En cierta ocasión el Bienaventurado estaba morando en Uruvela, a orilla del río Neranjara, al pie del baniano del cabrero , inmediatamente después de haberse convertido en un completamente iluminado. Entonces, mientras el Bienaventurado se encontraba en reclusión solitaria, una reflexión surgió en su mente:
“Este es el camino directo para la purificación de los seres, para la superación del pesar y la lamentación, para la extinción del dolor y el desagrado, para el logro del recto camino, para la realización del Nibbana, es decir, los cuatro fundamentos de la atención consciente. ¿Cuáles cuatro? He aquí, el monje permanece contemplando el cuerpo en el cuerpo, con fervor, clara comprensión y atención consciente, habiendo eliminado la codicia y desagrado respecto al mundo. Permanece contemplando las sensaciones en las sensaciones… la mente en la mente… los fenómenos [mentales] en los fenómenos [mentales], con fervor, clara comprensión y atención consciente, habiendo eliminado la codicia y desagrado respecto al mundo. Este es el camino directo para la purificación de los seres… para la realización del Nibbana, es decir, los cuatro fundamentos de la atención consciente”.
Entonces, Brahma Sahampati, habiendo conocido con su propia mente el pensamiento en la mente del Bienaventurado, tan rápido como un hombre fuerte extiende su brazo flexionado o flexiona su brazo extendido, desapareció del mundo de brahma y reapareció ante el Bienaventurado. Luego, arreglando su manto superior sobre el hombro, levantó las manos unidas en reverencial saludo hacia el Bienaventurado y dijo:
“¡Así es, Bienaventurado! ¡Así es, Afortunado! Venerable Señor, este es el camino directo para la purificación de los seres… para la realización del Nibbana, es decir, los cuatro fundamentos de la atención consciente”.
Esto dijo Brahma Sahampati y, habiendo dicho esto, agregó:
Compasivo, conoce el camino directo
Por el cual cruzaron en el pasado la inundación,
Por el cual la van a cruzar y la cruzan ahora”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
“ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu …pe… citte vā bhikkhu …pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu …pe… citte vā bhikkhu …pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi.
Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca:
“evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
“evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata.
Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
“evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā.
Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā, bhante, bhikkhu …pe… citte vā, bhante, bhikkhu …pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
vedanāsu vā, bhante, bhikkhu …pe…
citte vā, bhante, bhikkhu …pe…
dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā, bhante, bhikkhu …pe… citte vā, bhante, bhikkhu …pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti.
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
Idamavoca brahmā sahampati.
Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti.
“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī,
Maggaṁ pajānāti hitānukampī;
Etena maggena tariṁsu pubbe,
Tarissanti ye ca taranti oghan”ti.
“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, Maggaṁ pajānāti hitānukampī; Etena maggena tariṁsu pubbe, Tarissanti ye ca taranti oghan”ti.