KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Colección Menor
3. El gran capítulo

Discurso con Sela

Khuddaka Nikāya
3. Mahāvagga
Selasutta
Colección Menor
3. El gran capítulo
Discurso con Sela
Khuddaka Nikāya
3. Mahāvagga
Selasutta
Discurso con Sela

Sela el brahmán alaba al Buddha para ver cómo responde este a la alabanza.

Ruta suttaSnp 3.7Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Suttanipāta › 3. Mahāvagga › Selasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/snp3.7/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Antología de Discursos
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Suttanipāta
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-snp-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba recorriendo el país de los anguttarapans junto con el gran Sangha de los monjes, con mil doscientos cincuenta monjes, para llegar finalmente a una de las ciudades de los anguttarapans de nombre Apana.

SC 2 Al mismo tiempo, el asceta de pelo enmarañado de nombre Keniya escuchó esto: “El asceta Gotama que proviene del clan de los sakyas, está recorriendo el país de los anguttarapans con el gran Sangha de los monjes, con mil doscientos cincuenta monjes. En lo concerniente al maestro Gotama, se ha propagado el siguiente, muy buen informe: ‘Este Bienaventurado Señor es un Arahant, un Buda plenamente iluminado, perfecto en conocimiento y conducta, el sublime, el conocedor de los mundos, inigualado líder de los que han de ser amansados, el maestro de los dioses y los seres humanos, el iluminado, el bendito’. Él revela las cosas tanto del mundo de los dioses, Maras y Brahmas, como del mundo de los ascetas y brahmanes con sus príncipes y su gente, habiendo conocido todo esto mediante su propio entendimiento. El Dhamma que enseña es agradable en el comienzo, agradable en la mitad y agradable al final. Enseña tanto su espíritu como la letra, exhibiéndolo perfecta y plenamente y viviendo una vida santa, rigurosa y pura. Es realmente bueno poder ver al semejantes arahants”.

SC 3 Entonces, el asceta de pelo enmarañado Keniya se fue junto al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado y el Bienaventurado lo instruyó, instó y lo regocijó con una charla del Dhamma. Acto seguido, habiendo sido instruido, instado y regocijado con la charla del Dhamma por el Bienaventurado, el asceta de pelo enmarañado Keniya dijo al Bienaventurado: “Que el maestro Gotama consienta en aceptar una comida de mi parte mañana con el Sangha de los monjes”.

Cuando eso se dijo el Bienaventurado respondió: “el Sangha de los monjes es grande Keniya, consiste en mil doscientos cincuenta monjes y tú pones toda la confianza en los brahmanes”.

Y por segunda vez el asceta de pelo enmarañado Keniya dijo al Bienaventurado: “aunque el Sangha de los monjes es grande y consiste en mil doscientos cincuenta monjes y yo pongo toda mi confianza en los brahmanes, igualmente pido que el maestro Gotama consienta en aceptar una comida de mi parte mañana con el Sangha de los monjes”.

Y por segunda vez el Bienaventurado respondió: “el Sangha de los monjes es grande…”.

Y por tercera vez el asceta de pelo enmarañado Keniya dijo al Bienaventurado: “aunque el Sangha de los monjes es grande… que el maestro Gotama consienta en aceptar una comida de mi parte mañana con el Sangha de los monjes”. Entonces, el Bienaventurado consintió en silencio.

SC 4 Acto seguido, entendiendo que el Bienaventurado haya consentido en silencio, el asceta de pelo enmarañado Keniya se levantó de su asiento y se fue a su propia ermita donde se dirigió a sus compañeros, sus parientes cercanos y lejanos de esta manera: “escuchadme, compañeros, parientes cercanos y lejanos. El asceta Gotama ha sido invitado mañana por mí a comer junto con el Sangha de los monjes. Hagamos las compras y las preparaciones necesarias”.

“Sí, señor”, respondieron, y algunos excavaron los hornos, otros picaron la madera, otros lavaron los platos, otros pusieron afuera las jarras con agua, otros prepararon los asientos, mientras que el asceta de pelo enmarañado Keniya por sí mismo preparó el pabellón.

