KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
1. El capítulo sobre los cabezas de familia

Discurso con Upali

Majjhima Nikāya
1. Gahapativagga
Upālisutta
Discursos Medios
1. El capítulo sobre los cabezas de familia
Discurso con Upali
Majjhima Nikāya
1. Gahapativagga
Upālisutta

El Buddha discrepa con un asceta jaina sobre la cuestión de si las acciones físicas o mentales son más importantes. Cuando oye esto, el discípulo jaina Upāli decide visitar al Buddha y refutarlo, y procede pese a todas las advertencias.

Ruta suttaMN 56
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
Versión
ES · Anton P. Baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P. Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Sobre la traducción
Traducción al español de Anton P. Baron, editada por Federico Angulo y Anton P. Baron y publicada por Bosque Theravada.
Edición
2008 · Bosque Theravada · website
Fuente
Bosque Theravada
Licencia
Términos de uso de Bosque Theravada Distribución gratuita con condiciones — Se permite copiar, reformatear, reimprimir, volver a publicar y redistribuir gratuitamente, indicando la fuente, identificando los derivados e incluyendo íntegramente estos términos. Por lo demás, todos los derechos reservados.

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda de los Mangos de Pavarika, cerca de Nalanda.

SC 2 En esta ocasión, Nigantha Nataputta estaba morando en Nalanda en medio de una gran asambleaparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario de los niganthas. Entonces, cuando un nigantha de nombrenāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario Digha Tapassi estaba recorriendo Nalanda en busca de limosnasdānaA menudo se refiere a dar cualquiera de las cuatro necesidades a la orden monástica. Más generalmente, la inclinación a dar, sin esperar ninguna forma de retribución del receptor. Dāna es el primer tema en el sistema de instrucción gradual del Buddha (ver anupubbī-kathā), la primera de las diez pāramīs, uno de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver sīla y bhāvanā).Ver en el glosario y había retornado luego de su ronda en busca de limosnas, después de su comida, se fue a la Arboleda de los Mangos de Pavarika a ver al Bienaventurado. Estando allí, intercambió con él cordiales saludos y cuando estas amables y corteses palabras de bienvenida habían concluido, se paró a un lado. Y mientras estaba ahí de pie, el Bienaventurado le dijo: “He aquí, los asientos, Tapassi; toma asiento, si te plazca”.

SC 3 Cuando esto fue dicho, Digha Tapassi tomó un asiento bajo y se sentó a un lado. Acto seguido, el Bienaventurado le preguntó: “Tapassi, cuántas clases de acciones describe Nigantha Nataputta para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción?”

“Amigo Gotama, Nigantha Nataputta no acostumbra usar la descripción ‘acción, acción’; Nigantha Nataputta está acostumbrado usar la descripción ‘vara, vara’ .

“Entonces, Tapassi, cuántas clases de varas describe Nigantha Nataputta para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción?”

“Amigo Gotama, Nigantha Nataputta describe tres clases de varas para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; es decir, la vara corporal, la vara verbal y la vara mental”.

“O sea que, Tapassi, ¿la vara corporal es una, la vara verbal otra y la vara mental otra aún?”

“La vara corporal es una, amigo Gotama, la vara verbal otra y la vara mental otra aún”.

“En cuanto a estas tres clases de varas, Tapassi, analizadas y distinguidas de esta manera, ¿cuál de las clases de varas que Nigantha Nataputta describe es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción: la vara corporal, la vara verbal o la vara mental?”

“En cuanto a estas tres clases de varas, amigo Gotama, analizadas y distinguidas de esta manera, Nigantha Nataputta describe la vara corporal como la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

“¿Has dicho la vara corporal, Tapassi?”

“He dicho la vara corporal, amigo Gotama”.

“¿Has dicho la vara corporal, Tapassi?”

“He dicho la vara corporal, amigo Gotama”.

“¿Has dicho la vara corporal, Tapassi?”

“He dicho la vara corporal, amigo Gotama”.

De esta manera, el Bienaventurado hizo que el nigantha Digha Tapassi repitiera su declaración tres veces.

SC 4 Entonces, el nigantha Digha Tapassi preguntó al Bienaventurado: “Y usted, amigo Gotama, cuántas clases de varas describe para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción?”

“Tapassi, el Tathagata no acostumbra usar la descripción ‘vara, vara’; el Tathagata está acostumbrado usar la descripción ‘acción, acción’.

“Entonces, amigo Gotama, cuántas clases de acciones describe el amigo Gotama para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción?”

“Tapassi, yo describo tres clases de acciones para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; es decir, la acción corporal, la acción verbal y la acción mental”.

“O sea que, amigo Gotama, ¿la acción corporal es una, la acción verbal otra y la acción mental otra aún?”

“La acción corporal es una, Tapassi, la acción verbal otra y la acción mental otra aún”.

“En cuanto a estas tres clases de varas, amigo Gotama, analizadas y distinguidas de esta manera, ¿cuál de las clases de acciones que amigo Gotama describe es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción: la acción corporal, la acción verbal o la acción mental?”

“En cuanto a estas tres clases de varas, Tapassi, analizadas y distinguidas de esta manera, describo la acción mental como la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la acción corporal ni la acción verbal.”

“¿Ha dicho la acción corporal, amigo Gotama?”

“He dicho la acción corporal, Tapassi”.

“¿Ha dicho la acción corporal, amigo Gotama?”

“He dicho la acción corporal, Tapassi”.

“¿Ha dicho la acción corporal, amigo Gotama?”

“He dicho la acción corporal, Tapassi”.

De esta manera, el nigantha Digha Tapassi hizo que el Bienaventurado repitiera su declaración tres veces, después de lo cual, se levantó de su asiento y se fue junto a Nigantha Nataputta.

SC 5 En esta ocasión, Nigantha Nataputta estaba sentado en medio de una gran asamblea de laicos de Balaka, de los cuales, el más prominente era Upali. Y Nigantha Nataputta visualizó al nagantha Digha Tapassi desde cierta distancia y le preguntó: “¿De dónde vienes ahora, Tapassi, en pleno medio día?”

“Estoy viniendo desde la presencia del ascetasamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario Gotama, venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario”.

“¿Has tenido alguna conversación con el asceta Gotama, Tapassi?”

“He tenido una conversación con el asceta Gotama, venerable señor?”

“¿Cuál era la conversión que tuviste con el asceta Gotama, Tapassi?”

Entonces, el nigantha Digha Tapassi relató a Nigantha Nataputta la conversación entera que tuvo con el Bienaventurado.

SC 6 Cuando esto fue dicho, Nigantha Nagaputta le dijo: “¡Bien, muy bien, Tapassi! El nagantha Digha Tapassi había respondido al asceta Gotama como un discípulo bien enseñado, que entiende correctamente la dispensaciónsāsanaMensaje, instrucción, mandato. La dispensación, doctrina y legado del Buddha; la religión budista (ver Dhamma-vinaya).Ver en el glosario del maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario. ¿Qué cuenta la trivial vara mental en comparación con la gran vara corporal? Por el contrario, la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

SC 7 Cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Upali dijo a Nigantha Nataputta: “¡Bien, muy bien, venerable señor por el nagantha Digha Tapassi! El venerable Tapassi había respondido al asceta Gotama como un discípulo bien enseñado, que entiende correctamente la dispensación del maestro. ¿Qué cuenta la trivial vara mental en comparación con la gran vara corporal? Por el contrario, la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental. Ahora bien, venerable señor, voy a refutar la doctrina del asceta Gotama sobre la base de esta afirmación. Si el asceta Gotama sostiene delante de mí lo que mantuvo delante del venerable Digha Tapassi, entonces, así como un fuerte hombre de gran tamaño captura a un carnero de pelo largo, lo toma por su pelo y lo arrastra por aquí, lo arrastra por allí y lo arrastra en derredor, así yo, en el debate voy a barrer al asceta Gotama por aquí, voy a barrerlo por allí y voy a barrerlo en derredor. Al igual que un fuerte obrero cervecero de gran tamaño toma un gran tamiz de cervecero y lo echa en el profundo tanque del agua, para luego sujetarlo de las puntas y arrastrarlo por aquí, arrastrarlo por allí y arrástralo en derredor, así también yo, en el debate voy a barrer al asceta Gotama por aquí, voy a barrerlo por allí y voy a barrerlo en derredor. Al igual que un fuerte obrero batidor toma el colador y lo sacude hacia abajo, lo sacude hacia arriba y lo aporrea en derredor, así también yo, en el debate voy a sacudir al asceta Gotama hacia abajo, voy a sacudirlo hacia arriba y voy a aporrearlo en derredor. Al igual que un elefantenāgaDragón, elefante, serpiente gigante, gigante espiritual. El culto a los nāgas es un rasgo prominente de la práctica religiosa local en la India. En el budismo, también se usa para referirse a quienes han alcanzado la meta de la práctica.Ver en el glosario de dieciséis años penetra el profundo estanque de agua y disfruta jugando el juego de lavado de cáñamo, así también yo, voy a disfrutar jugando el juego de lavado de cáñamo con el asceta Gotama. Voy a refutar la doctrina del asceta Gotama sobre la base de esta afirmación.”

