KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Colección Menor
4. El capítulo con Meghiya

Discurso con Sundari

Khuddaka Nikāya
4. Meghiyavagga
Sundarīsutta
Colección Menor
4. El capítulo con Meghiya
Discurso con Sundari
Khuddaka Nikāya
4. Meghiyavagga
Sundarīsutta
Discurso con Sundari

Errantes de otras sectas matan a una mujer y culpan a la Saṅgha de su asesinato.

Ruta suttaUd 4.8Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Udāna › 4. Meghiyavagga › Sundarīsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ud4.8/es/f-tola-c-dragonetti
Título de la publicación
Exclamaciones Inspiradas
Traductor
F Tola C Dragonetti
Título raíz
Udāna
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-ud-f-tola-c-dragonetti

He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Sâvatthi, en el Bosque del Príncipe Jeta, en el parque de Anathapindika. En aquella ocasión el bhagavant era honrado, respetado, reverenciado, venerado, estimado y recibía como regalo túnicas, alimentos, lechos, asientos, medios de auxilio para el enfermo y medicinas y variados utensilios. Y la congregación de bhikkhus era también honrada, respetada, reverenciada, venerada, estimada y recibía como regalo túnicas, alimentos, lechos, asientos, medios de auxilio para el enfermo y medicinas y variados utensilios. En cambio los mendicantes de otras sectas no eran ni honrados ni respetados ni reverenciados ni venerados ni estimados ni recibían como regalo túnicas, alimentos, lechos, asientos, medios de auxilio para el enfermo ni medicinas ni utensilios.

Y estos mendicantes de otras sectas, no pudiendo tolerar los honores recibidos por el bhagavant y por la congregación, se acercaron a donde se encontraba la mendicante Sundari (la Bella) y, habiéndosele acercado, le dijeron: «Hermana, ¿puedes tú hacer un bien a tus parientes?»

«¿Qué debo hacer, señores? ¿Qué es lo que yo no podría hacer? Incluso abandonaría la vida por el bien de mis parientes».

«Entonces, hermana, ve a menudo al Bosque del Príncipe Jeta».

Diciendo: «Así lo haré, señores», la mendicante Sundara obedeciendo a aquellos mendicantes de otras sectas, fue a menudo al Bosque del Príncipe Jeta.

Cuando aquellos mendicantes de otra secta supieron que la mendicante Sundari había sido vista por mucha gente yendo a menudo al Bosque del Príncipe Jeta, entonces, después de matarla y de arrojarla a un hueco en un foso del Bosque del Príncipe Jeta, se acercaron a donde se encontraba el rey Pasenadi de Kosala y, habiéndosele acercado, al rey Pasenadi de Kosala le dijeron: «Hace tiempo que no vemos a la mendicante Sundari».

«¿Dónde sospecháis que está?»

«En el Bosque del Príncipe Jeta, oh gran rey».

«Inspeccionad entonces el bosque del Príncipe Jeta».

Y aquellos mendicantes de otras sectas, inspeccionando el Bosque del Príncipe Jeta, la sacaron del hueco del foso en donde la habían arrojado, la colocaron en una parihuela y entraron en Savatthi; y yendo de calle en calle, de esquina en esquina, le decían a la gente:

«Ved, señores, lo que han hecho los samanes seguidores de Buda; estos samanes seguidores de Buda son desvergonzados, sin moralidad, de malos hábitos, mentirosos, de vida licenciosa. Y ellos pretenden vivir de acuerdo con la doctrina y ser gente de paz, puros, veraces, virtuosos, justos. Ellos no son samanes, ellos no son brahmanes; han dejado de ser samanes, han dejado de ser brahmanes; cómo serían samanes, cómo serían brahmanes; se terminaron estos samanes, se terminaron estos brahmanes. ¿Cómo podría un hombre, después de haber hecho con ella su deber de hombre, quitarle la vida a una mujer?»

Y entonces las gentes en Savatthi cuando veían a los bhikkhus los insultaban, los censuraban, los hostigaban, los mortificaban con palabras viles y rudas:

«Estos samanes seguidores de Buda son desvergonzados, sin moralidad, de malos hábitos, mentirosos, de vida licenciosa.

Y ellos pretenden vivir de acuerdo con la doctrina y ser gente de paz, puros, veraces, virtuosos, justos. Ellos no son samanes, ellos no son brahmanes; han dejado de ser samanes, han dejado de ser brahmanes; cómo serían samanes, cómo serían brahmanes; se terminaron estos samanes, se terminaron estos brahmanes. ¿Cómo podría un hombre, después de haber hecho con ella su deber de hombre, quitarle la vida a una mujer?»

