SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en Savatthi, en el palacio de la madre de Migara en el parque oriental.
SC 2 Entonces Sakka, el rey de los dioses, se fue junto al Bienaventurado, le rindió homenaje y parándose a un lado le dijo: “Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, ¿cómo, en breve, el monje es liberado en la destrucción de la avideztaṇhāAvidez, sed o ansia que impulsa el aferramiento y el devenir. En los suttas se distingue en tres formas: avidez por la sensualidad, avidez por el devenir y avidez por el no devenir o la aniquilación. Ver upādāna y bhava.Ver en el glosario, es uno que ha llegado al fin último, al recaudo final de la esclavitud, al final de la vida santa, a la meta última y es el primero entre los dioses y los seres humanos?”
SC 3“He aquí, rey de los dioses, el monje ha escuchado que no hay nada que merezca que uno se adhiera a eso. Cuando el monje ha escuchado que no hay nada que merezca que uno se adhiera a eso, conoce directamente todo; habiendo conocido todo directamente, comprende plenamente todo; habiendo comprendido todo plenamente, cualquier sensaciónvedanāTonalidad de la experiencia nacida del contacto (phassa). Hay tres tipos: agradable, desagradable o ni agradable ni desagradable. Como uno de los cinco khandhas, vedanā designa el modo en que una experiencia se siente en términos de placer, dolor o neutralidad, sin ser todavía emoción elaborada. Ver khandha y phassa.Ver en el glosario que siente—sea placentera, penosa o ni-placentera-ni-penosa- permanece contemplando la transitoriedad en esas sensaciones, contemplando la desaparición, contemplando el cese, contemplando la renuncianekkhammaRenuncia; salida o libertad respecto al deseo sensual. En la tradición Theravāda es una de las diez pāramīs o perfecciones, y en el Noble Sendero Óctuple aparece como una dimensión de la intención correcta.Ver en el glosario. Habiendo contemplado de esta manera, no se apega a nada en el mundo. Cuando no está apegado, no se agita. Cuando no está agitado, personalmente alcanza el Nibbana. Y entiendo esto: ‘el nacimiento ha sido destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que tendría que hacerse ha sido realizado, y no hay más por delante futuros estados de existenciabhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario’. De esta manera, en breve, rey de los dioses, aquel es liberado en la destrucción de la avidez, es uno que ha llegado al fin último, al recaudo final de la esclavitud, al final de la vida santa, a la meta última y es el primero entre los dioses y los seres humanos.
SC 4 Entonces, Sakka, deleitándose y regocijándose en las palabras del Bienaventurado, rindió homenaje al Bienaventurado y, cuidando que siempre permaneciera a su mano derecha, desapareció de allí.
SC 5 En esta ocasión el Venerable Maha Moggallana estaba sentado no muy lejos del Bienaventurado y consideró esto: “¿Será que aquel espírituyakkhaUno de una clase de poderosos seres «no humanos» —a veces amables, a veces asesinos y crueles— que corresponden aproximadamente a las hadas y ogros de los cuentos de hadas occidentales. En años posteriores, llegaron a ser considerados principalmente malévolos, pero en la época del Buddha eran moralmente ambiguos, y de hecho eran comúnmente adorados como deidades.Ver en el glosario había penetrado el significado de las palabras del Bienaventurado cuando se estaba deleitando y regocijando en ellas o no? ¿Qué tal si averiguo si era así o no?”
SC 6 Entonces, tan rápido como un hombre fuerte puede extender su brazo doblado o doblar su brazo extendido, el Venerable Maha Moggallana desapareció del palacio de la madre de Migara en el parque oriental y apareció entre los Treinta y Tres Dioses.
SC 7 En esta ocasión, Sakka, el rey de los dioses, se había proporcionado céntuplos disfrutes con cinco clases de la música celestial y lo estaba disfrutando en el Parque de los Placeres del Loto Único. Cuando visualizó al Venerable Maha Moggallana viniendo de cierta distancia, se apartó de la música, se fue junto al Venerable Maha Moggallana y le dijo: “Ven, buen señor Moggallana. Seas bienvenido, señor Moggallana. Hace mucho tiempo, buen señor Moggallana, que no tuviste la oportunidad de llegar aquí. Toma asiento, buen señor Moggallana, he aquí un asiento preparado”.
