Una persona laica muy ocupada, finalmente llega a visitar al Buda.
He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Savatthi, en el Bosque del Príncipe Jeta, en el parque de Anathapindika. En aquella ocasión un upasaka , de la aldea brahmana de Ichchanangala llegó a Savatthi por una diligencia que tenía que hacer. Y aquel upasaka, después de haber hecho lo que tenía que hacer en Savatthi, se acercó a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentó a un lado y el bhagavant le dijo a aquel upasaka que estaba sentado a un lado: «Después de mucho tiempo, oh upasaka, lograste encontrar la ocasión de venir aquí».
«Señor, desde hace mucho tiempo estoy deseoso de venir para ver al bhagavant, pero, retenido por múltiples obligaciones, no pude venir a ver al bhagavant».
El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana :
La felicidad es de aquel que no tiene nada,
que ha dominado la doctrina
y ha alcanzado gran sabiduría.
Mira cómo sufre el que tiene algo.
El hombre está encadenado al hombre.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so upāsako sāvatthiyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca: “cirassaṁ kho tvaṁ, upāsaka, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāyā”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.
Atha kho so upāsako sāvatthiyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca:
“cirassaṁ kho tvaṁ, upāsaka, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāyā”ti.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so upāsako sāvatthiyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca: “cirassaṁ kho tvaṁ, upāsaka, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāyā”ti.
“Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.
“Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.
“Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Sukhaṁ vata tassa na hoti kiñci, Saṅkhātadhammassa bahussutassa; Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, Jano janasmiṁ paṭibandharūpo”ti.
“Sukhaṁ vata tassa na hoti kiñci,
Saṅkhātadhammassa bahussutassa;
Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ,
Jano janasmiṁ paṭibandharūpo”ti.
“Sukhaṁ vata tassa na hoti kiñci, Saṅkhātadhammassa bahussutassa; Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, Jano janasmiṁ paṭibandharūpo”ti.