KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre la ignorancia

Discurso con el análisis del Sendero

Saṁyutta Nikāya
1. Avijjāvagga
Vibhaṅgasutta
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre la ignorancia
Discurso con el análisis del Sendero
Saṁyutta Nikāya
1. Avijjāvagga
Vibhaṅgasutta
Discurso con el análisis del Sendero

El Buddha presenta el sendero óctuple junto con un análisis detallado de cada factor. Debe asumirse que estas explicaciones se aplican dondequiera que se enseñe el sendero óctuple.

Ruta suttaSN 45.8Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 5. Mahāvaggasaṁyutta › 45. Maggasaṁyutta › 1. Avijjāvagga › Vibhaṅgasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn45.8/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{8} He oído que en cierto momento el Bendito estaba viviendo en Savatthi, en el bosquecillo de Jeta, en el monasterio de Anathapindika.

Allí se dirigió a los monjes, diciendo: “Monjes”.

“Sí, Señor”, le respondieron los monjes.

El Bendito dijo: “Enseñaré y analizaré para vosotros el Noble Óctuple Sendero. Escuchad y prestad mucha atención. Voy a hablar”.

“Como digáis, Señor”, le respondieron los monjes.

El Bendito dijo: “Y, ¿cuál, monjes, es el Óctuple Noble Sendero?” Recto entendimiento, recta intención, recta forma de hablar, recta acción, recto modo de vida, recto esfuerzo, recta atención, recta concentración.

“Y, ¿qué, monjes, es el recto entendimiento? Conocimiento en referencia al sufrimiento, conocimiento en referencia al origen del sufrimiento, conocimiento en referencia al cese del sufrimiento, conocimiento en referencia al camino que lleva al fin del sufrimiento: esto, monjes, se llama recto entendimiento.

“Y ¿qué es la recta intención? Estar decidido a renunciar, a liberarse de la mala voluntad, a no hacer daño: esto, monjes, se llama recta intención.

“Y ¿qué es la recta forma de hablar? Abstenerse de mentir, abstenerse de hablar de forma divisiva, abstenerse de hablar de forma insultante, abstenerse de la charla banal: esto, monjes, se llama recta forma de hablar.

“Y, ¿qué, monjes, es la recta acción? Abstenerse de quitar vidas, abstenerse de robar, abstenerse de la lujuria: esto, monjes, se llama recta acción.

“Y, ¿qué, monjes, es el recto modo de vida? Se da el caso donde un discípulo de los nobles, habiendo abandonado un modo de vida deshonesto, mantiene su vida yendo con recto modo de vida: esto, monjes, se llama recto modo de vida.

“Y, ¿qué, monjes, es el recto esfuerzo? (i) Se da el caso donde un monje genera deseo, se esfuerza, activa la persistencia, mantiene y afana su propósito por el bien de la no-aparición de cualidades malas y poco hábiles que no han aparecido todavía. (ii) Él genera deseo, se esfuerza, activa la persistencia, mantiene y afana su propósito por el bien de la no-aparición de cualidades malas y poco hábiles que han aparecido. (iii) Él genera deseo, se esfuerza, activa la persistencia, mantiene y afana su propósito por el bien de la aparición de cualidades hábiles que no han aparecido todavía. (iv) Él genera deseo, se esfuerza, activa la persistencia, mantiene y afana su propósito por el mantenimiento, no-confusión, incremento, plenitud, desarrollo y culminación de cualidades hábiles que han aparecido: esto, monjes, se llama recto esfuerzo.

“Y, ¿qué, monjes, es la recta atención? (i) Se da el caso donde un monje permanece centrado en el cuerpo en y de sí mismo, fervoroso, consciente y atento, apartando la codicia y la aflicción en referencia al mundo. (ii) Permanece centrado en las sensaciones en y de sí mismas, fervoroso, consciente y atento, apartando la codicia y la aflicción en referencia al mundo. (iii) Permanece centrado en la mente en y de sí misma, fervoroso, consciente y atento, apartando la codicia y la aflicción en referencia al mundo. (iv) Permanece centrado en las cualidades mentales en y de sí mismas, fervoroso, consciente y atento, apartando la codicia y la aflicción en referencia al mundo. Esto, monjes, se llama recta atención.

“Y, ¿qué, monjes, es la recta concentración? (i) Se da el caso donde un monje, retraído de la sensualidad, retraído de las cualidades mentales poco hábiles, entra y permaneces en el primer jhana: éxtasis y placer nacidos de la renuncia, acompañados de pensamiento dirigido y evaluación. (ii) Con el apaciguamiento de los pensamiento dirigidos y las evaluaciones, entra y permanece en el segundo jhana: éxtasis y placer nacidos de la concentración, unificación de la consciencia libre del pensamiento dirigido y la evaluación; seguridad interna. (iii) Con el desvanecimiento del éxtasis, permanece ecuánime, está atento y alerta, y siente placer con el cuerpo. Entra y permanece en el tercer jhana, del que los Nobles declaran: “Ecuánime y atento, tiene una morada placentera”. (iv) Con el abandono del placer y el dolor –como con la anterior desaparición de la euforia y la aflicción—entra y permanece en el cuarto jhana: la pureza de la ecuanimidad y la atención, ni placer ni dolor. Esto, monjes, se llama recta concentración”.

Esto es lo que el Bendito dijo. Agradecidos, los monjes se deleitaron en sus palabras.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

Sāvatthinidānaṁ.

“Ariyaṁ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Ariyaṁ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ desessāmi vibhajissāmi.
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Ariyaṁ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

“Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo?
Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

“Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi?
Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo?
Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā?
Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto?
Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvitaṁ kappeti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo?
Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvitaṁ kappeti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṁ pahāya sammāājīvena jīvitaṁ kappeti—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo?
Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati,
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti …pe…
anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti …pe…
uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

Katamā ca, bhikkhave, sammāsati?
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī”ti.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī”ti.

Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorUn bhikkhu (2.º)SN 45.7·DutiyaaññatarabhikkhusuttaUn bhikkhu pregunta sobre Nibbāna y lo inmortal.SiguienteUna púaSN 45.9·SūkasuttaUn bhikkhu con visión incorrecta desarrollará el camino de manera incorrecta, perjudicándose a sí mismo como si agarrara una estaca afilada por el lad…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}