KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
19. El capítulo sobre el símil de las víboras

Discurso sobre el haz de cebada

Saṁyutta Nikāya
19. Āsīvisavagga
Yavakalāpisutta
Discursos Conectados
19. El capítulo sobre el símil de las víboras
Discurso sobre el haz de cebada
Saṁyutta Nikāya
19. Āsīvisavagga
Yavakalāpisutta

Los seis sentidos son como una gavilla de cebada golpeada con seis mayales; y el deseo de renacimiento es un séptimo mayal. El Buddha continúa hablando de la astuta trampa de los dioses; pero la trampa de Māra, la vanidad, es aún más sutil.

Ruta suttaSN 35.248Sutta Piṭaka›Saṃyutta Nikāya›4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta›35. Saḷāyatanasaṁyutta›4. Catutthapaṇṇāsaka›19. Āsīvisavagga›Yavakalāpisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.248/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{248} “Monjes, imaginad a un haz de cebada puesto en suelo justo en el cruce de dos caminos. Y unos seis hombres llegando con los mayales en sus manos, queriendo golpear a este haz de cebada con los seis mayales. Así que el haz de cebada ha sido golpeado por los seis mayales, bien golpeado por los seis mayales. Pero después de esto, pasó por ahí un séptimo hombre con el mayal en la mano queriendo golpear al haz de cebada con el séptimo mayal. Así que el haz de cebada ha sido golpeado aún más completamente, ha sido golpeado por el séptimo mayal.

“De la misma manera, monjes, un mundano no instruido, está siendo golpeado en el ojo por las formas agradables y desagradables; golpeado en el oído por los sonidos agradables y desagradables; golpeado en la nariz por los olores agradables y desagradables; golpeado en la lengua por los sabores agradables y desagradables; golpeado en el cuerpo por los objetos táctiles agradables y desagradables; golpeado en la mente por los fenómenos mentales agradables y desagradables. Y cuando este mundano no instruido pone su mente bajo las renovadas existencias futuras, entonces este hombre inconsciente es golpeado aún más completamente, al igual que aquel haz de cabada por el séptimo mayal.

“Una vez en el pasado, monjes, los devas y los asuras se formaron para la batalla. Entonces Vepacitti, el rey de los asuras se dirigió a los asuras de esta manera: ‘Buenos señores, si en esta inminente batalla los asuras resultarán victoriosos y los devas, perdedores, atad a Sakka, el rey de los devas, por sus cuatro miembros y el cuello, y traédmelo a la ciudad de los asuras.' Y Sakka, el rey de los devas se dirigió a los devas de Tavatimsa de esta manera: ‘Buenos señores, si en esta inminente batalla los devas resultarán victoriosos y los asuras, perdedores, atad a Vepacitti, el rey de los asuras, por sus cuatro miembros y el cuello, y traédmelo a Sudhamma, a la sala de la asamblea de los devas.'

“Y en aquella batalla los devas resultaron victoriosos y los asuras fueron los perdedores. Así que los devas de Tavatimsa ataron a Vepacitti, el rey de los devas, por sus cuatro miembros y el cuello, y lo llevaron junto a Sakka, a Sudhamma, a la sala de la asamblea de los devas. Y allí, Vepacitti, el rey de los devas, estaba atado por sus cuatro miembros y el cuello.

“Entonces, a Vepacitti se le ocurrió lo siguiente: ‘los devas son justos y los asuras, injustos; he aquí, que he venido a la ciudad de los devas’. Y entonces, se vio a sí mismo libre de las ligaduras de sus cuatro miembros y el cuello, y disfrutó dotado de las cinco cuerdas de los divinos placeres sensuales. Pero cuando a Vepacitti se le ocurrió lo siguiente: ‘los asuras son justos y los devas, injustos; he aquí, que he venido a la ciudad de los asuras', entonces, se vio a sí mismo atado por los cuatro miembros y el cuello, y privado de las cinco cuerdas de los divinos placeres sensuales.

“Así de sutil, monjes, ha sido la esclavitud de Vepacitti, pero aún más sutil que aquella, es la esclavitud del Mara. Concibiendo, uno se hace esclavo del Mara y no concibiendo, uno se libera del Malvado.

“Monjes, ‘yo soy', es concebir; ‘soy esto', es concebir; ‘voy a ser', es concebir; ‘no voy a ser', es concebir; ‘voy a consistir en la forma', es concebir; ‘voy a ser sin la forma', es concebir; ‘voy a ser perceptor', es concebir; ‘no voy a ser perceptor', es concebir; ‘no voy a ser ni perceptor ni no-perceptor', es concebir. Y concebir es una dolencia, concebir es un tumor, concebir es un dardo. Por lo tanto, monjes, así deberíais entrenaros a vosotros mismos: ‘vamos a morar con la mente que evita concebir’.

“Monjes, ‘yo soy', es perturbación; ‘soy esto', es perturbación; ‘voy a ser', es perturbación; ‘no voy a ser', es perturbación; ‘voy a consistir en la forma', es perturbación; ‘voy a ser sin la forma', es perturbación; ‘voy a ser perceptor', es perturbación; ‘no voy a ser perceptor', es perturbación; ‘no voy a ser ni perceptor ni no-perceptor', es perturbación. Y la perturbación es una dolencia, la perturbación es un tumor, la perturbación es un dardo. Por lo tanto, monjes, así deberíais entrenaros a vosotros mismos: ‘vamos a morar con la mente que evita la perturbación’.