SC 5 En esa ocasión, el brahmán Sela estaba en Apana. Él era un maestro en los Tres Vedas con sus vocabularios, liturgia, fonología y gramática, plenamente versado en la filosofía natural y en las marcas del Gran Hombre y estaba enseñando la recitación de los himnos a unos trescientos brahmanes estudiantes.

SC 6 En esa época el asceta de pelo enmarañado Keniya ponía su plena confianza en el brahmán Sela. Entonces, el brahmán Sela, mientras hacía la caminata por ejercicio atendido por los trescientos brahmanes estudiantes, se fue a la ermita del asceta de pelo enmarañado Keniya. Al llegar allí vio a algunos hombres excavando los hornos, a otros picando la madera, a otros lavando los platos, a otros poniendo afuera las jarras con agua, a otros preparando los asientos, y el asceta de pelo enmarañado Keniya preparando el pabellón por sí mismo.

SC 7 Al ver eso, preguntó al asceta de pelo enmarañado Keniya: “va a celebrar un casamiento, maestro Keniya o va entregar un matrimonio? O quizá, ¿habrá un gran sacrificio aquí? O ¿será que el rey Seniya Bimbisara de Magadha ha sido invitado con su gran séquito para comer mañana?”

SC 8“No voy a celebrar ni voy a entregar un matrimonio, maestro Sela. Tampoco el rey Seniya Bimbisara de Magadha ha sido invitado con su gran séquito para comer mañana. Pero sí, estoy planificando un gran sacrificio. El asceta Gotama que proviene del clan de los sakyas, está recorriendo el país de los anguttarapans con el gran Sangha de los monjes, con mil doscientos cincuenta monjes. En lo concerniente al maestro Gotama, se ha propagado el siguiente, muy buen informe: ‘Este Bienaventurado Señor es un Arahant, un Buda plenamente iluminado, perfecto en conocimiento y conducta, el sublime, el conocedor de los mundos, inigualado líder de los que han de ser amansados, el maestro de los dioses y los seres humanos, el iluminado [buda], el bendito’. Él ha sido invitado por mí mañana a comer junto con el Sangha de los monjes.”

SC 9“¿Has dicho ‘buda’, Keniya?”

“He dicho ‘buda’, Sela”.

“¿Has dicho ‘buda’, Keniya?”

“He dicho ‘buda’, Sela”.

SC 10 Cuando se dijo esto, el brahmán Sela tuvo el siguiente pensamiento: “hasta el mismo sonido ‘buda’ es difícilmente comprensible en este mundo. He aquí las treinta y dos marcas del Gran Hombre han sido entregadas en nuestros himnos, y el Gran Hombre que las posee solamente tiene dos posibles destinos, y ningún otro. Si él vive la vida hogareña llega a ser un Monarca Universal, un rey recto que gobierna por medio del Dhamma, maestro de los cuatro puntos cardinales, todo victorioso, que establece su reino y posee los siete tesoros: el tesoro de la rueda, el tesoro del elefante, el tesoro del caballo, el tesoro de la joya, el tesoro de la mujer, el tesoro del mayordomo, el tesoro del consejero como el séptimo. Sus hijos, que se exceden a miles, son heroicos y llenos de bravura, y derrotan los ejércitos ajenos. Y él gobierna sobre esta tierra hasta la mar sin vara, sin armas, solamente a través del Dhamma. Pero si él renuncia a la vida hogareña y asume el estilo de vida sin hogar, llega ser un Realizado, Plenamente Iluminado, que descorre el velo del mundo.”

SC 11 [Entonces dijo:] “Mi buen Keniya, ¿dónde está morando ahora el Realizado, Plenamente Iluminado, maestro Gotama?”

Cuando se dijo esto, el asceta de pelo enmarañado Keniya extendió su mano derecha y dijo: “allí, donde se visualiza le verde línea de la arboleda, maestro Sela”.

SC 12 Entonces, el brahmán Sela se dirigió hacia donde estaba el Bienaventurado juntos con sus trescientos brahmanes estudiantes, a los cuales se dirigió con estas palabras: “Venid quietamente, señores, pisad con cuidado; es difícil acercarse a los Bienaventurados: ellos caminan en soledad como los leones. Cuando voy a hablar con el asceta Gotama no conversad ni interrumpid. Sólo esperad hasta que nuestra conversación termine”.