“Ve, hombre hogareño, y refuta la doctrina del asceta Gotama sobre la base de esta afirmación. Es lo mismo que yo refutase la doctrina del asceta Gotama, que la refutase el nigantha Digha Tapassi o que lo hagas tú mismo”.

SC 8 Cuando esto fue dicho, el nagantha Digha Tapassi dijo a Nigantha Nataputta: “No estoy de acuerdo, venerable señor, que el hombre hogareño Upali trate de refutar la doctrina del asceta Gotama. El asceta Gotama es un mago y a través de la magia es capaz de convertir los discípulos de los otros credos”.

“Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali. Ve, hombre hogareño, y refuta la doctrina del asceta Gotama sobre la base de esta afirmación. Es lo mismo que yo refutase la doctrina del asceta Gotama, que la refutase el nigantha Digha Tapassi o que lo hagas tú mismo”.

Y por segunda vez… por tercera vez el nagantha Digha Tapassi dijo a Nigantha Nataputta: “No estoy de acuerdo, venerable señor, que el hombre hogareño Upali trate de refutar la doctrina del asceta Gotama. El asceta Gotama es un mago y a través de la magia es capaz de convertir los discípulos de los otros credos”.

[Y por tercera vez Nagantha Nataputta respondió:] “Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali. Ve, hombre hogareño, y refuta la doctrina del asceta Gotama sobre la base de esta afirmación. Es lo mismo que yo refutase la doctrina del asceta Gotama, que la refutase el nigantha Digha Tapassi o que lo hagas tú mismo”.

SC 9“Sí, venerable señor”, respondió el hombre hogareño Upali y, levantándose de su asiento, rindió homenaje a Nigantha Nataputta y salió de allí, cuidando que Nigantha Nataputta permaneciera todo el tiempo a su mano derecha. Acto seguido, se fue a la Arboleda de los Mangos de Pavarika para ver al Bienaventurado. Estando allí, rindió homenaje al Bienaventurado, se sentó a un lado y le preguntó: “Venerable señor, ¿había llegado aquí el nagantha Digha Tapassi?”

“El nagantha Digha Tapassi había llegado aquí, hombre hogareño.”

“Venerable señor, ¿ha tenido usted alguna clase de conversación con él?”

“He tenido una conversación con él, hombre hogareño.”

“Y, ¿qué clase de conversación tuvo usted con él, venerable señor?”

Entonces, el Bienaventurado relató al hombre hogareño Upali el contenido de la conversación entera que tuvo con el nigantha Nigha Tapassi.

SC 10 Cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Upali dijo al Bienaventurado: “¡Bien, muy bien, venerable señor, por el nagantha Digha Tapassi! El venerable Tapassi había respondido al Bienaventurado como un discípulo bien enseñado, que entiende correctamente la dispensación del maestro. ¿Qué cuenta la trivial vara mental en comparación con la gran vara corporal? Por el contrario, la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

“Hombre hogareño, si vas a debatir sobre la base de la verdad, podríamos tener una conversación acerca de esto”.

“Voy a debatir sobre la base de la verdad, venerable señor, así que tengamos una conversación acerca de esto”.

SC 11 “¿Qué opinas, hombre hogareño? Imagina a un nigantha afligido, sufrido y gravemente enfermo [con la enfermedad que requiera un tratamiento con agua fría, lo cual está prohibido por los votos] , que se rehúsa al agua fría [aunque mentalmente la anhela], usando solamente la [permitida] agua caliente [para mantener sus votos verbal y corporalmente]. Así que, por causa de haberse negado al agua fría, se estaría muriendo. En este caso, hombre hogareño, ¿dónde describiría Nigantha Nataputta su [lugar de] renacimiento?”

“Venerable señor, he aquí hay dioses llamados ‘ligados-con-la-mente’; él renacería allí. Y ¿por qué allí? Porque al morir, todavía estaría ligado con [el apego de] la mente.”

“Hombre hogareño, hombre hogareño, presta atención a tu respuesta. Lo que acabas de decir no está de acuerdo con lo que dijiste antes, ni lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de decir. Sin embargo, hiciste esta afirmación: ‘Voy a debatir sobre la base de la verdad, venerable señor, así que tengamos una conversación acerca de esto’”.

“Venerable señor, aunque el Bienaventurado haya dicho esto, aún así la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

SC 12 “¿Qué opinas, hombre hogareño? Imagina a un nigantha que se restringiese en consideración a toda clase del agua; se empeñase a evitar toda clase del mal; se purificase, evitando toda clase del mal; estuviese sumergido en la evitación de toda clase del mal. Pero aún así, sus idas hacia adelante y sus retornos, supondrían la destrucción de muchos de los minúsculos seres vivos. ¿Qué resultadovipākaLa consecuencia y resultado de una elección pasada (kamma).Ver en el glosario describiría para él Nigantha Natiputta?”

“Venerable señor, Nigantha Nataputta no describe lo no deseado como algo altamente reprehensible”.

“Pero, ¿si alguien lo desea, hombre hogareño?”

“Entonces, esto sería altamente reprehensible, venerable señor”.

“Pero, entonces, ¿bajo qué categoría [de las tres varas] Nigantha Nataputta describe la volicióncetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario, hombre hogareño?”

“Bajo la vara mental, venerable señor”.

“Hombre hogareño, hombre hogareño, presta atención a tu respuesta. Lo que acabas de decir no está de acuerdo con lo que dijiste antes, ni lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de decir. Sin embargo, hiciste esta afirmación: ‘Voy a debatir sobre la base de la verdad, venerable señor, así que tengamos una conversación acerca de esto’”.

“Venerable señor, aunque el Bienaventurado haya dicho esto, aún así la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

SC 13 “¿Qué opinas, hombre hogareño? ¿Es la ciudad de Nalanda exitosa y próspera, es ésta una ciudad populosa y llena de gente?”

“Sí, venerable señor, es así”.

“Y, ¿qué opinas de esto, hombre hogareño? Imagina a un hombre que llegase blandiendo la espada y dijese así: ‘en un momento, en un instante voy a convertir a los seres vivos de la ciudad de Nalanda en una masa carne, en un cúmulo de carne’. ¿Qué crees, hombre hogareño, aquel hombre sería capaz de hacerlo?”

“Venerable señor, ni diez, veinte, treinta, cuarenta, ni siquiera cincuenta hombres serían capaces de convertir a los seres vivos de la ciudad de Nalanda en una masa carne, en un cúmulo de carne, en un momento o en un instante, y mucho menos este único hombre trivial”.

“Y, ¿qué opinas de esto, hombre hogareño? Imagina a un asceta o brahmánbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario con poderes sobrenaturales, que haya alcanzado maestría de la mente, que llegase aquí y dijese: ‘Voy a reducir esta ciudad de Nalanda a cenizas con un solo acto mental del odiodosaUna de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente.Ver en el glosario’. ¿Qué crees, hombre hogareño, aquel hombre sería capaz de hacerlo?”

“Venerable señor, un asceta o brahmán con poderes sobrenaturales, que haya alcanzado maestría de la mente, sería capaz de reducir a diez, veinte, treinta, cuarenta, incluso a cincuenta Nalandas a las cenizas y mucho más a esta única y trivial ciudad de Nalanda”.

“Hombre hogareño, hombre hogareño, presta atención a tu respuesta. Lo que acabas de decir no está de acuerdo con lo que dijiste antes, ni lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de decir. Sin embargo, hiciste esta afirmación: ‘Voy a debatir sobre la base de la verdad, venerable señor, así que tengamos una conversación acerca de esto’”.

“Venerable señor, aunque el Bienaventurado haya dicho esto, aún así la vara corporal es la más reprensible para la ejecución de la mala acción, para la perpetración de la mala acción; no así, la vara verbal ni la vara mental.”

SC 14 “¿Qué opinas de esto, hombre hogareño? ¿Has escuchado cómo los bosques de Dandaka, Kalinga, Mejjha y Matanga se convirtieron en bosques?”

“Sí, venerable señor”.

“Si lo escuchaste, ¿cómo se convirtieron en bosques?”

“Escuché, venerable señor, que se convirtieron en bosques por medio del acto mental del odio por parte de los videntes”.

“Hombre hogareño, hombre hogareño, presta atención a tu respuesta. Lo que acabas de decir no está de acuerdo con lo que dijiste antes, ni lo que dijiste antes está de acuerdo con lo que acabas de decir. Sin embargo, hiciste esta afirmación: ‘Voy a debatir sobre la base de la verdad, venerable señor, así que tengamos una conversación acerca de esto’”.

