KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Colección Menor
6. El capítulo sobre los ciegos de nacimiento

Discurso con el asceta con pelo enmarañado

Khuddaka Nikāya
6. Jaccandhavagga
Sattajaṭilasutta
Colección Menor
6. El capítulo sobre los ciegos de nacimiento
Discurso con el asceta con pelo enmarañado
Khuddaka Nikāya
6. Jaccandhavagga
Sattajaṭilasutta
Discurso con el asceta con pelo enmarañado

Cómo conocer el carácter de otra persona.

Ruta suttaUd 6.2Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Udāna › 6. Jaccandhavagga › Sattajaṭilasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ud6.2/es/f-tola-c-dragonetti
Título de la publicación
Exclamaciones Inspiradas
Traductor
F Tola C Dragonetti
Título raíz
Udāna
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-ud-f-tola-c-dragonetti

He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Savatthi, en el Parque del Este, en el palacio de la madre de Migara. En aquella ocasión el bhagavant, habiendo salido de su retiro, por la tarde, estaba sentado en el pórtico de la puerta exterior. Y el rey Pasenadi de Kosala se acercó a donde estaba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentó a un lado.

Entonces pasaron cerca del bhagavant siete ascetas de cabellos en rodete, siete ascetas jainas, siete ascetas desnudos, siete ascetas de los que usan un solo vestido y siete ascetas errantes de largas uñas y largos pelos en sus sobacos, llevando sobre el hombro un bastón con un bulto en su extremo.

El rey Pasenadi de Kosala vio a aquellos siete ascetas de cabellos en rodete, a los siete ascetas jainas, a los siete ascetas desnudos, a los siete ascetas que usan un solo vestido y a los siete ascetas errantes de largas uñas y largos pelos en sus sobacos, llevando sobre el hombro un bastón con un bulto en su extremo y que pasaban cerca del bhagavant. Y, habiéndolos visto, levantándose de su asiento, echándose el manto sobre un hombro, poniendo su rodilla derecha por tierra y haciendo el añjali hacia donde estaban los siete ascetas de cabellos en rodete, los siete ascetas jainas, los siete ascetas desnudos, los siete ascetas que usan un solo vestido y los siete ascetas errantes, por tres veces les dijo su nombre: «Señores, yo soy el rey Pasenadi de Kosala; señores, yo soy el rey Pasenadi de Kosala; señores, yo soy el rey Pasenadi de Kosala».

Y apenas se alejaron los siete ascetas de cabellos en rodete, los siete ascetas jainas, los siete ascetas desnudos, los siete ascetas que usan un solo vestido y los siete ascetas errantes, el rey Pasenadi de Kosala, se acercó a donde estaba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant se sentó a un lado; y, sentado a un lado, el rey Pasenadi de Kosala le dijo al bhagavant: «¿Estos ascetas son arhants o han ingresado en el camino que lleva a la condición de arhant?»

«Si son arhants o han ingresado en el camino que lleva a la condición de arhant, esto es algo difícil de saber para ti, oh gran rey, que eres un padre de familia, que disfrutas de los placeres, que vives una vida dificultada por los hijos, que te deleitas con el sándalo de Benares, que usas guirnaldas, perfumes, ungüentos y que gozas con el oro y la plata.

¡Oh! gran rey, es conviviendo con una persona que uno puede llegar a conocer su moralidad y siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es con el trato que uno puede llegar a conocer la pureza de una persona siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es en las desdichas que se puede llegar a conocer la pureza de una persona, siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se les pase desapercibida siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es conversando con una persona que se puede llegar a conocer su inteligencia y siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio».

«¡Qué maravilloso, señor, qué extraordinario, señor, lo bien que ha dicho el bhagavant: “Si son arhants o han ingresado en el camino que lleva a la condición de arhant, esto es algo difícil de saber para ti, oh gran rey, que eres un padre de familia, que disfrutas de los placeres, que vives una vida dificultada por los hijos, que te deleitas con el sándalo de Benares, que usas guirnaldas, perfumes, ungüentos y que gozas con el oro y la plata. Es conviviendo con una persona que uno puede llegar a conocer su moralidad y siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es con el trato que uno puede llegar a conocer la pureza de una persona siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es en las desdichas que se puede llegar a conocer la fortaleza de una persona y siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio. Oh gran rey, es conversando con una persona que se puede llegar a conocer su inteligencia y siempre que uno, por largo tiempo y no por corto tiempo, la observe atentamente y no se le pase desapercibida, siempre que uno sea inteligente y no un necio.

Estos, señor, son mis hombres, ladrones, espías que van observando el país. Yo examinaré después los informes que ellos hayan recogido previamente. Y ahora, señor, después de limpiarse el polvo y el sudor, bien bañados, bien perfumados, con los cabellos y las barbas bien peinados, vestidos de blanco, se dedicarán a gozar, teniendo a su alcance, poseyendo, las cinco clases de placeres sensuales» .

