SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en el país de los koliyans, donde está una de sus ciudades llamada Haliddavasana.
SC 2 Estando allí, se acercaron junto al Bienaventurado dos ascetassamaṇaAsceta o contemplativo. Proviene de una raíz śram que significa desgastar o subyugar.Ver en el glosario: Punna, el hijo de los koliyans, que imitaba al buey y Seniya, el asceta desnudo que imitaba al perro. Y Punna, el imitador del buey, rindió homenaje al Bienaventurado y se sentó a un lado, mientras que Seniya, el asceta desnudo que imitaba al perro, intercambió cordiales saludos con el Bienaventurado y, cuando esas amables y corteses palabras de bienvenida habían terminado, también se sentó a un lado, enrollándose como un perro. Cuando Punna, el imitador del buey, se sentó, dirigió esta pregunta al Bienaventurado: “Venerable señorbhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, este Seniya, el asceta desnudo que imita el perro hace cosas que son difíciles de hacer, como comer su comida cuando la misma está echada sobre la tierra. También cumple con otras tareas propias de un perro. Entonces, ¿cuál va ser su destino? ¿Cuál va a ser su futuro curso [del renacimiento]?”
“Basta, Punna, déjalo estar. No me preguntes estas cosas”.
Pero, por segunda vez… Por tercera vez el asceta Punna, el imitador del buey, dirigió esta pregunta al Bienaventurado: “Venerable señor, este Seniya, el asceta desnudo que imita al perro hace cosas que son difíciles de hacer, como comer su comida cuando la misma está echada sobre la tierra. También cumple con otras tareas propias de un perro. Entonces, ¿cuál va ser su destino? ¿Cuál va a ser su futuro curso [del renacimiento]?”
“Bien, Punna, ya que no pude persuadirte cuando te dije ‘Basta, Punna, déjalo estar. No me preguntas estas cosas’, entonces voy a responderte.
SC 3“Hay alguien, Punna, que desarrolla la imitación del perro de manera infatigable y plena. Desarrolla infatigable y plenamente la imitación de la mente del perro, como también, plena e infatigablemente, desarrolla su conducta. Habiendo hecho esto, al desintegrarse su cuerpo después de la muerte, renacerá en la compañía de los perros. De modo que si alguien piensa: ‘por medio de esta virtudsīlaLa cualidad de pureza ética y moral que previene que uno se aparte del sendero óctuple. También, los preceptos de entrenamiento que refrenan de realizar acciones no hábiles. Sīla es el segundo tema en la instrucción gradual (ver anupubbī-kathā), el segundo de los siete tesoros (ver dhana), y el primero de los tres fundamentos para la acción meritoria (ver dāna y bhāvanā).Ver en el glosario, mediante estas observancias ascéticas o de la vida santa, voy a renacer como un gran diosdevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario o como algún dios menor’, éste es un punto de vista equivocado, porque hay dos destinos para alguien con el falso punto de vista: el infierno o el útero del animal. De modo que, Punna, si él hace sus tareas del perro con éxito, le espera la compañía de los perros, y si falla, le espera el infierno”.
SC 4 Cuando esto fue dicho, Seniya, el asceta desnudo que imitaba al perro, empezó a llorar y derramar lágrimas. Entonces, el Bienaventurado dijo al asceta Punna, el hijo de los koliyans, que imitaba al buey: “Punna, ciertamente no pude persuadirte cuando te dije: ‘Basta, Punna, déjalo estar. No me preguntes estas cosas’”.
[Entonces, Seniya dijo:] “Venerable señor, no estoy llorando a causa de lo que dijo el Bienaventurado. Es que ésta mi imitación del perro ha sido llevada a cabo y desarrollada por largo tiempo. Pero, venerable señor, he aquí está el asceta Punna, el hijo de los koliyans, que imita al buey. Esta imitación del buey ha sido practicada por él y desarrollada por largo tiempo. Entonces, ¿cuál va ser su destino? ¿Cuál va a ser su futuro curso [del renacimiento]?”
“Basta, Seniya, déjalo estar. No me preguntas estas cosas”.