SC 15 “Venerable señor, he sido satisfecho y complacido ya a través del primer símil del Bienaventurado. No obstante, pensé que podía fingir oposición al Bienaventurado, deseoso de seguir escuchando las diferentes soluciones a este problema por parte del Bienaventurado. ¡Magnífico, venerable señor! ¡Maravilloso, venerable señor! El DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario ha sido esclarecido en muchas formas por el venerable señor, como si enderezara lo que estaba torcido, revelara lo que estaba oculto, indicara el camino al que estaba perdido, sostuviera una lámpara en la oscuridad para que los que tienen ojos pudiesen ver. Venerable señor, yo voy al Bienaventurado por refugio, al Dhamma y al Sangha de los monjes. A partir de hoy en adelante, que el Bienaventurado me recuerde como su seguidor laico que ha ido por refugio a él de por vida.”

SC 16 “Investiga exhaustivamente, hombre hogareño. Es buenokusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario, para las personas conocedoras como tú, investigar exhaustivamente”.

“Venerable señor, estoy aún más satisfecho y complacido con el Bienaventurado después de lo que me acaba de decir. Los miembros de los otros credos, al conquistarme como su discípulo, extenderían una gran pancarta sobre la ciudad de Nalanda con este anuncio: ‘El hombre hogareño Upali llegó a estar bajo nuestro discipulado’. Pero el Bienaventurado, por el contrario, me dijo: ‘Investiga exhaustivamente, hombre hogareño. Es bueno, para las personas conocedoras como tú, investigar exhaustivamente’. Por eso, por segunda vez, venerable señor, voy al Bienaventurado por refugio, al Dhamma y al Sangha de los monjes. A partir de hoy en adelante, que el Bienaventurado me recuerde como su seguidor laico que ha ido por refugio a él de por vida.”

SC 17 “Hombre hogareño, tu familia por mucho tiempo apoyó a los niganthas y deberías considerar ofrecerles la comida de las limosnas cuando lleguen a ti”.

“Venerable señor, estoy aún más satisfecho y complacido con el Bienaventurado después de lo que me acaba de decir. Escuché que se decía que el asceta Gotama afirmaba esto: ‘Los donativos sólo deberían ser ofrecidos a mí, y no deberían ser ofrecidos a otros. Los donativos sólo deberían ser ofrecidos a mis discípulos, y no deberían ser ofrecidos a los discípulos de otros. Sólo lo que me es ofrecido a mí es fructuoso y no lo que es ofrecido a otros. Sólo lo que es ofrecido a mis discípulos es fructuoso y no lo que es ofrecido a los discípulos de otros.’ Sin embargo, por el contrario, el Bienaventurado me anima a ofrecer los donativos a los niganthas. De todos modos, venerable señor, ya conoceremos el tiempo para esto. Por eso, por tercera vez, venerable señor, voy al Bienaventurado por refugio, al Dhamma y al Sangha de los monjes. A partir de hoy en adelante, que el Bienaventurado me recuerde como su seguidor laico que ha ido por refugio a él de por vida.”

SC 18 Entonces, el Bienaventurado ofreció al hombre hogareño Upali las instrucciones progresivas, es decir, la enseñanza sobre el dar, la enseñanza sobre la moral, la enseñanza sobre el cielosaggaLa morada de los devas. Se dice que el renacimiento en los cielos es una de las recompensas por practicar la generosidad (ver dāna) y la virtud (ver sīla). Como todas las estaciones en el saṁsāra, sin embargo, el renacimiento aquí es temporal. Ver también sugati.Ver en el glosario; le explicó el peligro, la vanidad y la depravación de los placeres sensuales y las ventajas relacionadas con el renunciamiento a ellos. Y cuando el Bienaventurado supo que la mente del hombre hogareño Upali estaba lista, maleable y libre de obstáculosnīvaraṇaObstáculos para la inmersión: deseo sensual, mala voluntad, pereza y somnolencia, agitación y ansiedad, y duda.Ver en el glosario, elevada y jubilosa, entonces le explicó la enseñanza del Dhamma que los Iluminados han descubierto por sí mismos: el sufrimientodukkhaEn sentido doctrinal, dukkha designa la condición insatisfactoria de la experiencia condicionada: lo que surge, cambia y no puede sostenerse como fuente estable de satisfacción. En la Primera Noble Verdad incluye nacimiento, envejecimiento, enfermedad, muerte, separación de lo querido, encuentro con lo no querido, no obtener lo que se desea y, en síntesis, los cinco agregados sujetos al aferramiento.Ver en el glosario, su origen, su cese y su sendero. Y así como una tela limpia y sin motas negras se tiñe fácilmente de color, así también en esta misma sentada, la visión del Dhamma, sin polvo y sin manchasāsavaContaminante profundo de la mente que fluye, condiciona la experiencia y sostiene el ciclo de muerte y renacimiento. En los textos se enumeran principalmente los contaminantes de la sensualidad, la existencia o devenir, las opiniones y la ignorancia. Su destrucción completa, āsavakkhaya, expresa la liberación del arahant. A diferencia de kilesa, que designa las impurezas mentales en sentido general, āsava apunta a corrientes contaminantes más profundas y estructurales que mantienen saṃsāra.Ver en el glosario, surgió en el hombre hogareño Upali de esta manera: “todo lo que surge, está destinado al cese”. Entonces, el hombre hogareño Upali visualizó el Dhamma, alcanzó el Dhamma, entendió el Dhamma y sondeó el Dhamma. Cruzó más allá de la dudavicikicchāDuda paralizante o incertidumbre que impide comprometerse con la práctica; uno de los cinco obstáculos (ver nīvaraṇa)Ver en el glosario, dejó atrás la perplejidad, ganó la intrepidez y llegó a ser independiente de los demás en esta Dispensación del Maestro. Entonces, dijo al Bienaventurado: “Ahora, venerable señor, tenemos que ir. Estamos ocupados y tenemos mucho que hacer”.

“Puedes ir, hombre hogareño, de acuerdo a tus deseos”.

SC 19 Entonces, el hombre hogareño Upali, habiéndose deleitado y regocijado en las palabras del Bienaventurado, se levantó de su asiento, rindió homenaje al Bienaventurado y salió de allí para retornar a su casa, cuidando que el Bienaventurado permaneciera todo el tiempo a su mano derecha. Estando en su casa, se dirigió a su conserje con estas palabras: “Buen conserje, a partir de hoy yo cierro mi puerta a los niganthas y a las niganthis y abro mi puerta a monjes y monjas del Bienaventurado, a sus seguidores laicos y seguidoras laicas. Si algún nigantha llegase aquí, debes decirle esto: ‘Espere, venerable señor, no entres. A partir de este día el hombre hogareño Upali entró bajo el discipulado del asceta Gotama. Él ha cerrado su puerta a los niganthas y a las niganthis y la abrió a monjes y monjas del Bienaventurado, a sus seguidores laicos y seguidoras laicas. Si el venerable señor necesita la comida de las limosnas, que espere aquí y la misma se le traerá.’"—"Sí, venerable señor”, respondió el conserje.

SC 20 En esta ocasión, el nigantha Digha Tapassi escuchó esto: “El hombre hogareño Upali se ha ido bajo el discipulado del asceta Gotama”. Entonces, se fue junto a Nigantha Nataputta y le dijo: “Venerable señor, he escuchado esto: ‘el hombre hogareño Upali se ha ido bajo el discipulado del asceta Gotama.’"

“Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali.”

Y por segunda vez… por tercera vez el nigantha Digha Tapassi se fue junto a Nigantha Nataputta y le dijo: “Venerable señor, he escuchado esto: ‘el hombre hogareño Upali se ha ido bajo el discipulado del asceta Gotama.’"

Y por segunda vez… por tercera vez [Nigantha Nataputta respondió:] “Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali.”

“Venerable señor, voy a ir y voy a averiguar si el hombre hogareño Upali se ha ido o no bajo el discipulado del asceta Gotama”.

“Ve, Tapassi y averigua si el hombre hogareño Upali se ha ido o no bajo el discipulado del asceta Gotama”.

SC 21 Acto seguido, el nigantha Digha Tapassi se fue a la casa del hombre hogareño Upali. Y mientras venía, el conserje lo visualizó desde cierta distancia y le dijo: “Espere, venerable señor, no entres. A partir de este día el hombre hogareño Upali entró bajo el discipulado del asceta Gotama. Él ha cerrado su puerta a los niganthas y a las niganthis y la abrió a monjes y monjas del Bienaventurado, a sus seguidores laicos y seguidoras laicas. Si el venerable señor necesita la comida de las limosnas, que espere aquí y la misma se le traerá.”

“No necesito comida de las limosnas alguna, amigo”, respondió y volvió junto a Nigantha Nataputta y le dijo: “Es realmente cierto que el hombre hogareño Upali se haya ido bajo el discipulado del asceta Gotama. Venerable señor, no hizo caso a mi consejo cuando dije: ‘no estoy de acuerdo, venerable señor, que el hombre hogareño Upali trate de refutar la doctrina del asceta Gotama. El asceta Gotama es un mago y a través de la magia es capaz de convertir los discípulos de los otros credos’, por lo cual, venerable señor, ahora tu hombre hogareño Upali ha sido convertido por el asceta Gotama a través de su magia”.

“Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali.”

