KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Colección Menor
5. El capítulo con Soṇa

Discurso con el leproso Suppabuddha

Khuddaka Nikāya
5. Soṇavagga
Suppabuddhakuṭṭhisutta
Colección Menor
5. El capítulo con Soṇa
Discurso con el leproso Suppabuddha
Khuddaka Nikāya
5. Soṇavagga
Suppabuddhakuṭṭhisutta
Discurso con el leproso Suppabuddha

Un leproso se convierte en alguien que ha entrado en la corriente, muere y renace como deva.

Ruta suttaUd 5.3Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Udāna › 5. Soṇavagga › Suppabuddhakuṭṭhisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ud5.3/es/f-tola-c-dragonetti
Título de la publicación
Exclamaciones Inspiradas
Traductor
F Tola C Dragonetti
Título raíz
Udāna
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-ud-f-tola-c-dragonetti

He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Rajagaha, en el Bosque de Bambús, en el Lugar-en-que-se-daba-comida-a-las-ardillas. En aquella ocasión existía en Rajagaha un leproso de nombre Suppabuddha, hombre pobre, hombre miserable, hombre desgraciado. Y el bhagavant estaba sentado predicando la doctrina, rodeado por una gran multitud.

El leproso Suppabuddha, vio de lejos a aquella multitud reunida y, habiéndola visto, pensó: «Sin duda, aquí alguien está distribuyendo alimentos líquidos y alimentos sólidos. Vamos, pues, acerquémonos a donde se encuentra aquella multitud. Tal vez yo también obtenga alimento sólido o alimento líquido”.

Y el leproso Suppabuddha se acercó a donde se encontraba aquella multitud y vio al bhagavant sentado, predicando la doctrina, rodeado por una gran multitud, y, habiéndolo visto, pensó: «Aquí nadie está distribuyendo alimentos líquidos o alimentos sólidos. Es el samán Gotama que predica la doctrina a la multitud. Vamos, pues, escuchemos la doctrina” y se sentó a un lado pensando: «Yo también escucharé la doctrina”.

Y el bhagavant examinando a toda la multitud con su mente pensó: «¿Quién es capaz aquí de comprender la doctrina?» Y el bhagavant vio al leproso Suppabuddha sentado entre aquella multitud y, habiéndolo visto, pensó: «Aquí, éste es capaz de comprender la doctrina». Y para provecho del leproso Suppabuddha desarrolló en forma gradual su enseñanza sobre los siguientes temas, a saber: la liberalidad, la disciplina moral, el cielo; y explicó el peligro, la degradación y la impureza de los deseos y los beneficios de la renunciación. Cuando el bhagavant se dio cuenta de que el leproso Suppabuddha tenía ya la mente preparada, dócil, libre de obstáculos, feliz y serena, entonces explicó aquella condensada enseñanza de los buddhas: el sufrimiento, su origen, su destrucción y el camino. De la misma manera como una vestimenta limpia, sin mancha, recibiría perfectamente la tintura, de la misma manera en el leproso Suppabuddha, mientras se encontraba sentado en la reunión, se produjo la intuición de la doctrina, pura, sin mancha: todo lo que tiene un origen está sujeto a destrucción.

Y el leproso Suppabuddha, que había percibido, que había alcanzado y que había conocido la doctrina, que se había compenetrado de ella, que había ido más allá de las dudas y cuyas incertidumbres habían desaparecido, que había alcanzado la completa satisfacción, que no dependía de nadie en su comprensión de la enseñanza del maestro, levantándose de su asiento, se acercó a donde estaba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant , se sentó a un lado, y, sentado a un lado, el leproso Suppabuddha le dijo al bhagavant : «¡Qué, maravilloso, señor, qué extraordinario, señor!: así como uno levantaría algo que se ha caído o descubriría algo que está oculto o indicaría el camino a alguien que lo ha perdido o sostendría una lámpara de aceite en la oscuridad, pensando: 'Los que tienen ojos verán'; de la misma manera el bhagavant ha explicado la doctrina de múltiples maneras. Señor, yo tomo refugio en el bhagavant , en la doctrina y en la congregación. Que el bhagavant desde hoy día me reciba como upasaka , a mí, que en vida, he tomado refugio en él».