El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana :

No debe uno esforzarse en todo
ni ser hombre de otro
ni vivir dependiendo de otro
ni comerciar con la doctrina.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. *kho → ye ca kho (bj); ye ca te (sya-all); ye nu ke ci kho (pts-vp-pli1); ye te (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]); ye nu kho keci (?)Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. *kho → ye ca kho (bj); ye ca te (sya-all); ye nu ke ci kho (pts-vp-pli1); ye te (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]); ye nu kho keci (?)
Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. *kho → ye ca kho (bj); ye ca te (sya-all); ye nu ke ci kho (pts-vp-pli1); ye te (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]); ye nu kho keci (?)Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti. *khārivividhamādāya → khārīvividhamādāya (sya-all); khārīvidhamādāya (mr dn3:46 [Ambaṭṭhasutta/5. Catuapāyamukha])

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti. *khārivividhamādāya → khārīvividhamādāya (sya-all); khārīvidhamādāya (mr dn3:46 [Ambaṭṭhasutta/5. Catuapāyamukha])

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti. *khārivividhamādāya → khārīvividhamādāya (sya-all); khārīvidhamādāya (mr dn3:46 [Ambaṭṭhasutta/5. Catuapāyamukha])

Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: *pathaviyaṁ → paṭhaviyaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)“rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti.

Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante.
Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: *pathaviyaṁ → paṭhaviyaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
“rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo;
rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo;
rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti.

Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: *pathaviyaṁ → paṭhaviyaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)“rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “ye kho, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatare”ti. *tesaṁ → etesaṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | aññatare”ti → aññatarāti (bj, mr); aññataroti (sya-all, pts-vp-pli1)

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca:
“ye kho, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatare”ti. *tesaṁ → etesaṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | aññatare”ti → aññatarāti (bj, mr); aññataroti (sya-all, pts-vp-pli1)

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: “ye kho, bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatare”ti. *tesaṁ → etesaṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | aññatare”ti → aññatarāti (bj, mr); aññataroti (sya-all, pts-vp-pli1)

“Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti.

“Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti.

“Dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti.

Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. *na ittaraṁ → na ittarena (bj, sya-all)Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā”ti.

Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. *na ittaraṁ → na ittarena (bj, sya-all)
Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena.
Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena.
Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā”ti.

Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. *na ittaraṁ → na ittarena (bj, sya-all)Saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ …pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante.
Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])
‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti.
Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ …pe…
sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā.
Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])‘dujjānaṁ kho etaṁ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena—ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṁ samāpannāti. Saṁvāsena kho, mahārāja, sīlaṁ veditabbaṁ …pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’”ti.

“Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṁ ocaritvā gacchanti. *corā → carā (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]) | gacchanti → āgacchanti (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osārissāmi. *osārissāmi → otarissāmi (bj, sya-all); oyāyissāmi (bj-a, sya-a); osāpayissāmi (pts-vp-pli1 sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī”ti. *paricāressantī”ti → paricāriyanti (sya-all); paricārissantīti (pts-vp-pli1)

“Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṁ ocaritvā gacchanti. *corā → carā (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]) | gacchanti → āgacchanti (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osārissāmi. *osārissāmi → otarissāmi (bj, sya-all); oyāyissāmi (bj-a, sya-a); osāpayissāmi (pts-vp-pli1 sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])
Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī”ti. *paricāressantī”ti → paricāriyanti (sya-all); paricārissantīti (pts-vp-pli1)

“Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṁ ocaritvā gacchanti. *corā → carā (sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta]) | gacchanti → āgacchanti (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ ahaṁ pacchā osārissāmi. *osārissāmi → otarissāmi (bj, sya-all); oyāyissāmi (bj-a, sya-a); osāpayissāmi (pts-vp-pli1 sn3.11:1 [11. Sattajaṭilasutta])Idāni te, bhante, taṁ rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī”ti. *paricāressantī”ti → paricāriyanti (sya-all); paricārissantīti (pts-vp-pli1)

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā; Nāññaṁ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṁ care”ti. *vaṇiṁ → vaṇī (sya-all); vāṇijjaṁ (pts-vp-pli1); vāṇijaṁ (mr)

“Na vāyameyya sabbattha,
nāññassa puriso siyā;
Nāññaṁ nissāya jīveyya,
dhammena na vaṇiṁ care”ti. *vaṇiṁ → vaṇī (sya-all); vāṇijjaṁ (pts-vp-pli1); vāṇijaṁ (mr)

“Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā; Nāññaṁ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṁ care”ti. *vaṇiṁ → vaṇī (sya-all); vāṇijjaṁ (pts-vp-pli1); vāṇijaṁ (mr)

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorRenunciar a la fuerza vitalUd 6.1·ĀyusaṅkhārossajjanasuttaEl Buddha renuncia a las fuerzas que lo mantendrán con vida.SiguienteLa revisión del BuddhaUd 6.3·PaccavekkhaṇasuttaEl Buddha reflexiona sobre las cualidades no saludables que ha abandonado.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}