Y por segunda vez… por tercera vez el nigantha Digha Tapassa dijo a Nigantha Nataputta: “Es realmente cierto que el hombre hogareño Upali se haya ido bajo el discipulado del asceta Gotama. Venerable señor, no hizo caso a mi consejo cuando dije: ‘no estoy de acuerdo, venerable señor, que el hombre hogareño Upali trate de refutar la doctrina del asceta Gotama. El asceta Gotama es un mago y a través de la magia es capaz de convertir los discípulos de los otros credos’, por lo cual, venerable señor, ahora tu hombre hogareño Upali ha sido convertido por el asceta Gotama a través de su magia”.

[Y por segunda vez… por tercera vez Nigantha Nataputta respondió:] “Esto es imposible, Tapassi; no puede suceder que el hombre hogareño Upali vaya bajo el discipulado del asceta Gotama. Pero, sí es posible, que el asceta Gotama vaya bajo el discipulado del hombre hogareño Upali.”

SC 22 Acto seguido, Nigantha Nataputta se fue, junto con un gran grupo de niganthas, a la casa del hombre hogareño Upali. Y el conserje lo visualizó desde cierta distancia y le dijo: “Espere, venerable señor, no entres. A partir de este día el hombre hogareño Upali entró bajo el discipulado del asceta Gotama. Él ha cerrado su puerta a los niganthas y a las niganthis y la abrió a monjes y monjas del Bienaventurado, a sus seguidores laicos y seguidoras laicas. Si el venerable señor necesita la comida de las limosnas, que espere aquí y la misma se le traerá.”

“Buen conserje, ve junto al hombre hogareño Upali y dile: ‘Venerable señor, Nigantha Nataputta está frente a la puerta principal junto a un gran grupo de los niganthas y desea verte’”.

“Sí, venerable señor”, respondió el conserje y fue junto al hombre hogareño Upali y le dijo: “Venerable señor, Nigantha Nataputta está frente a la puerta principal junto a un gran grupo de los niganthas y desea verte”.

“En este caso, buen conserje, prepara los asientos en el hall de la puerta principal”.

“Sí, venerable señor”, respondió y, después de haber preparado los asientos en el hall de la puerta principal, regresó junto al hombre hogareño Upali y le dijo: “Venerable señor, los asientos en el hall de la puerta principal están listos. Puede disponer de ellos cuando quiera”.

SC 23 Entonces, el hombre hogareño Upali fue al hall de la puerta principal y tomo el asiento más alto, más espléndido, el principal y mejor de todos. Acto seguido, dijo al conserje: “Ahora, buen conserje, ve junto a Nigatha Nataputta y dile: ‘Venerable señor, el hombre hogareño Upali dice: «Entre, venerable señor, cuando lo desee».’"

“Sí, venerable señor”, respondió el conserje y se fue junto a Nigantha Nataputta y le dijo: “Venerable señor, el hombre hogareño Upali dice: ‘Entre, venerable señor, cuando lo desee’.”

Entonces, Nigantha Nataputta, junto con el gran grupo de los niganthas, entró en el hall de la puerta principal”.

SC 24 Anteriormente, cuando el hombre hogareño Upali veía entrar a Nigantha Nataputta desde cierta distancia, solía salir a su encuentro y ofrecerle el asiento más alto, más espléndido, el principal y mejor de todos, y sólo después de haber arreglado todo, se sentaba él mismo. Pero en esta ocasión, él mismo tomó el asiento más alto, más espléndido, el principal y mejor de todos, y dijo a Nigantha Nataputta: “Tome asiento, venerable señor; ahí están los asientos, si lo desea”.

SC 25 Cuando esto fue dicho, Nigantha Nataputta le dijo: “Hombre hogareño, eres estúpido, eres un imbécil. Te fuiste diciendo: ‘Voy a refutar la doctrina del asceta Gotama, venerable señor’ y ahora vuelves cautivado por la vasta red de su doctrina. Igual que un hombre que sale para castrar a alguien y vuelve él mismo castrado, o igual que un hombre que sale a sacarle los ojos a alguien y vuelve él mismo sin ojos, de la misma manera, te fuiste diciendo: ‘Voy a refutar la doctrina del asceta Gotama, venerable señor’ y ahora vuelves cautivado por la vasta red de su doctrina. Hombre hogareño, has sido convertido por la magia del asceta Gotama”.

SC 26 “Auspiciosa es aquella magia, venerable señor, es muy buena esta magia. Venerable señor, si mis amigos más caros y parientes fuesen convertidos por esta magia, esto conduciría a mis amigos más caros y parientes a felicidad por largo tiempo. Si todos los nobles… Si todos los brahmanes… Si todos los comerciantes… Si todos los obreros fuesen convertidos por esta magia, esto conduciría a los obreros a felicidad por largo tiempo. Si el mundo con sus dioses, Maras y BrahmasbrahmāUn habitante de los cielos no-sensuales de la forma o de lo sin forma. Considerado por sí mismo y por los brahmines como Señor y creador del universo.Ver en el glosario, esta generación con sus ascetas y brahmanes, con sus príncipes y pueblos, fuese convertido por esta magia, esto conduciría al mundo a felicidad por largo tiempo. En cuanto a esto, venerable señor, te ofreceré un símil.

SC 27 “Venerable señor, había una vez un brahmán que ya era viejo, anciano, entrado en edad, que tenía por esposa a una muchacha joven que estaba embarazada, a punto de dar la luz. Entonces, ella le dijo: ‘Ve, brahmán, compra un mono joven en el mercado y trámelo aquí para que sea compañero de juego para mi hijo’. Y él respondió: ‘Espera, señora, hasta que nazca el hijo; si es varón, voy a comprar un mono joven de sexo masculino para que sea compañero de juego del muchacho, pero si nace niña, voy a comprar un mono joven de sexo femenino para que sea compañero de juego de la muchacha’. Y por la segunda vez, le hizo el mismo pedido y por la segunda vez recibió la misma respuesta. Pero, cuando hizo el mismo pedido por tercera vez, el brahmán—siendo apegado a ella con el amor- se fue al mercado, compró un mono de sexo masculino y retornó junto a ella diciendo: ‘compré un mono joven en el mercado y te lo traje aquí para que sea compañero de juego para tu hijo’. Acto seguido, ella le dijo: ‘Ve, brahmán, y lleva a este mono joven a Rattapani, el hijo del pintor, y dile: «Buen Rattapani, quiero que este mono joven sea pintado de un color llamado amarillo-ungüento. Que sea pulido, re-pulido y suavizado de ambos lados.»’ Entonces, como estaba apegado a ella con el amor, llevó al mono joven a Rattapani, el hijo del pintor, y le dijo: ‘Buen Rattapani, quiero que este mono joven sea pintado de un color llamado amarillo-ungüento. Que sea pulido, re-pulido y suavizado de ambos lados.’ Entonces, Rattapani, el hijo del pintor, le respondió: ‘Venerable señor, este mono joven va a ser pintado, pero no puede ser pulido ni suavizado’. De la misma manera, venerable señor, la doctrina de los estúpidos naganthas es un deleite sólo para los tontos, pero no para los hombres sabios, y no puede ser pulida ni suavizada.

“Entonces, venerable señor, en otra ocasión, aquel brahmán llevó a Rattapani, el hijo del pintor, un par de nuevas prendas de vestir y le dijo: ‘Buen Rattapani, quiero que este par de nuevas prendas de vestir sea pintado de un color llamado amarillo-ungüento. Que sea pulido, re-pulido y suavizado de ambos lados.’ Entonces, Rattapani, el hijo del pintor, le respondió: ‘Venerable señor, este par de nuevas prendas de vestir va a ser pintado, pero no puede ser pulido ni suavizado’. De la misma manera, venerable señor, la doctrina de los estúpidos naganthas es un deleite sólo para los tontos, pero no para los hombres sabios, y no puede ser pulida ni suavizada.”

SC 28“Hombre hogareño, la asamblea y el rey te conocen así: ‘El hombre hogareño Upali es el discípulo de Nigantha Nataputta. ¿Discípulo de quién deberíamos considerarte ahora?”

Cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Upali se levantó de su asiento y, habiendo arreglando su vestimenta exterior sobre un hombro, extendió sus manos en un reverencial saludo hacia el Bienaventurado y dijo a Nigantha Nataputta:

SC 29“En este caso, escuche, venerable señor, sobre el discípulo de quién soy yo:

Él es el Sabio que ha desechado la falsa ilusiónmohaEstado mental de confusión y distorsión activa de la realidad, estrechamente relacionado con avijjā (ignorancia). Representa la mente nublada que no comprende las cosas tal como son, se aferra a puntos de vista erróneos y justifica acciones dañinas. Es una de las tres raíces no saludables (mūla), junto con lobha (codicia) y dosa (aversión).Ver en el glosario,

Abandonó el yermo del corazón, victorioso en la batalla;

No conoce la angustia, es perfectamente tranquilo,

Maduro en la virtudsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario, de excelsa sabiduríavijjāConocimiento claro; conciencia genuina; ciencia (específicamente, los poderes cognitivos desarrollados a través de la práctica de la inmersión y la sabiduría).Ver en el glosario;

Más allá de todas las tentaciones, es sin mancha alguna:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Libre de la perplejidad, mora en contentamiento,

Rechazando las ganancias mundanas, es el recipiente de regocijo;

El ser humano que había realizado las tareas ascéticas,

El hombre que resiste a su último cuerpo;

Él es absolutamente sin par, perfectamente sin mancha:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Es hábil y libre de dudas,

El amansador y excelente líder;

Nadie puede sobrepasar sus excelsas cualidades;

Sin hesitación, es el que ilumina;

Habiendo cortado el orgullo, es el héroe:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

El líder del rebaño, inconmensurable,

Sus honduras son impenetrables, ha alcanzado el silencio;

Proveedor de la seguridad, poseedor del conocimiento,

Está en medio del Dhamma, internamente restringido;

Habiendo superado todas las atadurassaṁyojanaCadena que ata la mente al ciclo de renacimientos (ver vaṭṭa): visión de identidad propia (sakkāya-diṭṭhi), incertidumbre (vicikicchā), aferramiento a preceptos y prácticas (sīlabbata-parāmāsa), pasión sensual (kāma-rāga), aversión o malevolencia (byāpāda), pasión por la forma (rūpa-rāga), pasión por lo sin forma (arūpa-rāga), presunción (māna), agitación (uddhacca) e ignorancia (avijjā). Comparar con anusaya.Ver en el glosario, es liberado:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Como el inmaculado elefante, vive en lugares remotos,

Con todas las cadenas destrozadas, completamente libre;

Hábil en la disputa, envuelto en la sabiduríapaññāDiscernimiento, sabiduría o visión cabal. Capacidad de comprender la realidad según el Dhamma, especialmente la naturaleza condicionada de los fenómenos, las Cuatro Nobles Verdades y las tres características. Una de las cinco facultades, las cinco fuerzas y las diez pāramīs.Ver en el glosario,

Con su estandarte en baja , no codicia jamás;

Habiéndose amansado a sí mismo, no prolifera más:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Es el mejor de los videntes, sin esquemas engañadores,

Ganador del triple conocimiento, quien alcanzó la santidad;

Con limpio corazón, maestro de los discursossuttaLiteralmente, «hilo»; un discurso o sermón del Buddha o sus discípulos contemporáneos. En los textos tempranos, el término sutta se usa en su sentido familiar como un discurso, pero también se usa en un sentido más restringido para referirse a una sección de los discursos, probablemente refiriéndose a resúmenes o breves exposiciones. En este sentido también se usa del código monástico (pātimokkha). Después de la muerte del Buddha los suttas fueron originalmente transmitidos en tradición oral. (Sánscrito: sūtra)Ver en el glosario,

Vive siempre tranquilo, el descubridor del conocimiento;

El primero de los dadores, el siempre capaz:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Él es un Noble, el que ha desarrollado su mente,

Que alcanzó la meta y expuso la verdad;

Envuelto en la atención consciente y perspicacia penetrante,

No se inclina ni hacia atrás ni hacia adelante;

Libre de las perturbaciones, ha alcanzado la maestría:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Se había ido rectamente y mora en la meditaciónbhāvanāCultivo o desarrollo mental; meditación. El tercero de los tres fundamentos para la acción meritoria. Ver también dāna y sīla.Ver en el glosario,

Sin contaminaciones internas, es absolutamente puro,

Es independiente y sin miedo alguno,

Vive recluido y alcanza la cima;

Habiendo cruzado por encima de sí mismo, nos conduce al cruce a nosotros:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

De serenidad suprema, con extensa sabiduría,

El hombre de gran sabiduría, desprovisto de toda avaricia;

El es el Tathagata, el Sublime,

La persona sin rivalidad, alguien incomparable;

Es intrépido y proficiente en todo:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.

Ha cortado la codicialobhaCodicia, deseo no hábil o posesivo. Es una de las tres raíces no saludables (mūla) en la mente, junto con dosa y moha. Expresa la tendencia básica de la mente a querer apropiarse, acumular o retener aquello que considera deseable. Véase también: rāga.Ver en el glosario y llegó a ser un Iluminado,

Esclarecedor de todos los nubarrones, completamente puro;

El más dignoarahantUn «digno» o «perfeccionado»; una persona cuya mente está libre de impurezas (ver kilesa), que ha abandonado las diez cadenas que atan la mente al ciclo de renacimientos (ver saṁyojana), cuyo corazón está libre de contaminantes (ver āsava), y que por tanto no está destinado a un renacimiento ulterior. Un título para el Buddha y el nivel más alto de sus nobles discípulos. Aquel que ha alcanzado Nibbāna.Ver en el glosario de dádivas, el más poderoso que los espíritusyakkhaUno de una clase de poderosos seres «no humanos» —a veces amables, a veces asesinos y crueles— que corresponden aproximadamente a las hadas y ogros de los cuentos de hadas occidentales. En años posteriores, llegaron a ser considerados principalmente malévolos, pero en la época del Buddha eran moralmente ambiguos, y de hecho eran comúnmente adorados como deidades.Ver en el glosario,

La más perfecta de las personas, más allá de toda estimación;

El más grande en magnificencia, que ha alcanzado la punta más alta de la gloria:

Es el Bienaventurado, y yo soy su discípulo.”

SC 30 “¿Cuándo has confeccionado este himno de alabanza al asceta Gotama, hombre hogareño?”

“Venerable señor, imagine un gran cúmulo de diferentes clases de flores y a un hábil hacedor de guirnaldas o al aprendiz del hacedor de guirnaldas que las anuda en guirnaldas multicolores; de la misma manera, venerable señor, el Bienaventurado posee muchas cualidades dignas de alabanzas. ¿Quién, venerable señor, no elogiaría al que es digno de alabanzas?”

SC 31 Entonces, ya que Nigantha Natiputta no fue capaz de soportar esta honra hecha al Bienaventurado, la sangré caliente brotó de su boca.

Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ.*nāṭaputto → nātaputto (bj, pts1ed) Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ.*nāṭaputto → nātaputto (bj, pts1ed)
Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ.*nāṭaputto → nātaputto (bj, pts1ed)Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, tapassi, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.*kho, tapassi → dīghatapassī (cck); dīghatapassi (sya1ed, sya2ed, km, mr)

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca:
“saṁvijjanti kho, tapassi, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.*kho, tapassi → dīghatapassī (cck); dīghatapassi (sya1ed, sya2ed, km, mr)

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “saṁvijjanti kho, tapassi, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.*kho, tapassi → dīghatapassī (cck); dīghatapassi (sya1ed, sya2ed, km, mr)

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca:
“kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ bhagavā etadavoca: “kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṁ, kamman’ti paññapetuṁ; ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti.

“Na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṁ, kamman’ti paññapetuṁ;
‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti.

“Na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṁ, kamman’ti paññapetuṁ; ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti.

“Kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṁ— kāyadaṇḍaṁ, vacīdaṇḍaṁ, manodaṇḍan”ti.

“Tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṁ—
kāyadaṇḍaṁ, vacīdaṇḍaṁ, manodaṇḍan”ti.

“Tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṁ—kāyadaṇḍaṁ, vacīdaṇḍaṁ, manodaṇḍan”ti.

“Kiṁ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti?

“Kiṁ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti?

“Kiṁ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti?

“Aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti.

“Aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti.

“Aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṁ, aññaṁ vacīdaṇḍaṁ, aññaṁ manodaṇḍan”ti.

“Imesaṁ pana, tapassi, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ daṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṁ, yadi vā vacīdaṇḍaṁ, yadi vā manodaṇḍan”ti?

“Imesaṁ pana, tapassi, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ daṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṁ, yadi vā vacīdaṇḍaṁ, yadi vā manodaṇḍan”ti?

“Imesaṁ pana, tapassi, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ daṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṁ, yadi vā vacīdaṇḍaṁ, yadi vā manodaṇḍan”ti?

“Imesaṁ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ kāyadaṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṁ, no tathā manodaṇḍan”ti.

“Imesaṁ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ kāyadaṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṁ, no tathā manodaṇḍan”ti.

“Imesaṁ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ kāyadaṇḍaṁ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṁ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṁ, no tathā manodaṇḍan”ti.

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī”ti.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī”ti.

“Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī”ti.

Itiha bhagavā dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpesi.

Itiha bhagavā dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpesi.

Itiha bhagavā dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpesi.

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ etadavoca: “tvaṁ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ etadavoca:
“tvaṁ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ etadavoca: “tvaṁ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Na kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti paññapetuṁ; ‘kammaṁ, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa paññapetun”ti?

“Na kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti paññapetuṁ;
‘kammaṁ, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa paññapetun”ti?

“Na kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa ‘daṇḍaṁ, daṇḍan’ti paññapetuṁ; ‘kammaṁ, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇaṁ tathāgatassa paññapetun”ti?

“Tvaṁ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Tvaṁ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Tvaṁ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?

