KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
3. El capítulo con Sarakāni

Sarakani

Saṁyutta Nikāya
3. Saraṇānivagga
Paṭhamasaraṇānisakkasutta
Discursos Conectados
3. El capítulo con Sarakāni
Sarakani
Saṁyutta Nikāya
3. Saraṇānivagga
Paṭhamasaraṇānisakkasutta
Sarakani

Cuando Sarakāni el Sakyan murió, el Buddha lo declaró alguien que entra en la corriente. Pero otros se quejaron, ya que era conocido como bebedor. Sin embargo, el Buddha confirmó a Mahānāma que Sarakāni había asumido los preceptos en su lecho de muerte.

Ruta suttaSN 55.24Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 5. Mahāvaggasaṁyutta › 55. Sotāpattisaṁyutta › 3. Saraṇānivagga › Paṭhamasaraṇānisakkasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn55.24/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-anton-p-baron

En Kapilavatthu. En esa ocasión, el sakya Sarakani había muerto, y el Bienaventurado había declarado que él era uno que había entrado-en-la-corriente, no vinculado al mundo inferior, con un destino fijo, con la iluminación como su destino. Entonces, un número de sakyans reunidos en asamblea, deplorando esto, se quejaron y reclamaron diciendo:

“¡Es verdaderamente maravilloso, señor! ¡Es increíble en verdad, señor! Ahora, ¿quién aquí no querrá ser uno que ha entrado-en-la-corriente, luego de que el Bienaventurado ha declarado al sakya Sarakani, después de muerto, como uno que ha entrado-en-la-corriente… con la iluminación como su destino? ¡El sakya Sarakani era demasiado débil en el entrenamiento, tomaba bebidas embriagantes!”. Entonces, el sakya Mahanama se acercó al Bienaventurado y, rindiéndole homenaje, se sentó a un lado informándole de este asunto. [El Bienaventurado dijo:]

“Mahanama, cuando un seguidor laico ha tomado refugio por mucho tiempo en el Buda, el Dhamma y el Sangha, ¿cómo podría ir a un mundo inferior? Porque si uno, hablando correctamente, dijera de cualquiera: ‘Él era un seguidor laico que había ido en busca de refugio desde hace largo tiempo al Buda, al Dhamma y el Sangha', esto es lo que del sakya Sarakani uno podría decir con toda razón. Mahanama, el sakya Sarakani había tomado refugio hace largo tiempo en el Buda, el Dhamma y el Sangha, así que, ¿cómo podría él ir a un mundo inferior?

“He aquí, Mahanama, una persona posee firme confianza en el Buda de este modo: ‘El Bienaventurado es un Arahant, un Buda plenamente despierto, perfecto en conocimiento y conducta, el Bienhechor, el Conocedor del Universo, insuperable guía de los seres humanos que han de ser adiestrados, Maestro de dioses y hombres, el Iluminado, el Bendito’. Y de igual forma con el Dhamma y el Sangha. Él es uno de sabiduría gozosa y rápida, que ha alcanzado la liberación. Por la destrucción de las corrupciones, en esta presente vida entra y permanece en la liberación de la mente libre de contaminaciones, liberación por la sabiduría, descubriéndola por sí mismo a través del conocimiento directo. Esta persona, Mahanama, está liberada del infierno, del reino animal y el dominio de los fantasmas, liberada del plano de la miseria, del mal destino y el mundo inferior.

“He aquí, Mahanama, una persona posee firme confianza en el Buda, el Dhamma y el Sangha. Él es uno de sabiduría gozosa y rápida, sin embargo, no ha alcanzado la liberación. Con la total destrucción de los cinco grilletes inferiores , viene a ser uno que nace espontáneamente [en los planos celestiales] y alcanza el Nibbana allí, sin retornar de aquel mundo. Esta persona también, Mahanama, está liberada del infierno, del reino animal y el dominio de los fantasmas, liberada del plano de la miseria, del mal destino y el mundo inferior.

“He aquí, Mahanama, una persona posee firme confianza en el Buda, el Dhamma y el Sangha. Pero no es uno de sabiduría gozosa y rápida, ni ha alcanzado la liberación. Con la total destrucción de los tres grilletes y con la disminución de la codicia, el odio y la falsa ilusión, es uno que retorna-una-vez y que, después de volver a este mundo sólo una vez más, pondrá fin al sufrimiento. Esta persona también, Mahanama, está liberada del infierno, del reino animal y el dominio de los fantasmas, liberada del plano de la miseria, del mal destino y el mundo inferior.

“He aquí, Mahanama, una persona posee firme confianza en el Buda, el Dhamma y el Sangha. Pero no es uno de sabiduría gozosa y rápida, ni ha alcanzado la liberación. Con la total destrucción de los tres grilletes es uno que ha entrado-en-la-corriente, no vinculado al mundo inferior, con un destino fijo, con la iluminación como su destino. Esta persona también, Mahanama, está liberada del infierno, del reino animal y el dominio de los fantasmas, liberada del plano de la miseria, del mal destino y el mundo inferior.