Y el leproso Suppabuddha instruido, incitado, entusiasmado y llenado de gozo por el bhagavant, mediante ese discurso sobre la doctrina, contento y alegre con la palabra del bhagavant, bhagavant , haciendo el padakkhina , se retiró. Y no mucho después de que partiera, una vaca con su joven ternero, atacándolo, le quitó la vida al leproso Suppabuddha. Numerosos bhikkhus se acercaron a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentaron a un lado. Y sentados a un lado, aquellos bhikkhus dijeron al bhagavant: «Señor, aquel leproso de nombre Suppabuddha que había sido instruido, incitado, entusiasmado y llenado de gozo por el bhagavant mediante su discurso sobre la doctrina, ha muerto. ¿Cuál es su destino? ¿Cuál es su condición futura?» levantándose de su asiento, saludando al

«Oh bhikkhus , el leproso Suppabuddha era un pandit , actuó de conformidad con la doctrina y no me ha molestado con respecto a la doctrina. Oh bhikkhus , el leproso Suppabuddha con la desaparición de las tres ataduras ha entrado en la corriente no está expuesto a decaer , está seguro, se encamina hacia la completa iluminación»—

Cuando el bhagavant dijo, esto, uno de los bhikkhus le preguntó: «¿Cuál es la causa, señor, cuál es la razón por la cual el leproso Suppabuddha era un hombre pobre, un hombre miserable, un hombre degradado?»

«Oh bhikkhus , el leproso Suppabuddha, en una vida anterior, en esta misma ciudad de Rajagaha, era el hijo de un rico mercader. Y él, atravesando un jardín, vio al pachchekabuddha Como consecuencia de aquella acción, él fue torturado en el infierno, durante muchos centenares de años, durante miles de años, durante muchos cientos de miles de años. Así, debido al residuo de la consecuencia de aquella acción, en esta ciudad de Rajagaha, él era un leproso, hombre pobre, hombre miserable, hombre desgraciado. Pero él, alcanzando la disciplina de doctrina declarada por el tathagata , hizo suya la fe, hizo suya la disciplina moral, hizo suya la enseñanza, hizo suyo la renunciación, e hizo suya la sabiduría. Y él, habiendo hecho suya la fe, habiendo hecho suya la disciplina moral, habiendo hecho suya la enseñanza, habiendo hecho suyo la renunciación, y habiendo hecho suya la sabiduría, al disolverse su cuerpo, después de la muerte, renació en un reino de felicidad, en el cielo, en compañía de los Treinta y Tres dioses. Y allí, él sobrepasa a los otros dioses en esplendor y en gloria». Tagarasikhi entrando en la ciudad para pedir limosna, y habiéndolo visto, pensó: «¿A dónde va este leproso con escudilla de leproso?» y, escupiendo, se fue dándole la izquierda

El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana :

Así como el que tiene ojos,
esforzándose, evita las desigualdades del camino,
así, en este mundo, el que es pandit
debe evitar las cosas malas.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi—
manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko.
Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti.

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṁ mahājanakāyaṁ dūratova sannipatitaṁ. Disvānassa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. *bhājīyati → bhājīyissati (bj); bhājiyati (sya-all, pts-vp-pli1)Yannūnāhaṁ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṁ. Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labheyyan”ti.

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṁ mahājanakāyaṁ dūratova sannipatitaṁ.
Disvānassa etadahosi:
“nissaṁsayaṁ kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. *bhājīyati → bhājīyissati (bj); bhājiyati (sya-all, pts-vp-pli1)
Yannūnāhaṁ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṁ.
Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labheyyan”ti.

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṁ mahājanakāyaṁ dūratova sannipatitaṁ. Disvānassa etadahosi: “nissaṁsayaṁ kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. *bhājīyati → bhājīyissati (bj); bhājiyati (sya-all, pts-vp-pli1)Yannūnāhaṁ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṁ. Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labheyyan”ti.

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “na kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. Samaṇo ayaṁ gotamo parisati dhammaṁ deseti. Yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. Tattheva ekamantaṁ nisīdi: “ahampi dhammaṁ sossāmī”ti.

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami.
Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ.
Disvānassa etadahosi:
“na kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati.
Samaṇo ayaṁ gotamo parisati dhammaṁ deseti.
Yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti.
Tattheva ekamantaṁ nisīdi:
“ahampi dhammaṁ sossāmī”ti.

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “na kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. Samaṇo ayaṁ gotamo parisati dhammaṁ deseti. Yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. Tattheva ekamantaṁ nisīdi: “ahampi dhammaṁ sossāmī”ti.

