KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Colección Menor
8. El capítulo con los aldeanos de Pāṭali

Discurso en Visakha

Khuddaka Nikāya
8. Pāṭaligāmiyavagga
Visākhāsutta
Colección Menor
8. El capítulo con los aldeanos de Pāṭali
Discurso en Visakha
Khuddaka Nikāya
8. Pāṭaligāmiyavagga
Visākhāsutta
Discurso en Visakha

La dama Visākhā desea muchos nietos.

Ruta suttaUd 8.8Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Udāna › 8. Pāṭaligāmiyavagga › Visākhāsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ud8.8/es/f-tola-c-dragonetti
Título de la publicación
Exclamaciones Inspiradas
Traductor
F Tola C Dragonetti
Título raíz
Udāna
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-ud-f-tola-c-dragonetti

He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant se encontraba en la ciudad de Savatthi, en el Parque del Este, en el palacio de la madre de Migara. En aquella ocasión murió la nieta de Visakha, madre de Migara, una niña agradable y muy querida. Y Visakha, madre de Migara, con las ropas y el pelo aún humedos, se acercó al amanecer a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentó a un lado. Y el bhagavant le dijo a Visakha, la madre de Migara, que estaba sentada a un lado:

«¿Por qué has venido aquí, oh Visakha, al amanecer con las ropas y el pelo aún húmedos?»

«Señor, mi nieta, una niña agradable y muy querida, ha muerto. Por esta razón yo he venido aquí al amanecer con las ropas y el pelo aún húmedos».

«Visakha ¿desearías tener tantos hijos y nietos como hombres hay en Savatthi?»

«Oh bhagavant, yo desearía tener tantos hijos y nietos como hombres hay en Savatthi».

«Visakha ¿cuántos hombres mueren diariamente en Savatthi?»

«Señor, diez hombres mueren diariamente en Savatthi o nueve hombres mueren diariamente en Savatthi u ocho hombres mueren diariamente en Savatthi, o siete hombres mueren diariamente en Savatthi o seis hombres mueren diariamente en Savatthi o cinco hombres mueren diariamente en Savatthi o cuatro hombres mueren diariamente en Savatthi o tres hombres mueren diariamente en Savatthi o dos hombres mueren diariamente en Savatthi o un hombre, señor, muere diariamente en Savatthi. Señor, Savatthi está llena de hombres que mueren».

«¿Qué piensas, Visakha? ¿Alguna vez estarías sin el pelo húmedo o sin la ropa húmeda? »

«Pues no, señor. Sería demasiado para mí, señor, con tantos hijos y nietos».

«Oh Visakha, quienes tienen cien cosas queridas, tienen cien sufrimientos; quienes tienen noventa cosas queridas, tienen noventa sufrimientos; quienes tienen ochenta cosas queridas, tienen ochenta sufrimientos; quienes tienen setenta cosas queridas, tienen setenta sufrimientos; quienes tienen sesenta cosas queridas, tienen sesenta sufrimientos; quienes tienen cincuenta cosas queridas, tienen cincuenta sufrimientos; quienes tienen cuarenta cosas queridas, tienen cuarenta sufrimientos; quienes tienen treinta cosas queridas, tienen treinta sufrimientos; quienes tienen veinte cosas queridas, tienen veinte sufrimientos; quienes tienen diez cosas queridas, tienen diez sufrimientos; quienes tienen nueve cosas queridas, tienen nueve sufrimientos; quienes tienen ocho cosas queridas, tienen ocho sufrimientos; quienes tienen siete cosas queridas, tienen siete sufrimientos; quienes tienen seis cosas queridas, tienen seis sufrimientos; quienes tienen cinco cosas queridas, tienen cinco sufrimientos; quienes tienen cuatro cosas queridas, tienen cuatro sufrimientos; quienes tienen tres cosas queridas, tienen tres sufrimientos; quienes tienen dos cosas queridas, tienen dos sufrimientos; quienes tienen una cosa querida, tienen un sufrimiento; quienes no tienen nada querido, no tienen ningún sufrimiento. Yo digo que ellos están libres de dolor, libres de pasión, libres de preocupaciones».

El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana

Las penas, lamentaciones y sufrimientos
de múltiples formas
que existen en este mundo
se producen a causa de algo querido.
Ellos no se producen
cuando no existe algo querido.
Por esto, son felices y están libres de dolor
aquellos que no tienen en este mundo nada querido.
Por eso, si aspiras al estado libre de dolor y de pasión,
no tengas nada querido,
en ningún lugar en este mundo.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā. Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca:

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā.
Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca:

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā. Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca:

“Handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti? “Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā. Tenāhaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti. “Iccheyyāsi tvaṁ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti? *yāvatikā → yāvatakā (?) | tāvatike → tāvatake (?)“Iccheyyāhaṁ, bhagavā, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti. *Iccheyyāhaṁ, bhagavā → iccheyyāhaṁ bhante bhagavā (sya-all)

“Handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti?
“Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā.
Tenāhaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti.
“Iccheyyāsi tvaṁ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti? *yāvatikā → yāvatakā (?) | tāvatike → tāvatake (?)
“Iccheyyāhaṁ, bhagavā, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti. *Iccheyyāhaṁ, bhagavā → iccheyyāhaṁ bhante bhagavā (sya-all)

“Handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti? “Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā. Tenāhaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti. “Iccheyyāsi tvaṁ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti? *yāvatikā → yāvatakā (?) | tāvatike → tāvatake (?)“Iccheyyāhaṁ, bhagavā, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti. *Iccheyyāhaṁ, bhagavā → iccheyyāhaṁ bhante bhagavā (sya-all)

“Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karontī”ti? “Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti; navapi, bhante … aṭṭhapi, bhante … sattapi, bhante … chapi, bhante … pañcapi, bhante … cattāropi, bhante … tīṇipi, bhante … dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti. Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṁ kālaṁ karoti. Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṁ karontehī”ti.

“Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karontī”ti?
“Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti;
navapi, bhante …
aṭṭhapi, bhante …
sattapi, bhante …
chapi, bhante …
pañcapi, bhante …
cattāropi, bhante …
tīṇipi, bhante …
dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti.
Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṁ kālaṁ karoti.
Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṁ karontehī”ti.

“Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karontī”ti? “Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti; navapi, bhante … aṭṭhapi, bhante … sattapi, bhante … chapi, bhante … pañcapi, bhante … cattāropi, bhante … tīṇipi, bhante … dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti. Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṁ kālaṁ karoti. Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṁ karontehī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, visākhe, api nu tvaṁ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā”ti? “No hetaṁ, bhante. Alaṁ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, visākhe, api nu tvaṁ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā”ti?
“No hetaṁ, bhante.
Alaṁ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, visākhe, api nu tvaṁ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā”ti? “No hetaṁ, bhante. Alaṁ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā”ti.

“Yesaṁ kho, visākhe, sataṁ piyāni, sataṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ navuti piyāni, navuti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ asīti piyāni, asīti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ sattati piyāni, sattati tesaṁ dukkhāni; yesaṁ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ paññāsaṁ piyāni, paññāsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattārīsaṁ piyāni, cattārīsaṁ tesaṁ dukkhāni, yesaṁ tiṁsaṁ piyāni, tiṁsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ vīsati piyāni, vīsati tesaṁ dukkhāni, yesaṁ dasa piyāni, dasa tesaṁ dukkhāni; yesaṁ nava piyāni, nava tesaṁ dukkhāni; yesaṁ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ satta piyāni, satta tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cha piyāni, cha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ pañca piyāni, pañca tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattāri piyāni, cattāri tesaṁ dukkhāni; yesaṁ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ dve piyāni, dve tesaṁ dukkhāni; yesaṁ ekaṁ piyaṁ, ekaṁ tesaṁ dukkhaṁ; yesaṁ natthi piyaṁ, natthi tesaṁ dukkhaṁ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī”ti.

“Yesaṁ kho, visākhe, sataṁ piyāni, sataṁ tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ navuti piyāni, navuti tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ asīti piyāni, asīti tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ sattati piyāni, sattati tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ paññāsaṁ piyāni, paññāsaṁ tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ cattārīsaṁ piyāni, cattārīsaṁ tesaṁ dukkhāni,
yesaṁ tiṁsaṁ piyāni, tiṁsaṁ tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ vīsati piyāni, vīsati tesaṁ dukkhāni,
yesaṁ dasa piyāni, dasa tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ nava piyāni, nava tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ satta piyāni, satta tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ cha piyāni, cha tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ pañca piyāni, pañca tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ cattāri piyāni, cattāri tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ dve piyāni, dve tesaṁ dukkhāni;
yesaṁ ekaṁ piyaṁ, ekaṁ tesaṁ dukkhaṁ;
yesaṁ natthi piyaṁ, natthi tesaṁ dukkhaṁ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī”ti.

“Yesaṁ kho, visākhe, sataṁ piyāni, sataṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ navuti piyāni, navuti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ asīti piyāni, asīti tesaṁ dukkhāni; yesaṁ sattati piyāni, sattati tesaṁ dukkhāni; yesaṁ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ paññāsaṁ piyāni, paññāsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattārīsaṁ piyāni, cattārīsaṁ tesaṁ dukkhāni, yesaṁ tiṁsaṁ piyāni, tiṁsaṁ tesaṁ dukkhāni; yesaṁ vīsati piyāni, vīsati tesaṁ dukkhāni, yesaṁ dasa piyāni, dasa tesaṁ dukkhāni; yesaṁ nava piyāni, nava tesaṁ dukkhāni; yesaṁ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ satta piyāni, satta tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cha piyāni, cha tesaṁ dukkhāni; yesaṁ pañca piyāni, pañca tesaṁ dukkhāni; yesaṁ cattāri piyāni, cattāri tesaṁ dukkhāni; yesaṁ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṁ dukkhāni; yesaṁ dve piyāni, dve tesaṁ dukkhāni; yesaṁ ekaṁ piyaṁ, ekaṁ tesaṁ dukkhaṁ; yesaṁ natthi piyaṁ, natthi tesaṁ dukkhaṁ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Ye keci sokā paridevitā vā, Dukkhā va lokasmimanekarūpā; *Dukkhā va → dukkhā ca (sabbattha; csp1ed)Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, Piye asante na bhavanti ete.

“Ye keci sokā paridevitā vā,
Dukkhā va lokasmimanekarūpā; *Dukkhā va → dukkhā ca (sabbattha; csp1ed)
Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete,
Piye asante na bhavanti ete.

“Ye keci sokā paridevitā vā, Dukkhā va lokasmimanekarūpā; *Dukkhā va → dukkhā ca (sabbattha; csp1ed)Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, Piye asante na bhavanti ete.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti.

Tasmā hi te sukhino vītasokā,
Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke;
Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno,
Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorUna bifurcación en el caminoUd 8.7·DvidhāpathasuttaUno de los asistentes del Buddha lo desobedece.SiguienteCon Dabba (1.º)Ud 8.9·PaṭhamadabbasuttaVen. Dabba Mallaputta realiza un milagro al morir.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}