KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre Ambapālī la cortesana

Discurso sobre la enfermedad

Saṁyutta Nikāya
1. Ambapālivagga
Gilānasutta
Discursos Conectados
1. El capítulo sobre Ambapālī la cortesana
Discurso sobre la enfermedad
Saṁyutta Nikāya
1. Ambapālivagga
Gilānasutta
Discurso sobre la enfermedad

El Buddha decide pasar su último retiro de las lluvias en Vesālī, en Beluvagāmaka. Durante el retiro enferma gravemente, pero luego se recupera. Ānanda se pregunta quién guiará a la Saṅgha cuando el Buddha muera, pero el Buddha dice que deben ser su propio refugio, fundamentados en los cuatro tipos de meditación de atención plena.

Ruta suttaSN 47.9Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 5. Mahāvaggasaṁyutta › 47. Satipaṭṭhānasaṁyutta › 1. Ambapālivagga › Gilānasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn47.9/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-anton-p-baron

Esto he escuchado. En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Beluvagamaka de Vesali. Estando ahí, el Bienaventurado dijo a los monjes: “Vosotros, monjes, deberíais permanecer aún en Vesali, junto a sus amigos, conocidos o seguidores, y pasar ahí la estación de las lluvias. Yo, por mi parte, pasaré la temporada de las lluvias aquí, en Beluvagamaka”.

“Bien, venerable señor”, respondieron los monjes y entraron a Vesali, junto a sus amigos, conocidos o seguidores, para pasar ahí la estación de las lluvias, mientras que el Bienaventurado entró a Beluvagamaka para pasar ahí la estación de las lluvias.

Entonces, mientras transcurría esta temporada lluviosa, el Bienaventurado fue atacado por una severa enfermedad, con dolores tan agudos, que parecía que estaba a punto de morir. Pero el Bienaventurado lo enfrentó con la atención consciente y con una mente clara e impasible. Y se le ocurrió el siguiente pensamiento: “Ciertamente, no sería lo apropiado que llegase ahora mi pase final, sin que me dirija por última vez a mis seguidores y pida permiso al Sangha de los monjes. Necesito sobreponerme a esta enfermedad con la fuerza de voluntad y determinar la continuación del proceso vital para seguir viviendo”. Entonces, el Bienaventurado se sobrepuso a esta enfermedad con la fuerza de voluntad y determinó la continuación del proceso vital para seguir viviendo.

Entonces, el Bienaventurado se recuperó de su enfermedad. Tan pronto se haya sentido mejor, salió afuera y se sentó en el asiento preparado para él en frente de su vivienda. Entonces, el Venerable Ananda llegó junto a él, lo saludó respetuosamente, se sentó al lado y dijo: “¡Me siento muy afortunado, Venerable Señor, al ver al Bienaventurado otra vez confortable! ¡Qué afortunado soy, al ver al Bienaventurado, recuperado! ¡Es grato, Señor, verle otra vez aliviado! Por cierto, mientras estuve viendo al Bienaventurado enfermo, era como si mi propio cuerpo llegara a ser débil y enredado, todas las cosas a mi alrededor oscurecieron y mis sentidos me fallaron. Lo único confortable que tenía, era pensar que el Bienaventurado no iba a realizar su pase final, sin antes ofrecer instrucciones al Sangha de los monjes”.

“¿Qué más puede esperar de mí el Sangha de los monjes, Ananda? Yo había enseñando el Dhamma sin miramientos sobre si algo fuera esotérico o manifiesto: en cuanto a la doctrina se refiere, el Tataghata nada dejó oculto, como si lo pusiera en un puño cerrado. Si alguien pensara: ‘Yo me haré cargo del Sangha' o ‘el Sangha depende de mí, me pertenece', entonces esta persona sí debería ofrecer las instrucciones al Sangha. Sin embargo, Ananda, en el Tataghata, semejantes pensamientos no tienen lugar, ¿cómo entonces, podría el Tataghata aún ofrecer las instrucciones al Sangha? Yo ya soy débil, Ananda, entrado en edad, envejecido y venerable; soy alguien que ha atravesado ya el camino de la vida. He llegado al tope del espacio vital, el cual es de ochenta años. Y, al igual que una vieja carreta se sujeta con correas para que no se deshaga, así, también, el cuerpo del Tataghata está sujetado para que permanezca unido.

“Es solamente cuando el Tataghata aparta la atención de los signos externos, cuando cesan ciertas sensaciones y cuando permanece en la concentración mental sin signos, que este cuerpo se siente más confortable. Por lo tanto, Ananda, sé tú mismo una isla para ti, sé tu propio refugio y que no haya nadie más que sea tu refugio; con el Dhamma como tu único refugio. Y ¿cómo hace el monje para que se convierta en una isla para sí mismo, para que sea su propio refugio y no tenga nadie más que sea su refugio; con el Dhamma como su único refugio? Es cuando el monje permanece contemplando el cuerpo como un cuerpo, diligentemente, claramente consciente, atento, habiendo dejado atrás el deseo y la pena concernientes al mundo. Es también cuando permanece contemplando las sensaciones como unas sensaciones… la mente como una mente… los objetos mentales como unos objetos mentales, diligentemente, claramente consciente, atento, habiendo dejado atrás el deseo y la pena concernientes al mundo. Es así, como el monje se hace una isla para sí mismo, se hace su propio refugio y no tiene nadie más que sea su refugio; con el Dhamma como su único refugio.

