He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant [1] recorriendo el país de los Mallas con un gran grupo de bhikkhus, llegó a una aldea de brahmanes Mallas, cuyo nombre era El Pilar. En aquella ocasión los brahmanes jefes de familia de la aldea El Pilar oyeron decir: «El samán Gotama, descendiente de los Sakya, ha dejado el clan de los Sakya para llevar una vida errante. Recorriendo el país de los Mallas con un gran grupo de bhikkhus ha llegado a El Pilar». Y entonces llenaron el pozo hasta la boca con paja y hierbas, pensando: «¡Que no tomen agua estos samanes de cabezas rapadas!»
Y el bhagavant, apartándose del camino, se dirigió al pie de un árbol y una vez ahí se sentó en el asiento preparado para él. Y, habiéndose sentado, el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Ve, Ananda, y tráeme agua de aquel pozo».
Y cuando el bhagavant le dijo esto, el venerable Ananda le respondió: «Señor, este pozo ha sido tapado hasta la boca con paja y hierbas por los brahmanes, jefes de familia de El Pilar, pensando: 'Que estos samanes de cabezas rapadas no tomen agua’».
Por segunda vez entonces el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Ve, Ananda, y tráeme agua de aquel pozo». Por segunda vez entonces el venerable Ananda le respondió al bhagavant: «Señor, este pozo ha sido tapado hasta la boca con paja y hierbas por los brahmanes, jefes de familia de El Pilar, pensando: 'Que estos samanes de cabezas rapadas no tomen agua'».
Por tercera vez entonces el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Ve, Ananda, y tráeme agua de aquel pozo».
Y el venerable Ananda diciendo: «Sí, señor», obedeciendo al bhagavant, tomando una escudilla, se dirigió hacia el pozo.
Cuando el venerable Ananda estuvo cerca del pozo, éste, arrojando de su boca toda la paja y las hierbas, se llenó de agua clara, pura, transparente, que llegaba hasta sus bordes e incluso desbordaba.
Y el venerable Ananda pensó: «¡Qué extraordinarios, señor, qué maravillosos son el gran poder y la gran autoridad del tathagata, pues cuando me acerqué al pozo, éste arrojando de su boca toda la paja y las hierbas, se llenó de agua, clara, pura, transparente, que llega hasta sus bordes, e incluso desborda». Y, tomando agua con su escudilla, se acercó a donde estaba el bhagavant y, habiéndosele acercado, le dijo: «¡Qué extraordinarios, señor, qué maravillosos, señor, son el gran poder y la gran autoridad del tathagata, pues cuando me acerqué al pozo, éste, arrojando de su boca toda la paja y las hierbas, se llenó de agua clara, pura, transparente que llegaba hasta sus bordes e incluso desbordaba! Beba agua el bhagavant; beba agua el bien encaminado».
El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana [2]:
¿De qué serviría un pozo
si hay agua en todas partes?
¿Qué queda por buscar
si se cortó la raíz del deseo?
[1] Se refiere al Bienaventurado, el Buda.
[2] Una exclamación gozosa o emotiva.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thūṇaṁ nāma mallānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. *thūṇaṁ → thūnaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Assosuṁ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thūṇaṁ anuppatto”ti. (…) Udapānaṁ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṁ: *(…) → (atha kho te thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā) (?)“mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thūṇaṁ nāma mallānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. *thūṇaṁ → thūnaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Assosuṁ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā:
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thūṇaṁ anuppatto”ti.
(…) Udapānaṁ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṁ: *(…) → (atha kho te thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā) (?)
“mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū”ti.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thūṇaṁ nāma mallānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. *thūṇaṁ → thūnaṁ (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Assosuṁ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thūṇaṁ anuppatto”ti. (…) Udapānaṁ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṁ: *(…) → (atha kho te thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā) (?)“mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito: ‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito:
‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito: ‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṁ apaṁsū’”ti.
Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami. Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. *vissandanto → visandanto (sya-all); vissando (mr)
tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami.
Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. *vissandanto → visandanto (sya-all); vissando (mr)
Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṁ āharā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami. Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. *vissandanto → visandanto (sya-all); vissando (mr)
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi:
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā.
Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito”ti.
Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca:
“acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā.
Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi.
Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṁ taṁ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Kiṁ kayirā udapānena, Āpā ce sabbadā siyuṁ; Taṇhāya mūlato chetvā, Kissa pariyesanaṁ care”ti.
Kissa pariyesanaṁ care”ti.
“Kiṁ kayirā udapānena, Āpā ce sabbadā siyuṁ; Taṇhāya mūlato chetvā, Kissa pariyesanaṁ care”ti.