En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de los bambúes, en lugar donde la gente alimentaba a las ardillas, cerca de Rajagaha. En esa ocasión Dighavu, un seguidor laico, estaba aquejado, afligido y gravemente enfermo. Entonces el seguidor laico Dighavu se dirigió a su padre, el hombre hogareño Jotica, de esta manera:
“Ve, hombre hogareño, acércate al Bienaventurado, ríndele homenaje en mi nombre con tu cabeza a sus pies y dile: ‘Venerable Señor, el seguidor laico Dighavu está aquejado, afligido y gravemente enfermo; él rinde homenaje al Bienaventurado con su cabeza a sus pies’. Entonces dile: ‘Sería bueno, Venerable Señor, si el Bienaventurado llegara a la residencia del seguidor laico Dighavu gracias a su compasión’”.
“Sí, querido”, respondió el hombre hogareño Jotika y se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le entregó el mensaje. Y el Bienaventurado consintió en silencio. Acto seguido, el Bienaventurado se vistió y, tomando se cuenco y hábito externo, fue a la residencia del seguidor laico Dighavu. Estando allí se sentó en el asiento que estaba preparado para él y dijo al seguidor laico Dighavu:
“Espero que lo estés tolerando bien, que estés mejorando, que tus sensaciones dolorosas estén disminuyendo, no acrecentándose, y que se pueda discernir una mejora y no empeoramiento”.
“Venerable Señor, no lo estoy tolerando bien y no estoy mejorando. Unas fuertes sensaciones dolorosas están acrecentándose y no disminuyen. Y lo que puede discernirse es el empeoramiento y no la mejora”.
“Por eso, Dighavu, debes entrenarte a ti mismo de esta manera: ‘Voy a ser uno que posee una confianza firme en el Buda así: «El Bienaventurado es un arahant perfectamente iluminado, consumado en el verdadero conocimiento y la conducta, el Afortunado, conocedor de los mundos, insuperable líder de personas que han de ser amansados, maestro de los devas y los seres humanos, el Iluminado, el Bienaventurado».
“‘Voy a ser uno que posee una confianza firme en el Dhamma así: «El Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado, directamente visible, inmediato, que invita a uno a llegar y ver, aplicable, experimentable directamente por el sabio».
“‘Voy a ser uno que posee una confianza firme en el Sangha así: ‘«El Sanga de los discípulos del Bienaventurado practica de buena manera, practica de manera recta, practica de manera verdadera, practica de manera apropiada; es decir, los cuatro pares de personas, los ocho tipos de individuos: este Sangha de los discípulos del Bienaventurado es digno de las ofrendas, digno de hospitalidad, digno de dádivas, digno de reverenciales saludos y es un campo insuperable de mérito para el mundo».
“‘Voy a ser uno que posee la virtud querida por los nobles: inquebrantable, no estropeada, inmaculada y pura, liberadora, alabada por los nobles, no asida y conducente a la concentración’.
“De esta manera, Dighavu, debes entrenarte a ti mismo”.
“Venerable Señor, así como estos cuatro factores de la entrada-en-la-corriente fueron enseñados por el Bienaventurado, estas cosas existen en mí y yo vivo en conformidad con ellas. Puesto que, Venerable Señor, poseo una confianza firme en el Buda.. en el Dhamma… en el Sangha… poseo la virtud querida por los nobles… conducente a la concentración”.
“Por eso, Dighavu, establecido en estos cuatro factores de la entrada-en-la-corriente, debes desarrollar las siguientes seis cosas que forman parte del conocimiento verdadero. He aquí, Dighavu, mora contemplando la transitoriedad en todas las formaciones, percibiendo la insatisfacción en lo que es transitorio, percibiendo el no-yo en lo que es insatisfacción, percibiendo el abandono, percibiendo la desaparición y percibiendo el cese. De esa manera, Dighavu, debes entrenarte a ti mismo”.
“Venerable Señor, así como estas seis cosas que forman parte del conocimiento verdadero fueron enseñados por el Bienaventurado, estas cosas existen en mí y yo vivo en conformidad con ellas. Puesto que, Venerable Señor, moro contemplando la transitoriedad en todas las formaciones, percibo la insatisfacción en lo que es transitorio, percibo el no-yo en lo que es insatisfacción, percibo el abandono, percibo la desaparición y percibo el cese. Sin embargo, Venerable Señor, este pensamiento ocurre en mi: ‘Después de que me haya ido, ¿puede este hombre hogareño Jotika no caer en la pena?’”.
“No te preocupes de eso, querido Dighavu. Ven ahora, querido Dighavu, pon mucha atención a lo que te dijo el Bienaventurado”.