Acto seguido, el Venerable Maha Moggallana tomó el asiento que estaba preparado para él y Sakka tomó un asiento más bajo y se sentó a un lado. Entonces, el Venerable Maha Moggallana le preguntó:
SC 8“Kosiya, ¿cómo expuso el Bienaventurado en breve la liberaciónvimuttiLos suttas distinguen entre dos tipos de liberación. La liberación por sabiduría (paññā-vimutti) describe la mente del arahant, que está libre de contaminantes (āsava). La liberación de la mente (ceto-vimutti) se usa para describir o bien la supresión sostenida de las impurezas (kilesa) durante la práctica de jhāna y los cuatro brahma-vihāras, o el estado de libertad de la mente del arahant.Ver en el glosario en la destrucción de la avidez? Sería buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario que nosotros también pudiésemos escuchar esta explicación.”
“Buen señor Moggallana, nosotros estamos muy ocupados y tenemos mucho qué hacer, no solamente en los asuntos propios sino también en los asuntos de los Treinta y Tres Dioses. Encima, buen señor Moggallana, lo que fue bien escuchado, bien aprendido, bien atendido y bien recordado, repentinamente se ha desvanecido de nosotros. Buen señor Moggallana, una vez surgió la guerra entre los dioses y los asurasasuraUna raza de seres que, como los Titanes de la mitología griega, lucharon contra los devas por la soberanía de los cielos y perdieron. Ver apāya-bhūmi.Ver en el glosario. En aquella guerra los dioses vencieron y los asuras fueron derrotados. Cuando gané aquella guerra y retorné como conquistador, construí el palacio de Vejayanta. Buen señor Moggallana, el palacio de Vejayanta tiene cien torres y cada una de las torres tiene setecientas cámaras superiores, y cada cámara superior tiene siete ninfas, y cada ninfa tiene siete doncellas. ¿Te gustaría ver las maravillas del palacio de Vejayatana, buen señor Moggallana?” Y el Venerable Maha Moggallana asintió en silenció.
SC 9 Entonces, Sakka, el rey de los dioses y el divino rey Vessavana fueron al palacio de Vejayanta dando precedencia al Venerable Maha Moggallana. Cuando las doncellas de Sakka vieron al Venerable Maha Moggallana viniendo desde cierta distancia fueron desconcertadas y avergonzadas y entraron—cada una de ellas—a su propio cuarto. Al igual que una hijastra está desconcertada y avergonzada al ver a su padrastro, así también cuando las doncellas de Sakka vieron al Venerable Maha Moggallana viniendo desde cierta distancia fueron desconcertadas y avergonzadas y entraron—cada una de ellas—a su propio cuarto.
SC 10 Entonces, Sakka, el rey de los dioses y el divino rey Vessavana hicieron caminar y explorar al Venerable Maha Moggallana el palacio de Vejayanta diciendo: “Mira, buen señor Moggallana las maravillas del palacio de Vejayanta; mira, buen señor Moggallana las maravillas del palacio de Vejayanta.”
“Este es el crédito del venerable Kosiya como alguien que anteriormente ha hecho los méritospuññaMérito; buenas acciones.Ver en el glosario. Y cualquier ser humano cuando ve algo maravilloso, dice: ‘señores, esto es el crédito de los Treinta y Tres Dioses’. Este es el crédito del venerable Kosiya como alguien que anteriormente ha hecho los méritos.”
SC 11 Entonces, el Venerable Maha Moggallana consideró esto: “este espíritu está viviendo de manera demasiado negligente. ¿Qué tal si incito en él el sentido de urgencia?” Acto seguido, el Venerable Maha Moggallana realizó tal hazaña del poder sobrenatural que con la punta de su dedo del pie hizo que el palacio de Vejayanta temblara, se sacudiera y se agitara con mucha fuerza. Y Sakka, el divino rey Vessavana y los Treinta y Tres Dioses se maravillaron y se asombraron, diciendo: “señores, ¡esto es maravilloso, es asombroso! ¡Qué poder y fuerza tiene el recluso, que con la punta de su dedo del pie hace que el palacio de Vejayanta tiemble, se sacude y se agite con tanta fuerza!"
SC 12 Cuando el Venerable Maha Moggallana supo que Sakka, el rey de los dioses, fue incitado por el sentido de urgencia con sus pelos parados de punta, le preguntó: “Kosiya, ¿cómo expuso el Bienaventurado en breve la liberación en la destrucción de la avidez? Sería bueno que nosotros también pudiésemos escuchar esta explicación.”
