagata tanto existe como no existe después de la muerte» o «el Tathagata ni existe ni no existe después de la muerte»’?”

“No, venerable señor”.

“¡Bien, muy bien, Anuradha! Antes, Anuradha, y ahora también, simplemente doy a conocer la insatisfacción y el cese de la insatisfacción.”

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu.

Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati.
Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu.

Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ:

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ:

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ:

“yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti:
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“Yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti.

“Yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti:
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti.

“Yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti.

Evaṁ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. *cāyaṁ → yo cāyaṁ (bj)Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Evaṁ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ:
“so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. *cāyaṁ → yo cāyaṁ (bj)
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Evaṁ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: “so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. *cāyaṁ → yo cāyaṁ (bj)Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: “sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:
“sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ,
kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: “sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: ‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: ‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca:
“idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi.
Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ:
‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti:
“hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe…
“neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti?
Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ:
‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti:
“hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe…
“neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti.
Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ:
‘so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti.
Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.
Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:
‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: ‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: “hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā”ti vā’ti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: ‘so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: ‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha,
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? …pe… Saññā …pe… saṅkhārā …pe… “viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti?
…pe…
Saññā …pe…
saṅkhārā …pe…
“viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? …pe… Saññā …pe… saṅkhārā …pe… “viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha, anurādha, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Tasmātiha, anurādha, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe…
yā kāci saññā …pe…
ye keci saṅkhārā …pe…
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Tasmātiha, anurādha, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Evaṁ passaṁ, anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati.
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

Evaṁ passaṁ, anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, anurādha,
rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?
“No hetaṁ, bhante”.
“Saññaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?
“No hetaṁ, bhante”.
“Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasī”ti?
“No hetaṁ, bhante”.
“Viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhāre tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha,
rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Vedanāya …pe… aññatra vedanāya …pe… saññāya …pe… aññatra saññāya …pe… saṅkhāresu …pe… aññatra saṅkhārehi …pe… viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Vedanāya …pe…
aññatra vedanāya …pe…
saññāya …pe…
aññatra saññāya …pe…
saṅkhāresu …pe…
aññatra saṅkhārehi …pe…
viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?
“No hetaṁ, bhante”.
“Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Vedanāya …pe… aññatra vedanāya …pe… saññāya …pe… aññatra saññāya …pe… saṅkhāresu …pe… aññatra saṅkhārehi …pe… viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ, vedanaṁ, saññaṁ, saṅkhāre, viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha,
rūpaṁ, vedanaṁ, saññaṁ, saṅkhāre, viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, rūpaṁ, vedanaṁ, saññaṁ, saṅkhāre, viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha,
ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ—*saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne → saccato vā tathato vā anupabbhanīyasabhāvo (cck, sya1ed); saccato vā tathato vā anupalabbhiyamāno (sya2ed, mr); saccato thetato tathāgate anupalabbhyamāne (pts1ed); saccato thetato tathāgate anupalabbhamāne (?) | veyyākaraṇaṁ → vyākaraṇāya (bj)yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ—*saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne → saccato vā tathato vā anupabbhanīyasabhāvo (cck, sya1ed); saccato vā tathato vā anupalabbhiyamāno (sya2ed, mr); saccato thetato tathāgate anupalabbhyamāne (pts1ed); saccato thetato tathāgate anupalabbhamāne (?) | veyyākaraṇaṁ → vyākaraṇāya (bj)
yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti:
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe…
‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ—*saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne → saccato vā tathato vā anupabbhanīyasabhāvo (cck, sya1ed); saccato vā tathato vā anupalabbhiyamāno (sya2ed, mr); saccato thetato tathāgate anupalabbhyamāne (pts1ed); saccato thetato tathāgate anupalabbhamāne (?) | veyyākaraṇaṁ → vyākaraṇāya (bj)yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, anurādha. Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhan”ti.

“Sādhu sādhu, anurādha.
Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhan”ti.

“Sādhu sādhu, anurādha. Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhan”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorCon KhemāSN 44.1·KhemāsuttaMientras permanece en Toraṇavatthu, el rey Pasenadi desea visitar a un maestro espiritual, y la bhikkhunī Khemā le es muy recomendada. Él le pregunta…SiguienteCon Sāriputta y Koṭṭhita (1.º)SN 44.3·PaṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttaMahākoṭṭhita pregunta a Sāriputta si un Realizado existe después de la muerte. Sāriputta dice que responder a esto sería involucrarse en los cinco ag…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}