Numerosos bhikkhus, por la mañana después de vestirse, tomando sus mantos y sus escudillas, entraron en Savatthi en busca de limosna. Habiendo recorrido Savatthi en busca de limosna, por la tarde, después que regresaron de la recolección de limosnas, se acercaron a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentaron a un lado y, sentados a un lado, aquellos bhikkhus le dijeron al bhagavant: «Señor, en Sâvatthi las gentes cuando ven a los bhikkhus los insultan, los censuran, los hostigan, los mortifican con palabras viles y rudas:

“Estos samanes seguidores de Buda son desvergonzados, sin moralidad, de malos hábitos, mentirosos, de vida licenciosa. Y ellos pretenden vivir de acuerdo con la doctrina y ser gente de paz, puros, veraces, virtuosos, justos. Ellos no son samanes, ellos no son brahmanes; han dejado de ser samanes, han dejado de ser brahmanes; cómo serían samanes, cómo serían brahmanes; se terminaron estos samanes, se terminaron estos brahmanes. ¿Cómo podría un hombre, después de haber hecho con ella su deber de hombre, quitarle la vida a una mujer?”»

«Oh bhikkhus esa calumnia no durará mucho, durará una semana; al cabo de una semana cesará. Oh bhikkhus, reprobad con estos versos a aquellas gentes que, cuando ven a los bhikkhus, los insultan, los censuran, los hostigan, los mortifican con palabras viles y rudas»:

«Aquel que dice algo que no es verdad se va al infierno,
también aquel que,
habiendo hecho algo
dice que no lo ha hecho.
Ambos, hombres de innoble conducta,
tienen el mismo destino
después de la muerte, en el otro mundo».

Y aquellos bhikkhus aprendieron aquellos versos en presencia del bhagavant. Y a aquellas gentes que, cuando veían a los bhikkhus, los insultaban, los censuraban, los hostigaban, los mortificaban con palabras viles y rudas, los bhikkhus las reprobaban con aquellos versos:

«Aquel que dice algo que no es verdad
se va al infierno,
también aquel que habiendo hecho algo
dice que no lo ha hecho.
Ambos, hombres de innoble conducta,
tienen el mismo destino
después de la muerte, en el otro mundo».

Y las gentes pensaron: «Estos samanes seguidores de Buda no son culpables; ellos no han hecho esto. Estos samanes seguidores de Buda lo afirman bajo juramento». Aquella calumnia no duró mucho tiempo, duró una semana; al cabo de una semana cesó.

Numerosos bhikkhus se acercaron entonces a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant se sentaron a un lado. Y sentados a un lado, aquellos bhikkhus le dijeron al bhagavant:

«¡Qué maravilloso, señor, qué extraordinario, señor, hasta qué punto dijo bien el bhagavant! 'Oh bhikkhus, esa calumnia no durará mucho tiempo, durará una semana; al cabo de una semana cesará'. Efectivamente, señor, esa calumnia cesó».

El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana

Los hombres descontrolados hieren con la palabra
como con flechas se hiere al elefante en la batalla.
Al oír pronunciar palabras rudas
debe el bhikkhu tolerarlas
con mente no afectada por la ira.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. *apacito → ud2.4:1 [Sakkārasutta]; mi5.2.5:1 [Buddhalābhantarāyapañha]Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. *apacito → ud2.4:1 [Sakkārasutta]; mi5.2.5:1 [Buddhalābhantarāyapañha]
Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. *apacito → ud2.4:1 [Sakkārasutta]; mi5.2.5:1 [Buddhalābhantarāyapañha]Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sundariṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ: “ussahasi tvaṁ, bhagini, ñātīnaṁ atthaṁ kātun”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomi? Kiṁ mayā na sakkā kātuṁ? *mayā na sakkā → kiṁ mayā sakkā (sya-all, pts-vp-pli1)Jīvitampi me pariccattaṁ ñātīnaṁ atthāyā”ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sundariṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ:
“ussahasi tvaṁ, bhagini, ñātīnaṁ atthaṁ kātun”ti?
“Kyāhaṁ, ayyā, karomi?
Kiṁ mayā na sakkā kātuṁ? *mayā na sakkā → kiṁ mayā sakkā (sya-all, pts-vp-pli1)
Jīvitampi me pariccattaṁ ñātīnaṁ atthāyā”ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sundariṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ: “ussahasi tvaṁ, bhagini, ñātīnaṁ atthaṁ kātun”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomi? Kiṁ mayā na sakkā kātuṁ? *mayā na sakkā → kiṁ mayā sakkā (sya-all, pts-vp-pli1)Jīvitampi me pariccattaṁ ñātīnaṁ atthāyā”ti.

“Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchāhī”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sundarī paribbājikā tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ paṭissutvā abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ agamāsi.

“Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchāhī”ti.
“Evaṁ, ayyā”ti kho sundarī paribbājikā tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ paṭissutvā abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ agamāsi.

“Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchāhī”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sundarī paribbājikā tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ paṭissutvā abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ agamāsi.

Yadā te aññiṁsu aññatitthiyā paribbājakā: “vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchantī”ti. *gacchantī”ti → gacchatīti (bj, sya-all, km); āgacchatīti (pts-vp-pli1)Atha naṁ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavocuṁ: *nikkhipitvā → nikhaṇitvā (bj, pts-vp-pli1); nikkhaṇitvā (sya-all)“yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī”ti. “Kattha pana tumhe āsaṅkathā”ti? “Jetavane, mahārājā”ti. “Tena hi jetavanaṁ vicinathā”ti.