Pero, por segunda vez… Por tercera vez el asceta Seniya, el imitador del perro, dirigió esta pregunta al Bienaventurado: “Venerable señor, he aquí está el asceta Punna, el hijo de los koliyans, que imita al buey. Esta imitación del buey ha sido practicada por él y desarrollada por largo tiempo. Entonces, ¿cuál va ser su destino? ¿Cuál va a ser su futuro curso [del samsara]?”
“Bien, Seniya, ya que un pude persuadirte cuando te dije ‘Basta, Seniya, déjalo estar. No me preguntes estas cosas’, entonces voy a responderte.
SC 5“Hay alguien, Seniya, que desarrolla la imitación del buey de manera infatigable y plena. Desarrolla infatigable y plenamente la imitación de la mente del buey, como también, plena e infatigablemente, desarrolla su conducta. Habiendo hecho esto, al desintegrarse su cuerpo después de la muerte, renacerá en la compañía de los bueyes. De modo que si alguien piensa: ‘por medio de esta virtud, mediante estas observancias ascéticas o de la vida santa, voy a renacer como un gran dios o como algún dios menor’, éste es un punto de vista equivocado, porque hay dos destinos para alguien con el falso punto de vista: el infierno o el útero del animal. De modo que, Seniya, si él hace sus tareas del buey con éxito, le espera la compañía de los bueyes, y si falla, le espera el infierno”.
SC 6 Cuando esto fue dicho, el asceta Punna, el hijo de los koliyans, que imitaba al buey, empezó a llorar y derramar lágrimas. Entonces, el Bienaventurado dijo al asceta Seniya, el desnudo imitador del perro: “Seniya, ciertamente no pude persuadirte cuando te dije: ‘Basta, Seniya, déjalo estar. No me preguntes estas cosas’”.
[Entonces, Punna dijo:] “Venerable señor, no estoy llorando a causa de lo que el Bienaventurado dijo. Es que ésta mi imitación del buey ha sido llevada a cabo y desarrollada por largo tiempo. Pero, venerable señor, yo tengo fe en el Bienaventurado de la siguiente manera: ‘Ciertamente, el Bienaventurado es capaz de enseñarme el DhammaDhamma1. Fenómeno; cualquier cosa que ocurre y es cognoscible. 2. Fenómeno mental, «pensamiento». 3. Principio, especialmente los principios de causalidad. 4. Doctrina, enseñanza. También, principios de comportamiento que los seres humanos deben seguir para armonizar con el orden natural correcto de las cosas; cualidades mentales que deben desarrollar para realizar la cualidad inherente de la mente en sí misma. Por extensión, «Dhamma» (usualmente en mayúscula) se usa también para denotar cualquier doctrina que enseña tales cosas. Así, el Dhamma del Buddha denota tanto sus enseñanzas como las realidades descritas por esa enseñanza. (Sánscrito: dharma)Ver en el glosario de tal manera que pueda abandonar esta prácticapaṭipadāEl medio de alcanzar una meta o destino. El «camino medio» (majjhima-paṭipadā) enseñado por el Buddha; el sendero de práctica descrito en la cuarta noble verdad (dukkhanirodhagāminī-paṭīpadā).Ver en el glosario de imitar al buey como también este asceta desnudo Seniya, que imita al perro, puede abandonar esta práctica de imitar al perro’”.
“Entonces, Punna, escucha y presta atención, sobre lo que voy a decir” .
“Si, venerable señor”, respondió y el Bienaventurado dijo:
SC 7 “Punna, existen cuatro clases de acción (kammakammaActos intencionales que resultan en experiencias buenas o malas en esta vida o en vidas futuras. (Sánscrito: karma)Ver en el glosario) proclamadas por mí después de haberlas descubierto por mi mismo mediante el conocimiento directoabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario. Y, ¿cuáles son esas cuatro? Existe la acción oscura con el resultadovipākaLa consecuencia y resultado de una elección pasada (kamma).Ver en el glosario oscuro; existe la acción brillante con el resultado brillante; existe la acción oscura y brillante con el resultado oscuro y brillante; y existe la acción ni oscura ni brillante con el resultado ni oscuro ni brillante, acción que conduce a la destrucción de la acción.