Entonces el Bienaventurado, habiendo ofrecido esa exhortación al seguidor laico Dighavu, se levantó de su asiento y partió de allí. Y no mucho después de que el Bienaventurado se hubiera ido, el discípulo laico Dighavu murió.
Entonces un grupo de monjes se acercó al Bienaventurado. Luego le rindieron homenaje, se sentaron a su lado y dijeron al Bienaventurado: “Venerable Señor, aquel seguidor laico de nombre Dighavu, a quien el Bienaventurado le ofreció una breve exhortación, ha muerto. ¿Cuál es su destino? ¿Cuál es su futuro nacimiento?”.
“Monjes, el seguidor laico Dighavu fue sabio. Practicó de acuerdo con el Dhamma y no me preocupó por los asuntos del Dhamma. Monjes, con la total destrucción de los cinco grilletes menores el seguidor laico Dighavu ha llegado a ser uno del nacimiento espontáneo, para alcanzar el Nibbana allí sin retornar más de aquel mundo”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṁ jotikaṁ gahapatiṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda: ‘dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.
Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṁ jotikaṁ gahapatiṁ āmantesi:
“ehi tvaṁ, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda:
‘dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti.
‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.
Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṁ jotikaṁ gahapatiṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda: ‘dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.
“Evaṁ, tātā”ti kho jotiko gahapati dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
“Evaṁ, tātā”ti kho jotiko gahapati dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca:
“dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
So bhagavato pāde sirasā vandati.
‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
“Evaṁ, tātā”ti kho jotiko gahapati dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti: ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ etadavoca: “kacci te, dīghāvu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ etadavoca:
“kacci te, dīghāvu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ etadavoca: “kacci te, dīghāvu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti?
“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.
“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.
“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.
“Tasmātiha te, dīghāvu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi’. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Tasmātiha te, dīghāvu, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti.
ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi’.
Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Tasmātiha te, dīghāvu, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi’. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī”ti.
“Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi.
Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti.
ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī”ti.
“Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehī”ti.
“Tasmātiha tvaṁ, dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṁ, dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Tasmātiha tvaṁ, dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi.
Idha tvaṁ, dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti.
Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Tasmātiha tvaṁ, dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṁ, dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabban”ti.
“Yeme, bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī.
“Yeme, bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi.
Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī.
“Yeme, bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṁvijjante dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī.
Api ca me, bhante, evaṁ hoti: ‘mā hevāyaṁ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṁ āpajjī’”ti. *āpajjī’”ti → āpajjati (mr)“Mā tvaṁ, tāta dīghāvu, evaṁ manasākāsi. Iṅgha tvaṁ, tāta dīghāvu, yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṁ sādhukaṁ manasi karohī”ti.
Api ca me, bhante, evaṁ hoti:
‘mā hevāyaṁ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṁ āpajjī’”ti. *āpajjī’”ti → āpajjati (mr)
“Mā tvaṁ, tāta dīghāvu, evaṁ manasākāsi.
Iṅgha tvaṁ, tāta dīghāvu, yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṁ sādhukaṁ manasi karohī”ti.
Api ca me, bhante, evaṁ hoti: ‘mā hevāyaṁ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṁ āpajjī’”ti. *āpajjī’”ti → āpajjati (mr)“Mā tvaṁ, tāta dīghāvu, evaṁ manasākāsi. Iṅgha tvaṁ, tāta dīghāvu, yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṁ sādhukaṁ manasi karohī”ti.
Atha kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
Atha kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
Atha kho bhagavā dīghāvuṁ upāsakaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“yo so, bhante, dīghāvu nāma upāsako bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“yo so, bhante, dīghāvu nāma upāsako bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“yo so, bhante, dīghāvu nāma upāsako bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Paṇḍito, bhikkhave, dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. *upāsako, paccapādi → ahosi paccapādi (bj, pts1ed); ahosi saccavādī (sya-all, km, mr) | ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ → na ca dhammādhikaraṇaṁ (sya-all, km, pts1ed, mr) | vihesesi → viheṭhesi (itipi aññattha)Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti.
“Paṇḍito, bhikkhave, dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. *upāsako, paccapādi → ahosi paccapādi (bj, pts1ed); ahosi saccavādī (sya-all, km, mr) | ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ → na ca dhammādhikaraṇaṁ (sya-all, km, pts1ed, mr) | vihesesi → viheṭhesi (itipi aññattha)
Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti.
“Paṇḍito, bhikkhave, dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. *upāsako, paccapādi → ahosi paccapādi (bj, pts1ed); ahosi saccavādī (sya-all, km, mr) | ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ → na ca dhammādhikaraṇaṁ (sya-all, km, pts1ed, mr) | vihesesi → viheṭhesi (itipi aññattha)Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti.