He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant recorriendo el país de los Mallas, en compañía de un gran número de bhikkhus, se dirigió hacia la ciudad de Pava. Allí, en Pava, el bhagavant vivía en el Bosque de Mangos de Chunda, el hijo del orfebre.
Entonces Chunda, el hijo del orfebre, oyó decir: «El bhagavant, recorriendo el país de los Mallas, en compañía de un gran número de bhikkhus, ha llegado a Pava y está viviendo en Pava, en el Bosque de Mangos de Chunda». Y Chunda, el hijo del orfebre, se acercó a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant se sentó a un lado. Y a Chunda, el hijo del orfebre, que estaba sentado a un lado, el bhagavant lo instruyó, lo incitó, lo entusiasmó, lo llenó de gozo con una conversación sobre la doctrina. Y Chunda, el hijo del orfebre, instruido, incitado, entusiasmado y llenado de gozo por el bhagavant mediante aquella conversación sobre la doctrina, le dijo al bhagavant: «Señor, que el bhagavant, en compañía de su grupo de bhikkhus, bhagavant aceptó guardando silencio. acepte comer mañana en mi casa». El
Y Chunda, el hijo del orfebre, viendo que el bhagavant aceptaba, levantándose de su asiento, saludando al bhagavant, haciendo el padakkhina se retiró. Y Chunda, el hijo del orfebre, al concluir la noche, habiendo hecho preparar en su propia casa delicioso alimento sólido y líquido y abundante carne tierna de chancho anunció al bhagavant que era hora de comer, diciéndole: «Señor, ya es hora, la comida está preparada»
Y el bhagavant, por la mañana, después de vestirse, tomando su manto y su escudilla, con el grupo de bhikkhus, se dirigió a la casa de Chunda, el hijo del orfebre, y una vez ahí, se sentó en el asiento preparado para él y, habiéndose sentado, el bhagavant le dijo a Chunda, el hijo del orfebre: «Oh Chunda, sírveme a mí la carne tierna de chancho que has preparado y sírveles a los bhikkhus el otro alimento sólido y líquido que has preparado». Diciendo: «Sí, señor», Chunda, el hijo del orfebre, obedeciendo al bhagavant, le sirvió al bhagavant la carne tierna de chancho que había preparado y les sirvió a los bhikkhus el otro alimento sólido y líquido que había preparado.
Y el bhagavant le dijo a Chunda, el hijo del orfebre:
«Chunda, entierra en un pozo la carne tierna de chancho que te ha quedado. Oh Chunda, yo no veo en este mundo incluyendo a los dioses, a Mara y a Brahma, con sus samanes y brahmanes, sus dioses y sus hombres, quién podría digerir bien esta comida, excepto el tathagata». Diciendo: «Si, señor», Chunda, el hijo del orfebre, obedeciendo al bhagavant, enterrando en un pozo aquella tierna carne de chancho que había quedado, se acercó a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentó a un lado. Y el bhagavant habiendo instruido, incitado, entusiasmado, llenado de gozo a Chunda, el hijo del orfebre, levantándose de su asiento, se retiró.
Y una grave enfermedad le sobrevino al bhagavant, después de haber comido la comida de Chunda, el hijo del orfebre. Eran fuertes dolores con disentería de sangre, que lo llevarían a la muerte. Entonces allí el bhagavant, compenetrado de auto-conciencia, soportaba todo sin desalentarse. Y el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «¡Vamos, Ananda! Iremos a la ciudad de Kusinara». Diciendo: «Sí, señor», el venerable Ânanda obedeció al bhagavant.
Después de comer el alimento de Chunda,
el hijo del orfebre,
—así he oído decir—
el sabio tuvo una seria enfermedad
que lo llevaría a la muerte;
le sobrevino al Maestro una seria dolencia,
después de haber comido la tierna carne de chancho.
Y, habiéndose purgado, el bhagavant dijo:
«Voy a la ciudad de Kusinara».
Y el bhagavant, apartándose del camino, se dirigió al pie de un árbol, y una vez ahí, le dijo al venerable Ananda: «Vamos, Ananda, dobla en cuatro mi manto. Estoy cansado, me sentaré». Diciendo: «Sí, señor», el venerable Ananda, obedeciendo al bhagavant, dobló su manto en cuatro. El bhagavant se sentó en el asiento preparado para él y, habiéndose sentado, le dijo al venerable Ananda: «Vamos, Ananda, tráeme agua; tengo sed, Ananda, beberé».
Cuando el bhagavant dijo esto, el venerable Ananda le respondió: «Señor, ahora, unos quinientos carros han pasado; agitada por las ruedas esta agua fluye, en poca cantidad, revuelta, sucia. Señor, está cerca el río Kukuttha, de aguas claras, agradables, frescas, cristalinas, de bellas orillas, hermoso. Ahí el bhagavant podrá beber agua y refrescar su cuerpo».
Por segunda vez el bhagavant le dijo al venerable Ananda:
«Vamos, Ananda, tráeme agua; tengo sed, Ananda, beberé». Por segunda vez el venerable Ananda le dijo al bhagavant:
«Señor, ahora, unos quinientos carros han pasado; agitada por las ruedas esta agua fluye, en poca cantidad, revuelta, sucia. Señor, está cerca el río Kukuttha, de aguas claras, agradables, frescas, cristalinas, de bellas orillas, hermoso. Ahí el bhagavant podrá beber agua y refrescar su cuerpo».
Por tercera vez el bhagavant le dijo al venerable Ananda:
«Vamos, Ananda, tráeme agua; tengo sed, Ananda, beberé». Diciendo: «Sí, señor», el venerable Ananda, obedeciendo al bhagavant, tomando su escudilla, se acercó a aquel riachuelo. Y aquel riachuelo que había sido agitado por las ruedas de los carros y que fluía en poca cantidad, revuelto y sucio, empezó a fluir claro, transparente, puro, apenas el venerable Ananda se le acerco.
Y el venerable Ananda pensó: «¡Qué maravillosos, señor, qué extraordinarios, señor, son en verdad el gran poder, la gran autoridad del tathagata! Pues este riachuelo agitado por las ruedas de los carros y que fluía, en poca cantidad, revuelto y sucio, apenas yo me acerqué a él, comenzó a fluir claro, transparente, puro». Y, tomando agua con la escudilla, regresó a donde se encontraba el bhagavant y, habiendo regresado, le dijo:
«¡Qué maravillosos, señor, qué extraordinarios, señor, son el gran poder y la gran autoridad del tathagata! Pues este riachuelo que había sido agitado por las ruedas de los carros y que fluía, en poca cantidad, revuelto y sucio, apenas yo me acerqué a él, comenzó a fluir claro, transparente, puro. Beba agua el bhagavant, beba agua el bien encaminado». Y el bhagavant bebió el agua.
El bhagavant con un gran número de bhikkhus se dirigió hacia el río Kukuttha y una vez ahí, se sumergió en el río, se bañó, bebió sus aguas y saliendo nuevamente se dirigió al Bosque de Mangos y una vez ahí, le dijo al venerable Chundaka:
«Vamos, Chundaka, dobla en cuatro mi manto. Estoy cansado, Chundaka, me echaré». Diciendo: «Sí, señor», el venerable Chundaka, obedeciendo al bhagavant, dobló su manto en cuatro. Y el bhagavant adoptó la postura de león, sobre su lado derecho, colocando un pie encima del otro, atento, compenetrado de autoconciencia, fijando su atención en la conciencia de la energía. El venerable Chundaka se sentó ahí mismo, frente al bhagavant.
El iluminado (buddha) llegó al río Kukuttha,
de aguas claras, agradables, transparentes;
el Maestro, sumamente cansado, se sumergió en él
el tathagata, sin igual en este mundo.
Después de bañarse y de beber, el Maestro salió,
honrado, en medio de una multitud de bhikkhus.
El Maestro, el que transmite la enseñanza,
el bhagavant en este mundo,
llegó al Bosque de Mangos, él, el gran rishi.
Le dijo al bhikkhu llamado Chundaka:
«Extiéndeme doblado en cuatro
un manto como lecho».
Y Chunda, a pedido del disciplinado,
rápidamente extendió un manto doblado en cuatro
El Maestro, sumamente cansado, se acostó
y Chunda se sentó frente a él.
Y el bhagavant le dijo al venerable Ananda: «Pudiera ser, Ananda, que alguien hiciera surgir remordimientos en Chunda, el hijo del orfebre, diciéndole: 'Amigo Chunda, ha sido un daño para ti, ha sido una mala adquisición para ti, que el tathâgata haya alcanzado el parinirvana después de haber comido la última comida que tú le diste como limosna'. Ananda, ese remordimiento de Chunda, el hijo del orfebre, debe ser reprimido, diciéndole:
'Amigo Chunda, ha sido una felicidad para ti, ha sido una buena adquisición para ti, que el tathagata haya alcanzado el parinirvana después de haber comido la última comida que tú le diste como limosna. Personalmente, amigo Chunda, le oí decir al bhagavant, personalmente recibí de él estas palabras:
'Estas dos clases de comida que se da como limosna tienen iguales frutos, tienen iguales resultados; tienen mayores frutos y dan origen a mayores méritos que otras comidas que se da como limosna. ¿Cuáles son esas dos? Una es la comida dada como limosna, después de la cual un tathagata alcanza la suprema Iluminación; la otra es la comida dada como limosna, después de la cual un tathagata alcanza el parinirvana, carente de sustrato. Estas dos clases de comida dadas como limosna tienen iguales frutos y tienen iguales resultados; tienen mayores frutos y dan origen a mayores méritos que otras comidas que se dan como limosna'.
El venerable Chunda, el hijo del orfebre, ha acumulado un karman que produce la duración completa de la vida; el venerable Chunda, el hijo del orfebre, ha acumulado un karman que produce la belleza, ha acumulado un karman que produce la felicidad, ha acumulado un karman que conduce al cielo, ha acumulado un karman que produce la fama, ha acumulado un karman que produce la soberanía'. Así, el remordimiento de Chunda, el hijo del orfebre, oh Ânanda, debe ser reprimido».
El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana
Crece el mérito de aquel que da.
No se acumula el odio en aquel que se controla.
El bueno abandona el mal;
con la destrucción del deseo, del odio y del error,
alcanza el nirvana.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.
ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāvā tadavasari.
Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.
Assosi kho cundo kammāraputto: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Assosi kho cundo kammāraputto: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti.
Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca:
“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Assosi kho cundo kammāraputto: “bhagavā kira mallesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāvaṁ anuppatto pāvāyaṁ viharati mayhaṁ ambavane”ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṁ bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṁ bhagavato kālaṁ ārocāpesi:
“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṁ bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena maṁ parivisa, yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena bhagavantaṁ parivisi; yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi:
“yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena maṁ parivisa,
yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisā”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena bhagavantaṁ parivisi;
yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisi.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena maṁ parivisa, yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ paṭiyattaṁ tena bhagavantaṁ parivisi; yaṁ panaññaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ tena bhikkhusaṅghaṁ parivisi.
Atha kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṁ taṁ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṁ paribhuttaṁ sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassā”ti. *aññatra tathāgatassā”ti → aññatra tathāgatenāti (bj)“Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi:
“yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇāhi.
Nāhaṁ taṁ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṁ paribhuttaṁ sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassā”ti. *aññatra tathāgatassā”ti → aññatra tathāgatenāti (bj)
“Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho bhagavā cundaṁ kammāraputtaṁ āmantesi: “yaṁ te, cunda, sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṁ taṁ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṁ paribhuttaṁ sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassā”ti. *aññatra tathāgatassā”ti → aññatra tathāgatenāti (bj)“Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṁ ahosi sūkaramaddavaṁ avasiṭṭhaṁ taṁ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. *pabāḷhā → bāḷhā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.
Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. *pabāḷhā → bāḷhā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.
Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṁ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. *pabāḷhā → bāḷhā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, pabāḷhaṁ māraṇantikaṁ.
Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā,
Cundassa bhattaṁ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṁ; Ābādhaṁ samphusī dhīro, pabāḷhaṁ māraṇantikaṁ.
Bhuttassa ca sūkaramaddavena, Byādhippabāḷho udapādi satthuno; Viriccamāno bhagavā avoca, *Viriccamāno → virecamāno (dn16:173 [Mahāparinibbānasutta/23. Kammāraputtacundavatthu]); viriñcamāno (?)“Gacchāmahaṁ kusināraṁ nagaran”ti.
Bhuttassa ca sūkaramaddavena,
Byādhippabāḷho udapādi satthuno;
Viriccamāno bhagavā avoca, *Viriccamāno → virecamāno (dn16:173 [Mahāparinibbānasutta/23. Kammāraputtacundavatthu]); viriñcamāno (?)
“Gacchāmahaṁ kusināraṁ nagaran”ti.
Bhuttassa ca sūkaramaddavena, Byādhippabāḷho udapādi satthuno; Viriccamāno bhagavā avoca, *Viriccamāno → virecamāno (dn16:173 [Mahāparinibbānasutta/23. Kammāraputtacundavatthu]); viriñcamāno (?)“Gacchāmahaṁ kusināraṁ nagaran”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, ānanda, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi.
Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati. Ayaṁ, bhante, kukudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. *kukudhā → kakutthā (bj); kukuṭā (sya-all); kukuṭṭhā (pts-vp-pli1); kakuṭṭhā (csp1ed); kakudhā (dn16:176 [Mahāparinibbānasutta/24. Pānīyāharaṇa])Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī”ti. *sītīkarissatī”ti → sītiṁ karissatīti (bj); sītaṁ karissatīti (sya-all, pts-vp-pli1, mr)
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati.
Ayaṁ, bhante, kukudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. *kukudhā → kakutthā (bj); kukuṭā (sya-all); kukuṭṭhā (pts-vp-pli1); kakuṭṭhā (csp1ed); kakudhā (dn16:176 [Mahāparinibbānasutta/24. Pānīyāharaṇa])
Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī”ti. *sītīkarissatī”ti → sītiṁ karissatīti (bj); sītaṁ karissatīti (sya-all, pts-vp-pli1, mr)
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṁ cakkacchinnaṁ udakaṁ parittaṁ luḷitaṁ āvilaṁ sandati. Ayaṁ, bhante, kukudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. *kukudhā → kakutthā (bj); kukuṭā (sya-all); kukuṭṭhā (pts-vp-pli1); kakuṭṭhā (csp1ed); kakudhā (dn16:176 [Mahāparinibbānasutta/24. Pānīyāharaṇa])Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī”ti. *sītīkarissatī”ti → sītiṁ karissatīti (bj); sītaṁ karissatīti (sya-all, pts-vp-pli1, mr)
Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.
tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami.
Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.
Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, ānanda, pānīyaṁ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṁ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi:
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā.
Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī”ti.
Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca:
“acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā.
Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.
Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī”ti. Pattena pānīyaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati. Pivatu bhagavā pānīyaṁ, pivatu sugato pānīyan”ti.
Atha kho bhagavā pānīyaṁ apāyi. *apāyi → apāsi (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kukudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukudhaṁ nadiṁ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cundakaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, cundaka, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti.
Atha kho bhagavā pānīyaṁ apāyi. *apāyi → apāsi (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kukudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukudhaṁ nadiṁ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṁ tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cundakaṁ āmantesi:
“iṅgha me tvaṁ, cundaka, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti.
Atha kho bhagavā pānīyaṁ apāyi. *apāyi → apāsi (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kukudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukudhaṁ nadiṁ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cundakaṁ āmantesi: “iṅgha me tvaṁ, cundaka, catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi.
Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.
Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.
Gantvāna buddho nadikaṁ kukudhaṁ, Acchodakaṁ sātudakaṁ vippasannaṁ; *sātudakaṁ → sātodakaṁ (sabbattha)Ogāhi satthā sukilantarūpo, Tathāgato appaṭimodha loke.
Gantvāna buddho nadikaṁ kukudhaṁ,
Acchodakaṁ sātudakaṁ vippasannaṁ; *sātudakaṁ → sātodakaṁ (sabbattha)
Ogāhi satthā sukilantarūpo,
Tathāgato appaṭimodha loke.
Gantvāna buddho nadikaṁ kukudhaṁ, Acchodakaṁ sātudakaṁ vippasannaṁ; *sātudakaṁ → sātodakaṁ (sabbattha)Ogāhi satthā sukilantarūpo, Tathāgato appaṭimodha loke.
Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā, *Nhatvā ca pivitvā cudatāri → nahātvā pivitvā ca uttāri (sya-all); nahātvā ca pivitvā ca udatāri (pts-vp-pli1); nhatvā ca uttari (mr)Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe; Satthā pavattā bhagavā idha dhamme, Upāgami ambavanaṁ mahesi; Āmantayi cundakaṁ nāma bhikkhuṁ, “Catugguṇaṁ santhara me nipajjaṁ”. *santhara → patthara (bj, pts-vp-pli1)
Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā, *Nhatvā ca pivitvā cudatāri → nahātvā pivitvā ca uttāri (sya-all); nahātvā ca pivitvā ca udatāri (pts-vp-pli1); nhatvā ca uttari (mr)
Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe;
Satthā pavattā bhagavā idha dhamme,
Upāgami ambavanaṁ mahesi;
Āmantayi cundakaṁ nāma bhikkhuṁ,
“Catugguṇaṁ santhara me nipajjaṁ”. *santhara → patthara (bj, pts-vp-pli1)
Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā, *Nhatvā ca pivitvā cudatāri → nahātvā pivitvā ca uttāri (sya-all); nahātvā ca pivitvā ca udatāri (pts-vp-pli1); nhatvā ca uttari (mr)Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe; Satthā pavattā bhagavā idha dhamme, Upāgami ambavanaṁ mahesi; Āmantayi cundakaṁ nāma bhikkhuṁ, “Catugguṇaṁ santhara me nipajjaṁ”. *santhara → patthara (bj, pts-vp-pli1)
So codito bhāvitattena cundo, Catugguṇaṁ santhari khippameva; *santhari → patthari (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Nipajji satthā sukilantarūpo, Cundopi tattha pamukhe nisīdīti.
So codito bhāvitattena cundo,
Catugguṇaṁ santhari khippameva; *santhari → patthari (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Nipajji satthā sukilantarūpo,
Cundopi tattha pamukhe nisīdīti.
So codito bhāvitattena cundo, Catugguṇaṁ santhari khippameva; *santhari → patthari (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Nipajji satthā sukilantarūpo, Cundopi tattha pamukhe nisīdīti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “siyā kho panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṁ upadaheyya: ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo—
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“siyā kho panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṁ upadaheyya:
‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā parinibbuto’ti.
Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo—
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: “siyā kho panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṁ upadaheyya: ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo—
Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṁ, āvuso cunda, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ—dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca.
Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṁ
yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto.
Sammukhā metaṁ, āvuso cunda, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ—
dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca.
Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati.
Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca.
Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṁ yassa te tathāgato pacchimaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṁ, āvuso cunda, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ—dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṁ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā ca.
‘Āyusaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, vaṇṇasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, sukhasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, saggasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, yasasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, ādhipateyyasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitan’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo”ti.
‘Āyusaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, vaṇṇasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, sukhasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, saggasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, yasasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, ādhipateyyasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitan’ti.
Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo”ti.
‘Āyusaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, vaṇṇasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, sukhasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, saggasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, yasasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitaṁ, ādhipateyyasaṁvattanikaṁ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṁ upacitan’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṁ vippaṭisāro paṭivinodetabbo”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. *sanibbuto”ti → sa nibbutoti (bj); parinibbutoti (sya-all, pts-vp-pli1)
“Dadato puññaṁ pavaḍḍhati,
Saṁyamato veraṁ na cīyati;
Kusalo ca jahāti pāpakaṁ,
Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. *sanibbuto”ti → sa nibbutoti (bj); parinibbutoti (sya-all, pts-vp-pli1)
“Dadato puññaṁ pavaḍḍhati, Saṁyamato veraṁ na cīyati; Kusalo ca jahāti pāpakaṁ, Rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. *sanibbuto”ti → sa nibbutoti (bj); parinibbutoti (sya-all, pts-vp-pli1)