SC 13 Acto seguido, el brahmán Sela se fue junto al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, se sentó a un lado y miró el cuerpo del Bienaventurado averiguando si poseía las treinta y dos marcas del Gran Hombre. Y vio más o menos las treinta y dos marcas del Gran Hombre en el cuerpo del Bienaventurado excepto dos; ya que estaba dubitativo e inseguro sobre dos de las marcas, y no pudo decidirse en su mente acerca de ellas: sobre si el órgano reproductivo estaba encerrado en una vaina y sobre la longitud de la lengua.

Entonces, al Bienaventurado se le ocurrió esto: “este brahmán Sela ve más o menos las treinta y dos marcas del Gran Hombre sobre mí excepto dos; ya que está dubitativo e inseguro sobre dos de las marcas, y no puede decidirse en su mente acerca de ellas: sobre si el órgano reproductivo está encerrado en una vaina y sobre la longitud de la lengua.”

SC 14 Entonces, el Bienaventurado hizo una hazaña con sus poderes sobrenaturales tal, que brahmán Sela vio que el órgano reproductivo del Bienaventurado estaba encerrado en una vaina. Acto seguido, el Bienaventurado sacó la lengua y repetidamente tocó con ella a ambos agujeros de las orejas y las ventanas de la nariz, y cubrió la frente entera con su lengua.

SC 15 Entonces, el brahmán Sela pensó: “el asceta Gotama posee las treinta y dos marcas del Gran Hombre; las tiene completas, no incompletas. Pero aún así no sé si él es un buda o no. Sin embargo, había escuchado decir a nuestros ancianos brahmanes, a aquellos que hablan de acuerdo al linaje de los maestros, que los que son Realizados y Plenamente Iluminados lo revelan ellos mismos cuando se pronuncian sus alabanzas. ¿Qué tal si ensalzo al asceta Gotama en su propia presencia con versos adecuados?”

Entonces, él ensalzó al Bienaventurado en su propia presencia con versos adecuados:

SC 16 [Sela:]
Oh perfecto en cuerpo, bien favorecido,
Bien articulado y agradable para la vista;
Oh Bienaventurado, dorado es tu color,
Y blancos tus dientes; eres fuerte.
Los rasgos que distinguen al hombre bien nacido
Se ven cada uno y todos;
Aquellas marcas que revelan al Gran Hombre
Pueden ser halladas todas en tu cuerpo.
Con ojos claros, con el rostro brillante,
Majestuoso, recto como una llama,
En el medio de este cuerpo del asceta
Alumbras como el sol radiante.
Con la piel del brillo dorado,
Con la belleza tan extraña [de ver], ¿puedes tú
Estar contento con la vida ascética?
Para ti sería apropiado ser un rey, un señor de las carrozas,
Un Monarca Universal,
El victorioso de los cuatro puntos cardinales,
El señor de la Arboleda de los árboles Jambu.
Con los guerreros y grandes príncipes,
Todos ellos dedicados a servirte,
Oh Gotama, deberías reinar
Como el monarca de los seres humanos, el rey de todos los reyes.

SC 17 [Buda:]
Ya soy un rey, oh Sela,
Soy el supremo rey del Dhamma,
He puesto en movimiento la Rueda del Dhamma,
La rueda que no puede parar”.
SC 18[Sela:]
Tú reclamas ser plenamente iluminado,
Me dijiste, oh Gotama:
“Soy el supremo rey del Dhamma,
He puesto en movimiento la Rueda del Dhamma.”
¿Quién es tu general, aquel discípulo
Que sigue el camino propio del Maestro?
¿Quién es aquel que te ayuda a ti
Poner en movimiento la rueda?

SC 19 [Buda:]
La rueda se pone en el movimiento por mí,
Aquella misma suprema rueda del Dhamma,
Sariputta, el hijo del Tathagata
Me ayuda a poner en el movimiento esa rueda.
Lo que tiene que ser conocido, es conocido directamente,
Lo que tiene que ser desarrollado, ha sido desarrollado,
Lo que tiene que ser abandonado, ha sido abandonado,
Por eso, brahmán, yo soy el Buda.
Así que haz cesar tus dudas acerca de mí,
Y pon una resolución firme en su lugar,
Por eso es siempre difícil ganar
La visión de un Iluminado.
Soy uno, cuya presencia en el mundo
Es extremadamente inaudita,
Soy Plenamente Iluminado,
Yo, oh brahmán, soy el médico supremo.
Soy santo sin compasiones,
Soy alguien que ha destruido todas las hordas del Mara;
Habiendo derrotado a todos mis enemigos,
Me regocijo libre de miedo.