SC 8“Y, ¿cuál es, Punna, la acción oscura con el resultado oscuro? He aquí alguien genera las formacionessaṅkhāraCondición, fenómeno condicionado, elección, intención, causa: las fuerzas y factores que configuran las cosas (físicas o mentales), el proceso de configuración, y las cosas configuradas resultantes. Saṅkhāra puede referirse a cualquier cosa formada o creada por condiciones, o, más específicamente (como uno de los cinco khandhas), a las formaciones de pensamiento dentro de la mente.Ver en el glosario corporales dolorosas, genera las formaciones verbales dolorosas y genera las formaciones mentales dolorosas. Y habiendo generado las formaciones corporales dolorosas, las formaciones verbales dolorosas y las formaciones mentales dolorosas, reaparece en un mundo doloroso. Cuando reaparece en el mundo doloroso, los contactosphassaContacto. El encuentro de un órgano sensorial interno, un objeto externo y la consciencia correspondiente. Es uno de los eslabones del origen dependiente (paṭicca-samuppāda).Ver en el glosario dolorosos le tocan. Siendo tocado por los contactos dolorosos, experimenta sensaciones dolorosas, enteramente penosas, como en caso de los seres del infierno. De este modo, la reaparición de los seres se produce en función de lo esperado: uno reaparece dependiendo de las acciones que ha efectuado. Cuando uno ha reaparecido, a uno le toca el [respectivo] contacto. Por eso yo digo que los seres son los herederos de sus acciones. Y esta es la acción oscura con resultado oscuro.
SC 9“Y, ¿cuál es, Punna, la acción brillante con resultado brillantes? He aquí alguien genera las formaciones corporales no dolorosas, genera las formaciones verbales no dolorosas y genera las formaciones mentales no dolorosas. Y habiendo generado las formaciones corporales no dolorosas, las formaciones verbales no dolorosas y las formaciones mentales no dolorosas, reaparece en un mundo no doloroso. Cuando reaparece en el mundo no doloroso, los contactos no dolorosos le tocan. Siendo tocado por los contactos no dolorosos, experimenta sensaciones no dolorosas, enteramente placenteras, como en caso de los dioses de la Gloria Refulgente. De este modo, la reaparición de los seres se produce en función de lo esperado: uno reaparece dependiendo de las acciones que ha efectuado. Cuando uno ha reaparecido, a uno le toca el [respectivo] contacto. Por eso yo digo que los seres son los herederos de sus acciones. Y esta es la acción brillante con resultado brillante.
SC 10“Y, ¿cuál es, Punna, la acción oscura y brillante con resultado oscuro y brillante? He aquí alguien genera las formaciones corporales que son tanto dolorosas como no dolorosas, genera las formaciones verbales que son tanto dolorosas como no dolorosas y genera las formaciones mentales que son tanto dolorosas como no dolorosas. Y habiendo generado las formaciones corporales que son tanto dolorosas como no dolorosas, las formaciones verbales que son tanto dolorosas como no dolorosas y las formaciones mentales que son tanto dolorosas como no dolorosas, reaparece en un mundo que es tanto doloroso como no doloroso. Cuando reaparece en el mundo que es tanto doloroso como no doloroso, lo tocan los contactos tanto dolorosos como no dolorosos. Siendo tocado por los contactos que son tanto dolorosos como no dolorosos, experimenta sensaciones tanto dolorosas como no dolorosas, una mezcla de dolor y placer, como en caso de los seres humanos o algunos dioses y ciertos seres de los mundos bajos. De este modo, la reaparición de los seres se produce en función de lo esperado: uno reaparece dependiendo de las acciones que ha efectuado. Cuando uno ha reaparecido, a uno le toca el [respectivo] contacto. Por eso yo digo que los seres son los herederos de sus acciones. Y esta es la acción oscura y brillante con resultado oscuro y brillante.
“Y, ¿cuál es, Punna, la acción ni oscura ni brillante con resultado ni oscuro ni brillante que conduce a la destrucción de la acción? Y es porque hay aquí la volicióncetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario de abandonar la clase acción dolorosa con resultado dolorosa, hay volición de abandonar la clase de acción brillante con resultado brillante y hay volición de abandonar la clase de acción dolorosa y brillante con resultado doloroso y brillante: esto se llama la acción ni oscura ni brillante con resultado ni oscuro ni brillante que conduce a la destrucción de la acción.