“Aquellos monjes míos, Ananda, que ahora o después de mi partida, permanezcan como sus propias islas, sean su propio refugio sin que tengan a nadie más que sea su refugio, con el Dhamma como su único refugio, ellos alcanzarán lo más alto, si es que tengan deseo de aprender”.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati veḷuvagāmake. *veḷuvagāmake → beluvagāmake (bj, pts1ed); veluvagāmake (sya-all, km)Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. Idhevāhaṁ veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati veḷuvagāmake. *veḷuvagāmake → beluvagāmake (bj, pts1ed); veluvagāmake (sya-all, km)
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
“etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha.
Idhevāhaṁ veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati veḷuvagāmake. *veḷuvagāmake → beluvagāmake (bj, pts1ed); veluvagāmake (sya-all, km)Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. Idhevāhaṁ veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. *upagacchi → upagañchi (bj, pts1ed)

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ.
Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. *upagacchi → upagañchi (bj, pts1ed)

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. *upagacchi → upagañchi (bj, pts1ed)

Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi:

Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā.
Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.
Atha kho bhagavato etadahosi:

Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi:

“na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. *paṭipaṇāmetvā → paṭippaṇāmetvā (bj, sya-all)Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi.

“na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ.
Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti.
Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. *paṭipaṇāmetvā → paṭippaṇāmetvā (bj, sya-all)
Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi.

“na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. *paṭipaṇāmetvā → paṭippaṇāmetvā (bj, sya-all)Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi.

Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. *gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti) | vihārapacchāyāyaṁ → vihārapacchāchāyāyaṁ (pts1ed)Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. *gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti) | vihārapacchāyāyaṁ → vihārapacchāchāyāyaṁ (pts1ed)
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. *gilānā vuṭṭhito → gilānavuṭṭhito (saddanīti) | vihārapacchāyāyaṁ → vihārapacchāchāyāyaṁ (pts1ed)Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

“diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato khamanīyaṁ; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato yāpanīyaṁ. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā: ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti.

“diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu;
diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato khamanīyaṁ;
diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato yāpanīyaṁ.
Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena.
Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā:
‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti.

“diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato khamanīyaṁ; diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato yāpanīyaṁ. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā: ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti.

“Kiṁ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi.

“Kiṁ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)
Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā.
Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi.

“Kiṁ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? *paccāsīsati → paccāsiṁsati (bj, sya-all, km, pts1ed)Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi.

Yassa nūna, ānanda, evamassa: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sa kiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati.

Yassa nūna, ānanda, evamassa:
‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya.
Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti:
‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā.
Sa kiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati.

Yassa nūna, ānanda, evamassa: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti: ‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sa kiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati.

Etarahi kho panāhaṁ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; *jajjarasakaṭaṁ → jarasakaṭaṁ (sya-all, pts1ed) | veḷamissakena → veḷumissakena (bj, sya-all, km); vegamissakena (bj); vedhamissakena (pts1ed, mr); vekhamissakena (mr)evameva kho, ānanda, veḷamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti.

Etarahi kho panāhaṁ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto.
Āsītiko me vayo vattati.
Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; *jajjarasakaṭaṁ → jarasakaṭaṁ (sya-all, pts1ed) | veḷamissakena → veḷumissakena (bj, sya-all, km); vegamissakena (bj); vedhamissakena (pts1ed, mr); vekhamissakena (mr)
evameva kho, ānanda, veḷamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti.

Etarahi kho panāhaṁ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; *jajjarasakaṭaṁ → jarasakaṭaṁ (sya-all, pts1ed) | veḷamissakena → veḷumissakena (bj, sya-all, km); vegamissakena (bj); vedhamissakena (pts1ed, mr); vekhamissakena (mr)evameva kho, ānanda, veḷamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti.

Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. *phāsutaro → phāsutaraṁ (bahūsu) | tathāgatassa kāyo hoti → tathāgatassa hoti (bahūsu)

Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. *phāsutaro → phāsutaraṁ (bahūsu) | tathāgatassa kāyo hoti → tathāgatassa hoti (bahūsu)

Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. *phāsutaro → phāsutaraṁ (bahūsu) | tathāgatassa kāyo hoti → tathāgatassa hoti (bahūsu)

Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.

Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo?
Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ;
vedanāsu …pe…
citte …pe…
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.

Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.

Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti.

Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti.

Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorCocinerosSN 47.8·SūdasuttaLa parábola del cocinero. Presentan distintos tipos de platos al rey y observan cuáles le gustan. Del mismo modo, un bhikkhu observa por qué su medita…SiguienteLos aposentos de las bhikkhunīsSN 47.10·BhikkhunupassayasuttaCuando Ānanda visita los aposentos de las bhikkhunīs, ellas le dicen que su meditación está prosperando hacia niveles cada vez más altos. Ānanda infor…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}