SC 20 [Sela:]
“Oh señores, escuchad esto, escuchad lo que dijo,
El hombre de la visión, el médico,
El poderoso héroe que rugió
Como un león en la jungla.
¿Quién, aunque fuera paria de nacimiento,
No le creería al vidente,
Que es un santo sin compasiones,
Alguien que haya destruido todas las hordas del Mara?
Ahora, que lo siga quien así lo desea,
Que se aparte quien no quiere,
Por mí, yo lo seguiré,
Este hombre es de sublime sabiduría.

SC 21 [Los estudiantes:]
Oh señor, si tú mismo apruebas
Esta enseñanza del Iluminado,
Nosotros también le seguiremos
A este hombre que es de sublime sabiduría.

SC 22 [Sela:] He aquí, hay trescientos brahmanes en este lugar,
Que imploran con manos alzadas:
Oh, que podamos vivir la vida santa
Bajo ti, oh Bienaventurado”.

SC 23 [Buda:]
La vida santa está bien proclamada, oh Sela,
Para ser vista aquí y no más allá,
Alguien que entrena diligentemente
Hallará frutos del renunciamiento.

SC 24 Entonces, el brahmán Sela y su asamblea recibieron el renunciamiento bajo el Bienaventurado y recibieron la plena ordenación.

SC 25 Y cuando pasó la noche, el asceta de pelo enmarañado Keniya preparó varias clases de buena comida con sus propias manos y cuando llegó la hora anunció al Bienaventurado: “es la hora, maestro Gotama, la comida está servida”.

Entonces, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió y, tomando su cuenco y el hábito exterior, fue a la ermita del asceta con pelo enmarañado Keniya junto con el Sangha de los monjes donde se sentó en el asiento preparado para él. Entonces, asceta con pelo enmarañado Keniya con sus propias manos, sirvió y satisfizo al Sangha de los monjes encabezada por el Bienaventurado con varias clases de buena comida. Cuando el Bienaventurado haya comido y haya puesto su cuenco atrás, el asceta con pelo enmarañado Keniya tomó un asiento más bajo y se sentó a un lado. Acto seguido, el Bienaventurado hizo la acción de gracias con esos versos:

SC 26 La ofrenda consumada es la gloria del fuego,
Savitri es la gloria de los himnos de los Vedas,
La gloria de los seres humanos es el rey,
Y la gloria de los ríos, el mar.
La luna es la gloria de las estrellas,
El sol, la gloria de todo lo que brilla,
El mérito es la gloria de todos los que aspiran
Y el Sangha, la gloria de los dadores.
Y cuando el Bienaventurado hizo la acción de gracias con esos versos, se levantó de allí y partió.

SC 27 Entonces, no mucho después de su plena ordenación, viviendo en soledad, retirados, diligentes, vehementes y resueltos, el venerable Sela y su asamblea, al descubrirlo por ellos mismos con el conocimiento directo, aquí y ahora entraron y permanecieron en la meta suprema de la vida santa, por la cual los miembros de clan correctamente abandonan la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar. Y conocieron directamente esto: “el nacimiento ha sido destruido. La vida santa ha sido vivida. Lo que tenía que hacerse, ha sido realizado. Y he aquí no hay más futuros estados de existencia.” Y el venerable Sela junto con su asamblea llegaron a ser arahants.