“Estas son las cuatro clases de acción (kamma) proclamadas por mí después de haberlas descubierto por mi mismo mediante el conocimiento directo.
SC 12 Cuando esto fue dicho, el Punna, el hijo de los koliyans, que imitaba al buey dijo al Bienaventurado: “¡Excelente, señor! ¡Realmente, magnífico! El Bienaventurado ha expuesto el Dhamma de diferentes maneras. Es como si alguien enderezara lo que estaba torcido, como si revelara, lo que estaba oculto, como si mostrara el camino a alguien que estaba perdido o si encendiera una lámpara en medio de la oscuridad, para que alguien dotado de buena vista pudiera percibir las formas.
“De esta manera, yo, maestroācariyaMaestro; mentor. Ver kalyāṇamitta. Este término no es un título, ni se usa específicamente para monásticos, sino que se refiere a cualquier persona en un rol de enseñanza.Ver en el glosario Gotama, voy por refugio al Bienaventurado, al Dhamma y al Sangha de los monjes. Qué el Bienaventurado me considere, de aquí en adelante, como uno de sus seguidoresparisāLos cuatro grupos de seguidores del Buddha que incluyen monjes, monjas, laicos y laicas. Comparar con saṅgha. Ver bhikkhu, bhikkhunī, upāsaka/upāsikā.Ver en el glosario laicos”.
SC 13 Pero también Seniya, el asceta desnudo que imitaba al perro dijo: “¡Excelente, señor! ¡Realmente, magnífico! El Bienaventurado ha expuesto el Dhamma de diferentes maneras. Es como si alguien enderezara lo que estaba torcido, como si revelara, lo que estaba oculto, como si mostrara el camino a alguien que estaba perdido o si encendiera una lámpara en medio de la oscuridad, para que alguien dotado de buena vista pudiera percibir las formas.
“De esta manera, yo, maestro Gotama, voy por refugio al Bienaventurado, al Dhamma y al Sangha. Y también deseo recibir del maestro Gotama el renunciamiento y la plena admisión.”
SC 14“Seniya, alguien que anteriormente pertenecía a alguna otra orden religiosa y quiere ser plenamente admitido y ordenado en este Dhamma-y-Disciplina, pasa un tiempo de prueba de cuatro meses. Después de lo cual, si los monjes están satisfechos con él en sus corazones, le hacen renunciar de la vida hogareña y asumir el estilo de vida sin hogar y, entonces, lo admiten plenamente. Aunque reconozco que hay diferencias particulares en esa materia”.
“Venerable señor, si alguien que anteriormente pertenecía a alguna otra orden religiosa y quiere ser plenamente admitido y ordenado en este Dhamma-y-Disciplina, pasa un tiempo de prueba de cuatro meses, después del cual, si los monjes están satisfechos con él en sus corazones, le hacen renunciar de la vida hogareña y asumir el estilo vida sin hogar y, entonces, lo admiten plenamente, entonces, yo voy a vivir un tiempo de prueba de cuatro años, después del cual, si los monjes están satisfechos conmigo en sus corazones, me harán renunciar de la vida hogareña y me harán asumir el estilo de vida sin hogar y, entonces, me admitirán plenamente.”