“Buen señor Moggallana, fui junto al Bienaventurado, le rendí homenaje y parándome a un lado le dije: ‘Venerable señor… [sigue igual que en el verso 2]… y los seres humanos?’
“Cuando esto fue dicho, buen señor Moggallana, el Bienaventurado me dijo: ‘He aquí, rey de los dioses… [sigue igual que en el verso 3]… y los seres humanos?’
“Esto es lo que el Bienaventurado me dijo en breve sobre la liberación en la destrucción de la avidez, buen señor Moggallana”.
SC 13 Entonces, el Venerable Maha Moggallana se deleitó y se regocijó en las palabras de Sakka, el rey de los dioses. Acto seguido, tan rápido como un hombre fuerte puede extender su brazo doblado o doblar su brazo extendido, el Venerable Maha Moggallana desapareció de entre los Treinta y Tres Dioses y apareció en el palacio de la madre de Migara en el parque oriental.
SC 14 Y no mucho después de que el Venerable Maha Moggallana se haya ido, los ayudantes de Sakka, el rey de los dioses, le preguntaron: “Buen señor, ¿este fue tu maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario, el Bienaventurado?”—"No, buenos señores, aquel no era mi maestro, el Bienaventurado. Aquel era uno de mis compañeros en la vida santa, el venerable Maha Moggallana”.—"Buen señor, esto es una bendición para ti que tu compañero en la vida santa sea así de fuerte y poderoso. ¡Cuánto más debe serlo el Bienaventurado, su maestro!
SC 15 Entonces, el Venerable Maha Moggallana fue junto al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable señor, ¿recuerda el Bienaventurado la explicación en breve sobre la liberación en la destrucción de la avidez que dio a alguien que es un espíritu renombrado con un gran número de seguidoresparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario?”
“Recuerdo haberlo hecho, Moggallana. He aquí Sakka, el rey de los dioses, vino junto a mí, me rindió homenaje y parándose a un lado me dijo: ‘Venerable señor, ¿cómo, en breve, el monje es liberado en la destrucción de la avidez, es uno que ha llegado al fin último, al recaudo final de la esclavitud, al final de la vida santa, a la meta última y es el primero entre los dioses y los seres humanos?’
“Cuando esto fue dicho le dije: ‘He aquí, rey de los dioses, el monje ha escuchado que no hay nada que merezca que uno se adhiera a eso. Cuando el monje ha escuchado que no hay nada que merezca que uno se adhiera a eso, conoce directamente todo; habiendo conocido todo directamente, comprende plenamente todo; habiendo comprendido todo plenamente, cualquier sensación que siente—sea placentera, penosa o ni-placentera-ni-penosa- permanece contemplando la transitoriedad en esas sensaciones, contemplando la desaparición, contemplando el cese, contemplando la renuncia. Habiendo contemplado de esta manera, no se apega a nada en el mundo. Cuando no está apegado, no se agita. Cuando no está agitado, personalmente alcanza el Nibbana. Y entiendo esto: ‘el nacimiento ha sido destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que tendría que hacerse ha sido realizado, y no hay más por delante futuros estados de existencia’. De esta manera, en breve, rey de los dioses, aquel es liberado en la destrucción de la avidez, es uno que ha llegado al fin último, al recaudo final de la esclavitud, al final de la vida santa, a la meta última y es el primero entre los dioses y los seres humanos.’ Esto es lo que recuerdo haberle dicho a Sakka, el rey de los dioses acerca de la liberación en la destrucción de la avidez.”
Esto es lo que dijo el Bienaventurado y el Venerable Maha Moggallada fue satisfecho y se regocijó en las palabras del Bienaventurado.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca:
“kittāvatā nu kho, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti?
“kittāvatā nu kho,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario,
bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti?
“kittāvatā nu kho, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, bhikkhubhikkhuUn hombre que ha renunciado a la vida de hogar para vivir una vida de virtud elevada (ver sīla) de acuerdo con el Vinaya en general, y las reglas del Pātimokkha en particular. La raíz de la palabra significa «mendicante», es decir, uno que vive de limosnas. Como el masculino se usa como género por defecto en pali, el término bhikkhu a menudo incluye también a las monjas, por lo que «mendicante» puede usarse como traducción de género neutro. Ver saṅgha, parisā, upasampadā.Ver en el glosario saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti?
“Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti; sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti; sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti— sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.
“Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti:
‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti.
Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti:
‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti.
So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti; sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti; sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti—
sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati.
So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati.
Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati:
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.
Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.
“Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti; sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti; sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti—sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.
Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi udāhu no; yannūnāhaṁ taṁ yakkhaṁ jāneyyaṁ— yadi vā so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi yadi vā no”ti?
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi:
“kiṁ nu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi udāhu no;
yannūnāhaṁ taṁ yakkhaṁ jāneyyaṁ—
yadi vā so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi yadi vā no”ti?
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “kiṁ nu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi udāhu no; yannūnāhaṁ taṁ yakkhaṁ jāneyyaṁ—yadi vā so yakkho bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi yadi vā no”ti?
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi tūriyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.*tūriyasatehi → turiyasatehi (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi.
Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi tūriyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.*tūriyasatehi → turiyasatehi (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi tūriyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.*tūriyasatehi → turiyasatehi (bj, sya-all, km, pts1ed)
Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna tāni dibbāni pañca tūriyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa moggallāna, svāgataṁ, mārisa moggallāna. Cirassaṁ kho, mārisa moggallāna, imaṁ pariyāyaṁ akāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Sakkopi kho devānamindo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna tāni dibbāni pañca tūriyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca:
“ehi kho, mārisa moggallāna, svāgataṁ, mārisa moggallāna.
Cirassaṁ kho, mārisa moggallāna, imaṁ pariyāyaṁ akāsi yadidaṁ idhāgamanāya.
Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti.
Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane.
Sakkopi kho devānamindo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna tāni dibbāni pañca tūriyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “ehi kho, mārisa moggallāna, svāgataṁ, mārisa moggallāna. Cirassaṁ kho, mārisa moggallāna, imaṁ pariyāyaṁ akāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Sakkopi kho devānamindo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.*savanāyā”ti → savaṇāyāti (bj)
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:
“yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi?
Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.*savanāyā”ti → savaṇāyāti (bj)
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.*savanāyā”ti → savaṇāyāti (bj)
“Mayaṁ kho, mārisa moggallāna, bahukiccā bahukaraṇīyā— appeva sakena karaṇīyena, api ca devānaṁyeva tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena. Api ca, mārisa moggallāna, sussutaṁyeva hoti suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, yaṁ no khippameva antaradhāyati. Bhūtapubbaṁ, mārisa moggallāna, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi.*samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed); samūpabbūḷho (si); samūpabyuḷho (sya-all, km) Tasmiṁ kho pana, mārisa moggallāna, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. So kho ahaṁ, mārisa moggallāna, taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā vejayantaṁ nāma pāsādaṁ māpesiṁ. Vejayantassa kho, mārisa moggallāna, pāsādassa ekasataṁ niyyūhaṁ. Ekekasmiṁ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni. Ekamekasmiṁ kūṭāgāre satta satta accharāyo. Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no tvaṁ, mārisa moggallāna, vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ daṭṭhun”ti? Adhivāsesi kho āyasmā mahāmoggallāno tuṇhībhāvena.
“Mayaṁ kho, mārisa moggallāna, bahukiccā bahukaraṇīyā—
appeva sakena karaṇīyena, api ca devānaṁyeva tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena.
Api ca, mārisa moggallāna, sussutaṁyeva hoti suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, yaṁ no khippameva antaradhāyati.
Bhūtapubbaṁ, mārisa moggallāna, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi.*samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed); samūpabbūḷho (si); samūpabyuḷho (sya-all, km)
Tasmiṁ kho pana, mārisa moggallāna, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu.
So kho ahaṁ, mārisa moggallāna, taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā vejayantaṁ nāma pāsādaṁ māpesiṁ.
Vejayantassa kho, mārisa moggallāna, pāsādassa ekasataṁ niyyūhaṁ.
Ekekasmiṁ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni.
Ekamekasmiṁ kūṭāgāre satta satta accharāyo.
Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo.
Iccheyyāsi no tvaṁ, mārisa moggallāna, vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ daṭṭhun”ti?
Adhivāsesi kho āyasmā mahāmoggallāno tuṇhībhāvena.