“Monjes, ‘yo soy', es palpitación; ‘soy esto', es palpitación; ‘voy a ser', es palpitación; ‘no voy a ser', es palpitación; ‘voy a consistir en la forma', es palpitación; ‘voy a ser sin la forma', es palpitación; ‘voy a ser perceptor', es palpitación; ‘no voy a ser perceptor', es palpitación; ‘no voy a ser ni perceptor ni no-perceptor', es palpitación. Y la palpitación es una dolencia, la palpitación es un tumor, la palpitación es un dardo. Por lo tanto, monjes, así deberíais entrenaros a vosotros mismos: ‘vamos a morar con la mente que evita la palpitación’.

“Monjes, ‘yo soy', es proliferación; ‘soy esto', es proliferación; ‘voy a ser', es proliferación; ‘no voy a ser', es proliferación; ‘voy a consistir en la forma', es proliferación; ‘voy a ser sin la forma', es proliferación; ‘voy a ser perceptor', es proliferación; ‘no voy a ser perceptor', es proliferación; ‘no voy a ser ni perceptor ni no-perceptor', es proliferación. Y la proliferación es una dolencia, la proliferación es un tumor, la proliferación es un dardo. Por lo tanto, monjes, así deberíais entrenaros a vosotros mismos: ‘vamos a morar con la mente que evita la proliferación’.

“Monjes, ‘yo soy', es una participación en la presunción; ‘soy esto', es una participación en la presunción; ‘voy a ser', es una participación en la presunción; ‘no voy a ser', es una participación en la presunción; ‘voy a consistir en la forma', es una participación en la presunción; ‘voy a ser sin la forma', es una participación en la presunción; ‘voy a ser perceptor', es una participación en la presunción; ‘no voy a ser perceptor', es una participación en la presunción; ‘no voy a ser ni perceptor ni no-perceptor', es una participación en la presunción. Y la participación en la presunción es una dolencia, la participación en la presunción es un tumor, la participación en la presunción es un dardo. Por lo tanto, monjes, así deberíais entrenaros a vosotros mismos: ‘vamos a morar con la mente, en la cual la presunción ha sido derribada’. Así deberíais entrenaros a vosotros mismos.”

“Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa.
Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā.
Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ.
Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā.
Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho.
So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya.
Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe… jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe… manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe…
jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe…
manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi.
Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe… jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe… manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)
Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi:
‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. *samupabyūḷho → samupabbūḷho (bj, pts1ed)Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti.

Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti.

Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi:
‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti.

Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti.

Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ.

Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu.
Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ.

Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. *baddho → bandho (bj, sya-all, km, mr)Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. *baddho → bandho (bj, sya-all, km, mr)
Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti:
‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti.
Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.

Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. *baddho → bandho (bj, sya-all, km, mr)Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.

Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti. atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati.

Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti:
‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti.
atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati.

Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: ‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti. atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati.

Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ. Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.

Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ.
Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ.
Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.

Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ. Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.

‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—*amaññamānena → amaññitamānena (pts1ed, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ.
Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—*amaññamānena → amaññitamānena (pts1ed, mr)
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—*amaññamānena → amaññitamānena (pts1ed, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—*aniñjamānena → aniñjiyamānena (sya-all, km, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ.
Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—*aniñjamānena → aniñjiyamānena (sya-all, km, mr)
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—*aniñjamānena → aniñjiyamānena (sya-all, km, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—*aphandamānena → aphandiyamānena (sya-all, km, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ.
Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—*aphandamānena → aphandiyamānena (sya-all, km, mr)
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—*aphandamānena → aphandiyamānena (sya-all, km, mr)evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ. Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ.
Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ. Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ.
Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ.
Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Ekādasamaṁ.

Ekādasamaṁ.

Ekādasamaṁ.

Āsīvisavaggo catuttho.

Āsīvisavaggo catuttho.

Āsīvisavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Āsīviso ratho kummo, dve dārukkhandhā avassuto; Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā, chappāṇā yavakalāpīti.

Āsīviso ratho kummo,
dve dārukkhandhā avassuto;
Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā,
chappāṇā yavakalāpīti.

Āsīviso ratho kummo, dve dārukkhandhā avassuto; Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā, chappāṇā yavakalāpīti.

Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto.

Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto.

Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto.

Tassa vagguddānaṁ

Tassa vagguddānaṁ

Tassa vagguddānaṁ

Nandikkhayo saṭṭhinayo, samuddo uragena ca; Catupaṇṇāsakā ete, nipātesu pakāsitāti.

Nandikkhayo saṭṭhinayo,
samuddo uragena ca;
Catupaṇṇāsakā ete,
nipātesu pakāsitāti.

Nandikkhayo saṭṭhinayo, samuddo uragena ca; Catupaṇṇāsakā ete, nipātesu pakāsitāti.

Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ.

AnteriorEl símil de los seis animalesSN 35.247·ChappāṇakopamasuttaLos sentidos son como una serpiente, un cocodrilo, un pájaro, un perro, un chacal y un mono, todos atados juntos, tirando de un lado y de otro. La ate…SiguienteEl análisis largo de las accionesMN 136·MahākammavibhaṅgasuttaAnte una versión demasiado simplista de sus propias enseñanzas, el Buddha enfatiza los matices y precisiones a menudo pasados por alto en cómo se desa…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}