Atha kho bhagavā sabbāvantaṁ parisaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi “ko nu kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti? Addasā kho bhagavā suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ tassaṁ parisāyaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “ayaṁ kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti. Suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ ārabbha anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbīkathaṁ (si); anupubbikathaṁ (sya-all, pts-vp-pli1, mr)dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ; nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. *nekkhamme → nekkhamme ca (bj, sya-all); nikkhame ca (pts-vp-pli1)Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Atha kho bhagavā sabbāvantaṁ parisaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi
“ko nu kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti?
Addasā kho bhagavā suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ tassaṁ parisāyaṁ nisinnaṁ.
Disvānassa etadahosi:
“ayaṁ kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti.
Suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ ārabbha anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbīkathaṁ (si); anupubbikathaṁ (sya-all, pts-vp-pli1, mr)
dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ; nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. *nekkhamme → nekkhamme ca (bj, sya-all); nikkhame ca (pts-vp-pli1)
Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—
dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ.
Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya;
evamevaṁ suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Atha kho bhagavā sabbāvantaṁ parisaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi “ko nu kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti? Addasā kho bhagavā suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ tassaṁ parisāyaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi: “ayaṁ kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti. Suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ ārabbha anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbīkathaṁ (si); anupubbikathaṁ (sya-all, pts-vp-pli1, mr)dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ; nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. *nekkhamme → nekkhamme ca (bj, sya-all); nikkhame ca (pts-vp-pli1)Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca:

“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. *telapajjotaṁ → telappajjotaṁ (sya1ed, sya2ed)Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante.
Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. *telapajjotaṁ → telappajjotaṁ (sya1ed, sya2ed)
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. *telapajjotaṁ → telappajjotaṁ (sya1ed, sya2ed)Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavatā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. *acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ → atha kho suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ acirapakkantaṁ (bj); atha kho suppabuddhaṁ acirapakkantaṁ (si); atha kho suppabuddhaṁ (pts-vp-pli1)

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavatā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. *acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ → atha kho suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ acirapakkantaṁ (bj); atha kho suppabuddhaṁ acirapakkantaṁ (si); atha kho suppabuddhaṁ (pts-vp-pli1)

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavatā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. *acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ → atha kho suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ acirapakkantaṁ (bj); atha kho suppabuddhaṁ acirapakkantaṁ (si); atha kho suppabuddhaṁ (pts-vp-pli1)

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito, so kālaṅkato.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

“Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

“Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi.
Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

“Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko”ti?

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi—
manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko”ti?

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi—manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko”ti?

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṁyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi. So uyyānabhūmiṁ niyyanto addasa tagarasikhiṁ paccekabuddhaṁ nagaraṁ piṇḍāya pavisantaṁ. *tagarasikhiṁ → taggarasikhiṁ (mr)Disvānassa etadahosi: ‘kvāyaṁ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti? Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. *apasabyato → apabyāmato (sya-all); apasavyaṁ (pts-vp-pli1)So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṁyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyi sīlaṁ samādiyi sutaṁ samādiyi cāgaṁ samādiyi paññaṁ samādiyi. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā”ti.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṁyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi.
So uyyānabhūmiṁ niyyanto addasa tagarasikhiṁ paccekabuddhaṁ nagaraṁ piṇḍāya pavisantaṁ. *tagarasikhiṁ → taggarasikhiṁ (mr)
Disvānassa etadahosi:
‘kvāyaṁ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti?
Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. *apasabyato → apabyāmato (sya-all); apasavyaṁ (pts-vp-pli1)
So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha.
Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṁyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko.
So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyi sīlaṁ samādiyi sutaṁ samādiyi cāgaṁ samādiyi paññaṁ samādiyi.
So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ.
So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā”ti.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṁyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi. So uyyānabhūmiṁ niyyanto addasa tagarasikhiṁ paccekabuddhaṁ nagaraṁ piṇḍāya pavisantaṁ. *tagarasikhiṁ → taggarasikhiṁ (mr)Disvānassa etadahosi: ‘kvāyaṁ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti? Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. *apasabyato → apabyāmato (sya-all); apasavyaṁ (pts-vp-pli1)So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṁyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyi sīlaṁ samādiyi sutaṁ samādiyi cāgaṁ samādiyi paññaṁ samādiyi. So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame; Paṇḍito jīvalokasmiṁ, pāpāni parivajjaye”ti.

“Cakkhumā visamānīva,
vijjamāne parakkame;
Paṇḍito jīvalokasmiṁ,
pāpāni parivajjaye”ti.

“Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame; Paṇḍito jīvalokasmiṁ, pāpāni parivajjaye”ti.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorDe corta vidaUd 5.2·AppāyukasuttaVen. Ānanda comenta cómo la madre del Buddha murió poco después de su nacimiento.SiguienteLos muchachosUd 5.4·KumārakasuttaUna lección para niños pequeños: si no quieren sufrir dolor, no inflijan dolor a otros seres.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}