SC 28 Entonces, el venerable Sela con su asamblea fueron junto al Bienaventurado. Habiendo arreglado sus hábitos exteriores sobre uno de sus hombros, extendieron sus manos en un reverencial saludo hacia el Bienaventurado y se dirigieron a él con esos versos:

Ocho días habían pasado, oh Omnisciente,
Desde que fuimos a ti por refugio.
Durante estas siete noches, oh Bienaventurado,
Hemos sido amansados en tu enseñanza.
Tú eres el Buda, eres el Maestro,
Eres el sabio, el conquistador del Mara.
Habiendo cortado a todas las tendencias perjudiciales,
Has cruzado y has guiado la humanidad entera.
Has superado todas las adquisiciones,
Has extirpado todas las contaminaciones.
Eres el león libre del apego,
Has abandonado el miedo y el terror.
He aquí estás esos trescientos monjes
Con sus manos levantadas en adoración.
Oh héroe, extiende tus pies
Y que estos grandes seres alaben al Maestro.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. *bhagavā’ti → bhagavā (sya-all, pts-vp-pli1)So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari.
Assosi kho keṇiyo jaṭilo:
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. *bhagavā’ti → bhagavā (sya-all, pts-vp-pli1)
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti.
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. *bhagavā’ti → bhagavā (sya-all, pts-vp-pli1)So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. *adhivāsetu → adhivāsetveva (bj, pts-vp-pli1)Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca:
“adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. *adhivāsetu → adhivāsetveva (bj, pts-vp-pli1)
Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca:
“mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. *adhivāsetu → adhivāsetveva (bj, pts-vp-pli1)Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca:
“kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno;
adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca:
“mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti.

Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: “suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena, yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādeti.

Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca:
“kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno,
adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi:
“suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā,
samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena,
yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti.
“Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti.
Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādeti.

Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: “kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: “suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena, yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti. “Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādeti.

Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti.

Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti.

Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti.

Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante …pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādentaṁ. *keṇiyassa jaṭilassa assame → keṇiyasmiṁ jaṭile (bj); keṇiyassamiye jaṭile (pts-vp-pli1)Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti?

Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti.
Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami.
Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante …pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādentaṁ. *keṇiyassa jaṭilassa assame → keṇiyasmiṁ jaṭile (bj); keṇiyassamiye jaṭile (pts-vp-pli1)
Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca:
“kiṁ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti?

Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante …pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādentaṁ. *keṇiyassa jaṭilassa assame → keṇiyasmiṁ jaṭile (bj); keṇiyassamiye jaṭile (pts-vp-pli1)Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: “kiṁ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti?

“Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ …pe… buddho bhagavāti. So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmi”. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmī”ti.

“Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena;
api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito.
Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto.
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ …pe…
buddho bhagavāti.
So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.
“Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”?
“Buddhoti, bho sela, vadāmi”.
“Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”?
“Buddhoti, bho sela, vadāmī”ti.

“Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ …pe… buddho bhagavāti. So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmi”. “Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? “Buddhoti, bho sela, vadāmī”ti.

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ, yadidaṁ buddhoti. Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. *vivaṭṭacchado → vivattacchaddo (bj, pts-vp-pli1)Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti?

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi:
“ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ, yadidaṁ buddhoti.
Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.
Sace agāraṁ ajjhāvasati rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato.
Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—
cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ.
Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā.
So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. *vivaṭṭacchado → vivattacchaddo (bj, pts-vp-pli1)
Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti?

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ, yadidaṁ buddhoti. Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṁ ajjhāvasati rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. *vivaṭṭacchado → vivattacchaddo (bj, pts-vp-pli1)Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti?

Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: “appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṁ nikkhipantā. Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. *bhagavanto → bhavanto (sya-all, mr)Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha; kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti.

Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti.
Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami.
Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi:
“appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṁ nikkhipantā.
Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. *bhagavanto → bhavanto (sya-all, mr)
Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha;
kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti.

Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: “appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṁ nikkhipantā. Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. *bhagavanto → bhavanto (sya-all, mr)Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha; kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti.

Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. *samannesi → sammannesi (si, sya-all)Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti.

Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. *samannesi → sammannesi (si, sya-all)
Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.
Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti.

Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. *samannesi → sammannesi (si, sya-all)Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti.

Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. *abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāresi (sya-all, mr)Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi.

Atha kho bhagavato etadahosi:
“passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.
Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti.
Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. *abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāresi (sya-all, mr)
Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi.

Atha kho bhagavato etadahosi: “passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. *abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāresi (sya-all, mr)Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi.