SC 15 Y Seniya, el asceta desnudo que imitaba al perro, recibió el renunciamiento de la vida hogareña y admisión en el estado de la vida sin hogar de parte del Bienaventurado y fue plenamente admitido. No mucho tiempo después de su admisión plena, viviendo en soledad en la reclusiónvivekaReclusión, retiro, separación o apartamiento. En la fórmula del primer jhāna, viveka indica la separación de los placeres sensuales y de los estados mentales no saludables; no se refiere solo al hecho físico de estar solo, sino también a la reclusión interior respecto a los estímulos sensoriales y los obstáculos mentales (nīvaraṇa). En la fórmula se expresa como “gozo y dicha nacidos de la reclusión”.Ver en el glosario, diligente, ferviente y auto-controlado, el venerable Seniya, habiéndolo descubierto por sí mismo a través del conocimiento directo, aquí y ahora, entró y permaneció en la meta de la vida santa, por la cual los hombres hogareños correctamente abandonan la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar. Y él alcanzó el conocimiento directo de esta manera: “el nacimiento está destruido, la vida santa ha sido vivida, lo que tenía que hacerse, ha sido realizado y he aquí no queda más futuras existenciasbhavaExistencia, vida o renacimiento. Estados de existencia que se desarrollan primero en la mente y luego pueden experimentarse como mundos internos y/o como mundos a nivel externo. Hay tres niveles de existencia: en el nivel sensual, el nivel de la forma, y el nivel de lo sin forma.Ver en el glosario”.
Y el venerable Seniya llegó a ser uno de los arahants.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario koliyānaṁ nigamo.
ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṁ
nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario koliyānaṁ nigamo.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṁ nāmanāmaOriginalmente se refería a la función psicológica central de conceptualizar y nombrar cosas. Gradualmente evolucionó para abarcar todos los fenómenos mentales. En los suttas a veces se define como vedanā (sensación), saññā (percepción), cetanā (intención, volición), phassa (contacto sensorial), y manasikāra (atención, advertencia). Comparar con rūpa. En el Abhidhamma, nāma pasó a referirse a los componentes mentales de los cinco khandhas.Ver en el glosario koliyānaṁ nigamo.
Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṁ nisīdi.*palikujjitvā → paḷikujjitvā (bj); palikuṇṭhitvā (sya-all, km); paliguṇṭhitvā (mr)
Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṁ nisīdi.*palikujjitvā → paḷikujjitvā (bj); palikuṇṭhitvā (sya-all, km); paliguṇṭhitvā (mr)
Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṁ nisīdi.*palikujjitvā → paḷikujjitvā (bj); palikuṇṭhitvā (sya-all, km); paliguṇṭhitvā (mr)
Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca:
“ayaṁ,
bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati.
Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhantebhanteEn los textos pali, se usa como vocativo para dirigirse al Buddha o a un monje budista. En el uso moderno a menudo se emplea también como título.Ver en el glosario, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe… tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe…
tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca:
“ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati.
Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe… tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Addhā kho te ahaṁ, puṇṇa, na labhāmi. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
“Addhā kho te ahaṁ, puṇṇa, na labhāmi.
Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti;
api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
“Addhā kho te ahaṁ, puṇṇa, na labhāmi. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So kukkuravataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi.*sāssa → sāyaṁ (mr) Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, puṇṇa, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṁ kukkuravataṁ kukkurānaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ.
So kukkuravataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi.*sāssa → sāyaṁ (mr)
Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, puṇṇa, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā.
Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṁ kukkuravataṁ kukkurānaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So kukkuravataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi.*sāssa → sāyaṁ (mr)Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, puṇṇa, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṁ kukkuravataṁ kukkurānaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Evaṁ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi.
Evaṁ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi.
Evaṁ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi.
Atha kho bhagavā puṇṇaṁ koliyaputtaṁ govatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, puṇṇa, nālatthaṁ. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Atha kho bhagavā puṇṇaṁ koliyaputtaṁ govatikaṁ etadavoca:
“etaṁ kho te ahaṁ, puṇṇa, nālatthaṁ.
Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Atha kho bhagavā puṇṇaṁ koliyaputtaṁ govatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, puṇṇa, nālatthaṁ. Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha;
api ca me idaṁ, bhante, kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko.
Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Dutiyampi kho acelo seniyo …pe… tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Dutiyampi kho acelo seniyo …pe…
tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca:
“ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko.
Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
Dutiyampi kho acelo seniyo …pe… tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “ayaṁ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. Tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Addhā kho te ahaṁ, seniya, na labhāmi. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
“Addhā kho te ahaṁ, seniya, na labhāmi.
Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti;
api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
“Addhā kho te ahaṁ, seniya, na labhāmi. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti; api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
Idha, seniya, ekacco govataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ.*gavākappaṁ → gvākappaṁ (mr) So govataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, seniya, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, seniya, sampajjamānaṁ govataṁ gunnaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Idha, seniya, ekacco govataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ.*gavākappaṁ → gvākappaṁ (mr)
So govataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi.
Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, seniya, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā.
Iti kho, seniya, sampajjamānaṁ govataṁ gunnaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Idha, seniya, ekacco govataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ.*gavākappaṁ → gvākappaṁ (mr)So govataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṁ, seniya, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho, seniya, sampajjamānaṁ govataṁ gunnaṁ sahabyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi.
Atha kho bhagavā acelaṁ seniyaṁ kukkuravatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, seniya, nālatthaṁ. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Atha kho bhagavā acelaṁ seniyaṁ kukkuravatikaṁ etadavoca:
“etaṁ kho te ahaṁ, seniya, nālatthaṁ.
Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
Atha kho bhagavā acelaṁ seniyaṁ kukkuravatikaṁ etadavoca: “etaṁ kho te ahaṁ, seniya, nālatthaṁ. Alaṁ, seniya, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; pahoti bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā ahaṁ cevimaṁ govataṁ pajaheyyaṁ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṁ kukkuravataṁ pajaheyyā”ti.
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha;
api ca me idaṁ, bhante, govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
Evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, bhagavati;
pahoti bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā ahaṁ cevimaṁ govataṁ pajaheyyaṁ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṁ kukkuravataṁ pajaheyyā”ti.
“Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ bhagavā evamāha; api ca me idaṁ, bhante, govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Evaṁ pasanno ahaṁ, bhante, bhagavati; pahoti bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā ahaṁ cevimaṁ govataṁ pajaheyyaṁ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṁ kukkuravataṁ pajaheyyā”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?
“Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṁ
abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā paveditāni.
“Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṁ abhiññāabhiññāPoderes intuitivos que surgen de la práctica de la concentración: la capacidad de mostrar poderes psíquicos, clarividencia, clariaudiencia, la capacidad de conocer los pensamientos de otros, el recuerdo de vidas pasadas, y el conocimiento que destruye los contaminantes (ver āsava).Ver en el glosario sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?
Atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati.
Atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ;
atthi, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ;
atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ;
atthi, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati.
Atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti.*sabyābajjhaṁ → sabyāpajjhaṁ (bj, sya-all, km) So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ?
Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti.*sabyābajjhaṁ → sabyāpajjhaṁ (bj, sya-all, km)
So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati.
Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti.
So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā.
Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti;
yaṁ karoti tena upapajjati,
upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti.*sabyābajjhaṁ → sabyāpajjhaṁ (bj, sya-all, km)So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ?
Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti.
So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati.
Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti.
So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā.
Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti;
yaṁ karoti tena upapajjati,
upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati, upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ?
Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti.
So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati.
Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti.
So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti;
yaṁ karoti tena upapajjati.
Upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evampāhaṁ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, puṇṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanācetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—*yamidaṁ → yampidaṁ (bj, pts1ed) idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattatīti.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati?
Tatra, puṇṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā
cetanācetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—
*yamidaṁ → yampidaṁ (bj, pts1ed)idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattatīti.
Katamañca, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, puṇṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanācetanāEl factor mental que dirige la mente hacia su objeto. Es el que orienta y dirige la acción. El Buddha identificó la intención (cetanā) como la esencia del kamma: «Es la intención, bhikkhus, lo que yo llamo kamma».Ver en el glosario, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—*yamidaṁ → yampidaṁ (bj, pts1ed)idaṁ vuccati, puṇṇa, kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ, kammakkhayāya saṁvattatīti.
Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.
Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.
Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante.
upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Evaṁ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante.
Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito.
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
“Yo kho, seniya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Yo kho, seniya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya.
Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Yo kho, seniya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.
“Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ te cattāro māse parivasanti catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
“Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ te cattāro māse parivasanti catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
“Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ te cattāro māse parivasanti catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, Tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, Tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, Tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṁ ahosīti.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
Aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṁ ahosīti.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṁ ahosīti.
Kukkuravatikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Kukkuravatikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.
Kukkuravatikasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.