“He aquí, Mahanama, una persona no posee una firme confianza en el Buda, el Dhamma y el Sangha. Él no es uno de sabiduría gozosa y rápida, ni ha alcanzado la liberación. No obstante, posee estas cinco cualidades: la facultad de la fe, la facultad de la energía, la facultad de la atención consciente, la facultad de la concentración y la facultad de la sabiduría. Además, acepta las enseñanzas proclamadas por el Tathagata después de haberlas estudiado con el suficiente grado de sabiduría Esta persona también , Mahanama, es uno que no va al infierno, al reino animal o al dominio de los fantasmas, ni al plano de la miseria, del mal destino ni al mundo inferior.

“He aquí, Mahanama, una persona no posee una firme confianza en el Buda, el Dhamma y el Sangha. Él no es uno de sabiduría gozosa y rápida, ni ha alcanzado la liberación. Sin embargo, si él tiene estas cinco cualidades: la facultad de la fe… y la facultad de la sabiduría. Y además, tiene suficiente fe en el Tathagata, suficiente devoción a él. Esta persona también, Mahanama, es uno que no va al infierno, al reino animal, al dominio de los fantasmas, al plano de la miseria, al mal destino ni al mundo inferior.

“Incluso, si estos grandes árboles sala, Mahanama, pudiesen comprender lo que está bien hablado y lo que está mal hablado, entonces declararía que estos grandes árboles sala han entrado-en-la-corriente, sin vínculos con el mundo inferior, con un destino fijo, con la iluminación como su destino. ¿Cuánto más, entonces, el sakya Sarakani? Mahanama, el sakya Sarakani acometió el entrenamiento en el momento de su muerte”.

Samyojana, grilletes, cadenas: (i) creencia en un «yo», alma; (ii) duda escéptica [en el Dhamma]; (iii) aferramiento a reglas y rituales; (iv) deseo sensual; (v) mala voluntad, animadversión; (vi) anhelo de existencia material; (vii) anhelo de existencia en los planos sutiles; (viii) orgullo, soberbia; (ix) angustia, ansiedad; (x) ignorancia. Ver [nota del traductor].

Kapilavatthunidānaṁ.

Kapilavatthunidānaṁ.

Kapilavatthunidānaṁ.

Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. *saraṇāni → sarakāni (bj, sya-all, km, pts1ed)So bhagavatā byākato: “sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. *saraṇāni → sarakāni (bj, sya-all, km, pts1ed)
So bhagavatā byākato:
“sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. *saraṇāni → sarakāni (bj, sya-all, km, pts1ed)So bhagavatā byākato: “sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti:
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho.
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati.
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato;
so bhagavatā byākato:
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti—acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca:
“idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato.
So bhagavatā byākato:
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti—
acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho.
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati.
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato;
so bhagavatā byākato:
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: “idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti—acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato: ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

“Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: ‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato. So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya.

“Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya.
Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya:
‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya.
Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato.
So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya.

“Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: ‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato. So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya.

Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti.
Dhamme …pe…
saṅghe …pe…
hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato.
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. *tasmā → asmā (sya-all, km, pts1ed, mr)Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti.
Dhamme …pe…
saṅghe …pe…
hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato.
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. *tasmā → asmā (sya-all, km, pts1ed, mr)
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. *tasmā → asmā (sya-all, km, pts1ed, mr)Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti.
Dhamme …pe…
saṅghe …pe…
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato.
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti.
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti;
dhamme …pe…
saṅghe …pe…
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato.
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti.
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti …
na dhamme …pe…
na saṅghe …pe…
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato.
Api cassa ime dhammā honti—
saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ.
Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti.
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti—saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti …
na dhamme …pe…
na saṅghe …pe…
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato,
api cassa ime dhammā honti
saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ.
Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ.
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … na dhamme …pe… na saṅghe …pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ: ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; *cāhaṁ → imevāhaṁ (sya-all, km); imesāhaṁ (mr)kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. *kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, sya-all, km, pts1ed)Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti.

Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ: ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; *cāhaṁ → imevāhaṁ (sya-all, km); imesāhaṁ (mr)
kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. *kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, sya-all, km, pts1ed)
Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti.

Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ: ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; *cāhaṁ → imevāhaṁ (sya-all, km); imesāhaṁ (mr)kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. *kimaṅgaṁ → kimaṅga (bj, sya-all, km, pts1ed)Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

AnteriorCon Godhā el sakyaSN 55.23·GodhasakkasuttaMahānāma y Godhā los Sakyans discuten si quien entra en la corriente tiene tres o cuatro factores. Van al Buddha para resolverlo, y Mahānāma da testim…SiguienteSobre Sarakāni el sakya (2.º)SN 55.25·DutiyasaraṇānisakkasuttaCuando Sarakāni el Sakyan murió, el Buddha lo declaró alguien que entra en la corriente. Pero otros se quejaron, ya que era conocido como bebedor. Sin…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}