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi. No ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā. Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi:
“samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi.
No ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā.
Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ:
‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti.
Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.
Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:

Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: “samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi. No ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā. Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti. Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:

“Paripuṇṇakāyo suruci, Sujāto cārudassano; Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, Susukkadāṭhosi vīriyavā.

“Paripuṇṇakāyo suruci,
Sujāto cārudassano;
Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā,
Susukkadāṭhosi vīriyavā.

“Paripuṇṇakāyo suruci, Sujāto cārudassano; Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, Susukkadāṭhosi vīriyavā.

Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā; Sabbe te tava kāyasmiṁ, mahāpurisalakkhaṇā.

Narassa hi sujātassa,
ye bhavanti viyañjanā;
Sabbe te tava kāyasmiṁ,
mahāpurisalakkhaṇā.

Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā; Sabbe te tava kāyasmiṁ, mahāpurisalakkhaṇā.

Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.

Pasannanetto sumukho,
brahā uju patāpavā;
Majjhe samaṇasaṅghassa,
ādiccova virocasi.

Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.

Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco; Kiṁ te samaṇabhāvena, evaṁ uttamavaṇṇino.

Kalyāṇadassano bhikkhu,
kañcanasannibhattaco;
Kiṁ te samaṇabhāvena,
evaṁ uttamavaṇṇino.

Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco; Kiṁ te samaṇabhāvena, evaṁ uttamavaṇṇino.

Rājā arahasi bhavituṁ, cakkavattī rathesabho; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. *jambusaṇḍassa → jambumaṇḍassa (mr)

Rājā arahasi bhavituṁ,
cakkavattī rathesabho;
Cāturanto vijitāvī,
jambusaṇḍassa issaro. *jambusaṇḍassa → jambumaṇḍassa (mr)

Rājā arahasi bhavituṁ, cakkavattī rathesabho; Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro. *jambusaṇḍassa → jambumaṇḍassa (mr)

Khattiyā bhogirājāno, *bhogirājāno → bhojarājāno (bj, sya-all, pts-vp-pli1)anuyantā bhavantu te; *anuyantā → anuyuttā (bj, pts-vp-pli1)Rājābhirājā manujindo, rajjaṁ kārehi gotama”.

Khattiyā bhogirājāno, *bhogirājāno → bhojarājāno (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
anuyantā bhavantu te; *anuyantā → anuyuttā (bj, pts-vp-pli1)
Rājābhirājā manujindo,
rajjaṁ kārehi gotama”.

Khattiyā bhogirājāno, *bhogirājāno → bhojarājāno (bj, sya-all, pts-vp-pli1)anuyantā bhavantu te; *anuyantā → anuyuttā (bj, pts-vp-pli1)Rājābhirājā manujindo, rajjaṁ kārehi gotama”.

“Rājāhamasmi selāti, (bhagavā) Dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”.

“Rājāhamasmi selāti,
(bhagavā)
Dhammarājā anuttaro;
Dhammena cakkaṁ vattemi,
Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”.

“Rājāhamasmi selāti, (bhagavā) Dhammarājā anuttaro; Dhammena cakkaṁ vattemi, Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”.

“Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) Dhammarājā anuttaro; ‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, Iti bhāsasi gotama.

“Sambuddho paṭijānāsi,
(iti selo brāhmaṇo)
Dhammarājā anuttaro;
‘Dhammena cakkaṁ vattemi’,
Iti bhāsasi gotama.

“Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) Dhammarājā anuttaro; ‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, Iti bhāsasi gotama.

Ko nu senāpati bhoto, Sāvako satthuranvayo; Ko te tamanuvatteti, Dhammacakkaṁ pavattitaṁ”.

Ko nu senāpati bhoto,
Sāvako satthuranvayo;
Ko te tamanuvatteti,
Dhammacakkaṁ pavattitaṁ”.

Ko nu senāpati bhoto, Sāvako satthuranvayo; Ko te tamanuvatteti, Dhammacakkaṁ pavattitaṁ”.

“Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, (selāti bhagavā) Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; Sāriputto anuvatteti, Anujāto tathāgataṁ.

“Mayā pavattitaṁ cakkaṁ,
(selāti bhagavā)
Dhammacakkaṁ anuttaraṁ;
Sāriputto anuvatteti,
Anujāto tathāgataṁ.

“Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, (selāti bhagavā) Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; Sāriputto anuvatteti, Anujāto tathāgataṁ.

Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, Bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, Tasmā buddhosmi brāhmaṇa.

Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ,
Bhāvetabbañca bhāvitaṁ;
Pahātabbaṁ pahīnaṁ me,
Tasmā buddhosmi brāhmaṇa.

Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, Bhāvetabbañca bhāvitaṁ; Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, Tasmā buddhosmi brāhmaṇa.

Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, Adhimuccassu brāhmaṇa; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, Sambuddhānaṁ abhiṇhaso.

Vinayassu mayi kaṅkhaṁ,
Adhimuccassu brāhmaṇa;
Dullabhaṁ dassanaṁ hoti,
Sambuddhānaṁ abhiṇhaso.

Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, Adhimuccassu brāhmaṇa; Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, Sambuddhānaṁ abhiṇhaso.

Yesaṁ ve dullabho loke, *Yesaṁ ve → yesaṁ vo (bj, pts-vp-pli1); yassa ve (sya-all)Pātubhāvo abhiṇhaso; Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho, Sallakatto anuttaro.

Yesaṁ ve dullabho loke, *Yesaṁ ve → yesaṁ vo (bj, pts-vp-pli1); yassa ve (sya-all)
Pātubhāvo abhiṇhaso;
Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho,
Sallakatto anuttaro.

Yesaṁ ve dullabho loke, *Yesaṁ ve → yesaṁ vo (bj, pts-vp-pli1); yassa ve (sya-all)Pātubhāvo abhiṇhaso; Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho, Sallakatto anuttaro.

Brahmabhūto atitulo, Mārasenappamaddano; Sabbāmitte vasīkatvā, Modāmi akutobhayo”.

Brahmabhūto atitulo,
Mārasenappamaddano;
Sabbāmitte vasīkatvā,
Modāmi akutobhayo”.

Brahmabhūto atitulo, Mārasenappamaddano; Sabbāmitte vasīkatvā, Modāmi akutobhayo”.

“Imaṁ bhavanto nisāmetha, Yathā bhāsati cakkhumā; Sallakatto mahāvīro, Sīhova nadatī vane.

“Imaṁ bhavanto nisāmetha,
Yathā bhāsati cakkhumā;
Sallakatto mahāvīro,
Sīhova nadatī vane.

“Imaṁ bhavanto nisāmetha, Yathā bhāsati cakkhumā; Sallakatto mahāvīro, Sīhova nadatī vane.

Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, Mārasenappamaddanaṁ; Ko disvā nappasīdeyya, Api kaṇhābhijātiko.

Brahmabhūtaṁ atitulaṁ,
Mārasenappamaddanaṁ;
Ko disvā nappasīdeyya,
Api kaṇhābhijātiko.

Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, Mārasenappamaddanaṁ; Ko disvā nappasīdeyya, Api kaṇhābhijātiko.

Yo maṁ icchati anvetu, Yo vā nicchati gacchatu; Idhāhaṁ pabbajissāmi, Varapaññassa santike”.

Yo maṁ icchati anvetu,
Yo vā nicchati gacchatu;
Idhāhaṁ pabbajissāmi,
Varapaññassa santike”.

Yo maṁ icchati anvetu, Yo vā nicchati gacchatu; Idhāhaṁ pabbajissāmi, Varapaññassa santike”.

“Evañce ruccati bhoto, *Evañce → etañce (bj, pts-vp-pli1)Sammāsambuddhasāsane; *Sammāsambuddhasāsane → sammāsambuddhasāsanaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1 mn92:16 [Selasutta])Mayampi pabbajissāma, Varapaññassa santike”.

“Evañce ruccati bhoto, *Evañce → etañce (bj, pts-vp-pli1)
Sammāsambuddhasāsane; *Sammāsambuddhasāsane → sammāsambuddhasāsanaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1 mn92:16 [Selasutta])
Mayampi pabbajissāma,
Varapaññassa santike”.

“Evañce ruccati bhoto, *Evañce → etañce (bj, pts-vp-pli1)Sammāsambuddhasāsane; *Sammāsambuddhasāsane → sammāsambuddhasāsanaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1 mn92:16 [Selasutta])Mayampi pabbajissāma, Varapaññassa santike”.