“Mayaṁ kho, mārisa moggallāna, bahukiccā bahukaraṇīyā—appeva sakena karaṇīyena, api ca devānaṁyeva tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena. Api ca, mārisa moggallāna, sussutaṁyeva hoti suggahitaṁ sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ, yaṁ no khippameva antaradhāyati. Bhūtapubbaṁ, mārisa moggallāna, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi.*samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed); samūpabbūḷho (si); samūpabyuḷho (sya-all, km)Tasmiṁ kho pana, mārisa moggallāna, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. So kho ahaṁ, mārisa moggallāna, taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā vejayantaṁ nāma pāsādaṁ māpesiṁ. Vejayantassa kho, mārisa moggallāna, pāsādassa ekasataṁ niyyūhaṁ. Ekekasmiṁ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni. Ekamekasmiṁ kūṭāgāre satta satta accharāyo. Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no tvaṁ, mārisa moggallāna, vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ daṭṭhun”ti? Adhivāsesi kho āyasmā mahāmoggallāno tuṇhībhāvena.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṁsu. Addasaṁsu kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.*disvā → daṭṭhā (bj); diṭṭhā (si, pts1ed, mr) Seyyathāpi nāma suṇisā sasuraṁ disvā ottappati hirīyati; evameva sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṁsu.
Addasaṁsu kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ;
disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.*disvā → daṭṭhā (bj); diṭṭhā (si, pts1ed, mr)
Seyyathāpi nāma suṇisā sasuraṁ disvā ottappati hirīyati;
evameva sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṁsu. Addasaṁsu kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.*disvā → daṭṭhā (bj); diṭṭhā (si, pts1ed, mr)Seyyathāpi nāma suṇisā sasuraṁ disvā ottappati hirīyati; evameva sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ disvā ottappamānā hirīyamānā sakaṁ sakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti: “idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ; idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan”ti.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti:
“idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ;
idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan”ti.
Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti: “idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ; idampi, mārisa moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan”ti.
“Sobhati idaṁ āyasmato kosiyassa, yathā taṁ pubbe katapuññassa. Manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṁ disvā evamāhaṁsu: ‘sobhati vata bho yathā devānaṁ tāvatiṁsānan’ti. Tayidaṁ āyasmato kosiyassa sobhati, yathā taṁ pubbe katapuññassā”ti.
“Sobhati idaṁ āyasmato kosiyassa, yathā taṁ pubbe katapuññassa.
Manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṁ disvā evamāhaṁsu:
‘sobhati vata bho yathā devānaṁ tāvatiṁsānan’ti.
Tayidaṁ āyasmato kosiyassa sobhati, yathā taṁ pubbe katapuññassā”ti.
“Sobhati idaṁ āyasmato kosiyassa, yathā taṁ pubbe katapuññassa. Manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṁ disvā evamāhaṁsu: ‘sobhati vata bho yathā devānaṁ tāvatiṁsānan’ti. Tayidaṁ āyasmato kosiyassa sobhati, yathā taṁ pubbe katapuññassā”ti.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “atibāḷhaṁ kho ayaṁ yakkho pamatto viharati. Yannūnāhaṁ imaṁ yakkhaṁ saṁvejeyyan”ti.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi:
“atibāḷhaṁ kho ayaṁ yakkho pamatto viharati.
Yannūnāhaṁ imaṁ yakkhaṁ saṁvejeyyan”ti.
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: “atibāḷhaṁ kho ayaṁ yakkho pamatto viharati. Yannūnāhaṁ imaṁ yakkhaṁ saṁvejeyyan”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi.*abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāreti (sya-all, km); abhisaṅkhāresi (mr) Atha kho sakko ca devānamindo, vessavaṇo ca mahārājā, devā ca tāvatiṁsā acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: “acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbabhavanaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi.*abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāreti (sya-all, km); abhisaṅkhāresi (mr)
Atha kho sakko ca devānamindo, vessavaṇo ca mahārājā, devā ca tāvatiṁsā acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ:
“acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho.
Samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbabhavanaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi.*abhisaṅkhāsi → abhisaṅkhāreti (sya-all, km); abhisaṅkhāresi (mr)Atha kho sakko ca devānamindo, vessavaṇo ca mahārājā, devā ca tāvatiṁsā acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ: “acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. Samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbabhavanaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṁ devānamindaṁ saṁviggaṁ lomahaṭṭhajātaṁ viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṁ devānamindaṁ saṁviggaṁ lomahaṭṭhajātaṁ viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca:
“yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi?
Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṁ devānamindaṁ saṁviggaṁ lomahaṭṭhajātaṁ viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “yathā kathaṁ pana kho, kosiya, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti.
