KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
2. Capítulo dos

Discurso sobre la incertidumbre

Saṁyutta Nikāya
2. Dutiyavagga
Kaṅkheyyasutta
Discursos Conectados
2. Capítulo dos
Discurso sobre la incertidumbre
Saṁyutta Nikāya
2. Dutiyavagga
Kaṅkheyyasutta
Discurso sobre la incertidumbre

El venerable Lomasavaṅgīsa explica a Mahānāma que la diferencia entre un aprendiz y el Realizado es que los aprendices practican para abandonar los obstáculos, mientras que el Realizado ya ha puesto fin a todas las impurezas.

Ruta suttaSN 54.12Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 5. Mahāvaggasaṁyutta › 54. Ānāpānasaṁyutta › 2. Dutiyavagga › Kaṅkheyyasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn54.12/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{987} En una ocasión, el Venerable Lomasavangisa estaba morando entre los sakyanos en Kapilavatthu en el Parque de Nigrodha. Entonces, Mahanama, el sakyano, se acercó al Venerable Lomasavangisa, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:

“¿Es cierto, venerable señor, que la morada de aquel que se entrena es, en sí misma, igual a la morada del Tathagata o, más bien, la morada de aquel que se entrena es una cosa y la morada del Tathagata, otra?”.

“No es cierto, amigo Mahanama, que la morada de aquel que se entrena es, en sí misma, igual a la morada del Tathagata, sino más bien, la morada de aquel que se entrena es una cosa y la morada del Tathagata, otra.

“Amigo Mahanama, aquellos monjes que se entrenan, que aún no han alcanzado su ideal de la mente, que aspiran la insuperable liberación de la esclavitud, moran, habiendo abandonado los cinco obstáculos. ¿Cuáles cinco? El obstáculo de del deseo sensual, animadversión, pereza y apatía, inquietud y remordimiento, y la duda. Aquellos monjes que se entrenan, que aún no han alcanzado su ideal de la mente, que aspiran la insuperable liberación de la esclavitud, moran, habiendo abandonado los cinco obstáculos.

“Pero, amigo Mahanama, para aquellos monjes que son arahants, cuyas impurezas han sido destruidas, quienes han vivido la vida santa, han hecho lo que se debía hacer, se han liberado de su carga, alcanzaron su propia meta, destruyeron los grilletes de la existencia, los cinco obstáculos ya han sido abandonados, cortados de las raíces, como los tocones de una palmera, borrados así que no están más sujetos a futuras apariciones. ¿Cuáles cinco? El obstáculo de del deseo sensual, animadversión, pereza y apatía, inquietud y remordimiento, y la duda. Para aquellos monjes que son arahants, cuyas impurezas han sido destruidas, quienes han vivido la vida santa, han hecho lo que se debería hacer, se han liberado de su carga, alcanzaron su propia meta, destruyeron los grilletes de la existencia, los cinco obstáculos ya han sido abandonados, cortados de las raíces, como los tocones de una palmera, borrados así que no están más sujetos a futuras apariciones.

“A través del siguiente método, amigo Mahanama, también se puede entender cómo la morada de aquel que se entrena es una cosa y la morada del Tathagata, otra.

“En una ocasión, Bienaventurado estaba morando en Icchanangala, en el Bosque de Icchanangala. Estando ahí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes con estas palabras: ‘Monjes, deseo recluirme por el espacio de tres meses. Nadie debería acerárseme, excepto él que me llevará la comida de las limosnas’.

[Se repite enteramente el contenido del precedente sutta ]

“Si alguien, monjes, pretende decir correctamente que ‘ésta es la noble morada, una morada divina, morada de Tathagata’, debería hablar de la concentración a través de la atención consciente en la respiración, para hablar con propiedad.

“A través de este método, amigo Mahanama, se puede entender cómo la morada de aquel que se entrena es una cosa y la morada del Tathagata, otra”.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā lomasakaṁbhiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṁbhiyo → lomasavaṅgīso (bj, pts1ed)Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṁbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ etadavoca: “so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathāgatavihāro”ti? *aññova → añño (sya-all, km, pts1ed, mr)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā lomasakaṁbhiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṁbhiyo → lomasavaṅgīso (bj, pts1ed)
Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṁbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ etadavoca:
“so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathāgatavihāro”ti? *aññova → añño (sya-all, km, pts1ed, mr)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā lomasakaṁbhiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. *lomasakaṁbhiyo → lomasavaṅgīso (bj, pts1ed)Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṁbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṁ lomasakaṁbhiyaṁ etadavoca: “so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathāgatavihāro”ti? *aññova → añño (sya-all, km, pts1ed, mr)

“Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya viharanti.

“Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro.
Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.
Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.
Katame pañca?
Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṁ …pe…
thinamiddhanīvaraṇaṁ …
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ …
vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya viharanti.

“Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya viharanti.

Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. *anabhāvaṅkatā → anabhāvakatā (bj, pts1ed)Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ; byāpādanīvaraṇaṁ pahīnaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ.

Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. *anabhāvaṅkatā → anabhāvakatā (bj, pts1ed)
Katame pañca?
Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ;
byāpādanīvaraṇaṁ pahīnaṁ …pe…
thinamiddhanīvaraṇaṁ …
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ …
vicikicchānīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ.

Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. *anabhāvaṅkatā → anabhāvakatā (bj, pts1ed)Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ; byāpādanīvaraṇaṁ pahīnaṁ …pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ … uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ … vicikicchānīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ.

Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tadamināpetaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.
Tadamināpetaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ yathā—
aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tadamināpetaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

Ekamidaṁ, āvuso mahānāma, samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti.

Ekamidaṁ, āvuso mahānāma, samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi:
‘icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ.
Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti.

Ekamidaṁ, āvuso mahānāma, samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

‘Evaṁ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:

Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:

Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:

‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: “katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: “ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”’ti.

‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ:
“katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha:
“ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”’ti.

‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: “katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: “ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī”’ti.

Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi.

Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi.

Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi.

Dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāmi, dīghaṁ passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāmi …pe…

Dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāmi, dīghaṁ passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāmi …pe…

Dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāmi, dīghaṁ passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāmi …pe…

paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmīti pajānāmi.

paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmīti pajānāmi.

paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmīti pajānāmi.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—
ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.
Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—
ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca.

Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca.

Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipīti.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—
ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.
Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—
ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipīti.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipīti.

Iminā kho etaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ, yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro”ti.

Iminā kho etaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ, yathā—
aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro”ti.

Iminā kho etaṁ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ, yathā—aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorIcchānaṅgalaSN 54.11·IcchānaṅgalasuttaEl Buddha va a un retiro de tres meses y más tarde dice que durante ese tiempo practicó principalmente la meditación de la respiración.SiguienteCon Ānanda (1.º)SN 54.13·PaṭhamaānandasuttaRespondiendo a Ānanda, el Buddha explica cómo una cosa cumple cuatro cosas, cuatro cosas cumplen siete cosas y siete cosas cumplen dos cosas.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}