“Tīṇi kho ahaṁ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṁ— kāyakammaṁ, vacīkammaṁ, manokamman”ti.

“Tīṇi kho ahaṁ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṁ—
kāyakammaṁ, vacīkammaṁ, manokamman”ti.

“Tīṇi kho ahaṁ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṁ—kāyakammaṁ, vacīkammaṁ, manokamman”ti.

“Kiṁ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti?

“Kiṁ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti?

“Kiṁ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti?

“Aññadeva, tapassi, kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti.

“Aññadeva, tapassi, kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti.

“Aññadeva, tapassi, kāyakammaṁ, aññaṁ vacīkammaṁ, aññaṁ manokamman”ti.

“Imesaṁ panāvuso gotama, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ kammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṁ, yadi vā vacīkammaṁ, yadi vā manokamman”ti?

“Imesaṁ panāvuso gotama, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ kammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṁ, yadi vā vacīkammaṁ, yadi vā manokamman”ti?

“Imesaṁ panāvuso gotama, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ katamaṁ kammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṁ, yadi vā vacīkammaṁ, yadi vā manokamman”ti?

“Imesaṁ kho ahaṁ, tapassi, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ manokammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṁ, no tathā vacīkamman”ti.

“Imesaṁ kho ahaṁ, tapassi, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ manokammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṁ, no tathā vacīkamman”ti.

“Imesaṁ kho ahaṁ, tapassi, tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ manokammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṁ, no tathā vacīkamman”ti.

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, tapassi, vadāmi”.

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?

“Manokammanti, tapassi, vadāmī”ti.

“Manokammanti, tapassi, vadāmī”ti.

“Manokammanti, tapassi, vadāmī”ti.

Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami.

Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami.

Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhiṁ nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya. Addasā kho nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti?

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhiṁ nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya.
Addasā kho nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ;
disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca:
“handa kuto nu tvaṁ, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti?

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhiṁ nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya. Addasā kho nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti?

“Ito hi kho ahaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti.

“Ito hi kho ahaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti.

“Ito hi kho ahaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti.

“Ahu pana te, tapassi, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu pana te, tapassi, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu pana te, tapassi, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho me, bhante, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, bhante, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, bhante, samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Yathā kathaṁ pana te, tapassi, ahu samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi. Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, tapassi. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evameva dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Yathā kathaṁ pana te, tapassi, ahu samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?
Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi.
Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca:
“sādhu sādhu, tapassi.
Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evameva dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa gotamassa byākataṁ.
Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya.
Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Yathā kathaṁ pana te, tapassi, ahu samaṇena gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi. Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, tapassi. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evameva dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

Evaṁ vutte, upāli gahapati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante dīghatapassī.*dīghatapassī → tapassī (bj, pts1ed) Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ bhadantena tapassinā samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo.

Evaṁ vutte, upāli gahapati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“sādhu sādhu, bhante dīghatapassī.*dīghatapassī → tapassī (bj, pts1ed)
Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ bhadantena tapassinā samaṇassa gotamassa byākataṁ.
Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya.
Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo.

Evaṁ vutte, upāli gahapati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante dīghatapassī.*dīghatapassī → tapassī (bj, pts1ed)Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ bhadantena tapassinā samaṇassa gotamassa byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo.

Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmi. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṁ; seyyathāpi nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi.*nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nicchādeyya (si, pts1ed, mr); nippoṭheyya (sya1ed, sya2ed, km); niccoṭeyya (mr) | vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr) Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmī”ti.

Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmi.
Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṁ; seyyathāpi nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.
Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.
Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi.*nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nicchādeyya (si, pts1ed, mr); nippoṭheyya (sya1ed, sya2ed, km); niccoṭeyya (mr) | vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr)
Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi.
Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmī”ti.

Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmi. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṁ; seyyathāpi nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario balavā puriso dīghalomikaṁ eḷakaṁ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṁ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi.*nipphoṭeyya → nicchodeyya (bj); nicchādeyya (si, pts1ed, mr); nippoṭheyya (sya1ed, sya2ed, km); niccoṭeyya (mr) | vālaṁ → thālaṁ (sya-all, mr)Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā sāṇadhovikaṁ nāma kīḷitajātaṁ kīḷati; evamevāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sāṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Handa cāhaṁ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmī”ti.

“Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi.
Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya.
Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

Evaṁ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi.
Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

Dutiyampi kho dīghatapassī …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

Dutiyampi kho dīghatapassī …pe…
tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya.
Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

Dutiyampi kho dīghatapassī …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “na kho metaṁ, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi.
Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṁ vā”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “āgamā nu khvidha, bhante, dīghatapassī nigaṇṭho”ti?

“Evaṁ, bhante”ti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca:
“āgamā nu khvidha, bhante, dīghatapassī nigaṇṭho”ti?

“Evaṁ, bhante”ti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena pāvārikambavanaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “āgamā nu khvidha, bhante, dīghatapassī nigaṇṭho”ti?

“Āgamā khvidha, gahapati, dīghatapassī nigaṇṭho”ti.

“Āgamā khvidha, gahapati, dīghatapassī nigaṇṭho”ti.

“Āgamā khvidha, gahapati, dīghatapassī nigaṇṭho”ti.

“Ahu kho pana te, bhante, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho pana te, bhante, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho pana te, bhante, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Ahu kho me, gahapati, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, gahapati, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Ahu kho me, gahapati, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.

“Yathā kathaṁ pana te, bhante, ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Yathā kathaṁ pana te, bhante, ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

“Yathā kathaṁ pana te, bhante, ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?

Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ upālissa gahapatissa ārocesi.

Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ upālissa gahapatissa ārocesi.

Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ upālissa gahapatissa ārocesi.

Evaṁ vutte, upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante tapassī. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya? Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

Evaṁ vutte, upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca:
“sādhu sādhu, bhante tapassī.
Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṁ.
Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya?
Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

Evaṁ vutte, upāli gahapati bhagavantaṁ etadavoca: “sādhu sādhu, bhante tapassī. Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṁ ājānantena evamevaṁ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṁ. Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya? Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Sace kho tvaṁ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

“Sace kho tvaṁ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

“Sace kho tvaṁ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

“Sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī. So sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyya. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṁ paññapetī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī.
So sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyya.
Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṁ paññapetī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī. So sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyya. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṁ paññapetī”ti?

“Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti.

“Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”.
“Taṁ kissa hetu”?
“Asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti.

“Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.*“Manasi karohi, gahapati → gahapati gahapati (si, pts1ed), gahapati gahapati manasikarohi (sya-all, km), gahapati manasi karohi (mr) Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.*“Manasi karohi, gahapati → gahapati gahapati (si, pts1ed), gahapati gahapati manasikarohi (sya-all, km), gahapati manasi karohi (mr)
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā:
‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi,
hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.*“Manasi karohi, gahapati → gahapati gahapati (si, pts1ed), gahapati gahapati manasikarohi (sya-all, km), gahapati manasi karohi (mr)Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṁvarasaṁvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo. So abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādeti. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṁ vipākaṁ paññapetī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṁvarasaṁvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo.
So abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādeti.
Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṁ vipākaṁ paññapetī”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṁvarasaṁvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo. So abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādeti. Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṁ vipākaṁ paññapetī”ti?

“Asañcetanikaṁ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṁ paññapetī”ti.

“Asañcetanikaṁ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṁ paññapetī”ti.

“Asañcetanikaṁ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṁ paññapetī”ti.

“Sace pana, gahapati, cetetī”ti?

“Sace pana, gahapati, cetetī”ti?

“Sace pana, gahapati, cetetī”ti?

“Mahāsāvajjaṁ, bhante, hotī”ti.

“Mahāsāvajjaṁ, bhante, hotī”ti.

“Mahāsāvajjaṁ, bhante, hotī”ti.

“Cetanaṁ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṁ paññapetī”ti?

“Cetanaṁ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṁ paññapetī”ti?

“Cetanaṁ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṁ paññapetī”ti?

“Manodaṇḍasmiṁ, bhante”ti.

“Manodaṇḍasmiṁ, bhante”ti.

“Manodaṇḍasmiṁ, bhante”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā:
‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti?

“Evaṁ, bhante, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.

“Evaṁ, bhante, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.

“Evaṁ, bhante, ayaṁ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātun”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko.
So evaṁ vadeyya:
‘ahaṁ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ karissāmī’ti.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātun”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātun”ti?

“Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṁsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti.

“Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṁsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātuṁ.
Kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti.

“Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṁsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ kātun”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto.
So evaṁ vadeyya:
‘ahaṁ imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ karissāmī’ti.
Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ kātun”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto. So evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṁ nāḷandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ kātun”ti?

“Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṁsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti.

“Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṁsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṁ kātuṁ.
Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti.

“Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṁsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṁ kātuṁ. Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā:
‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sutaṁ te daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?*majjhāraññaṁ → mejjhāraññaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati,
sutaṁ te daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?*majjhāraññaṁ → mejjhāraññaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, sutaṁ te daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?*majjhāraññaṁ → mejjhāraññaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Evaṁ, bhante, sutaṁ me daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Evaṁ, bhante, sutaṁ me daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Evaṁ, bhante, sutaṁ me daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, kinti te sutaṁ kena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, kinti te sutaṁ kena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, gahapati, kinti te sutaṁ kena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?

“Sutaṁ metaṁ, bhante, isīnaṁ manopadosena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Sutaṁ metaṁ, bhante, isīnaṁ manopadosena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Sutaṁ metaṁ, bhante, isīnaṁ manopadosena taṁ daṇḍakīraññaṁ kāliṅgāraññaṁ majjhāraññaṁ mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā:
‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā: ‘sacce ahaṁ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

“Purimenevāhaṁ, bhante, opammena bhagavato attamano abhiraddho. Api cāhaṁ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṁ bhagavantaṁ paccanīkaṁ kātabbaṁ amaññissaṁ.

“Purimenevāhaṁ, bhante, opammena bhagavato attamano abhiraddho.
Api cāhaṁ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṁ bhagavantaṁ paccanīkaṁ kātabbaṁ amaññissaṁ.

“Purimenevāhaṁ, bhante, opammena bhagavato attamano abhiraddho. Api cāhaṁ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṁ bhagavantaṁ paccanīkaṁ kātabbaṁ amaññissaṁ.

Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante.
Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti.

“Anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti.

“Anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ nāḷandaṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ: ‘upāli amhākaṁ gahapati sāvakattaṁ upagato’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti.
Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ nāḷandaṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ:
‘upāli amhākaṁ gahapati sāvakattaṁ upagato’ti.
Atha ca pana maṁ bhagavā evamāha:
‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ nāḷandaṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ: ‘upāli amhākaṁ gahapati sāvakattaṁ upagato’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā evamāha: ‘anuviccakāraṁ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti.

Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti.

“Dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti.

“Dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ metaṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti.
Sutaṁ metaṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha:
‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ;
mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ;
mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ;
mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti.
Atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti.
Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma.

“Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evamāha: ‘dīgharattaṁ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ metaṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma.

Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbikathaṁ (sya-all, km, mr); ānupubbikathaṁ (pts1ed) dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi upāliṁ gahapatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva upālissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbikathaṁ (sya-all, km, mr); ānupubbikathaṁ (pts1ed)
dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi.
Yadā bhagavā aññāsi upāliṁ gahapatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—
dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ.
Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya;
evameva upālissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.
Atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—*anupubbiṁ kathaṁ → ānupubbīkathaṁ (bj); anupubbikathaṁ (sya-all, km, mr); ānupubbikathaṁ (pts1ed)dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi upāliṁ gahapatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva upālissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca:

“handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.

“handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.

“handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.

“Yassadāni tvaṁ, gahapati, kālaṁ maññasī”ti.

“Yassadāni tvaṁ, gahapati, kālaṁ maññasī”ti.

“Yassadāni tvaṁ, gahapati, kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṁ āmantesi: “ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace koci nigaṇṭho āgacchati tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti.

Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṁ āmantesi:
“ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.
Sace koci nigaṇṭho āgacchati tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi:
‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.
Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato.
Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.
Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti.

Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṁ āmantesi: “ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace koci nigaṇṭho āgacchati tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.

Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho: “upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.

Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho:
“upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.
Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“sutaṁ metaṁ, bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.

Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho: “upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante …

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho …pe…
tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“sutaṁ metaṁ, bhante …

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho …pe… tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “sutaṁ metaṁ, bhante …

pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

pe…
upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Handāhaṁ, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Handāhaṁ, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Handāhaṁ, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Gaccha tvaṁ, tapassi, jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Gaccha tvaṁ, tapassi, jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Gaccha tvaṁ, tapassi, jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami.
Addasā kho dovāriko dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca:
“tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.
Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato.
Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.
Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna dīghatapassiṁ nigaṇṭhaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

“Na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante, yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ, bhante, nālatthaṁ, na kho me, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te, bhante, upāli gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

“Na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“saccaṁyeva kho, bhante, yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato.
Etaṁ kho te ahaṁ, bhante, nālatthaṁ, na kho me, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya.
Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetīti.
Āvaṭṭo kho te, bhante, upāli gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

“Na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante, yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ, bhante, nālatthaṁ, na kho me, bhante, ruccati yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te, bhante, upāli gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya.
Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, tapassi, anavakāso yaṁ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva, bhante …pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante …

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“saccaṁyeva, bhante …pe…
upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.
Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“saccaṁyeva kho, bhante …

Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva, bhante …pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti. Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saccaṁyeva kho, bhante …

pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

pe…
upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

pe… upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

“Handa cāhaṁ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṁ sāmaṁyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Handa cāhaṁ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṁ sāmaṁyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

“Handa cāhaṁ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṁ sāmaṁyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami.
Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.
Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato.
Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.
Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

“Tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi: ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo’”ti.

“Tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi:
‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito;
so te dassanakāmo’”ti.

“Tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi: ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo”ti. “Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:
“nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito;
so te dassanakāmo”ti.
“Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo”ti. “Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:
“paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni.
Yassadāni kālaṁ maññasī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā dovārikaṁ āmantesi: “tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ evaṁ vadehi: ‘upāli, bhante, gahapati evamāha— pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

Atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā dovārikaṁ āmantesi:
“tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ evaṁ vadehi:
‘upāli, bhante, gahapati evamāha—
pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

Atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā dovārikaṁ āmantesi: “tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ evaṁ vadehi: ‘upāli, bhante, gahapati evamāha—pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “upāli, bhante, gahapati evamāha: ‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“upāli, bhante, gahapati evamāha:
‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “upāli, bhante, gahapati evamāha: ‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami. Atha kho upāli gahapati— yaṁ sudaṁ pubbe yato passati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ disvāna tato paccuggantvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṁ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so—*sammajjitvā → pamajjitvā (bj, pts1ed); saṁmajjitvā (sya-all) dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, bhante, āsanāni; sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami.
Atha kho upāli gahapati—
yaṁ sudaṁ pubbe yato passati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ disvāna tato paccuggantvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṁ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so—*sammajjitvā → pamajjitvā (bj, pts1ed); saṁmajjitvā (sya-all)
dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“saṁvijjanti kho, bhante, āsanāni;
sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti.

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami. Atha kho upāli gahapati—yaṁ sudaṁ pubbe yato passati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ disvāna tato paccuggantvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṁ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so—*sammajjitvā → pamajjitvā (bj, pts1ed); saṁmajjitvā (sya-all)dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “saṁvijjanti kho, bhante, āsanāni; sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti.

Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “ummattosi tvaṁ, gahapati, dattosi tvaṁ, gahapati. ‘Gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya; evameva kho tvaṁ, gahapati, ‘gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Āvaṭṭosi kho tvaṁ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:
“ummattosi tvaṁ, gahapati, dattosi tvaṁ, gahapati.
‘Gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato.
Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya;
evameva kho tvaṁ, gahapati, ‘gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato.
Āvaṭṭosi kho tvaṁ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “ummattosi tvaṁ, gahapati, dattosi tvaṁ, gahapati. ‘Gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya; evameva kho tvaṁ, gahapati, ‘gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Āvaṭṭosi kho tvaṁ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā; kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā; piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Tena hi, bhante, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā;
kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā;
piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya;
sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya;
sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti.
Tena hi, bhante, upamaṁ te karissāmi.
Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā; kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā; piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Tena hi, bhante, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.

Bhūtapubbaṁ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. Atha kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca, ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Bhūtapubbaṁ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā.
Atha kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca,
‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Bhūtapubbaṁ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. Atha kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca, ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati. Sace tvaṁ, bhoti, kumārakaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṁ, bhoti, kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti.

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca:
‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati.
Sace tvaṁ, bhoti, kumārakaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati.
Sace pana tvaṁ, bhoti, kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti.

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati. Sace tvaṁ, bhoti, kumārakaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṁ, bhoti, kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti.

Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe… tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe…
tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe… tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘ayaṁ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca:
‘ayaṁ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘ayaṁ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

Evaṁ vutte, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi— icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Evaṁ vutte, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi—
icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Evaṁ vutte, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi—icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca:
‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘ayaṁ kho te, bhante, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
‘ayaṁ kho te, bhante, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘ayaṁ kho te, bhante, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti.

Evameva kho, bhante, bālānaṁ nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.

Evameva kho, bhante, bālānaṁ nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.

Evameva kho, bhante, bālānaṁ nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca:
‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: ‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘idaṁ kho te, bhante, navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
‘idaṁ kho te, bhante, navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti.

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: ‘idaṁ kho te, bhante, navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti.

Evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.

Evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.

Evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.

“Sarājikā kho, gahapati, parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario evaṁ jānāti: ‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti. Kassa taṁ, gahapati, sāvakaṁ dhāremā”ti?