Brāhmaṇā tisatā ime, Yācanti pañjalīkatā; “Brahmacariyaṁ carissāma, Bhagavā tava santike”.

Brāhmaṇā tisatā ime,
Yācanti pañjalīkatā;
“Brahmacariyaṁ carissāma,
Bhagavā tava santike”.

Brāhmaṇā tisatā ime, Yācanti pañjalīkatā; “Brahmacariyaṁ carissāma, Bhagavā tava santike”.

“Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, (selāti bhagavā) Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Yattha amoghā pabbajjā, Appamattassa sikkhato”ti.

“Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ,
(selāti bhagavā)
Sandiṭṭhikamakālikaṁ;
Yattha amoghā pabbajjā,
Appamattassa sikkhato”ti.

“Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, (selāti bhagavā) Sandiṭṭhikamakālikaṁ; Yattha amoghā pabbajjā, Appamattassa sikkhato”ti.

Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.

Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi:
“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.

Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.

Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

“Aggihuttamukhā yaññā, Sāvittī chandaso mukhaṁ; Rājā mukhaṁ manussānaṁ, Nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ.

“Aggihuttamukhā yaññā,
Sāvittī chandaso mukhaṁ;
Rājā mukhaṁ manussānaṁ,
Nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ.

“Aggihuttamukhā yaññā, Sāvittī chandaso mukhaṁ; Rājā mukhaṁ manussānaṁ, Nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ.

Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, Ādicco tapataṁ mukhaṁ; Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, Saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti.

Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando,
Ādicco tapataṁ mukhaṁ;
Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ,
Saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti.

Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, Ādicco tapataṁ mukhaṁ; Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, Saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti.

Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva …pe… aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi.

Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva …pe…
aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi.

Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva …pe… aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi.

Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, *saraṇamāgamha → saraṇamāgamma (bj, sya-all, mr)Ito aṭṭhami cakkhuma; Sattarattena bhagavā, Dantamha tava sāsane.

“Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, *saraṇamāgamha → saraṇamāgamma (bj, sya-all, mr)
Ito aṭṭhami cakkhuma;
Sattarattena bhagavā,
Dantamha tava sāsane.

“Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, *saraṇamāgamha → saraṇamāgamma (bj, sya-all, mr)Ito aṭṭhami cakkhuma; Sattarattena bhagavā, Dantamha tava sāsane.

Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, Tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ.

Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā,
Tuvaṁ mārābhibhū muni;
Tuvaṁ anusaye chetvā,
Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ.

Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, Tuvaṁ mārābhibhū muni; Tuvaṁ anusaye chetvā, Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ.

Upadhī te samatikkantā, Āsavā te padālitā; Sīhosi anupādāno, *Sīhosi → sīhova (mn92:38 [Selasutta])Pahīnabhayabheravo.

Upadhī te samatikkantā,
Āsavā te padālitā;
Sīhosi anupādāno, *Sīhosi → sīhova (mn92:38 [Selasutta])
Pahīnabhayabheravo.

Upadhī te samatikkantā, Āsavā te padālitā; Sīhosi anupādāno, *Sīhosi → sīhova (mn92:38 [Selasutta])Pahīnabhayabheravo.

Bhikkhavo tisatā ime, Tiṭṭhanti pañjalīkatā; Pāde vīra pasārehi, Nāgā vandantu satthuno”ti.

Bhikkhavo tisatā ime,
Tiṭṭhanti pañjalīkatā;
Pāde vīra pasārehi,
Nāgā vandantu satthuno”ti.

Bhikkhavo tisatā ime, Tiṭṭhanti pañjalīkatā; Pāde vīra pasārehi, Nāgā vandantu satthuno”ti.

Selasuttaṁ sattamaṁ.

Selasuttaṁ sattamaṁ.

Selasuttaṁ sattamaṁ.

AnteriorCon SabhiyaSnp 3.6·SabhiyasuttaUn sutta que data de una etapa temprana de la carrera docente del Buddha. Un errante, decepcionado con las enseñanzas que ha recibido de otros maestro…SiguienteEl dardoSnp 3.8·SallasuttaLa muerte y la pérdida son inevitables, pero el duelo no.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}