“Idhāhaṁ, mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, mārisa moggallāna, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti?
“Idhāhaṁ, mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, mārisa moggallāna, bhagavantaṁ etadavocaṁ:
‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti?
“Idhāhaṁ, mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, mārisa moggallāna, bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti?
Evaṁ vutte, mārisa moggallāna, bhagavā maṁ etadavoca: ‘idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho me, mārisa moggallāna, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsī”ti.
Evaṁ vutte, mārisa moggallāna, bhagavā maṁ etadavoca:
‘idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti:
“sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti.
Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti
“sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti.
So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā.
So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati.
So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati,
anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati:
“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.
Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.
Evaṁ kho me, mārisa moggallāna, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsī”ti.
Evaṁ vutte, mārisa moggallāna, bhagavā maṁ etadavoca: ‘idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti: “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho me, mārisa moggallāna, bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsī”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—devesu tāvatiṁsesu antarahito pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi.
Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: “eso nu te, mārisa, so bhagavā satthā”ti?
Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ:
“eso nu te, mārisa, so bhagavā satthā”ti?
Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: “eso nu te, mārisa, so bhagavā satthā”ti?
“Na kho me, mārisa, so bhagavā satthā. Sabrahmacārī me eso āyasmā mahāmoggallāno”ti.
“Na kho me, mārisa, so bhagavā satthā.
Sabrahmacārī me eso āyasmā mahāmoggallāno”ti.
“Na kho me, mārisa, so bhagavā satthā. Sabrahmacārī me eso āyasmā mahāmoggallāno”ti.
“Lābhā te, mārisa, suladdhaṁ te, mārisa*suladdhaṁ te, mārisa → etthantare pāṭho cck, si, pts1ed potthakesu yassa te sabrahmacārī evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Aho nūna te so bhagavā satthā”ti.
“Lābhā te, mārisa, suladdhaṁ te, mārisa*suladdhaṁ te, mārisa → etthantare pāṭho cck, si, pts1ed potthakesu
yassa te sabrahmacārī evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo.
Aho nūna te so bhagavā satthā”ti.
“Lābhā te, mārisa, suladdhaṁ te, mārisa*suladdhaṁ te, mārisa → etthantare pāṭho cck, si, pts1ed potthakesuyassa te sabrahmacārī evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Aho nūna te so bhagavā satthā”ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: “abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti?*bhagavā ahu → ahunaññeva (si, km); āhunaññeva (sya-all); ahu taññeva (pts1ed) | bhāsitā”ti → bhāsitā (bj); abhāsitthāti (pts1ed, mr)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca:
“abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti?*bhagavā ahu → ahunaññeva (si, km); āhunaññeva (sya-all); ahu taññeva (pts1ed) | bhāsitā”ti → bhāsitā (bj); abhāsitthāti (pts1ed, mr)
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: “abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti?*bhagavā ahu → ahunaññeva (si, km); āhunaññeva (sya-all); ahu taññeva (pts1ed) | bhāsitā”ti → bhāsitā (bj); abhāsitthāti (pts1ed, mr)
“Abhijānāmahaṁ, moggallāna, idha sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṁ etadavoca: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.
“Abhijānāmahaṁ, moggallāna, idha sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṁ etadavoca:
‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.
“Abhijānāmahaṁ, moggallāna, idha sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṁ etadavoca: ‘kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.
Evaṁ vutte, ahaṁ, moggallāna, sakkaṁ devānamindaṁ etadavocaṁ ‘idha devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evaṁ cetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho ahaṁ, moggallāna, abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti.*bhāsitā”ti → abhāsitthāti (mr)
Evaṁ vutte, ahaṁ, moggallāna, sakkaṁ devānamindaṁ etadavocaṁ
‘idha devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti
“sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti.
Evaṁ cetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti
“sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti.
So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā.
So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati.
So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto,
paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati,
anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati:
“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.
Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.
Evaṁ kho ahaṁ, moggallāna, abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti.*bhāsitā”ti → abhāsitthāti (mr)
Evaṁ vutte, ahaṁ, moggallāna, sakkaṁ devānamindaṁ etadavocaṁ ‘idha devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evaṁ cetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti. Evaṁ kho ahaṁ, moggallāna, abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti.*bhāsitā”ti → abhāsitthāti (mr)
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.