Yadā te aññiṁsu aññatitthiyā paribbājakā:
“vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchantī”ti. *gacchantī”ti → gacchatīti (bj, sya-all, km); āgacchatīti (pts-vp-pli1)
Atha naṁ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavocuṁ: *nikkhipitvā → nikhaṇitvā (bj, pts-vp-pli1); nikkhaṇitvā (sya-all)
“yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī”ti.
“Kattha pana tumhe āsaṅkathā”ti?
“Jetavane, mahārājā”ti.
“Tena hi jetavanaṁ vicinathā”ti.

Yadā te aññiṁsu aññatitthiyā paribbājakā: “vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchantī”ti. *gacchantī”ti → gacchatīti (bj, sya-all, km); āgacchatīti (pts-vp-pli1)Atha naṁ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavocuṁ: *nikkhipitvā → nikhaṇitvā (bj, pts-vp-pli1); nikkhaṇitvā (sya-all)“yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī”ti. “Kattha pana tumhe āsaṅkathā”ti? “Jetavane, mahārājā”ti. “Tena hi jetavanaṁ vicinathā”ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṁ vicinitvā yathānikkhittaṁ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṁ āropetvā sāvatthiṁ pavesetvā rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṁ:

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṁ vicinitvā yathānikkhittaṁ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṁ āropetvā sāvatthiṁ pavesetvā rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṁ:

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṁ vicinitvā yathānikkhittaṁ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṁ āropetvā sāvatthiṁ pavesetvā rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṁ:

“Passathāyyā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kammaṁ. Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

“Passathāyyā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kammaṁ.
Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino.
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti.
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ.
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ.
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ?
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā.
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

“Passathāyyā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kammaṁ. Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti:

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti:

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti:

“Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

“Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino.
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti.
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ.
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ.
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ?
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā.
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

“Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu.
Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

“Etarahi, bhante, sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: ‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī’”ti.

“Etarahi, bhante, sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti:
‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino.
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti.
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ.
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ.
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ?
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā.
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī’”ti.

“Etarahi, bhante, sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: ‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī’”ti.

“Neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha:

“Neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati.
Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha:

“Neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha:

‘Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; *vāpi → yo cāpi (bj, pts-vp-pli1, mr)Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā’”ti.

‘Abhūtavādī nirayaṁ upeti,
Yo vāpi katvā na karomi cāha; *vāpi → yo cāpi (bj, pts-vp-pli1, mr)
Ubhopi te pecca samā bhavanti,
Nihīnakammā manujā paratthā’”ti.

‘Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; *vāpi → yo cāpi (bj, pts-vp-pli1, mr)Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā’”ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti:

Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti:

Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti:

“Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā”ti.

“Abhūtavādī nirayaṁ upeti,
Yo vāpi katvā na karomi cāha;
Ubhopi te pecca samā bhavanti,
Nihīnakammā manujā paratthā”ti.

“Abhūtavādī nirayaṁ upeti, Yo vāpi katvā na karomi cāha; Ubhopi te pecca samā bhavanti, Nihīnakammā manujā paratthā”ti.

Manussānaṁ etadahosi: “akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayimehi kataṁ, sapantime samaṇā sakyaputtiyā”ti. Neva so saddo ciraṁ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

Manussānaṁ etadahosi:
“akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayimehi kataṁ, sapantime samaṇā sakyaputtiyā”ti.
Neva so saddo ciraṁ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

Manussānaṁ etadahosi: “akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayimehi kataṁ, sapantime samaṇā sakyaputtiyā”ti. Neva so saddo ciraṁ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṁ:

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṁ:

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṁ:

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. Antarahito so, bhante, saddo”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante.
Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā:
‘neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti.
Antarahito so, bhante, saddo”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: ‘neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. Antarahito so, bhante, saddo”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Tudanti vācāya janā asaññatā, Sarehi saṅgāmagataṁva kuñjaraṁ; Sutvāna vākyaṁ pharusaṁ udīritaṁ, Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto”ti.

“Tudanti vācāya janā asaññatā,
Sarehi saṅgāmagataṁva kuñjaraṁ;
Sutvāna vākyaṁ pharusaṁ udīritaṁ,
Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto”ti.

“Tudanti vācāya janā asaññatā, Sarehi saṅgāmagataṁva kuñjaraṁ; Sutvāna vākyaṁ pharusaṁ udīritaṁ, Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorCon SāriputtaUd 4.7·SāriputtasuttaVen. Sāriputta medita.SiguienteCon UpasenaUd 4.9·UpasenasuttaVen. Upasena Vaṅgantaputta contempla: “Afortunada ha sido mi vida; afortunada será mi muerte”.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}