“Sarājikā kho, gahapati, parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario evaṁ jānāti:
‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti.
Kassa taṁ, gahapati, sāvakaṁ dhāremā”ti?

“Sarājikā kho, gahapati, parisāparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario evaṁ jānāti: ‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti. Kassa taṁ, gahapati, sāvakaṁ dhāremā”ti?

Evaṁ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṁ sāvako”ti:

Evaṁ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:
“tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṁ sāvako”ti:

Evaṁ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca: “tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṁ sāvako”ti:

“Dhīrassa vigatamohassa, Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa; Anīghassa susamacittassa, Vuddhasīlassa sādhupaññassa; Vesamantarassa vimalassa,*Vesamantarassa → vessantarassa (bj, pts1ed) Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

“Dhīrassa vigatamohassa,
Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa;
Anīghassa susamacittassa,
Vuddhasīlassa sādhupaññassa;
Vesamantarassa vimalassa,*Vesamantarassa → vessantarassa (bj, pts1ed)
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

“Dhīrassa vigatamohassa, Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa; Anīghassa susamacittassa, Vuddhasīlassa sādhupaññassa; Vesamantarassa vimalassa,*Vesamantarassa → vessantarassa (bj, pts1ed)Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Akathaṅkathissa tusitassa, Vantalokāmisassa muditassa; Katasamaṇassa manujassa, Antimasārīrassa narassa; Anopamassa virajassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Akathaṅkathissa tusitassa,
Vantalokāmisassa muditassa;
Katasamaṇassa manujassa,
Antimasārīrassa narassa;
Anopamassa virajassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Akathaṅkathissa tusitassa, Vantalokāmisassa muditassa; Katasamaṇassa manujassa, Antimasārīrassa narassa; Anopamassa virajassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Asaṁsayassa kusalassa, Venayikassa sārathivarassa; Anuttarassa ruciradhammassa, Nikkaṅkhassa pabhāsakassa;*pabhāsakassa → pabhāsakarassa (bj, sya-all, pts1ed) Mānacchidassa vīrassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Asaṁsayassa kusalassa,
Venayikassa sārathivarassa;
Anuttarassa ruciradhammassa,
Nikkaṅkhassa pabhāsakassa;*pabhāsakassa → pabhāsakarassa (bj, sya-all, pts1ed)
Mānacchidassa vīrassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Asaṁsayassa kusalassa, Venayikassa sārathivarassa; Anuttarassa ruciradhammassa, Nikkaṅkhassa pabhāsakassa;*pabhāsakassa → pabhāsakarassa (bj, sya-all, pts1ed)Mānacchidassa vīrassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nisabhassa appameyyassa, Gambhīrassa monapattassa; Khemaṅkarassa vedassa, Dhammaṭṭhassa saṁvutattassa; Saṅgātigassa muttassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nisabhassa appameyyassa,
Gambhīrassa monapattassa;
Khemaṅkarassa vedassa,
Dhammaṭṭhassa saṁvutattassa;
Saṅgātigassa muttassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nisabhassa appameyyassa, Gambhīrassa monapattassa; Khemaṅkarassa vedassa, Dhammaṭṭhassa saṁvutattassa; Saṅgātigassa muttassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nāgassa pantasenassa, Khīṇasaṁyojanassa muttassa; Paṭimantakassa dhonassa,*Paṭimantakassa → paṭimantassa (mr) Pannadhajassa vītarāgassa; Dantassa nippapañcassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nāgassa pantasenassa,
Khīṇasaṁyojanassa muttassa;
Paṭimantakassa dhonassa,*Paṭimantakassa → paṭimantassa (mr)
Pannadhajassa vītarāgassa;
Dantassa nippapañcassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Nāgassa pantasenassa, Khīṇasaṁyojanassa muttassa; Paṭimantakassa dhonassa,*Paṭimantakassa → paṭimantassa (mr)Pannadhajassa vītarāgassa; Dantassa nippapañcassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Isisattamassa akuhassa, Tevijjassa brahmapattassa; Nhātakassa padakassa,*Nhātakassa → nahātakassa (bj, pts1ed); ṇhātakassa (cck) Passaddhassa viditavedassa; Purindadassa sakkassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Isisattamassa akuhassa,
Tevijjassa brahmapattassa;
Nhātakassa padakassa,*Nhātakassa → nahātakassa (bj, pts1ed); ṇhātakassa (cck)
Passaddhassa viditavedassa;
Purindadassa sakkassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Isisattamassa akuhassa, Tevijjassa brahmapattassa; Nhātakassa padakassa,*Nhātakassa → nahātakassa (bj, pts1ed); ṇhātakassa (cck)Passaddhassa viditavedassa; Purindadassa sakkassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Ariyassa bhāvitattassa, Pattipattassa veyyākaraṇassa; Satimato vipassissa, Anabhinatassa no apanatassa; Anejassa vasippattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Ariyassa bhāvitattassa,
Pattipattassa veyyākaraṇassa;
Satimato vipassissa,
Anabhinatassa no apanatassa;
Anejassa vasippattassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Ariyassa bhāvitattassa, Pattipattassa veyyākaraṇassa; Satimato vipassissa, Anabhinatassa no apanatassa; Anejassa vasippattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Samuggatassa jhāyissa,*Samuggatassa → sammaggatassa (bj, sya-all, pts1ed) Ananugatantarassa suddhassa; Asitassa hitassa,*hitassa → appahīnassa (bj, pts1ed); appabhītassa (sya-all) Pavivittassa aggappattassa; Tiṇṇassa tārayantassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Samuggatassa jhāyissa,*Samuggatassa → sammaggatassa (bj, sya-all, pts1ed)
Ananugatantarassa suddhassa;
Asitassa hitassa,*hitassa → appahīnassa (bj, pts1ed); appabhītassa (sya-all)
Pavivittassa aggappattassa;
Tiṇṇassa tārayantassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Samuggatassa jhāyissa,*Samuggatassa → sammaggatassa (bj, sya-all, pts1ed)Ananugatantarassa suddhassa; Asitassa hitassa,*hitassa → appahīnassa (bj, pts1ed); appabhītassa (sya-all)Pavivittassa aggappattassa; Tiṇṇassa tārayantassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Santassa bhūripaññassa, Mahāpaññassa vītalobhassa; Tathāgatassa sugatassa, Appaṭipuggalassa asamassa; Visāradassa nipuṇassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Santassa bhūripaññassa,
Mahāpaññassa vītalobhassa;
Tathāgatassa sugatassa,
Appaṭipuggalassa asamassa;
Visāradassa nipuṇassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Santassa bhūripaññassa, Mahāpaññassa vītalobhassa; Tathāgatassa sugatassa, Appaṭipuggalassa asamassa; Visāradassa nipuṇassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

Taṇhacchidassa buddhassa, Vītadhūmassa anupalittassa; Āhuneyyassa yakkhassa, Uttamapuggalassa atulassa; Mahato yasaggapattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti.

Taṇhacchidassa buddhassa,
Vītadhūmassa anupalittassa;
Āhuneyyassa yakkhassa,
Uttamapuggalassa atulassa;
Mahato yasaggapattassa,
Bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti.

Taṇhacchidassa buddhassa, Vītadhūmassa anupalittassa; Āhuneyyassa yakkhassa, Uttamapuggalassa atulassa; Mahato yasaggapattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti.

“Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā”ti?

“Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā”ti?

“Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā”ti?

“Seyyathāpi, bhante, nānāpupphānaṁ mahāpuppharāsi, tamenaṁ dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicittaṁ mālaṁ gantheyya; evameva kho, bhante, so bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo. Ko hi, bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ na karissatī”ti?

“Seyyathāpi, bhante, nānāpupphānaṁ mahāpuppharāsi, tamenaṁ dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicittaṁ mālaṁ gantheyya;
evameva kho, bhante, so bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo.
Ko hi, bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ na karissatī”ti?

“Seyyathāpi, bhante, nānāpupphānaṁ mahāpuppharāsi, tamenaṁ dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicittaṁ mālaṁ gantheyya; evameva kho, bhante, so bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo. Ko hi, bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ na karissatī”ti?

Atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhagavato sakkāraṁ asahamānassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggacchīti.*uggacchīti → uggañchi (bj); uggañchīti (sya-all, pts1ed)

Atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhagavato sakkāraṁ asahamānassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggacchīti.*uggacchīti → uggañchi (bj); uggañchīti (sya-all, pts1ed)

Atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhagavato sakkāraṁ asahamānassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggacchīti.*uggacchīti → uggañchi (bj); uggañchīti (sya-all, pts1ed)

Upālisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

Upālisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

Upālisuttaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ.

AnteriorCon JīvakaMN 55·JīvakasuttaEl médico personal del Buddha, Jīvaka, oye críticas a la política del Buddha respecto a comer carne y le pregunta sobre ello.SiguienteEl asceta que se comportaba como un perroMN 57·KukkuravatikasuttaAlgunos ascetas de la antigua India emprendían prácticas extremas, como el voto de comportarse como un buey o un perro. El Buddha se encuentra con dos…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P. Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}